Pātelainena pirmā runa: par Karašausku, spēles stilu un Latvijas futbolu

Miksu Pātelainens: "Esmu ļoti priecīgs, ka atrodos šeit. Esmu pagodināts un lepns, ka man ir uzticēts Latvijas izlases galvenā trenera amats. Tas man ir liels izaicinājums. Mans primārais darbs, protams, būs nacionālajā izlasē, taču vēlos strādāt arī ar vietējiem treneriem – runāt ar viņiem, diskutēt par futbolu, palīdzēt. Un darīt visu no sevis iespējamo, lai uzlabotu Latvijas futbolu kā tādu. Lai to paveiktu, ir ļoti svarīgi izveidot tuvas attiecības ar klubu treneriem. Galvenais darbs jebkuras valsts futbolā, protams, tiek veikts tieši klubos. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs visi būtu vienoti, cits citu zinātu un cits citam palīdzētu. Būšu ļoti atvērts arī medijiem, lai regulāri sniegtu informāciju, kur atrodamies un kāds ir plāns.

Kas attiecas uz izlasi, mūsu lielais mērķis ir attīstīties un uzlabot kā sniegumu, tā arī rezultātus. Tuvākajās trīs spēlēs, kurās gatavosimies Nāciju līgai, vēlamies vērot spēlētājus un redzēt, kādas ir viņu prasmes un kādās lomās viņi var spēlēt. Gribam izvērtēt taktikas, kādu līniju ieturēt, jo gribam būt gatavi septembrim. Laika nav daudz, tādēļ nevēlamies to izšķērdēt. Ir svarīgi likt komandai noticēt panākumiem. Lai to izdarītu, ir ļoti svarīgi palielināt spēlētāju pārliecību. Ir svarīgi, lai katrs spēlētājs zinātu savu lomu. Lai katrs spēlētājs zinātu precīzi, kas no viņa laukumā tiek sagaidīts.

Ja to izdosies izdarīt, mums būs ļoti efektīva komanda, kas spēlēs kā viens vesels. Un šī vienotība būs panākumu atslēga. Cerams, ka līdzjutējiem sagādāsim vairāk patīkamu brīžu. Gribam, lai viņi ticētu komandai un lai viņiem būtu iemesls biežāk svinēt. Cerams, ka mums tas izdosies. Tas nebūs viegli, jo pretinieki ir stipri un vieglu spēļu nav nekad. Ticu, ka, ja strādāsim smagi un sistemātiski un mums būs pozitīva pieeja visam, ko darīsim, tad varēsim to sasniegt."

- Vai ir zināmi galvenā trenera asistenti?
- Izlases personālā esam veikuši izmaiņas, tās notikušas tikai treneru korpusā. Līdzi ņemšu vienu asistentu no Skotijas – Gordonu Jangu, ar kuru agrāk esmu strādājis kopā un ar kuru man ir ļoti labas darba attiecības. Gordonam ir teicamas futbola zināšanas, viņam ir lielisks raksturs, viņš ir ļoti labs darbā ar spēlētājiem, viņš ir ļoti pozitīva persona. Un domāju, ka viņš ļoti palīdzēs komandai. Tāpat kā asistentu ņemšu Mareku Zuntneru. Viņš ir entuziastisks, enerģisks un jauns treneris, kurš latviešu spēlētājus pārzina tikpat labi kā savus piecus pirkstus. Runājot ar Mareku, uzreiz atradām kopīgu valodu – mums ir vienāda filosofija. Izmaiņa notikusi arī vārtsargu trenera sakarā – izlasei pievienojas Aleksandrs Koliņko. Viņš kā spēlētājs izlašu līmenī ieguva lielu pieredzi, kas ir ļoti svarīgi. Un viņš ir gan vārtsargu treneris, gan trenera asistents RFS, kas arī komandai dod jaunu dimensiju. Viņš ir ne tikai vārtsargu treneris, bet arī ļoti vērtīga treneru korpusa sastāvdaļa un piedalīsies diskusijās par to, kā un ar kādu taktiku vēlamies spēlēt. Šis treneru korpuss kopā ar mani komandai dos lielu enerģiju, entuziasmu. Pārējais izlases personāls nemainīsies.

