Viedoklis: Latvija - Fēru salas: analīze un atzīmes spēlētājiem

Šai materiālā gandrīz nerunāšu par Daini Kazakeviču, tāpat nelikšu viņam atzīmi par pētāmo spēli, jo viss jau ir pateikts. Šoreiz vairāk par pašiem futbolistiem. Tā kā Andorā pretinieku specifikas, laukuma kvalitātes un mūsu izlases ierobežoto spēju, visticamāk, būs futbola izstrādājums nevis futbols, paanalizēšu detalizētāk tieši pēdējo spēli pret Fēru salām. Precīzāk būtu teikt, nevis pašu spēli, jo tad būtu sīki jāanalizē arī pretinieku darbības, bet tieši mūsējo lēmumus un tehnisko izpildījumu atsevišķās epizodēs.

Pirms ķeramies klāt, vēlos atzīmēt, ka par spīti kopējam negatīvajam noskaņojumam, pareizāk būtu nevis visu mest vienā katlā, bet gan nodalīt Latvijas piecus mačus divās daļās. (1) Abos mačos pret Fēru salām mūsu valstsvienība spēlēja atbilstoši savām spējām - pretinieks mūsu zemās latiņas kontekstā bija cienījams, mūsu futbolisti mača gaitā nesamierinājās ar 1:1 uz tablo, centās spēlēt augstu un mēģināja izraut uzvaru. Fēru salas vēl var izlaist C līgas ceļazīmi, ja zaudēs Maltā, tomēr tieši ziemeļniekus uzskatu par mūsu spēcīgāko pretinieku šai grupā. Un abi 1:1 ir normāls, godīgs, likumsakarīgs rezultāts - par tālākas pagātnes spēku samēriem vismaz pagaidām ir jāaizmirst. Lūk, ja nezinātu pārējo spēļu iznākumus, varētu domāt, ka Latvijas un Fēru salu spēles bija šķēpu krustošana par pirmo vietu šai D līgas grupā. Diemžēl pārējās trīs spēles pret Maltu un Andoru Latvija izgāza - tas ir godīgi jāatzīst. Bija vai nu slikts rezultāts (neatbilstošs mača gaitai), vai nu slikts sniegums, vai nu abi kopā. Un, ja izgāž trīs no piecām spēlēm, tad nekādi citādi kā par katastrofu to nevar dēvēt.

Materiāla apakšā futbolistu vērtējumi 10 ballu skalā, taču uzsvēršu, ka zema atzīme obligāti nenozīmē, ka spēlētājs neprot spēlēt futbolu, nav centies attiecīgajā mačā un tamlīdzīgi. Šoreiz drīzāk runa ir vai nu par spēlētāja neoptimālu izmantošanu, tai skaitā pozīcijas izvēli, vai arī vienkārši kādu neveiksmīgu/izšķirošu epizodi (Ozols). Lai šie vērtējumi būtu pamatotāki, piedāvāju 31 epizodes analīzi. Atlasīju tādas, kuras man šķita zīmīgas.

Pagājušajā reizē daudz runāju par to, ka, atrodoties savā laukuma pusē vai centrā, pārcenšamies ar vertikālu futbolu un skrienam bez sagataves ar "pieri sienā". Šoreiz nereti novēroju pretēju galējību - esot labās, cerīgās pozīcijās, kurās nevilcinoties jāriskē un jāmēģina tikt pie izcila momenta soda laukumā, izvēlamies apstāties, pieturēt bumbu un meklēt vienkāršāku risinājumu.

Epizožu analīze

#1 - konkrētās epizodes pirmā bilde, #2 - otrā bilde utt.

Nr.1: jāredz brīvie partneri, nevis jāsper uz priekšu

Centra pussargu deficīta apstākļos robu nācās lāpīt ar Ruginu, kurš pēdējos gados pārkvalificēts par malējo aizsargu un izceļas ar teicamu sniegumu aizsardzībā. Šoreiz viņš bija pozīcijā, kurā bieži vien bija jāievada uzbrukumi, un Rugins to darīja nesekmīgi. Šai situācijā (#1) pat nebija jāievada uzbrukums, jo pēc bumbas atņemšanas praktiski visi komandas biedri bija savā laukuma pusē, kamēr pretinieku laukuma pusē atradās pieci Fēru salu futbolisti un viens pats Gutkovskis. Seko viegla bumbas uzdāvināšana pretiniekam (#2), lai gan Ritvaru īsti nepresingo.

Nr.2: tehniskais izpildījums...

Divu metru rādiusā nav neviena pretinieka (#1), toties ir labas opcijas uzbrukuma turpinājumam. Labais flangs brīvs, kur labprāt pieslēgtos Savaļnieks vai vēl draudīgākā pozīcijā Kamešs. Šoreiz Rugina lēmums, piespēlēt Kamešam, ir pareizs, taču izpildījums katastrofāls - pa apakšu precīzi pretiniekam (#2).

