Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:114, Did:0, useCase: 0

Rakels: "Tas ir mūsu nopelns, ka poļi tik ilgi neguva vārtus"

Edmunds Novickis
Edmunds Novickis @EdmundsN

Rakels: "Tas ir mūsu nopelns, ka poļi tik ilgi neguva vārtus"
Deniss Rakels cīņā ar diviem poļiem. Foto: LFF.lv

Svētdienas vakarā Latvijas futbola izlase "Euro 2020" kvalifikācijas spēlē saspringtā mačā ar 0:2 piekāpās Polijas valstsvienībai. Pēc spēles Sportacentrs.com aprunājās ar mūsu komandas futbolistiem Denisu Rakelu un Robertu Savaļnieku.

Spēle izdevās daudz labāka nekā Skopjē?
Jā, izdevās, spērām soli uz priekšu. Aizsardzībā nospēlējām krietni labāk, un arī uzbrukumā mums bija labas iespējas. Ja būtu iesituši kādu golu, poļiem klātos vēl smagāk.

Tev laukumā esot, kura no mūsu vārtu gūšanas iespējām šķita vislabākā? Gutkovskim vai Karašauskam?
Domāju, ka labākā izdevība bija Gutkovskim, jo, manuprāt, viņš varēja izdarīt vēl soli vai divus ar bumbu uz priekšu un uzlikt ērti uz labās kājas. Artūram situācija bija mazliet grūtāka, jo pirms sitiena vajadzēja vairāk skriet. Domāju, arī standartus varējām izmantot veiksmīgāk. Jebkurā gadījumā šodien spērām soli uz priekšu salīdzinājumā ar pirmo spēli.

Vēl Karašauskam bija tālsitiens - tālu no mērķa bija?
Sitiens bija diezgan labs, taču līdz mērķim bija patālu. Taču arī es īsti labi neredzēju, jo spēka daudz vairs nebija [smaida].

Poļu gūtie vārti bija loģisks spiediena rezultāts?
Varbūt nogurām, ne visi ir gatavi uz 100%, tāpat ir skaidrs tas, ka bez bumbas spēlēt ir grūtāk. Poļi ir labā formā. Pie iemesliem vēl nosauktu koncentrēšanos - šai ziņā vajag spert vēl vienu soli uz priekšu. Proti, brīžos, kad ir grūti, ir jāspēj noturēties. Pagaidām mēs to vēl nevaram, bet domāju, ka ar katru maču būs labāk.

Minēji, ka labi nospēlējām aizsardzībā, bet tik un tā - zinot Polijas zvaigžņoto uzbrukumu, vai nepārsteidza, ka spēles pirmajā daļā tik reti viņi kaut ko izveidoja?
Domāju, tas ir mūsu nopelns. Aizsardzībā bija uzdevums nespēlēt tik dziļi, bet tai pašā laikā ar deviņiem spēlētājiem būt aizsardzībā vai pat ar visu komandu. Jo izbraukumā pret grupas līderiem aizsardzībā jābūt sevišķi uzmanīgiem. Taču domāju, ka arī pretuzbrukumos labi nospēlējām - ja iesistu kādu golu, būtu vēl interesantāk.

Kādu laiku biji vienā komandā ar Kšištofu Pjonteku. Vai tobrīd nojauti, ka viņu varētu tirgot par tādām summām, un ka viņš varētu sekmīgi spēlēt tādā grandā kā "Milan"?
Jā. Kad atnācu uz Ļubinas "Zaglebie" [Rakelam tobrīd bija 18 gadu, Pjontekam 15 - aut.], Pjonteks bija otrajā komandā, tā ka "Cracovia" nav vienīgā reize, kad esam spēlējuši kopā, tas bijis jau pāris reižu. Jau pirmajā reizē redzēju, ka viņš ir īstais devītnieks, kārtīgs bombardieris. Pēc tam viņš veiksmīgi spēlēja Ekstraklasē gan "Zaglebie", gan "Cracovia" rindās. Domāju, viņš ir "Top" devītnieks, nākamais Levandovskis.

