Viedoklis: Rezervistu izvēle diskutabla, bet svarīgāka ir kauliņu salikšana

Sākšu ar Aleksandra Starkova 23 izvēlēto futbolistu sarakstu. Teikšu tā – ja starp neizsauktajiem meklēt kādu, kas reāli varētu pastiprināt mūsu komandu (lasi: nākt vismaz uz maiņu), sekmes nav diez ko spožas. Cits jautājums ir – vai „rezervistu tālā gala futbolistus” nevarētu nomainīt pret citiem, mazliet labākiem? Varētu, bet reāli tas neko nedotu, jo rezervisti paliks rezervisti… Tātad – par nedaudzajām alternatīvām.

Afanasjevs. Virslīgā uzplaiksna ar reidiem un vārtu guvumiem, taču trūkst stabilitātes – pat „Metalurga” treneris Kalašņikovs atzinis, ka līdz galam nav apmierināts ar Valērija sniegumu, kur nu vēl runāt par izlasi… Cita lieta, ka izteikto malējo pussargu ir maz – pamatsastāvā, visticamāk, atkal būs A.Višņakovs un Lukjanovs, bet Cauņa, Kamešs, Rugins drīzāk izmantojami citās pozīcijās. Redzot pārprodukciju aizsardzībā (pat bez Rugina izsaukti septiņi aizsargi) un par 99% esot drošiem (aptuveni zinot Starkova domu gājienu), ka, piemēram, Smirnovs, Bulvītis, Maksimenko pie teikšanas netiks, varbūt patiešām Afanasjevu varēja paņemt – ja nu pret slovākiem spēles beigu daļā esam iedzinējos ar mīnus viens, un vajadzīgs kāds tehnisks un ātrs pussargs? Protams, atkal jau var teikt, ka ir citas opcijas – ar uzbrūkošo pussargu Zjuzinu var stiprināt centru, bet, skarot Afanasjeva pozīciju, jebkurā no flangiem sekmīgi var spēlēt Kamešs.

Runājot par liepājnieku, pēdējā mačā pret „Skonto”, neskatoties uz „Metalurga” zaudējumu, Kamešs izskatījās ļoti labi – bija ātrs driblā, skaisti šūpināja pretspēlētājus, dalīja labas piespēles. Vladimirs noteikti varētu apgādāt Rudņevu, ja vien viņam tiktu dota iespēja. Uzskatu, ja ne pret Slovākiju (vēlreiz – daudz kas atkarīgs no spēles gaitas, jo sākumsastāvā viņam vietas nebūs), tad pret Lihtenšteinu Kamešam būtu jādod iespēja – vajadzēs „nestatisku”, lavierējošu, tehnisku, ātru uzbrūkoša tipa spēlētāju. Līdzīgi varētu būt Zjuzina gadījumā - gribētos, lai šim spēlētājam uzticas vairāk, tiesa, Artūrs, šķiet, efektīvāks ir uzbrūkošajās darbībās, bet pret grieķiem, bosniešiem, arī slovākiem mūsējie kopējās kvalitātes dēļ ir nolemti spēlēt otrā numura lomu.

Aizrunājos par esošo sastāvu - atgriežamies pie alternatīvām! Karlsons? Spēlējam ar vienu izteiktu uzbrucēju Rudņevu, kuru maina (ja vispār maina), šķiet, līdzīga tipa uzbrucējs Gauračs. Vai Karlsons ir labāks? Šobrīd noteikti Ģirts ir konkurētspējīgs, tomēr jāņem vērā, ka atlases cikls loģiski tika sākts bez viņa. Karlsons pēc Azerbaidžānas rezervistu soliņa tikai tagad uzņēmis tempu, kamēr Gauračs, kaut arīdzan mokās ar (ne)tikšanu sastāvā, klubu karjerā bija veiksmīgāks un ar izlasi jau ir ilgāku laiku.. Vēl ir Jemeļins, kuram, manuprāt, vajadzētu būt komandas biedra („Spartaks”) Bulvīša vietā, tomēr jau minēju, aizsardzībā ir liela konkurence un diez vai kādam no abiem Jūrmalas komandas futbolistiem būtu cerības tikt laukumā.

