Zakreševskis: "Pieci treneri trīs gados: nenormāli, jau samaksāts tik daudz algu"

Portāli Sportacentrs.com un Delfi.lv pēc valdes sēdes vaicāja Zakreševskim, kādēļ viņš balsoja pret slovēņu speciālista atlaišanu: "Jau esmu teicis, ka tas nav normāli, ka izlasei četru [pat trīs] gadu laikā ir pieci galvenie treneri. Man, kā bijušajam spēlētājam, tā liekas absurda situācija. It sevišķi izlasē, kur spēlētāji satiekas daudz retāk un trenerim iespēja viņus ietekmēt ir daudz mazāka nekā klubu trenerim. Tikko runājām, ka vienam [Stojanovičam] dodam trīs gadu līgumu, bet pat gads nav pagājis, kad trīs gadu līgumu dodam nākamajam. Arī valdes sēdē sacīju, lai atzīmē protokolā, ka esmu pret, jo var rasties situācija, ka beigās tā dēļ zaudējam finanses [izmaksājot kompensāciju un aizpildot vakantos amatus]. Tīri teorētiski, ja nevienu pirms termiņa nebūtu atlaiduši un viss būtu bijis tā, kā plānojām, tikko – laikam decembrī - būtu beidzis strādāt [Aleksandrs] Starkovs [2017. gada aprīlī viņš parakstīja līgumu līdz "Euro 2020" atlases beigām – A.S.]. Un tagad viņa vietā būtu kāds cits treneris.

Vai tas būtu Dainis vai kāds cits, grūti pateikt, bet nebūtu lieku izdevumu. Būtu izmaksājuši Starkovam algu [nevis kompensāciju] un nebūtu jāmaksā tas, ko samaksājām Miksu [Patelainenam] un tagad Stojanovičam. Kopā saskaitot, summa, domāju, ir diezgan iespaidīga (iesmejas). Tas ir viens, un arī tīri sportiskajā ziņā līkne bija augšupejoša. Ģenerālsekretāra uzaicinājuma dēļ man bija tā iespēja pabūt Slovēnijā, un pēc redzētā neteikšu, ka Stojanovičs nebūtu atbilstošs un būtu slikti strādājis. Pēc maniem ieskatiem normāls, kvalificēts treneris, kurš var strādāt ar Latvijas izlasi. Runāju ar viņu, un viņš sacīja, ka beidzot arī ir sapratis, kas ir kas izlasē, un ka kurss ir uz jauno spēlētāju iesaistīšanu – kad citi spēlētāji, uz kuriem viņš bija licis cerības, aplauzās, viņš ir sapratis, uz kuriem [jāliek likme]."

Latvijas futbols ir nepārspējams! Noķerat mūs, ja varat! Galveno treneru skaits (neskaitot pagaidu trenerus) Eiropas futbola izlasēs kopš 2017. gada: pic.twitter.com/AtASSH9Uu1

— LV_futbols (@LV_futbols) January 20, 2020

Mediju uzrunātie valdes locekļi izvairījās no jautājuma, kurš tieši ierosinājis balsot par Stojanoviča atlaišanu, tā vietā ar formālu argumentu atbildību noveļot Zakreševskim, kuram balsojums bija jāierosina kā valdes sēdes vadītājam. Arī pašam Zakreševskim nav atbildes, kurš īsti būtu balsojuma patiesais iniciators, toties viņš atklāja, ka balsojums būtu varējis notikt jau decembrī – kaut arī līdz pat iepriekšējai nedēļai federācija publiski noliedza, ka Stojanoviča nākotne būtu zem jautājuma zīmes. "Novembra valdes sēdē nebiju atvaļinājuma dēļ un atgriezos pirms decembra valdes sēdes, kas tika rīkota pirms ārkārtas kongresa. Man solīja laicīgi atsūtīt [novembra sēdes] protokolu, taču to saņēmu tikai sešos rītā pirms nākamās valdes sēdes. Loģiski, ka ar to iepazinos diezgan steidzīgi. Decembra valdes sēdē sarunās izkristalizējās tas, ka – vismaz es tā sapratu – diskusija jau ir bijusi, un kāds pat minēja to, ka jābalso.

Teicu: "Pagaidiet, kolēģi, tas nav ierakstīts darba kārtībā." Tā ka teorētiski treneri varēja noņemt jau decembra sēdē, bet tas nenotika tikai tāpēc, ka es uzstāju, lai ievērotu statūtus, un pateicu, ka šodien neesmu tam gatavs. Teorētiski, ja es būtu pateicis, ka esmu gatavs noņemt Stojanoviču, dienas kārtību būtu varējuši mainīt, jo uz vietas bija visi valdes locekļi – ja visi piekristu, to varētu darīt. Nevaru pateikt, kurš bija pirmais, kurš teica, davai, ņemam nost. Es sapratu, ka tas, visticamāk, tika izdarīts jau novembra sēdē, kurā Slaviša bija sniedzis atskaiti un ir bijusi saruna, ka vajadzētu virzīties uz vietējo treneri. Tīri tehniski es pateicu [ka ir jābalso]. Ja atkal būtu stiepis gumiju, tad visdrīzāk tas būtu noticis nākamajā valdes sēdē vai pēc dažām dienām būtu ārkārtas sēde. Vairākums viņu [Kazakeviču] akceptēja, un demokrātiskā sabiedrībā tā notiek."