Šodien ar Pjonteku pirms vai pēc spēles izdevās aprunāties?
Jā. Mēs regulāri kontaktējamies. Ik pa pāris nedēļām - kad viņš golus iesit, es viņam uzrakstu, varam parunāt. Mums ir labs kontakts.

Slaviša [Stojanovičs] pēc spēles Ziemeļmaķedonijā šķita dusmīgs un šodien redzējām lielas izmaiņas pamatsastāvā. Vai šajā starpspēļu posmā jutāt no viņa mesidžu, ka treneris ir neapmierināts un ka būs kardināli cits sastāvs?
Mesidžs, iespējams, bija. Kā minēju, ne visi spēlētāji ir fiziski pilnībā gatavi un bija skaidrs, ka izmaiņas sekos. Taču teikšu godīgi, ka mēs nezinājām, kāds būs sastāvs - uzzinājām tikai šodien dažas stundas pirms spēles.

Pēdējā treniņā pamatsastāvs netika iespēlēts?
Nē, nebija. Pēc spēles Skopjē mums bija tikai atjaunošanās treniņš, pēc tam viegls pirmsspēles treniņš un tad jau spēle. Neviens neko par sastāvu nezināja.

Pēc sarunas ar Sportacentrs.com Denisu uz interviju poļu valodā aicina arī kāds no vietējiem žurnālistiem.

Bijāt tuvu punktu atņemšanai Polijai, taču galu galā tas neizdevās...
Neizdevās, taču skaidrs, ka varbūt arī aizvadījām labu maču, tiekoties ar grupas līderiem viesos - domāju, parādījām sevi no labākās puses. Tagad mums jāsper nākamie soļi, jo ir tikai kvalifikācijas turnīra sākums un arī šīs izlases sākums - mums ir jauns galvenais treneris, jauns treneru štābs. Domāju, kļūsim tikai labāki.

Varējāt gūt divus vai pat trīs vārtus...
Jā, mums bija dažas iespējas. Sapratām, ka pirmais uzdevums ir nospēlēt labi aizsardzībā un tālāk jau mēģināt aizskriet pretuzbrukumos. Tas viss izdevās, tikai žēl, ka neguvām vārtus. Ja panāktu 1:0, kļūtu vēl interesantāk. Otrajā puslaikā Polija tomēr parādīja, ka šobrīd ir krietni labāka komanda nekā mēs.

Pietrūka spēku, koncentrēšanās?
Vienmēr, kad spēlē bez bumbas un vēl pret tik spēcīgu pretinieku, kādā brīdī sāk pietrūkt spēku. Mūsu sastāvā ne visi spēlētāji ir par 100% gatavi, ne visiem ir bijusi laba spēļu prakse. Un tomēr, kā minēju, šodien aizvadījām ļoti labu spēli.

Šodien tikies ar Pjonteku. Vai pirms diviem gadiem būtu iztēlojies, ka viņš spēlēs "Milan"?
Varbūt ne gluži "Milan", bet gan es, gan pārējie Polijā jau iepriekš redzēja, ka viņš ir īsts devītnieks, kurš gūst vārtus. Šobrīd sasniedzis "Top" līmeni un novēlu viņam turēt šo līmeni, turpināt gūt vārtus it visur - gan "Milan", gan Polijas izlasē.

Kā domā, vai Pjonteks var atkārtot Levandovska panākumus?
Domāju, ka jā - varbūt ne tagad uzreiz, bet viņš pēc dažiem gadiem varētu būt nākamais Levandovskis.

Vai Poliju uzskati par grupas favorīti?
Jā, jo uzvarēja ļoti svarīgu spēli Vīnē [1:0 pret Austriju - aut.] un parādīja sevi augstā līmenī. Polija uzvarēja arī šodien un atrodas pirmajā vietā.