Nr.3: paši dzēšam ātro uzbrukumu

Grūti teikt, vai šajā epizodē Ruginu psiholoģiski ietekmēja kļūda iepriekšējās piespēlēs un vēlme šoreiz nospēlēt drošāk, taču Ritvars pēc skaisti atņemtas bumbas pats nobremzē perspektīvu ātro uzbrukumu, kurā Gutkovskis un Cigaņiks jau bija gatavi joņot uz priekšu. Bijām 4 pret 5, turklāt aiz #1 bildē redzamajiem Fēru salu trim aizsargiem vairs neviena laukuma spēlētāja nebija. Šādās epizodēs neapšaubāmi jāriskē ar bumbas zaudēšanu - tikai uz priekšu! Ja nevar piespēlēt, šai situācijā varēja pats ar bumbu doties uz priekšu un meklēt piespēļu līnijas.

Nr.4: Rugins turpina kļūdīties

Vēl viena epizode, kurā Rugins ļoti neprecīzi piespēlē.

Nr.5: "sieniņu" tikai "Spartak" māca?

Divu kluba biedru sadarbība, kurā atkal pievīla Rugina tehnika. Kamešs, atrodoties zem spiediena (#1, dzeltenais pretspēlētājs), atdod piespēli brīvajam Ruginam un veikli aizmūk no sedzamā brīvajā zonā (#2). Ritvars to redz un pieņem pareizu lēmumu nekavējoties atspēlēt atpakaļ Kamešam skrējienā, taču piespēle atkal ir ārkārtīgi neprecīza – tieši kājās viesim (#3). Neizdodas klasiska un ne tā sarežģītākā "sieniņa".

Nr.6: Ritvara melnā diena

Un vēl viena epizode, kurā Rugins uzdāvina bumbu pretiniekiem. Kļūdu skaits spēlē ar bumbu Ritvaram diemžēl pārsniedza visus limitus... Jā, tās nebija nāvējošas kļūdas, pēc kurām Fēru salām būtu iespēja nekavējoties sodīt Latvijas izlasi, taču jebkura bumbas zaudēšana liek patērēt vairāk spēku bumbas atņemšanā un mazina mūsu komandas summāro uzbrukuma laiku.

Nr.7: arī auti ir svarīga standartsituācija

Runā, ka pie autiem izlases treniņos netiek strādāts. Nezinu, vai tā ir taisnība un skaidrs, ka izlases īsajās treniņnometnēs visu praktizēt nepagūsi, tomēr Fēru salas šo elementu izpildīja labāk nekā mēs (arī iepriekšējās spēlēs iekrita acīs, cik ļoti apjukuši mēs izspēlējam savus sānu iemetienus). Apskatāmajā epizodē gan vairāk nevis pretinieku nopelns, bet mūsu nenostrādāšana pozicionāli - Jurkovskis palaiž aiz muguras pretspēlētāju, kurš brīvajā un jau diezgan bīstamā zonā saņem bumbu.

Nr.8: "Riga" un RFS četri čaļi čakli izkombinē

Zemuzbrucējs Ikaunieks akcentēti aiziet uz labo flangu (#1), kur izveidojam skaitlisko pārsvaru. Mērķtiecīgi pieslēdzas Savaļnieks (garā bulta), tāpat soda laukumam tuvojas Kamešs (īsā bulta). Pretinieku pussargi panikā steidzas nosēsties, kas atbrīvo plašu zonu Ruginam (#2). Ikaunieks piespēlē tieši Ritvaram un pats jau bez bumbas veic ieskrējienu dziļāk (Jānis Nr.10 attēlā #3 jau daudz tālāk). Tas savukārt atbrīvo kājas Savaļniekam. Rugins šoreiz laicīgi un precīzi piespēlē Robertam flangā, tālāk divos pieskārienos seko Savaļnieka piespēle skrējienā esošajam Ikauniekam (#3), un Jānis jau nonāk patiešām labā pozīcijā. Gudrs futbols šai epizodē, tiesa, galotne nesanāk, jo Ikaunieks pārāk vāji mēģina iespēlēt Kamešam (#4).

Nr.9: labāk paturam bumbu sev!

Atņemta bumba, Jurkovskis atrodas ārpus soda laukuma, situācija nav bīstama, un Latvijas seši priekšējās līnijas spēlētāji ir gatavi izretoties (#1), lai pārietu uzbrukumā. Tomēr mūsu aizsargs, acīmredzot to nejūtot/neredzot, sit tālu prom un atdod bumbu Fēru salām.

Nr.10: futbola gudrība - viss sākas ar centra aizsarga piespēli

Dubram ir laba tālā/diagonālā piespēle, tomēr, manuprāt, reti tiek izmantota. Biežāk uzbrukumus sāka Černomordijs. Šajā epizodē izņēmuma kārtā tālo piespēli veica Dubra (#1) un tehniskais izpildījums bija perfekts - brīvajā zonā pa skrējienam Savaļniekam (#2). Pateicoties tam, izdevās ātra pāreja uzbrukumā, Savaļnieks nevilcinājās ar centrējumu un šis uzbrukums noslēdzās ar Gutkovska nonākšanu ar bumbu smailē (#3) – Vladislavs mēģināja piespēlēt pustukšu vārtu priekšā Ikauniekam, kas neizdevās.

Nr.11: kurš dosies uz apspēlēšanu, ja ne spārns?