- Šie asistenti bija jūsu vai federācijas izvēle?
- Tas pilnībā bija mans lēmums. Protams, apspriedos ar daudziem cilvēkiem, un man ir jāatzīst, ka Latvijā nezinu daudz treneru, taču man bija ļoti svarīgi, lai vairums izlases treneru būtu tieši no Latvijas. Runāju ar daudziem un vaicāju par vietējo treneru īpašībām, un man, protams, prātā jau bija doma, kādas personības vēlētos sev blakus. Mareks šīm īpašībām atbilst perfekti.

- Kādēļ kandidātu sarakstā nav Pāvela Šteinbora un Denisa Rakela?
- Šteinboram ir neliels muguras savainojums, kas viņam traucē jau kādu laiku – viņš spēlē ar pretsāpju līdzekļiem. Tas bija kluba lēmums, ka viņš nebrauks uz izlasi. Šis logs oficiāls skaitās tikai tām izlasēm, kuras spēlēs Pasaules kausā, tādēļ pilnībā cienām kluba viedokli. Savukārt Rakels nebija pārāk drošs par spēlēm un nometni un izlēma doties brīvdienās kopā ar ģimeni. Runāju ar viņu pa telefonu un teicu, ka pilnībā viņu saprotu, un novēlēju visu to labāko brīvdienās, lai viņš atpūstos un labi pavadītu laiku ar ģimeni, kas ir ļoti svarīgi. Un cerams, ka septembrī viņš atkal būs pieejams izlasei.

- Izlasē nav arī Virslīgas labākā vārtu guvēja Alekseja Višņakova.
- Komandā ir tikai 23 spēlētāji, un mēs sāksim ar šiem spēlētājiem. Ir daudzi citi spēlētāji, kurus esmu pārbaudījis un par kuriem zinu, ka viņi ir labi spēlētāji, taču diemžēl nevaru izvēlēties viņus visus. Šis ir sastāvs, ar kādu sāksim, bet šī nav slēgta grupa. Tā ir atvērta, un esmu diezgan drošs, ka savainojumu un izvēles dēļ tā mainīsies. Ja sākam iet cauri spēlētājiem, kuru nav izlasē, tad vajadzētu pieminēt katru latviešu spēlētāju. Šī ir mūsu pašreizējā komanda, un variet būt droši, ka mums nav nekā pret nevienu no spēlētājiem. Esam pilnībā atvērti jebkuram.

- Kādu futbolu Latvijas izlase spēlēs jaunā trenera vadībā?
- Beidzot jautājums par futbolu, taktiku, man tas patīk. Noteikti gribam būt pozitīvi, sistemātiski un gribam, lai mums būtu vairāki, nevis tikai viens veids, kā spēlēt. Lai, iespējams, varētu pārsteigt pretiniekus. Līdz Nāciju līgai nav daudz laika, lai sagatavotu komandu vairākām sistēmām, vairākiem izvietojumiem. Tam nepieciešams nedaudz vairāk laika, nevis tikai viena nometne. Taču darīsim visu, ko varēsim, un gribam panākt, lai mēs nebūtu paredzami. Bet pirmām kārtām vēlos redzēt smagi strādājošu komandu. Gribu redzēt, lai katrs spēlētājs darītu visu, ko spēj. Tas ir svarīgākais. Ja spēlētāji laukumā izies, lai atdotu visu savas valsts labā, tad mums būs iespēja.

Mums nav slikti spēlētāji. Esmu redzējis iepriekšējo maču video, esmu klātienē skatījies Virslīgas spēles, un varu teikt, ka mums ir labi spēlētāji. Šajā sastāvā mums ir gan labas prasmes, gan labs ātrums, gan spēks un auguma centimetri. Mums ir nepieciešamās īpašības, lai gūtu panākumus. Pirmkārt, gribu redzēt strādīgu komandu. Otrkārt, gribu redzēt taktiski pozitīvu komandu. Protams, aizsargāšanās ir ļoti svarīga un katras panākumus gūstošas komandas pamatā ir aizsardzība, bet gribam būt pozitīvi un saspēli veidot sistemātisku. Negribam spēlēt ar tālajām piespēlēm un cerēt uz veiksmi – gribam būt sistemātiski. Saspēlēties, pieturēt bumbu, kontrolēt bumbu un veidot vārtu gūšanas izdevības mūsu uzbrucējiem un arī visiem pārējiem.

