Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:114, Did:0, useCase: 3

Autors: Agris Suveizda

Viedoklis: Pahars sagrauj Starkova māju un atgūst fanu uzticību

Viedoklis: Pahars sagrauj Starkova māju un atgūst fanu uzticību
Marians Pahars ar saviem palīgiem Vitāliju Astafjevu un Andri Rihertu
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

Jūlija sākumā Aleksandrs Starkovs negaidīti atkāpās no Latvijas futbola izlases galvenā trenera amata, bet viņa vietu ieņēma Starkova bijušais skolnieks Marians Pahars. ”Southampton” leģenda Pahars pie Latvijas valstsvienības stūres ir aizvadījis trīs spēles, piedzīvojis gan patīkamus mirkļus, gan pirmo zaudējumu. Taču pats galvenais - vai un kas izlasē ir mainījies?

Kad vēl nebija oficiāli zināms viņa palīgu sastāvs, Pahars savā pirmajā preses konferencē kā galvenajam trenerim sacīja, ka treneru korpusu lielākoties sastādīs tie paši speciālisti, kas viņam palīdzēja arī Latvijas U21 izlasē. Tā arī notika. Jurija Ševļakova, Igora Kļosova (trenera asistenti) un Aleksandra Kulakova (vārtsargu treneris) vietas ieņēma Andris Riherts, Vitālijs Astafjevs un Andrejs Piedels. Klāt nāca fiziskās sagatavotības speciālists Alehandro Munjoss, bet fizioterapeits Jurijs Ksenzovs un ārsts Oļegs Samoiļenko stājās Sergeja Pečņikova un Daga Čudas vietā.

Tika nomainīts arī izlases ģenerālmenedžeris (Roberts Mežeckis aizvietoja Genādiju Karavajevu) un aizgāja arī LFF treneris Vladimirs Serbins, bet no vecās komandas savās vietās palika vien masieris Aleksandrs Jurovskis un ekipējuma menedžeris Jānis Zeltiņš. Izlases spēlētāji uzsver, ka līdz ar trenera maiņu mainījušies daudz un dažādi sīkumi. Pirmām kārtām jau treniņprocesa sakarā, kur daudz jauninājumu ieviesis spānis Munjoss. Tāpat Pahara vadībā vairāk tiekot veikta pretinieku video analīze un Mariana veidotās attiecības ar spēlētājiem esot citādas nekā Starkova laikā.

Tomēr lielas izmaiņas ir ne tikai sīkumos, bet arī pašā galvenajā - izlases spēlē. Jau pieminētajā preses konferencē jūlija vidū Pahars solīja izmaiņas, taču lēnas un pakāpeniskas: “Noteikti kaut ko mainīšu, bet nevēlos mainīt visu. Nevēlos momentāni sagraut visu, ko Starkovs daudzu gadu laikā ir izveidojis. Es to izmantošu, taču man ir arī savi uzskati un kaut kas noteikti tiks mainīts.” Kaut ko Pahars tiešām ir mainījis, taču tas ir noticis nevis pakāpeniski, bet gan tagad un uzreiz!

Starkova kritizētāji parasti uzsvēra Petroviča konservatīvismu un nevēlēšanos kaut ko mainīt. Patiesībā Starkovs šā cikla gaitā mainīja daudz un bieži, taču šīs izmaiņas bija citāda rakstura nekā pie Pahara. Starkovs gan atkarībā no pretinieka, gan pieejamajiem resursiem un spēlētāju tobrīdējās sportiskās formas centās nevis kaut ko radikāli mainīt, bet gan uzlabot esošo shēmu. Teju visu ciklu Starkovs izmantoja asimetrisku 4-2-3-1, vienam malējam pussargam spēlējot augstāk nekā otram. Atkarībā no situācijas un iespējām shēma varēja tika pārveidota par 4-4-1-1, bet brīžos, kad situācija spieda uzbrukt un atspēlēties, izlase pārgāja arī uz 4-4-2, kas asimetrijas dēļ varēja pārtapt arī par nestandarta 4-3-3. Mainījās arī spēles stils, piemēram, variējot ar tālajām vai īsajām piespēlēm, kā arī spēle Vaducā, kad pirmās 25 minūtes tika izmantots neierasti agresīvs augstais presings pa visu pretinieku laukuma pusi.