Protams, nebija gluži arī tā, ka visas Rugina piespēles bija sliktas. Kopumā viņam 74% precizitāte. Ja dažās šķietami vienkāršās situācijās tehnika viņu pievīla, tad šai epizodē viņš precīzi izpildīja diezgan tālu un tehniski sarežģītu piespēli ar augstu trajektoriju Cigaņikam (#1). Kā redzams #2, Andrejam priekšā ir brīva zona, kurā iet iekšā un uzbrukumu saasināt. Tāpat palīgā skrien aizsargs Jurkovskis. Man tiešām nepatīk teikt, ka spēlētājs “A” ir labāks par spēlētāju “B”, taču esmu pārliecināts, ka vismaz šajā epizodē Karašausks vai tas pats Ontužāns, vai Rakels tamlīdzīgā situācijā nedomājot trauktos uz priekšu. Un tur jau būtu opcijas – piespēle Jurkovski vai Ikauniekam (Nr.10), vai, atkarībā no pretinieku darbībām, lauzties un izdarīt sitienu pašam. Cigaņiks prioritāri izvēlējās saglabāt bumbu komandai (#3), un uzbrukums beidzās bez jebkāda rezultāta.

Nr.12: Gutkovskis vienmēr gatavs izskriet viens pret vienu - dodiet tik piespēli!

Un vēl viena idejiski līdzīga epizode, kura īstenībā cita lēmuma dēļ varēja pārvērsties par gūtajiem vārtiem un pilnīgi citu spēles ritējumu. Te labi redzams viens no iemesliem, kāpēc Gutkovskis Polijā gūst vārtus (starp citu, arī Ekstraklasē viņa realizācijas procents stipri pieklibo, taču viņš nepārtraukti sevi piedāvā un dabū daudz iespēju, tāpēc arī ir goli), bet izlasē ir pieticīgs. Šajā epizodē, par kuru arī uzdevu jautājumu Kazakevičam, Cigaņiks ir ar skatu uz priekšu (#1), bumba ir pie kājām un Gutkovskis ir gatavs skriet brīvajā zonā viens pret vienu (citu aizsargu aiz attēla robežām vairs nav), kā to nereti dara Polijā. Var, protams, bezjēdzīgi diskutēt, vai Natestads (Fēru salu aizsargs, pirmajā bildē kreisajā augšējā stūrī) iztraucētu, bet galvenā ir ideja – ja nonākam labā pozīcijā ar iespēju apdraudēt vārtus, tad ir jāriskē. Diemžēl Cigaņiks izvēlējās apturēt bumbu un virzību uz priekšu (#2) un gandrīz uzreiz (#3) epizode pārvēršas par bezcerīgu pozicionālu uzbrukumu.

Nr.13: regulē vēl!

Turpinot kritizēt Cigaņiku nevis kā futbolistu (viņš ir labs futbolists!), bet viņa atrašanos konkrētā pozīcijā pret konkrētiem (salīdzinoši vājiem) pretiniekiem, vēl viens mīnuss – centrējumu kvalitāte. Lai gan “Zorya” rindās esmu redzējis labus un pat rezultatīvus centrējumus kreisā aizsarga Cigaņika izpildījumā, tie drīzāk ir patīkami izņēmumi, nekā sistēmiska precizitāte. Apskatāmajā epizodē Cigaņikam cerīgā situācijā (partneri soda laukumā jau gaida…) neizdodas centrējums pat divreiz, katru reizi trāpot pretiniekam (#2 un #4). Lai profesionāli treneri vērtē, vai tā ir pārāk ilga gatavošanās (mana versija, jo #1 un #3 redzam, ka sedzēji ir patālu un jau var izdarīt centrējumu), vai nespēja izvēlēties bumbas lidojuma trajektoriju, kas “apvestu” izlēkušo spēlētāju, vai kas cits.

Nr.14: cena par kreiļa trūkumu

Vēl viena tēma – Jurkovska pozīcija. Viņš ir labkājis, kurš spēlē kreisajā flangā. Jā, arī “Liepājā” Raivis ilgstoši tur ir spēlējis un pierādījis sevi kā vienu no labākajiem Virslīgā (daudzi, mani ieskaitot, uzskata, ka "Liepāja" augšāmcēlās pēc jaudīgiem transfēriem, taču pēc Joksimoviča atnākšanas tas sakrita arī ar brīdi, kad Jurkovskis pārcēlās no kreisā uz labā aizsarga pozīciju). Tomēr neizbēgami katrā mačā ir situācijas, kad šāds "kāju disbalanss" rada zaudētas bumbas. Lūk, divas epizodes - no katra puslaika pa vienai. Pirmajā tipiska situācija, kad malējais aizsargs, attālinoties no sava soda laukuma un bēgot no pretinieka (#1), raida bumbu uz priekšu – Jurkovskis ar neērto kāju izsit autā (#2), lai gan pretinieka spiediens nav tik liels.

Nr.15: var jau būt, ka divas bumbas spēlē nav augsta cena...

Otrajā epizodē ir lēkājoša bumba, taču, kā redzams, pretinieku spiediena nav (#1), taču Jurkovskis raida bumbu neprecīzi ārpus laukuma uz "Daugavas" stadiona skrejceļa (#2).