- Kādu iemeslu dēļ, jūsuprāt, mums neizdevās iepriekšējais cikls?
- Grupa bija smaga. Nevēlos runāt par individuālām spēlēm, bet futbolā reizēm starpība starp panākumu un neveiksmi ir ļoti maza. Jā, dažās spēlēs pretinieki ir labāki un ir pelnījuši uzvarēt. Bet dažreiz atšķirība ir ļoti maza un var arī nepaveikties. Negribu analizēt pagātnes spēles, un jūs droši vien saprotat, kādēļ. Gribu lūkoties nākotnē un panākt, ka mūsu spēlētāji ir organizēti – nesaku, ka komanda tāda nebija jau iepriekš, jo tā bija ārkārtīgi organizēta. Vēlamies spēlēt noteiktā stilā un panākt, lai katrs spēlētājs, izejot laukumā, zinātu, kas no viņa tiek gaidīts. Lai mums būtu spēles vīzija. Lai būtu vienotība un kopība. Tie ir atslēgas vārdi jebkurai sekmīgai komandai.

- Kāds būs mērķis tuvākajām spēlēm – uzvara par katru cenu vai pēc iespējas vairāk spēlētāju pārbaudīšana?
- Labs jautājums. Gribu uzvarēt – tas ir skaidrs. Citādi nav vērts spēlēt. Taču arī saprotu, ka šogad galvenā būs Nāciju līga. Nekādā ziņā nevēlos noniecināt Baltijas kausu, kas ir vecākais turnīrs Eiropā – tajā noteikti centīsimies spēlēt, cik labi vien varēsim -, bet šis tomēr būs gatavošanās posms Nāciju līgai – esmu jaunā komandā, tik labi vēl nezinu katra spēlētāja īpašības, man ir tikai nojausma. Šis man būs mācību process spēlētāju sakarā. Tādēļ vēlos dot spēlētājiem iespēju parādīt, ko viņi spēj, un tādēļ ne katrā spēlē spēlēs, iespējams, "labākais" vienpadsmitnieks. Gribam iegūt informāciju par spēlētājiem un par taktikām. Taču, pāri visam, gribam uzvarēt – katrā spēlē! Pilnīgi droši, ka katrā spēlē cīnīsimies tikai par uzvaru.

- Vladimiru Kamešu un Vitāliju Maksimenko redzat spēlējam vidū vai malās?
- Maksimenko ir pieredzējis spēlētājs, kurš izlasē jau ir aizvadījis itin daudz spēļu, kas ir ļoti labi. Un viņš var spēlēt vairākās pozīcijās. Viņš var spēlēt kā centra aizsargs un kā kreisās malas aizsargs. Un droši vien arī kā balsta pussargs. Primāri Maksimenko redzu kā kreisās malas aizsargu, bet zinu, ka viņam ir arī citas izvēles iespējas. Kā jau teicu, šajās spēlēs varēsim mācīties un pēc tam arī pieņemt lēmumu. Kamešu vispirms vēlētos apsveikt ar iekļūšanu Krievijas Premjerlīgā. Viņš ir strādīgs, tehnisks un ļoti ātrs spēlētājs, kas izlašu futbolā ir vērtīgas īpašības, jo ātrums šajā līmenī ir ļoti nepieciešams. Primāri viņu redzu kā kreiso insaidu tuvāk malai. Cik tuvu malai, redzēsim. Viņš var spēlēt arī kā izteikts malējais pussargs, arī kā uzbrucējs. Spēlētāju prasme labi spēlēt vairākās pozīcijās rada patīkamas galvassāpes.

