Savaļnieks: "Ja nebūtu ģimenes atbalsta, droši vien sajuktu prātā"

"Nekā neizskatījās. Spēle beidzās, un bez noskaņojuma devāmies mājās. Vienīgais, kas palīdzēja – ka ģimene sagaidīja, biju noilgojies pēc dēla. Ja nebūtu tas, droši vien sajuktu prātā. Ļoti grūti pēc tādām spēlēm," par emocijām pēc diviem zaudējumiem teica 26 gadus vecais Savaļnieks. Viņš norādīja, ka no šādām spēlēm nav iespējams paņemt neko labu – nedz kā spēlētājam individuāli, nedz kā komandai.

2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas pirmo spēli pret Ziemeļmaķedoniju Savaļnieks vēroja no malas, taču nākamajās spēlēs – pret Poliju, Izraēlu un Slovēniju – bijis pamatsastāva aizsargs, ar kuru galvenais treneris Slaviša Stojanovičs rēķinās.

"Protams, puiši komandā atbalsta, mēģina pēc iespējas ātrāk palīdzēt pārslēgties uz klubu spēlēm, lai aizmirstu to, kas bija. Bet nav tik viegli. Cerams, ka pāris dienu laikā tas viss norimsies un būšu gatavs," par atgriešanos klubā teica Savaļnieks, kurš RFS pievienojās 2017. gadā. Sezonas ievadā komanda bija Virslīgas līdere, bet tagad pozīcija pazaudēta.

Nākamo spēli RFS aizvadīs sestdien pulksten 16:10, kad savā laukumā uzņems "Ventspili". Pirmajā aplī panākumu ar 2:0 izcīnīja kurzemnieki. "Noteikti gribam revanšēties un uzvarēt. Bija lielāka pauze, bija iespēja sagatavoties. Pats nebiju klāt, tāpēc nezinu, kā puiši gatavojās, bet izskatās, ka visi ir ar svaigām emocijām. Gaidu spēli ar nepacietību."