Zakreševskim gan pašam ir šaubas, vai lielās izlases trenera krēsls būtu īstais, kas Kazakevičam jāieņem: "Negribu neko sliktu teikt par Daini, tā kā viņš tagad ir treneris, un vēlos novēlēt viņam veiksmi, taču man nav pārliecības, ka viņam izdosies tik labi, kā šķiet viņam pašam un varbūt lielākajai daļai valdes. Un, otrkārt, pats personīgi viņam pateicu, ka daudz labāk viņu redzu sporta direktora amatā. Neredzu, kurš viņu spēs tikpat labi aizstāt un būt tikpat stingrs. Tagad mūsu futbolā ir diezgan nepateicīgs brīdis, un jebkuram trenerim būs grūti. Arī U21 izlases rezultāti pēdējā laikā nav tik spīdoši – ja nemaldos, tad pēdējā uzvara kvalifikācijā bija Beļģijā 2016. gada rudenī, kad beļģiem, gluži kā Stojanovičam [pret Austriju], neko vairs nevajadzēja un arī statistikā tāpat bija liels pārsvars. Bija arī labas spēles – pret to pašu Skotiju, ko izbraukumā varējām vinnēt. Taču vēl no spēlētāja dienām atceros, ka bija ļoti svarīgi, vai tev tikai likās, ka kaut ko varēji, vai patiešām arī uzvarēji. Vai izlases spēlētāji, no kuriem daļa pie viņa bija U21 izlasē, noticēs, ka var kaut ko vinnēt? Dainis ir pārliecināts, ka izdosies. Novēlu, lai viņam izdotos, bet godīgi teikšu, ka neesmu tik pārliecināts, ka tas notiks. Ceru, ka Dainis pārliecinās, ka es kļūdos. Kurš gan nekļūdās – savulaik esmu sitis gan pretinieku, gan savos vārtos."

Valdes locekļi kā galveno argumentu tik drīzai Kazakeviča apstiprināšanai bez padziļinātas analīzes un konkursa minēja Treneru asociācijas rekomendācijas vēstuli, kas savukārt tika uzrakstīta, jo federācijas ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks vērsies asociācijā, lai tā nosauc piemērotāko vietējo kandidātu. "Treneru asociācija savā sēdē izvirzīja Daini, pats biju klāt. No vienpadsmit locekļiem, šķiet, bija astoņi: pats Dainis, Starkovs, [Jurijs] Andrejevs, [Mihails] Zemļinskis, [Marians] Pahars, [Georgs] Gusarenko, bet nebija [Jurija] Popkova, [Artūra] Šketova un mirušā [Jāņa] Skredeļa. [Zakreševskis nenosauca Igoru Stepanovu - A.S.]. Mēs nebalsojām, katrs varēja izteikties. Es domas paturēju pie sevis, jo teicu, ka man būs iespēja balsot valdē. Visi izteica atbalstu [Kazakevičam]. Sākumā bija tā, ka it kā varētu izskatīt vēl kādu treneri, par kuru bija runa, taču tad saprata, ka pietrūks laika. Kāds ieminējās, ka arī Pahars, kurš bija uz vietas, varētu mēģināt vēlreiz. Liekas, ka tika minēts arī [Mihails] Koņevs, bija [Tamaza] Pertijas vārds minēts, arī Dobrecova, varbūt vēl kāds, taču ne pārāk nopietni," sacīja Zakreševskis. "Diskusija vairāk bija par to, ka Pertija nav pelnījis, ka viņš nedrīkst tā izteikties presē kā izteicās par Daini, kas pārkāpj treneru savstarpējo solidaritāti. Faktiski aprobežojās ar to, ka, rekur, sēž Dainis. Nedomāju, ka [asociācijas vēstule] ir vārds un likums, taču asociācijā ir vadošie vai ietekmīgākie Latvijas treneri, kuriem ir vai kādreiz bijusi teikšana un autoritāte. Viņi trenerus tomēr zina nosacīti daudz labāk nekā ierindas valdes loceklis."

Atšķirībā no otrā viceprezidenta Sergeja Kovaļova, Zakreševskis vairījās Kazakeviču dēvēt par izlasei labāko vietējo speciālistu: "Sarežģīts jautājums, tādēļ arī atturējos, jo man šķita, ka šis jautājums jau ir izlemts arī neatkarīgi no tā, ko domāju es. Tāpēc arī nemēģināju pats meklēt vietējos trenerus. Pēc rezultātiem varētu izskatīt Koņevu, jo viņš ar "Riga" ir uzvarējis Virslīgā un labi nospēlējis Eirokausos. Vēl varētu būt runa gan par to pašu Dobrecovu, gan [Jurģi] Pučinsku, kurš ir divreiz izcīnījis titulu [ar "Ventspili"], taču tagad maz strādājis pieaugušo futbolā. Varbūt Vitālijs Astafjevs, [Andris] Riherts. Kompetentākā [organizācija] ir Treneru asociācija, un tā izvirzīja tikai un vienīgi Daini. Tāpēc man nav nekādu ieroču, lai pateiktu, ka Dainis nav atbilstošs. Domāju, ka tas ir ļoti sarežģīti. Es par viņu nebalsoju, jo, kā jau teicu, daudz labuma viņš var dot tieši kā sporta direktors ar akadēmiju sistēmu utml. Redzu, ka šo jauniešu līmenis ir labāks un ka no bedres kaut kad vajadzētu izrāpties. Vai tas tuvāko trīs gadu laikā izdosies Dainim – novēlu, lai viņš tos trīs gadus arī nostrādātu un nostrādātu ar panākumiem, nevis netiktu atlaists tikai tādēļ, ka ir izdevīgs budžeta ziņā, bet ne panākumu ziņā. Vai viņš ir izdevīgs? Aprēķins tika dots, taču, godīgi sakot, tajā neredzēju nekādu ietaupījumu."