- Iepriekšējais treneris uzticējās praktiski tikai vienam vārtsargam, arī pārbaudes spēlēs rezerves vārtsargus gandrīz neizmantojot. Vai šī tradīcija tiks lauzta?
- Izlemsim spēli pēc spēles. Kā jau teicu, spēles laiku gribu dot daudziem spēlētājiem. Vaņins ir kapteinis, pieredzējis spēlētājs un kvalitatīvs vārtsargs. Viņš ir ļoti spēcīgās pozīcijās. Bet jūnijā spēlētājiem gribu dot spēles laiku un iespēju spēlēt. Izmaiņas sākumsastāvā būs. Šobrīd negribu prognozēt, kurš spēlēs un kurš ne, bet spēlētājiem tiks dota iespēja.

- Kura būs jūsu mīļākā komanda Pasaules kausā?
- Mīļākā komanda? Labs jautājums. Domājat manu mīļāko komandu vai to, kura, manuprāt, uzvarēs?

- Abas.
- Zināju, ka tā teiksiet. Ja vien man būtu kristāla bumba… Domāju, ka Brazīlija ar jauno treneri ir spēcīga, disciplinēta komanda. Nekad nedrīkst nenovērtēt Vāciju, Argentīnu. Domāju, ka interesanta būs arī Beļģija ar savu jauno un meistarīgo paaudzi. Iepriekšējais Pasaules kauss un Eiropas čempionāts, iespējams, nāca nedaudz par agru, bet jebkurai komandai vajag divus trīs turnīrus, lai iespēlētos un izprastu turnīra struktūru. Man ir visai vienalga, kas uzvarēs, galvenais, lai tā būtu Eiropas izlase.

- Iepriekšējais treneris par darbu izlasē saņēma 75 tūkstošus eiro gadā. Vai esat gatavs atklāt savu algu?
- Nē, neesmu gatavs to atklāt. Esmu parakstījis īstermiņa līgumu līdz gada beigām, bet tā saturs lai paliek starp mani un federāciju.

- Pirmā Virslīgas spēle, kuru klātienē apmeklējāt, bija astoņu vārtu izrāde starp "Liepāju" un RFS. Kādi ir pirmie iespaidi par Latvijas līgu un infrastruktūru?
- Tā spēle bija vārtiem bagāta un ļoti aizraujoša ar uzbrukumiem no vieniem uz otriem vārtiem. Interesanti spēlētāji, interesantas taktikas. Domāju, ka latviešu spēlētāji ir tehniski labi un taktiskā ziņā ļoti disciplinēti. Pagaidām esmu redzējis daudz aizraujošu spēļu. Arī pēdējā starp RFS un "Riga", kurā tika gūti vēli vārti – labi vārti. Bijis ļoti interesanti. Taču, ejot uz spēlēm, cenšos ļoti rūpīgi pētīt individuālus spēlētājus. Viņu darba apjomu, ātrumu, prasmes. To, kas viņiem dabiski sanāk ļoti labi, to, vai viņi ir pozitīvi, viņu ķermeņa valodu. Un to, kā viņi varētu iekļauties izlases kopainā un taktikā. Esmu pozitīvi iespaidots, jo ir daudz labu spēlētāju. Sastāvā, piemēram, ir Isajevs, kurš izlasē ir jauna seja, taču kuram, manuprāt, ir daudz ko tai dot. Ja spēsim viņam izveidot lomu, kas atbildīs viņa īpašībām, tad viņš var būt nozīmīgs spēlētājs.

- Kur Eiropas futbola kartē šobrīd atrodas Latvijas izlase?
- Skatoties uz rezultātiem pēdējos piecos gados, 47 spēļu, ja pareizi saskaitīju, laikā uzvaru ir, rupji rēķinot, nedaudz mazāk par 15%, neizšķirtu bijis nedaudz mazāk par 33%, bet zaudējumu – nedaudz virs 50%. Bijis daudz zaudējumu, un droši vien tādēļ izlase arī atrodas tādā vietā FIFA rangā. Latvijas izlase FIFA rangā ir bijusi daudz, daudz augstākās vietās, nekā atrodas tagad. Un vietu FIFA rangā un to, kur pašlaik redzam Latvijas izlasi, veidoja daudzi faktori. Ne tikai treneri, spēlētāji, kāda noteikta viena lieta, bet gan viss, kas valstī notiek. Tādēļ arī gribam attīstīt visus futbola aspektus, sākot no jaunatnes – kā pret viņiem izturamies, kā mācām un attīstām. Kā jau teicu, svarīgi ir skatīties nākotnē, nevis pagātnē. Nāciju līgā neesam kādā no augstākajām līgām, un tas runā pats par sevi. Tādēļ nedomāju, ka man tajā vajadzētu pārāk iedziļināties. Tagad nepieciešams darīt visu iespējamo, lai progresētu. Un mēs varam to izdarīt, nav nekādu šaubu.

