Viedoklis: Vai Stojanovičam jāpaliek?

LFF iemīļotā nodarbe - stiept gumiju

Šoreiz īsi. Izlases galvenā trenera palikšanas vai nepalikšanas procesa sakarā man nepatīk divas lietas.

Pirmkārt, atkal vilcināšanās ar skaidra lēmuma pieņemšanu, lai gan kauliņi ir mesti, proti, Latvijas izlases rezultāti un sniegums visa gada garumā bija redzams un izanalizējams no A līdz Z. Protams, pirms gada, kad Gorkšs līdz pēdējam nenosauca Stojanoviča vārdu, tam bija dažādi objektīvi apstākļi, tomēr, manuprāt, šī vilcināšanās ar abiem kungiem izspēlēja ļaunu joku – izlase lēni pierada pie Slovēnijas serba rokas un iekritām dziļā depresijā. Lai cik objektīvi tie iemesli bija, uzskatu par nenormālu situāciju, kad treneris tika izziņots trīs nedēļas(!!!) pirms “ Euro 2020” cikla, kura kalendārs, ņemot vērā Stojanoviča vien aptuvenos priekšstatus par Latvijas futbolistiem, bija saspringts – 10 spēles astoņu mēnešu laikā. Tagad situācija, protams, ir cita – atbildīgākās spēles Latviju gaida vien 2020. gada rudenī, kad spēlēsim Nāciju līgas D līgā. Tomēr arī šoreiz neatbalstu gumijas vilkšanu. Ir jābūt izlēmībai, ir jābūt skaidrībai par tālāko. Lai treneris, lai kurš tas būtu, strādā arī ziemā, pēta, domā, analizē. Hallo, nav jāgaida Ziemassvētku vecītis vai Jaungada brīnums! Pieņemam taču beidzot atbildīgu lēmumu!

Otrkārt, Stojanoviča atbrīvošana ir ļoti ticama, taču tas, kas nepatīk, ir aizkulisēs dzirdētais galvenais iemesls. Nē, nevis vājš sniegums un/vai rezultāti. Nē, nevis dažādas vīzijas [jaunajai] LFF un Stojanovičam. Nē, nevis trenera nespēja sastrādāties ar spēlētājiem. Īstais iemesls ir… naudas trūkums! Skaidrs, ka te būtu nepieciešama pilnāka aina par LFF finansiālo stāvokli (vai tiešām ir TIK traki?), tiesvedībām utt., taču veselais saprāts man neļauj aptvert, ka futbola piramīdas augša, nacionālā izlase, var saskarties ar izlases trenera atalgojuma problēmu. Nav jau arī noalgots pasaules dārgākais treneris. Esot tuvu patiesībai mūsu portālā izskanējušie 168 tūkstoši eiro gadā. Labi, kopā ar Stojanoviča asistentu atalgojumu un treneru lidojumu un izmitināšanas izdevumiem tie esot apmēram 240 tūkstoši. Jebkurā gadījumā no LFF 2017. un 2018. gada vidējiem gada ieņēmumiem (~8.6 milj. EUR) tie sastāda 2.8%. Turklāt, atlaižot Stojanoviču, pirmkārt, jāmaksā kompensācija, otrkārt, jāmaksā alga citam speciālistam, tā ka šie 2.8%, protams, ne tuvu nebūtu tīrais ieguvums. Līdz ar to man šī taupīšanas argumentācija uz nacionālās izlases galvenā trenera rēķina nešķiet pieņemama. Šai gadījumā atbrīvošanas iemesli drīkst būt tikai un vienīgi sportiski.

Vai Stojanovičam jāpaliek?

Tiktāl par kārtējo šausmināšanos, vērojot LFF (bez)darbības. Nākamais jautājums – kā vērtēt Stojanoviča darbu tieši no sportiskās puses? Atkal ķeros klāt statistiskam pētījumam (skatīt zemāk grafiku) un secinu, ka iegūtie trīs punkti "Euro 2020" kvalifikācijā ir precīzi tas, kam atbilst Latvijas futbolistu sastāvs.

Tomēr Stojanovičam ielikšu divus mīnusus un vienu plusu.

Mīnusi: pirmkārt, par to, ka nav jēgas no salīdzinoši dārga/zināma ārzemju speciālista, ja rezultātu ziņā saņemam tieši to, uz ko norāda sastāvs un ko, iespējams, spētu sasniegt arī vietējais speciālists (te gan atkal atgādinu, ka izlases trenera loma kā tāda, visticamāk, nav milzīga, ja vien runa nav par spēkā līdzīgu komandu sāncensību). Otrkārt, galvenais mīnuss par to, ka vairāki zaudējumi bija ar pretīgu bezcerības piegaršu. Kamēr normālajā futbolā pēc 30. minūtes viss tikai sākas, mums sešos no deviņiem zaudējumiem pēc pusstundas praktiski viss jau bija beidzies. Tā nedrīkstēja būt!