Savaļnieks: "Katra šāda spēle ir milzīgs solis uz priekšu"

Tev nesanāk tik bieži piedalīties tāda kalibra spēlēs kā šodien. Kā noraksturotu savu un komandas sniegumu?
Galu galā iejusties nebija tik grūti - stadionā patīkama atmosfēra, patīkami spēlēt tik daudzu skatītāju priekšā. Domāju, ka komanda centās un atdeva visus spēkus. Diemžēl Polija ir cita līmeņa komanda un pret tādām ir grūti spēlēt. Taču tiešām centāmies.

Tavs sniegums? Un pastāsti, kas notika pirmo ielaisto vārtu epizodē [Savaļnieks pēc divcīņas palika guļam un Polija guva vārtus, Savaļnieku nomainīja - aut.]
Savu sniegumu vērtēt grūti - lai to dara citi no malas. Ja par ielaistajiem vārtiem... viņi daudz tobrīd uzbruka, regulāri sekoja piespēles no malām. Sekoja kārtējais centrējums, un man sanāca problēmas ar muskuli. Tagad vēl konkrēti nezinu, cik savainojums ir nopietns, rītdien veikšu pārbaudes. Nokritu, nevarēju piecelties un uzreiz sekoja piespēle no otras malas. Un viņi guva vārtus. Tas laikam bija lielā spiediena rezultāts - tajā brīdī nenoturējām viņus.

Nepārmet taču poļiem, ka viņi tavas traumas dēļ neizsita bumbu, vai ne?
Jā, tādās epizodēs, kad uzbrukums turpinās, komanda droši vien neizsit. Ja bumba tobrīd atrastos laukuma centrā, tad jā, bet ne šajā gadījumā. Mēs līdzīgā situācijā pie pretinieku vārtiem būtu darījuši tāpat.

Mūsu futbolisti šāda līmeņa mačus spēlē vien dažas reizes gadā. Vai katra šāda spēle ir milzīga pieredze un liels solis uz priekšu?
Jā, domāju, ka tas ir milzīgs solis uz priekšu. Ļoti reti sanāk uzspēlēt šādas auditorijas priekšā. Ja mēs šādas spēles aizvadītu biežāk, tad ar katru reizi klātos vieglāk.

Lielāku progresu dod milzīgā auditorija un stadions vai pretinieku komandas meistarība?
Gan tas, gan tas. Protams, pretinieki bija ļoti labi, un bija ļoti interesanti pret viņiem spēlēt - nekad nevari zināt, ko pretinieks izdarīs nākamajā epizodē. Skaidrs, ka skatītāji dzen uz priekšu savējos, bet tai pašā laikā arī mūs - tas viss skaļums, kas ir stadionā, droši vien palīdzēja arī mums skriet vairāk.

Aizsardzību lielāko daļu spēles laika ar tevi ierindā turējāt diezgan labi. Kas bija noteicošais faktors?
Vismaz man personīgi liekas, ka šodien spēlējām nedaudz vienotāk, nekā iepriekšējās spēlēs. Spēlējām kompaktāk, īpaši negājām ārā no savām zonām, centra pussargi daudz palīdzēja malējiem aizsargiem. Tāpēc pretiniekam nebija sevišķi daudz zonu, kurās doties. Viens pret vienu arī nezaudējām savas pozīcijas. Šie bija galvenie iemesli.

Spēlē viens pret vienu poļi bieži gāja uz apspēlēšanu? Kā tas ir salīdzinājumā ar Virslīgu?
Protams, ka viņu malējie pussargi mīl spēlēt viens pret vienu, taču šodien bija daudz epizožu, kur viņi veidoja vairākumu divi pret vienu. Tāpēc mums, aizsargiem, ļoti bija nepieciešama centra pussargu un malējo pussargu palīdzība. Noteikti varu pateikt paldies pussargiem par palīdzību - viņi aizsardzībā ļoti palīdzēja.