Nr.16: pārāk labsirdīgs

Gutkovskis aizvadīja labu spēli, taču arī viņš pēc šī mača par pāris epizodēm var pakritizēt sevi. #1 ir epizode, ko patiesībā jau labi izanalizēja TV6 latviešu komentētāji. Snaiperim ar “slepkavas instinktu” visdrīzāk vajadzēja vai nu spēcīgi sist pa vārtiem vai asi dot pa apakšu gar vārtiem (tai skaitā cerībā uz rikošetu vārtos no Fēru salu spēlētāja). Skaidrs, ka Vladislavs gribēja izmānīt, uzlikt bumbu uz labās kājas un galu galā nospēlēja nesavtīgi, tomēr tikpat skaidrs, ka cerēt uz rezultatīvu tālsitienu no 25 metriem (#2) bija naivi un izejas pozīcija Gutkovskim bija bīstamāka.

Nr.17: aizmugures acumērs

Vēl viens slikts lēmums Gutkovskim. Izgājiens trīs pret trīs (#1). Protams, šādās epizodēs nedrīkst apstāties un jāiet līdz galam, tāpat saprotama Vladislava loģika piespēlēt pa kreisi (#2), jo Ikaunieks (Nr.10) bija labākā pozīcijā (gan tuvāk vārtu centram, gan aizmucis no sedzēja). Tomēr, ja piespēle Ikauniekam nesekoja zibenīgi, kad Jānis vēl nebija nonācis acīmredzamā aizmugurē, tad vajadzēja noorientēties un piespēlēt pa labi brīvā zonā Kamešam.

Nr.18: Ikaunieka neticamā piespēle un Jurkovska uzņēmība

Pirmā puslaika epizode, kurā trāpījām pa vārtu stabu. Černomordijs veica neprecīzu tālu piespēli (#1), taču Fēru salu aizsarga sitiena brīdī (#2) pretinieku pussargu līnija nosēdusies zemu, ko izmantoja mūsējie, paceļoties augstu. Redzams, ka otro bumbu viegli savāc Jurkovskis (#3), kurš piespēlē Cigaņikam. Pozitīvākais šai epizodē, ka kreisais aizsargs Jurkovskis nevis paliek uz vietas, bet drosmīgi dodas soda laukuma virzienā (#4, zilā bulta). Arī Cigaņiks šoreiz nevis spēlē šķērsām vai atpakaļ, bet gan garām pretspēlētājam brīvajā zonā. Uzslavas Ikauniekam, kurš panāk bumbu pie gala līnijas un izmisīgi izglābj bumbu (#5), turklāt ne tikai izglābj, bet precīzi piespēlē soda laukumā draudīgā pozīcijā esošajam Jurkovskim (#6). Mūsu aizsargs pieņem pareizu lēmumu un šauj pa vārtiem. Bumba trāpa pa stabu un tur vēl arī Kamešs pacīnījās, lai ar otro mēģinājumu iedabūtu bumbu vārtos. Labs uzbrukums caur kreiso flangu!

Nr.19: aizsnaudāmies soda sitiena brīdī

Šeit bez gariem komentāriem. Jau esmu minējis, ka standartsituācijas ir atsevišķa zinātne (vismaz tā tam jābūt un ceru ir arī Latvijā) un lai speciālisti analizē, kāpēc tā sanāca, taču šeit acīmredzama rupja kļūda, paliekot četratā pret pieciem. Sekoja Fēru salu futbolista netraucēts sitiens ar galvu. Ozolam vien atlika noskatīties, vai bumba netrāpīs augšējā stūrī.

Nr.20: mūsu "Target man" strādā

Epizode, kas parāda, ka arī tālās piespēles var būt labs ierocis, ja vien šī piespēle ir precīza un tēmēta Gutkovskim. Černomordijam tas izdodas (#1). Tāpat kā mūsu vārtu guvumā, arī šajā epizodē “Rakow” uzbrucējs nevis vienkārši uzvar gaisa divcīņu (#2), bet arī delikāti nomet bumbu Kamešam un pēc tam neapstājas, meklējot brīvo zonu. Kamešs to redz un atspēlē Gutkovskim atpakaļ (#3). Vladislavs centrē (#4), trāpa pa sedzēju, taču vismaz nopelna stūra sitienu.

Nr.21: standarti joprojām mūsu trumpis

Šis stūra sitiens gandrīz dod gūtos vārtus. Kārkliņam padodas labs centrējums, ne tas garākais, taču ar galvu labi spēlējošais Ikaunieks uzvar gaisā un pagarina bumbas lidojumu. Šai brīdī Kamešs apskrien Fēru salu aizsargu Nr.4 (#1) un nonāk izcilā pozīcijā. Nr.15 bloķē (#2) un Kamešs šo iespēju neizmanto, toties nākamais mēģinājums (piešāvās?) jau būs rezultatīvs.

Nr.22: nevis nespēj 3 piespēles, bet spēj 3 piespēles katru 1 pieskārienā!