- Vai plānojat mācīties latviešu valodu?
- Jā, noteikti gribu mācīties latviešu valodu. Jau zinu dažus vārdus. Roberts [Mežeckis, izlases ģenerālmenedžeris] par mani smejas, jo nevaru pateikt pārāk daudz. Jābūt pacietīgam un varbūt mācīties pa vienam vārdam dienā. Man patīk valodas un lielāko daļu dzīves esmu ikdienā runājis svešā mēlē. Man patīk iespēja strādāt Latvijā. Apzinos, ka esmu ārzemnieks. Cienu šo valsti, cienu šejienes cilvēkus, cienu valodu un vēlos to mācīties. Lai varētu justies ērti un varbūt arī latvieši [ar mani] varētu justies ērti. Esmu šeit bijis vairākas nedēļas un esmu izbaudījis katru dienu.

- Daudzi spēlētāji no šā sastāva netika saukti iepriekš, taču vēlos jautāt par vienu konkrētu spēlētāju – Artūru Karašausku. Viņam bija konflikts ar iepriekšējo treneri, viņš arī ir ticis izmests no U21 izlases. Vai zinājāt šo pagātni, un vai tā jums bija svarīga?
- Jā, esmu lietas kursā par šo situāciju – ļoti neveiksmīgu situāciju. Gribu, lai mums būtu balta lapa, jauns sākums. Un izlase ir atvērta jebkuram spēlētājam. Nedomāju, ka personīgajām lietām vajadzētu ļaut ietekmēt komandas un valsts labāko spēlētāju izvēli. Runājot par Karašausku, viņš ir lielisks spēlētājs, ātrs, spēcīgs spēlētājs, kurš var gūt vārtus, apspēlēt un radīt momentus. Par 100% gaidu viņu izlasē un ceru, ka viņš gūs daudz vārtu un radīs daudz momentu arī savas valsts labā. Nezinu precīzi pilnīgi visu, kas notika, un nevēlos tajā iedziļināties. Tā nav mana darīšana. Atkārtošos, ka vēlos mūsu skatus no pagātnes pievērst nākotnei. Ļoti vēlos strādāt ar Karašausku un arī citiem spēlētājiem.

- Turpinot šo tēmu, vai jums ir bijusi vai ir plānota saruna ar iepriekšējo galveno treneri Aleksandru Starkovu?
- Šāda saruna būs. Esam to ieplānojuši un jau esam pāris reižu tikušies. Pagaidām sarunas bijušas ļoti īsas, bet runāšu ar viņu. Domāju, ka ir ļoti svarīgi zināt arī pagātni, lai labākajā pozitīvajā veidā varētu koncentrēties nākotnei.

- Pret Latviju esat spēlējis gan kā treneris, gan arī kā futbolists. Kādas atmiņas palikušas no šīm spēlēm?
- Tās vienmēr bijušas ļoti grūtas spēles. Šķiet, tu [vēršas pie preses sekretāra Viktora Sopirina] jau pieminēji, ka mana pēdējā spēle izlasē bija šeit. Viņš ir ļoti nejauks cilvēks, jo gribēja to pieminēt tādēļ, ka mēs toreiz zaudējām ar 0:1. Kad pret Latviju spēlēju kā Somijas izlases galvenais treneris, man vienmēr šķita, ka latviešu spēlētāji bija veči - ļoti spēcīgi spēlētāji. Un nekad neklājās viegli. Ļoti spēcīgi spēlētāji viens pret vienu situācijās. Ceru, ka tā būs arī tagad. Spēles bija grūtas, un to rādīja arī rezultāti. 2011. gadā [Igora Stepanova atvadu spēlē] šeit ["Skonto" stadionā] uzvarējām [ar 2:0], bet pēc tam cīnījāmies neizšķirti 1:1 Baltijas kausā un Latvija finālā uzvarēja pendelēs. Tādēļ nespējām celt virs galvas šo kausu – lai gan nedomāju, ka kāds tik lielu kausu vispār ir spējīgs pacelt.