Citus diemžēl neredzu. Gribētos, lai uz Virslīgu (ja netiek labākā čempionātā) no Lietuvas pārceļas I.Kozlovs, kurš lieliski spēlē kaimiņzemes turnīrā, tomēr tā jau ir tālāka perspektīva. „Ventspilī”, kaut sezona iet uz beigām, tā pamatīgāk jāiespēlējas Tarasovam un Žigajevam. Kovaļovs, šķiet, pēc izcilas pirmās sezonas puses, samazinājis apgriezienus otrajā. Kurš vēl? Sauciet uzvārdus, man grūti vēl kādu ieraudzīt.

Turpinājums – kuri no esošajiem izlases futbolistiem ir šaubīgi? Par Gaurača - Karlsona (un, iespējams, citu uzbrucēju) konkurenci jau minēju. Daudziem nepatīk „Skonto” lielā pārstāvniecība izlasē. Ja paskatās uz konkrētiem uzvārdiem, tad 1) Māliņš. Vaņins pāri visam, un tad seko patiešām gara virkne līdzvērtīgu vārtsargu – Māliņš, Doroševs, Šteinbors, arī Eltermanis, Davidovs, Romanovs, Pavlovs, Ņerugals, „katram gadījumam” pieejams ir arī Koliņko. Izvēlēties divus vīrus aiz Vaņina muguras nav viegli – noteikti izlase neko nezaudētu, ja Māliņa vietā būtu kāds cits, taču reāli no tā nekas nemainītos. 2) Maksimenko. Debiju izlasē vēl tikai gaida, taču šosezon patiešām Virslīgā aizsardzības centrā rāda atzīstamu sniegumu. Manuprāt, pelnīti izsaukts, tiesa, izlasē tiek iespēlēs kreisajā malā (Maksimenko tajā ir spēlējis) – pozīcijā, kas pēdējos gados dažādi tiek lāpīta… 3) Savčenkovs. Varēja izsaukt, varēja neizsaukt, laukumā tāpat visdrīzāk netiks… 4) Rugins. Ļoti patika viņa sniegums pārbaudes mačā maijā pret Poliju, kad, spēlējot par malējo aizsargu, paveica lielu darba apjomu, pieslēdzās uzbrukumiem. Tāpat kvalitātes zīme bija pāriešana uz Ukrainas Premjerlīgu. Tomēr tagad ir atpakaļ un Virslīgā spēlē nestabili, brīžiem pat vāji… Rada jautājumus. 5) Fertovs. Atzīšos, ka man viņa sniegums balstā nepatīk un rada nedrošības sajūtu. Pat uz Virslīgas fona nemaz tā īpaši neizceļas, kaut arī skaidrs, ka balsta pussargs lielākoties veic melnu darbu. No otras puses, viņa ampluā futbolisti mums ir ļoti nepieciešami (apzinoties, ka biežāk jāaizsargājas), bet alternatīvu īsti nav. Ja ir, sauciet tās. Lazdiņš (pamatsastāvā)? Lai nostiprinās Polijā un pierāda sevi, jo izlasē līdz šim spēlējis pavāji. Universāli Cauņu Starkovs vairāk redz uzbrūkošajās darbībās. Zjuzins arī vairāk ir uzbrūkoša tipa pussargs. Grūti… Secinājums? Pāris skontiešus (manā versijā – Māliņu un Savčenkovu, zem jautājuma zīmes Rugins) varētu aizvietot ar vismaz līdzvērtīgiem futbolistiem, tomēr rezultātu tas nemainītu, jo runa ir par rezervistiem.