Brīvsitienu, pēc kura Latvija guva vārtus, mūsējie patiešām nopelnīja kvalitatīvi un pat skaisti, trīs precīzas piespēles pēc kārtas atdodot vienā pieskārienā, turklāt pretinieku presinga ietekmē. Černomordijs pa labi Savaļniekam (#1), kuram lidoja virsū pretinieks, un Roberts vienā pieskārienā pa līniju piespēlēja (#2) Ikauniekam, kurš arī visu izdarīja vienā pieskārienā un atdeva bumbu Savaļniekam atpakaļ (#3). Mūsu aizsargs (violets) pa šo laiku bija aizmucis no sedzēja (dzeltens). Roberts arī vēlreiz nospēlēja vienā pieskārienā uz priekšu Kamešam (#4), pret kuru tika pārkāpti noteikumi (#5).

Nr.23: jā, jā, standarti ir mūsu trumpis! Vārti!

Kameša nopelnīto brīvsitienu izpildīja Savaļnieks (#1), gaisā Gutkovskis uzvarēja (#2), turklāt, kā izskatās, apzināti novirzīja bumbu tālā staba virzienā (mājasdarbs?), kur Kamešs atkal izdarīja to pašu, ko nesen nerealizētajā momentā - apsteidza pretinieku (#3). Šoreiz Vladimirs iespēju izmantoja, Latvija ieguva vadību.





Vai bija aizmugure? Par to spriediet paši, taču jāņem vērā, ka rakurss nav perfekts.

Nr.24: nu kā tad tā...

Ielaistie vārti ir no kategorijas "futbolā sīkumu nav". Fēru salu komanda 15 sekundes pēc centra izspēles nopelnīja sānu iemetienu, kuru izpildīja nesteidzīgi. Tas nozīmēja, ka mūsu spēlētāji varēja ieņemt pozīcijas, ko arī darīja, aizsardzībā spēlējot 4-4-2 un visiem 11 spēlētājiem esot savā laukuma pusē (#1). Fēru salas, protams, tik uz priekšu, taču risinājums šķietami bezcerīgs - mest cīņā, kur ne tikai sedzējs Dubra, bet arī citi mūsējie apkārt. Dubra apņēmīgi un drosmīgi devās uz bumbas pārtveršanu (pareiza rīcība), taču te liktenīgs sīkums - tiekot uzvarošā pozīcijā, viņš ar pēdu kā nākas netrāpīja pa bumbu (#2). Kaspars gribēja pasist uz priekšu Kārkliņam, bet sanāca apspēlēt pašam sevi un bumba nonāca nedaudz aiz viņa muguras. Bumbu veikli savāca Fēru salu spēlētājs (#3) un, daudz nedomājot, raidīja bumbu soda laukumā. Savaļnieks gaisā uzvarēja, taču bumba nomainīja flangu, kurā bija daudz plašuma (#4). Fēru salu kreisais aizsargs (Nr.3) varēja izpildīt centrējumu. Kamešs gan bija jau piesteidzies klāt (#5), un Nr.3 bija spiests palaist svecīti. Joprojām nešķita, ka te varētu krist vārti, taču Fēru salu Nr.16 cīņā ar Dubru spēja izdarīt sitienu ar galvu un pārsteigt Ozolu. Mūsu vārtsargs sitiena brīdī uz mirkli nepareizi novērtēja situāciju (gribēja iet uz priekšu pretī bumbai) un ar to pietika, lai pēc atklāsmes, ka bumba lidos pāri, vairs nepagūtu. 1:1.

Nr.25: taisnība, ka jauns futbolists nevar aizvadīt divas labas spēles pēc kārtas?

21 gadu vecais Saveļjevs aizvadīja labu spēli Sanmarīno, bet šoreiz, nomainot Ruginu, turpināja komandas biedra iesākto līniju - kļūdas spēlē ar bumbu. Īsā laikā vairākas viņa piespēles bija neprecīzas (11/19=58%, Sanmarīno bija 72/80=90%) un šī bija viena no tādām epizodēm - nesaprašanās ar Kārkliņu, piespēle par vāju, kas beidzās ar Fēru salu izgājienu trijatā pret diviem.

Nr.26: ko Tamazs par to teiktu?

Ja Saveļjevs pieļāva kļūdu pretinieku laukuma pusē, tad Kārkliņam rupja kļūda savā laukuma pusē. Spēlējot ar seju pret saviem vārtiem (#1) un dodoties savu vārtu virzienā, Krišs 69. minūtē atļāva pretiniekam izsist bumbu un izveidot būtībā trīs pret divi izgājienu (#2), kas Latvijai varēja maksāt neizšķirtu. Varam pateikties pretinieku Nr.18, kurš mēģināja piespēlēt Černomordija sedzamajam (garā melnā bulta), nevis tam partnerim (sarkanā bulta), kurš bija atņēmis bumbu Kārkliņam un arī aizmucis no viņa (#3). Rugina, Kārkliņa (viņam gan šī bija vienīgā acīmredzamā kļūda) un Saveļjeva kļūdas labi izgaismoja centra pussargu deficītu. Atgādinu, ka dažādu iemeslu dēļ mums izkrita Tobers, Zjuzins, Tarasovs, un Emsis.

Nr.27: Dod man! dod man!