Taču Stojanoviča pluss arī ir vērā ņemams. Proti, vienīgie trīs punkti iegūti tieši pēdējā spēlē, un kopumā pozitīvas tendences tika novērotas oktobrī un it sevišķi novembrī. Mums par to nebūtu jāsatraucas, taču Eiropā noteikti uz Latviju paskatītos jocīgi, ja atbrīvosim treneri, kurš tieši šobrīd ar uzvaru pār Austriju pārtraucis tik garu melno sēriju. Pēdējā uzvara pār "normālu" (piedodiet, šeit neieskaitīšu Luksemburgu, Gruziju, Armēniju, Igauniju, Lietuvu) komandu Latvijai bija... pirms 10 gadiem, 2009. gadā Izraēlā. Man, piemēram, Mārča Oša ielikšana balsta pussarga pozīcijā likās traks un pašiznīcinošs lēmums, taču šis Stojanoviča gājiens vismaz novembra spēlēs izrādījās fantastiski veiksmīgs. Un kopumā ne tikai rezultāts, bet arī sniegums pret Austriju, kuras otrais sastāvs tāpat ir jaudīgs, priecēja acis.

Es drīzāk sliecos teikt, ka mūsu futbola šī brīža reālijās minētais pluss nomāc abus mīnusus. Ar treneru maiņām (vai nepareizām izvēlēm?) pēdējā laikā jau tā esam pārlieku aizrāvušies – tad jau labāk turpināt aizrauties ar ārkārtas kongresiem, nevis izlases galvenā trenera maiņām. Turklāt kuluāros pieminētā alternatīva, Dainis Kazakevičs, kurš ar mainīgām sekmēm vada Latvijas U-21 izlasi, neraisa sajūsmu ne manos kolēģos-žurnālistos, ne pašos futbolistos, kad ar viņiem izdodas aprunāties pie izslēgta diktofona… Jā, taisnība, ka spēlētājiem jābūt izpildītājiem un medijiem primāri jāvērtē pēc spēlēm, nevis pirms. Taču, kas nav mazsvarīgi, Kazakevičam, vadot U-21, jau līdz šim labākās spēles bijušas pret spēcīgām komandām (sensacionāla uzvara Beļģijā, neizšķirti pret Čehiju, Ukrainu, Serbiju, Bulgāriju), kamēr sava un zemāka līmeņa izlases (Malta, Andora, Igaunija, daļēji arī Moldova) pēdējos piecos gados viņam ir bijusi liela problēma – pret iekavās minētajām mazajām komandām slikta bilance 1-2-4. Šeit atgādināšu, ka lielajai izlasei šogad vajadzēja spēlēt pret spēcīgajiem, bet nākamgad būs tieši otrādi – Nāciju līgas D līgā būs jāpierāda pārākums pār pundurīšiem.

Bet lai jau lielie vīri lemj kā tīk! Gribētos tikai, lai procesā tiek nolikti malā apsvērumi, kuriem nav tieša sakara ar futbolu kā sporta spēli.

Solītais pētījums

Vienkāršiem vārdiem - šeit attēlots, cik veiksmīgi izlases krājušas punktus atkarībā no to tirgus vērtības, balstoties uz "Transfermarkt" datiem.
Spied šeit, lai apskatītos labākā kvalitātē.

Paskaidrojumi:
(1) Visas izlases iedalītas sešās grupās atkarībā no to tirgus vērtības saskaņā ar “Transfermarkt” datiem: mazāk nekā 10 milj. EUR, 10-25 milj., 25-70 milj., 70-120 milj., 120-240 milj., 240-440 milj., vairāk nekā 440 milj.
(2) Lai modelī iekļautu arī grupas (pretinieku) spēku, izmantots katras izlases ELO reitings.
(3) Katras komandas iegūtie punkti (kā procents no maksimuma) sareizināti ar pretinieku vidējo ELO reitingu un dalīti ar visu ciklā piedalījušos izlašu vidējo ELO.
(4) Top grafiks, kurā atspoguļota lineārā regresija starp vērtības grupas (pirmajā punktā minētais) un modificētajiem punktiem procentu izteiksmē (trešajā punktā minētais).
(5) Grafikā augšējā un apakšējā raustītā līnija parāda 5% virs un zem sagaidāmā rezultāta. Kā redzams, nobīžu ir maz. Brīnumus nodemonstrēja Ukraina, kas grupā apsteidza ievērojami vērtīgākās Portugāle un Serbijas izlases, tāpat pozitīvi pārsteidza Somija un Ziemeļīrija, savukārt Latvija ir gandrīz precīzi tur, kur saskaņā ar izmantotajiem datiem tai ir jāatrodas.