Starkovs ne tikai centās uzlabot shēmu, bet centās to darīt gandrīz tikai esošā sastāva ietvaros. Oktobra sasaukuma otrajā mačā diskvalifikācijas dēļ nevarēja spēlēt abi malējie aizsargi Oskars Kļava un Ritus Krjauklis. Jauni spēlētāji uz izlasi netika izsaukti (kā tagad Artūrs Karašausks), bet viņu vietas ieņēma Nauris Bulvītis un Ritvars Rugins (cikla sākumā tika izmantots kā centra pussargs), kuri sevi pierādīja tik atzīstami, ka šajās pozīcijās palika arī turpmāk. Jūnijā pret bosniešiem dažādu iemeslu dēļ nebija divu malējo pussargu Alekseja Višņakova un Ivana Lukjanova. Viņi tika aizstāti ar Alanu Sineļņikovu (tika saukts kopš Japānas spēles februārī) un Vladislavu Gabovu, kuri iederējās asimetriskajā shēmā kā vairāk uz aizsardzību tendēti malējie pussargi. Savukārt Kļava maijā tika pārkvalificēts par balsta pussargu, kur gan pēdējā laikā jau bija spēlējis arī klubā.

Pahara pieeja bija cita. Marians izmainīja shēmu, daudzu esošo spēlētāju pamatpozīcijas un sastāvu papildināja (pastiprināja?) arī no ārpuses. Pirmkārt, jāsāk ar to, ka Pahara vadībā par izlases pamatshēmu ir kļuvis pavisam cits izvietojums: 5-3-1-1 (vai 3-5-1-1, ja tā vairāk labpatīk) ar rombu viduszonā un diviem flanga spēlētājiem, kas var darboties no viena laukuma gala līdz otram. Būtiskākā atšķirība ir tieši šajos flanga spēlētājos, jo Starkova un Pahara redzējums par malējiem aizsargiem (vismaz izlases kontekstā) ievērojami atšķiras - Starkovs tomēr deva priekšroku fiziskās divcīņās spēcīgākiem un otrajā stāvā meistarīgākiem aizsargiem, kuri reti uzbrukumiem pieslēdzas laukuma pēdējā trešdaļā. Tāpat Marians Grieķijā parādīja, ka var ne tikai mainīt spēlētājus shēmas ietvaros, bet no spēles uz spēli brīvi mainīt arī pašu shēmu - Pirejā sākām ar neierasto 4-3-2-1 jeb Ziemassvētku eglīti, otrajā puslaikā gan atgriežoties pie 5-3-1-1.

Otrkārt, kā jau minēts augstāk, Pahara vadībā ir mainīta izpratne par daudzu spēlētāju pamatpozīcijām. Gabovs un Sineļņikovs pilda tos pašus pienākumus, ko “Skonto” (Starkovs neslēpa, ka Sineļņikovu izlasē neredz kā malējo aizsargu). Bulvītis no malējā aizsarga atkal kļuvis par centra aizsargu (lai cik tas dīvaini varbūt nebūtu, pēdējā gada laikā labākos mačus izlasē viņš gan ir aizvadījis tieši malā, nevis centrā), bet Rugins no aizsardzības malas atgriezies centra pussarga vietā. Te gan jāatgādina, ka runa ir tikai par izlasi - Rugins kā aizsargs uzspēlēja arī Pahara “Skonto”. Un Vladimirs Kamešs un, iespējams, arī Andrejs Kovaļovs, ir kļuvuši par rezerves malējiem aizsargiem (runa ir tikai par 5-3-1-1). Domājams, ka tieši Kamešs no tiem futbolistiem, kas ir izsaukti, ir galvenais zaudētājs no trenera un shēmas maiņas - pie Starkova viņa vieta pamatsastāvā īsti netika apstrīdēta.