Pozitīvu svaigumu Latvijas spēlē ienesa Ontužāns. Spēlētājs, kurš par spīti spēļu prakses trūkumam un nelielajam vecumam, nebaidījās uzņemties iniciatīvu, allaž maksimāli sevi piedāvāja. Dubra intervijā "Futbolbumbām" izteicās, ka 2019. gadā Latvijas izlases spēlētāji, iekrītot zaudējumu sērijā, gluži vai baidījās no bumbas, nepiedāvāja sevi piespēlēm, pēc iespējas ātrāk šķīrās no bumbas. Spēlējot D līgā tik traki nav, taču joprojām šī problēma ir redzama. Attēlā nav nekas sevišķs, kā vien tas, ka, pat atrodoties jūdzēm tālu no partnera ar bumbu, Ontužāns ir pacēlis roku un prasa piespēli - viņš ir gatavs jebkuram notikumu pavērsienam un maksimāli vēlas iesaistīties spēlē.

Nr.28: "Bayern" iemāca, ka arī pakausī ir jābūt acij

Ontužāns (Nr.2) ne tikai grib, bet arī var. Saņēmis bumbu (#1), viņš kā allaž iet uz saasinājumu un meklē centrējuma izdarīšanas iespēju, taču ievēro, ka viņam nāk virsū ne tikai sedzējs (dzeltenais pa labi), bet arī otrs pretinieks, pametot Savaļnieku. Lai gan Daniels ir atvēzējies centrējumam, viņš visu kontrolē un gudri piespēlē Savaļniekam (#2). Seko Roberta centrējums no ļoti labas pozīcijas (#3). Lai gan soda laukumā uzreiz nekas nesanāk un bumba tiek izsista, sitiena mēģinājumu izdara Saveļjevs. Sanāk šķībi, taču bumba veiksmīgi nonāk pie Gutkovska, kuram 70. minūtē izcila iespēja izraut uzvaru Latvijai (#4). Diemžēl bumba tiek sista vārtsarga kājās.

Nr.29: Latvijas izlasē ir futbolists, kurš ar bumbu var pārvarēt puslaukumu!

Un vēl viena Ontužāna pozitīva darbība - kādam varbūt nešķitīs nekas īpašs, bet ko tādu tiešām diezgan reti redzu Latvijas izpildījumā. Daniels, atrodoties savā laukuma pusē, savāc bumbu un redz priekšā brīvo koridoru (#1). Mūsu "vācietis" nevis uzreiz šķiras no bumbas vai apstājas, lai piespēlētu atpakaļ, bet gan izmanto šo koridoru un droši dodas uz priekšu. Pretinieki savelkas ap viņu (#2), taču Ontužāns drosmīgi turpina ceļu uz priekšu, nezaudējot bumbu. Ja viņš šajā brīdī vēl pamanītos izvest viens pret vienu Gutkovski (daudzi baksta Vladislavu par gūto vārtu statistiku izlasē, taču paskaitiet, cik šādu epizožu, kad viņš bija gatavs, kā pieradis Polijā, ierauties "randiņam" ar vārtsargu, bija vienā pašā šajā spēlē! Allaž palika gribot...), būtu pavisam izcili. Tomēr fakts paliek fakts - sācis reidu pirms centra līnijas, Ontužāns uzvilka trīs pretiniekus un vēsā mierā pie soda laukuma piespēlēja Ķiguram (#3).

Nr.30: vienreiz apspēlēji, krāmē soda laukumā!

Arī Ķigurs ir no tiem retajiem spēlētājiem, kurš nebaidās apspēlēt viens pret vienu (#1). Savā kreisajā flangā viņš bezbailīgi un efektīvi apspēlēja pretinieku, nonākot labā piespēles pozīcijā (#2). Tiesa, Mārtiņš nolemj mānīt, nevis izmantot radušos iespēju, un tiek nobloķēts.

Nr.31: ja kļūdies, labojies!

Ja jau visi aizsargi, tad visi. Arī Savaļnieks mača beigās zaudēja pozīciju pretiniekam (#1), kurš ieskrēja brīvajā zonā un nonāca draudīgā pozīcijā (#2). Gods kam gods, Roberts pats sevi laboja, izmisīgā izklupienā bloķējot piespēli (#3).

Roberts Ozols: 5
Ielaistajos vārtos nenolasīja bumbas lidojuma trajektoriju - pretinieka sitiena brīdī paspēra mazu solīti uz priekšu, ar ko pietika, lai situāciju vairs nevarētu glābt. Darba nebija tik daudz, taču kļūdiņas bija arī pāris citās epizodēs - vārtu pamešana, netiekot līdz bumbai, kā arī nevajadzīga bumbas izsišana autā. 15. minūtē labs atvairījums pēc brīvsitiena.

Roberts Savaļnieks: 6.5
Piedalījās gan gūtajos, gan ielaistajos vārtos. Pēc viņa brīvsitiena, cerams, apzināti mērķēta Gutkovska virzienā sekoja Kameša gols, savukārt aizsardzībā sita bumbu ārā ar galvu precīzi pretiniekam, kura centrējums pārvērtās par rezultatīvu piespēli. Arī sniegumu pārējā laikā var raksturot līdzīgi - uzbrukumā darīja, cik spēja, bieži pieslēdzoties un centrējot (soda laukumā bumbu raidīja astoņas reizes, kamēr tuvākie sekotāji J. Ikaunieks un Kārkliņš pa piecām reizēm), bet aizsardzībā reizēm netika galā, palaida sedzamo bīstamā zonā.