- Kā ieguvāt savu iesauku Miksu un vai priekšroku dodat tai vai savam īstajam vārdam?
- Priekšroku dodu Miksu. Vakar man sacīja, ka jūsu alfabētā nemaz nav burta x, bet Somijā Mixu izrunā ar ks. Šo iesauku ieguvu tad, kad, būdams jauns spēlētājs, devos uz Skotiju. Tā bija mana pirmā pieredze ārzemēs, un žurnālists, protams, vaicāja, kā mani sauc. Un es teicu, ka Mika Mati Peteri Pātelainens. Pagāja desmit minūtes, kamēr to izburtoju (smiekli telpā). Tādēļ teicu, lai mani sauc vienkārši par Miksu. Viņi to uzrakstīja ar x, un es teicu, ka man tas patīk.

- Sastāvā ir pieci seši spēlētāji, kuri var spēlēt kā centra aizsargi. Vai tas nozīmē, ka plāns varētu būt spēlēt ar trim centra aizsargiem?
- Kad spēles nāks tuvāk, redzēsim, ar kādu formāciju spēlēsim. Taču, ļoti iespējams, ka nē [tie nebūs trīs centra aizsargi]. Vēl nav izlemts par 100%, bet visdrīzāk sāksim ar citu formāciju [nekā tika spēlēts iepriekš].

- Kā noprotams, jums ir vīzija, kā palīdzēt attīstīsies Latvijas futbolam. Kas ir tās lietas, kas ir jāmaina?
- Protams, ka man ir sava spēlēšanas un trenēšanas filosofija, bet, ierodoties jaunā valstī, vispirms ir jāsaprot, kā futbols tajā tiek spēlēts. Neesmu tas cilvēks, kuram pastāv tikai viens pareizais – mans – ceļš. Nebūt ne. Esmu cilvēks, kurš izvērtē situāciju, iespējas, daudz diskutē ar citiem cilvēkiem un tikai tad cenšas rast labāko iespējamo risinājumu. Es nebūšu tas, kurš izlems, kā attīstīt Latvijas futbolu. To, kādu futbolu spēlēt, un daudzas citas lietas izlems kopējā futbola ģimene. Vēlot būt tās daļa, piedalīties sarunās un, cerams, nokļūt līdz risinājumam, kas Latvijas futbolam ļaus piedzīvot lepnas dienas.

- Pastāstiet vairāk par savu ikdienu – cik daudz dzīvosiet Latvijā, cik bieži dosieties uz Somiju, kāds ir jūsu grafiks no pirmdienas līdz piektdienai, kad nenotiek Virslīgas spēles?
- Palikšu Latvijā. Protams, ka došos arī uz ārzemēm, un jau esmu bijis Somijā – uz Mātes dienu. Biju arī UEFA Eiropas līgas finālā [Lionā], būšu arī Čempionu līgas finālā [Kijevā]. Apmeklēšu tamlīdzīgus notikumus savu UEFA pienākumu [tehniskās analīzes grupā] dēļ. Var būt tā, ka uz dienu vai divām dodos uz Somiju apciemot draugus un ģimeni. Un tāpat arī uz Skotiju – manas mājas īstenībā ir Skotijā. Bet primāri būšu šeit. Un domāju, ka mani redzēsiet bieži. Strādājot kādā valstī, tajā ir jādzīvo, jāizjūt, jāapmeklē spēles un jāsaprot, kas notiek. Man nav vēlmes darbos ierakties tikai ar savu kreiso roku – gribu strādāt ar abām. Un to darīt, cik labi vien spēšu.

- Kādi ir pirmie vārdi latviešu valodā, kādus esat iemācījies?
- Protams, ka viens ir "paldies". Arī "sveiki". Ir vairāki vārdi, kurus zinu, bet pagaidām vēl nevaru izveidot jēgpilnu teikumu. Taču es līdz tam vēl tikšu. Neesiet pārsteigti.

Latvijas izlase