Treškārt, Pahars ir mainījis sastāvu arī no ārpuses. Pēc vairāku gadu pārtraukuma uz izlasi ir izsaukts veterāns Aleksandrs Koliņko, kurš jau pirmajos treniņos darbojās ar milzīgu atdevi un enerģiju, noņemot jebkādus jautājumus par to, kādēļ ir atgriezies. Taču Pirejas spēle pierādīja, ka Pahars ar Koliņko nerēķinās tikai kā ar līderi ģērbtuvēs un treniņos, bet gan arī kā reālu izaicinātāju ilglaicīgajam pirmajam numuram Andrim Vaņinam, kas jau pārāk ilgi valstsvienībā bija dzīvojis komforta zonā un kura pozīcijas bija tik akmenscietas vairāk nevis paša izcilības un nevainojamības, bet gan konkurences trūkuma dēļ.

Vismaz sarunās medijiem Starkovs apstiprināja, ka arī, viņaprāt, Koliņko ir izlases līmeņa vārtsargs, taču nav jēgas viņu izsaukt, ja Aleksandrs netiks laukumā - un Starkova acīs Vaņins bija nepšaubāms pirmais numurs. Pahara laikā bez Pāvela Doroševa vairs uz izlasi netiek sauktas tādas Starkova vērtības kā Deniss Ivanovs, Oskars Kļava, Vitālijs Smirnovs, Oļegs Laizāns un Edgars Gauračs. Interesanti būs redzēt, vai Višņakovam un Lukjanovam atradīsies vieta izlasē pēc tam, kad (ja?) viņi atgūs formu savos jaunajos ārzemju klubos.

Izlasē ir atgriezies perspektīvais pussargs Artūrs Zjuzins, kurš neizmantoja dažas dotās iespējas Starkova laikā un kura atteikums martā pamatīgi iedragāja viņa jau ne tā spīdošās pozīcijas. Tāpat vietu izlasē ieguvis Renārs Rode, kurš Starkova periodā bija sevi labi parādīja treniņos, kad tika piesaistīts divpusējām spēlēm, Deniss Rakels, Vitālijs Jagodinskis, un, protams, Juris Laizāns. Līdz ar Laizāna atgriešanos tieši viņam ir nozīmīga loma uzbrukumu ievadīšanā, kas iepriekš bija liela problēma. Grūti spriest, cik ilgi Laizānam būs otrā jaunība, taču konkurence uz trim centra pussargu vietām ir milzīga - Laizāns, Cauņa, Rugins, Zjuzins, Lazdiņš un arī Fertovs, kuru Pahars uzskata par izlases pamatsastāva spēlētāju.

Visas uzskaitītās izmaiņas, klāt pieliekot Pahara atklātumu sarunās ar medijiem, vēl gan automātiski nenozīmē arī kvalitātes paaugstināšanos. Lai arī pirmās trīs spēles neatkarīgi no dažādajiem iznākumiem tika izceltas pozitīvi, nebūt ne viss bija tik rožaini, kā varētu šķist. Igauniju neuzvarējām vairākumā, pret Lietuvu ne tikai paši radījām daudz momentu, bet ļāvām to darīt arī pretiniekiem, bet pret Grieķiju mums bija tikai pusotra reāla iespēja pie pretinieku vārtiem. Taču amatā vairs nav pamatoti un brīžiem arī nepamatoti nemīlētā Starkova, līdz ar to ir arī mainījusies publikas un mediju attieksme. Treneru maiņas dēļ negatīvo nodzēš pozitīvais, kā pagaidām ir vairāk, taču Starkova pēdējā gada laikā tika izcelts gandrīz tikai negatīvais - kaut gan bija arī pozitīvas iezīmes. Pat apkaunojumā Vaducā...

Kamēr Pahara māja vēl tikai tiek celta, tieši tas varbūt arī ir galvenais iemesls, kādēļ vispār vajadzēja mainīt treneri - lai no baltas lapas varētu sākt strādāt ne tikai izlase un tās spēlētāji, bet lai uz valstsvienību no baltas lapas sāktu skatīties arī pārējie. Šobrīd galvenais, ka ir kļuvis citādi. Vai kļūs arī labāk un konkurences kvantitāte teju visās pozīcijās pārtaps arī kvalitātē, to rādīs tikai laiks.