Antonijs Černomordijs: 8
Daži apšauba lēmuma pareizību piešķirt kapteiņa apsēju, taču snieguma ziņā, manuprāt, labākais spēlētājs šai mačā mūsu komandā. Saimniekoja gandrīz visās epizodēs, kurās piedalījās, allaž pareizi ieņemta pozīcija un progress arī tajā ziņā, ka bumbas pārtveršanas brīžos reizēm arī saglabā to komandai, nevis šauj ka tik tālāk prom. Vienīgais pārmetums, kas daļēji ir arī kompliments - divcīņās spēlē tik asi, ka reizēm pārkāpj robežas. Piemēram, 15. minūtē (kad sekoja brīvsitiens un Ozols izvilka) var pateikties tiesnesim, ka nenopelnīja saules krāsas plāksteri, jo uzlidoja pretiniekam un roka bija pretinieka sejā.

Kaspars Dubra: 6.5
Arī pārliecinošs pret saliniekiem, kuriem tik ļoti patīk krāmēt tālās bumbas pa gaisu. Labi lasa situācijas, prot arī uzsākt uzbrukumus. Tomēr atzīmi pamatīgi uz leju pavelk ielaisto vārtu epizode - vispirms, lai gan drosmīgi un pareizi gāja uz bumbas pārtveršanu, netrāpīja pa to, ļaujot pretiniekiem turpināt uzbrukumu, bet pēc dažām sekundēm arī ļāva uzsist vārtu guvējam. Ozolam bija jāņem, bet Kaspars, iespējams, varēja vairāk apgrūtināt sitienu.

Raivis Jurkovskis: 6
Bija tuvu vārtu guvumam pirmajā puslaikā, centīgi pieslēdzās uzbrukumiem, taču tehniskā brāķa diezgan daudz (sevišķi ar kreiso kāju, kad bija spiests to darīt), precīzo piespēļu procents ne tas augstākais un tikai divas piespēles pretinieku soda laukumā. Arī aizsardzībā ne bez grēciņiem.

Krišs Kārkliņš: 6
Bija tuvu tam, lai atvestu otros vārtus spēles galotnē, kas varēja maksāt to pašu punktiņu. Kopumā savu pozīciju turēja labi, spēlēja kā allaž sportiski nikni, bet tehniskais brāķis bija jūtams, kā arī ne reizēm prasījās, lai aktīvāk sevi piedāvātu kā piespēles adresātu, kas mazinātu pingponga futbolu no mūsu aizsargu puses.

Ritvars Rugins: 5
Ilgu laiku nebija spēlējis centra pussarga pozīcijā tik garas minūtes un to varēja manīt. Tāpat kā to, ka Ritvara spēcīgā puse ir bumbas atņemšana un spēle aizsardzībā, nevis spēle ar bumbu. Tomēr ar tādu pieredzi (31 gads) vismaz lēmumus gribējās gudrākus - ja pretinieks neveic aktīvu presingu, izpildīt tik neprecīzas tālās piespēles, kad ir pieejami brīvi partneri tuvumā... Rugins arī pret Fēru salām pāris reizes skaisti atbruņoja pretiniekus, taču laikam jau viņa stiprās īpašības vairāk izmantojamas pret spēcīgiem, nevis vājākiem vai līdzvērtīgiem pretiniekiem.

Vladimirs Kamešs: 7
Gaidīju agresīvāku spēli viens pret vienu - tādas iespējas flangā bija, taču Vladimirs bieži vien izvēlējās apgriezties un spēlēt atpakaļ vai šķērsām. Varēja just, ka negrib lieki zaudēt bumbu un pēc divu mēnešu prombūtnes izlasē vēlas spēlēt komandas interesēs. Tikai soda laukumā pa īstam izpaudās viņa uzbrucēja instinkti - divreiz viņš nikni reaģēja uz neizmantotām iespējām (pirmajā reizē centās ieraidīt vārtos no staba atlēkušo bumbu un izdarīja maksimumu tai epizodē), toties trešajā piegājienā pēc Gutkovska nomestās bumbas guva vārtus, turklāt pats to brīvsitienu arī nopelnīja. Ielaistajos vārtos varēja ciešāk nospēlēt pret centrētāju.

Andrejs Cigaņiks: 5
Tiešām kvalitatīvs futbolists, kurš līdzās J. Ikauniekam, manuprāt, vislabāk izlasē izpilda īsās piespēles, atrodoties pretinieku ielenkumā zem spiediena. Vienmēr cenšas saglabāt bumbu komandai, tehnika labā līmenī, īsās piespēles izjustas. Tomēr D līgā, kurā no spārna tik ļoti vajadzīga uzbrukuma efektivitāte, kvalitatīvi centrējumi, reidi un tieksme uz vārtiem, viņš nedod Latvijas izlasei vajadzīgo - vārtu momentu radīšanu un, vēlams, vārtu gūšanu. Arī pret Fēru salām bija pāris epizodes, kur, jau esot diezgan augstā pozīcijā, ļoti prasījās vai nu caururbjošā piespēle priekšā brīvajā zonā vai nu bumbas dribls uz priekšu, kad ir uzbrukuma potenciāls. Šai ziņā mūsu pretinieki neminstinās - ir iespēja, uzreiz seko centrējums. Risks, kurš var nest augļus un neprecīzs izpildījums nenodarīs skādi pretējā virzienā.