Šobrīd apšaubītu bez spēļu prakses esošā Verpakovska atrašanos izlasē - jā, viss strauji mainās… Tomēr šeit pluss ir lielā pieredze. Krjauklis septembrī spēlēja slikti, bet atkal – ar šo pozīciju ir problēmas, ne velti izsaukts bez pieredzes esošais Maksimenko. Jau minēju par aizsargu, precīzāk, centra aizsargu, pārprodukciju – piecu (Gorkšs, Ivanovs, Savčenkovs, Smirnovs, Bulvītis) vietā varēja izsaukt vismaz par vienu mazāk, un paķert kādu vingeri, kas gan pēc būtības neko daudz nemainītu. Izlase mums ir robusta – ir četri līderi (Vaņins, Gorkšs, Cauņa, Rudņevs), bet pārējās pozīcijas tiek lāpītas (jā, daudz ielāpu sanāk…) daudz maz loģiski, izejot no pieejamajiem resursiem.

Svarīgi ir ar ierobežotajiem resursiem panākt maksimālo efektu jeb pareizi izmantot esošos futbolistus. Par vārtsargu, aizsardzību un uzbrukumu daudz maz skaidrs, bet svarīgākie Starkova (pat neesot klāt) lēmumi būs saistībā ar vidējo līniju. Šeit svarīgi akcentēt, ka vairums mūsu pussargu, vismaz uz mūsu futbola fona, ir īsti universāļi. Cauņa, Verpakovskis, Rugins, Lukjanovs, Kamešs – viņi visi var spēlēt vairākās pozīcijās, un svarīgi šos te kauliņus pareizi salikt. Man pret plus mīnus līdzvērtīgām pretiniecēm, kāda ir Slovākija, gribētos redzēt shēmu 4-2-3-1, cerot uz efektīvā Cauņas lielo darba apjomu. Proti, aizsardzības kvartets, tad duets O.Laizāns, Fertovs (Oļegam jāpieliek – gada laikā vērojams regress), tad vidū Cauņa un uzbrūkošie „malējie uzbrucēji” Lukjanovs, A.Višņakovs (Aleksejam jāpieliek spēlē aizsardzībā...) un izvirzītais Rudņevs. Kāpēc šāda shēma? Manuprāt, piemērota Latvijas izlases resursiem un pateicīga Rudņevam, kurš „Lech” uzspīdēja, kad „malējie uzbrucēji” ātrie Stiličs un Peško prata novirzīt uzmanību no Artjoma un apgādāt viņu ar piespēlēm no malām. Mūsu gadījumā kā reālāko pāreju uzbrukumā redzu ķēdi aizsargs Cauņam (pa tiešo vai caur Fertovu/Laizānu), Cauņa uz malu Lukjanovam vai Višņakovam, tālāk no malas piespēle Rudņevam. Ja pretinieks spēlē „augstu”, veidojot pieblīvētu vidusdaļu, tādējādi maksimāli apgrūtinot Latvijai pāreju uzbrukumā, var mēģināt spēlēt ar tiešu piespēli Rudņevam, kurš ir spējīgs aizķerties. Tiesa, cik zināms, Starkovs pret slovākiem plāno spēlēt 4-4-1-1, kas patiesībā ir tas pats 4-4-2 ar citādu uzbrucēju izvietojumu.

Lai kura shēma arī tiktu izmantota, manuprāt, svarīgākais, lai Latvijas izlases futbolisti spēlētu drosmīgi augstu, respektīvi, nepiespiestos (neļautu sevi piespiest) tik tuvu vārtiem, kas ne tikai nav ilgtermiņa risinājums, bet arī izslēdz jebkādas pretspēles iespējas – ~deviņiem futbolistiem esot laukuma savā trešdaļā, mūsējie nepratīs pāriet uzbrukumā ar saspēli, bet gan vienkārši izspers bumbu, gaidot pretinieku nākamo vilni. Spilgts piemērs šādai bēdu ielejai bija mačs ar bosniešiem (1:4). Protams, spēlējot augstu, jābūt kvalitatīvai spēlei aizsardzībā viens pret vienu, jātiek galā ar tālajām piespēlēm utt., tomēr ticu, ka mūsējie ir spējīgi.

Lai vai kā, gribas vismaz punktu pret Slovākiju.

P.S. Pēc materiāla tapšanas kļuva zināms, ka Maksimenko uz Slovākiju nedosies.