Slēpts komentārs: avipopo
, 2013-09-12 17:02, pirms 11 gadiem
Man vienīgajam otrā shēma atgādina vareno pīļu "kāsi"?
, 2013-09-12 17:26, pirms 11 gadiem
galvenais secinājums tātad pašās beigās - nav īpaši labāk, bet savādāk!

par nopietniem uzlabojumiem runāsim, kad no 119.vietas pacels uz kādu 80to..
, 2013-09-12 17:32, pirms 11 gadiem
Jūlija sākumā Aleksandrs Starkovs negaidīti atkāpās no Latvijas futbola izlases galvenā trenera amata.

Negaidīti?
, 2013-09-12 17:40, pirms 11 gadiem
artūrs_B rakstīja: Jūlija sākumā Aleksandrs Starkovs negaidīti atkāpās no Latvijas futbola izlases galvenā trenera amata.

Negaidīti?
Bija diezgan negaidīti, jo daudzi jau bija sākuši uzskatīt, ka Petrovičs arī pēdējās dzīves stundas pavadīs izlases galvenā trenera amatā.
, 2013-09-12 17:48, pirms 11 gadiem
artūrs_B rakstīja: Negaidīti?
Ņemot vērā, ka valde izteica uzticību un Starkovs atkāpās mēnesi pēc spēles beigām, nevis uzreiz pēc tās - jā, Starkova demisija noteikti bija negaidīta.
, 2013-09-12 18:16, pirms 11 gadiem
Agris Suveizda rakstīja: Ņemot vērā, ka valde izteica uzticību un Starkovs atkāpās mēnesi pēc spēles beigām, nevis uzreiz pēc tās - jā, Starkova demisija noteikti bija negaidīta.
bullshit! Negaidīti būtu, ja pēc pāris uzvarām atkāptos, bet šajā situācijā nenormāls līdzjūtēju spiediens, preses spiediens, tam vienkārši bija jānotiek. Cits jautājums, ka notika mēnesi vēlāk nekā bija izdarīts spiediens. Bet kopumā nav negaidīti.
Pirmā doma uzzinot par atkāpšanos bija - BEIDZOT, nevis OPĀ!
, 2013-09-12 19:01, pirms 11 gadiem
starkovs ilgu laiku, negaidiiti neatkaapaas nevis negaidiiti atkaapaas.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
, 2013-09-12 19:53, pirms 11 gadiem
Juri$$$ rakstīja: bullshit! Negaidīti būtu, ja pēc pāris uzvarām atkāptos, bet šajā situācijā nenormāls līdzjūtēju spiediens, preses spiediens, tam vienkārši bija jānotiek. Cits jautājums, ka notika mēnesi vēlāk nekā bija izdarīts spiediens. Bet kopumā nav negaidīti.
Pirmā doma uzzinot par atkāpšanos bija - BEIDZOT, nevis OPĀ!
kā Latvijā izpaužās "nenormāls līdzjutēju spiediens" - vismaz 80 komentāri SC?
, 2013-09-12 20:40, pirms 11 gadiem
zigiss rakstīja: kā Latvijā izpaužās "nenormāls līdzjutēju spiediens" - vismaz 80 komentāri SC?
Mūsu mērogiem... nu tiešām... kaut vai 80 komentāri SC + visi žurnālisti pēc kārtas
, 2013-09-12 20:50, pirms 11 gadiem
zigiss rakstīja: kā Latvijā izpaužās "nenormāls līdzjutēju spiediens" - vismaz 80 komentāri SC?
sc.com tas ir tikai viens portāls, citos bija līdzīgs viedoklis!

Te ir 305 pret Starkovu! --> Aptauja: vai Starkovam jāpaliek?
, 2013-09-12 23:06, pirms 11 gadiem
Paldies! Taktiskie zīmējumi rakstos par Latvijas futbola izlasi tiek reti pieminēti. Ja vēl konkrētas spēles kontekstā kāds uzņemtos analizēt, cik konkrētā taktika deva vai nedeva augļus, būtu ideāli.