U-19 vecumā Cigaņiks regulāri guva vārtus, ieskaitot pret "Manchester United" U-19 Čempionu līgā, bet pēdējo gadu statistika ir nepielūdzama. RFS, spēlējot dažādās pozīcijās, viņš pussezonā sakrāja tikai 1+1, lai gan komanda, Andrejam esot laukumā, guva vairāk nekā 20 vārtu. Pirms tam Nīderlandes otrajā līgā 27 spēlēs 0+3 (arī dažādas pozīcijas vidējā līnijā). Pozitīvi, ka Cigaņiks ir universāls un var spēlēt gandrīz jebkurā pozīcijā, taču konkrētajā karjeras posmā piemērotākā man šķiet centra (balsta) pussarga pozīcija, varbūt tā pati kreisā aizsarga pozīcija. Cigaņika turpmākā karjera dos skaidrākas atbildes, bet šobrīd izskatās, ka spēlē ar bumbu viņš var būt vērtīgs zobrats, bet ne pēdējās piespēles autors.

Jānis Ikaunieks: 8
Varbūt tikai sagadīšanās un laba diena, taču Ikaunieks piedalījās gandrīz visos asākajos uzbrukumos. "Instat" rēķina tā saucamās atslēgas piespēles (momentu radīšana) - Latvija pret Fēru salām kopā veica septiņas tādas, no kurām četras bija precīzas. Tad, lūk, Ikauniekam trīs no trīs jeb vairāk atslēgas piespēļu, nekā pārējai komandai kopā. Jānis panāca bumbu pie gala līnijas un sagādāja momentu Jurkovskim, kad sekoja sitiens pa stabu. Jānis pēc Kārkliņa stūra sitiena ar galvu pagarināja bumbas lidojumu, Kamešam nerealizējot izcilu momentu. Un Jānis 75. minūtē pretinieka laukuma pusē atņēma bumbu un bīstami piespēlēja soda laukumā, kur ne līdz galam bumbu sadalīja Gutkovskis un Ķigurs, Vladislavam ne pārāk asi sitot vārtu mērķī. Papildus tam, lai gan laukums neesot bijis labākajā stāvoklī, Ikaunieks, ne reizi vien saasinot epizodes, pamanījās uzrādīt 91% piespēļu precizitāti (30/33). Tuvākajam sekotājam Černomordijam, izdarot daudz vienkāršu piespēļu, bija 80%. Gaidām no Ikaunieka tamlīdzīgu turpinājumu.

Vladislavs Gutkovskis: 7.5
Uz saviem pleciem iznesa lielu smagumu, jo gandrīz visas tālās piespēles, saprotams, bija caur viņu. Piedalījās 34 divcīņās, kamēr tuvākajam sekotājam Černomordijam 19. Izprovocēja piecus no 11 Fēru salu pārkāpumiem. Veica rezultatīvu piespēli Kamešam. Nereti piedāvāja sevi izgājienam viens pret vienu, negūstot atsaucību no partneriem. Tāpat sakrāja augstāko "Instat" reitingu. Tomēr no centra uzbrucēja gribas vēl vairāk - bija pāris iespējas gūt vārtus pašam, bija kļūdaini lēmumi piespēlējot, tāpat ne vienmēr divcīņās tika galā ar iespaidīgo 1.97m garo salinieku centra aizsargu un 88 kilogramus smago Natestadu (statistika gan uzrāda Vladislava pārsvaru divcīņās 8-3, bet šeit balstos uz video redzēto un 50/50 epizodēm).

Daniels Ontužāns, Aleksejs Saveļjevs, Mārtiņš Ķigurs, Alvis Jauzems. Gandrīz vai jāpārskata viedoklis par Ontužāna lomu izlasē, ņemot vērā spēļu prakses totālu neesamību klubā. Jau pret Sanmarīno varēja redzēt, cik ļoti "Bayern" sistēmā uzaudzis futbolists mentāli atšķiras no Latvijas produkta - pat ja situācija flangā šķietami bezcerīga, tik un tā cenšas izpildīt centrējumu, cenšas apspēlēt, cenšas saasināt. Atceraties nejaušo trāpījumu pa vārtu pārliktni pret Sanmarīno? Te vietā pārfrāzēt nodrāzto teicienu, ka par 100% negūsi vārtus, ja nesitīsi vārtu virzienā. Arī Ķigurs stilistiski spēlēja līdzīgi, ar bumbu spēlēja agresīvi bez bailēm kļūdīties. Saveļjevs labi nospēlēja Sanmarīno, bet šoreiz īsā laikā vairākas neprecīzas piespēles, tiesa, arī viņš kādā no epizodēm veica diezgan bezcerīgu sitienu pa vārtiem, kas nejauši pārvērtās Gutkovska izgājienā viens pret vienu.