Mazs lūgums - vai nu rakstā atsaukties uz konkrētu attēlu vai arī attēliem pielikt nosaukumus ar spēlēm, kur tādi izmantoti.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
, 2013-09-13 01:55, pirms 11 gadiem
Man patīk ,ka vairāk bummbu pieturam nevis tizli uz priekšu sitam.
Citādi nezinu vai trenneris ir tik nozīmīgs futbola komandās.
Protams sava nozīme ir ,bet lielais svars ir uz spēlētaju pleciem..
Gaidam ,kad uzleks kāda jauna CM vai CAM zvaigzne...Defu kautkā noturēsim un uzbrukumā mums pietiks gadiem 10 talantu.
, 2013-09-13 09:24, pirms 11 gadiem
Agri, stipri pāragri ir vērtēt Paharu un teikt, ka kaut kas ir uzcelts vai nojaukts.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
, 2013-09-13 12:37, pirms 11 gadiem
Ļoti labs raksts! Daudz vērtīgājs par lielāko daļu SA+ skribelējumiem, bet par brīvu. SA+ autoriem vajadzētu aizdomāties!
Galvenais rakstā ir pateikts pašās beigās, tieši tādēļ lasot kontekstā man neliekas, ka Pahars šeit ir pārslavēts.
, 2013-09-13 13:30, pirms 11 gadiem
Vajadzeetu izmeeginaat arii Rodi. Gabovs manupraat nepaaraak labi sevi ir paraadiijis un Kovalovs tajaa poziicijaa, iipashi pie Pahara uzbruukosho maleejo aizsargu sheemas, labi tur vareetu iedereeties. Piemeeram, Gorksh kaa peedeejais aizsargs, vinjam priekshaa Bulviitis un Rode, bet pa malaam Kovalovs un Maksimenko. Domaaju, ka nevajadzeetu aizmirst arii par braaljiem Visnakoviem - Lazdins nepaarliecinaaja un Rakels ar ne. Taa kaa sho abu vietaa vareetu izmeeginaat braaljus, kas manupraat, shobriid ir labaa formaa. Turklaat naakamajaa speelee arii Rugins nevarees piedaliities. Uzbrukumaa es vairaak redzu Verpakovska - Rudneva duetu. Maaris speelee gudru futbolu un taads blakus Rudnevam ir vispiemeerotaakais. ';
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Kirils Buravcevs. Foto: LFF
12

Buravcevs nomaina Gluščuku un turpmāk vadīs LFF Futbola akadēmiju

Latvijas Futbola federācijas (LFF) Futbola akadēmijas galvenā trenera amatā iecelts pašmāju speciālists Kirils Buravcevs. Iepriekš kopš pērnā janvāra akadēmijas darbu pārraudzīja pašreizējais LFF sporta direktors Andrejs Gluščuks.
Vadims Ļašenko un Džanni Infantīno. Foto: LFF
170

Rīgas dome piešķir zemi futbola stadiona izveidei Lucavsalā

LETA. Rīgas dome trešdien nolēma nodot bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai vairāk nekā 10 hektāru zemes Lucavsalā nacionālā futbola stadiona būvniecībai. Balstoties uz publiskotajiem aprēķiniem, nacionālā futbola stadiona projekta realizēšana varētu izmaksāt apmēram 44 miljonus eiro.
Foto: LOC
11

Latvijas vīriešu izlase jūnijā pēc astoņu gadu pauzes atgriezīsies Liepājā

Latvijas nacionālā futbola izlase 8. un 11. jūnijā piedalīsies Baltijas kausa izcīņā, mājas spēles aizvadot "Daugavas" stadionā Liepājā, paziņojusi federācija. Turnīra pirmajā spēlē 8. jūnijā Latvija spēlēs ar Lietuvu. Otrā pusfināla pārī Igaunija samēros spēkus ar Fēru salām. Ja otrajā mačā Latvijai pretiniekos būs Fēru salas, spēle notiks 11. jūnijā Liepājā. Pret Igauniju mačs notiktu Tallinā.