Cigaņiks: "Kāpēc pieņemt Vācijas pilsonību, ja esmu dzimis Latvijā?!"

- Vai pirmais izsaukums uz Latvijas U21 izlasi tev pašam bija pārsteigums?
- Lieliski, ka tiku izsaukts uz Latvijas U21 izlasi. Biju par to ļoti pārsteigts, tas bija negaidīti. Kā reiz, kad treneris man piezvanīja, biju Barselonā uz Jaunatnes čempionu līgas spēli. Biju pārsteigts, bet esmu gatavs pieņemt šādus izaicinājumus, cīnīties par vietu sastāvā, cīnīties par vietu pamatsastāvā un, protams, progresēt.

- Kad treneris zvanīja, uzreiz pateica, ka esi izsaukts, vai vispirms vēl bija saruna par to, kādā formā esi un kā tev klājas klubā?
- Jā, ar treneri nedaudz parunājām. Par to, ka komandā, protams, būšu pats jaunākais [Cigaņikam ir 18 gadu], ka treniņnometnē būs jācīnās par vietu sastāvā, apspriedām mūsu darba principus.

- Jau teici, ka esi pats jaunākais izlasē. Pie gadu vecākiem spēlēt noteikti esi pieradis, taču vai problēmas nerada, ka šeit daudzi ir arī trīs gadus vecāki?
- Protams, protams, te visi ir lieli. Atliek paskatīties uz Gutkovski – liels, masīvs, spēcīgs. Lieliski, ka varu trenēties kopā ar tādiem futbolistiem, kuri spēlē Virslīgā, kuri cīnās, kuri grūstās un fiziski ir lielāki par mani. Ar manu augumu 172 centimetriem un svaru 66 kilogramiem – viņiem ir pa 185 centimetriem…Spēlē ar korpusu, cīnās – tas man nāk par labu.

- Pēc mēneša U19 izlasei būs kvalifikācijas cikls. Vai jau ir bijusi saruna par to un vai treneri likuši manīt, kurā izlasē būsi novembrī – U21 vai U19?
- To nevaru zināt, jo to lemj treneru štābs. Par to neesam runājuši.

- Runājot par klubu, noteikti jāpavaicā par spēli, kurā guvi četrus vārtus ["Bayer" ar 4:0 uzvarēja Ķelnes "Fortuna"].
- Tabulā sanāk, ka pagaidām atrodamies vairāk apakšgalā [8. vietā savā zonā starp 14 komandām]. Esam tādā kā krīzē, bija smagi. Treneris teica, ka ir jāspēlē, ir jāstrādā, ielika mani viduszonā, un tā sanāca, ka tas nostrādāja un viss izdevās. Visu, ko varēju iesist, arī iesitu.

- Pēc spēles telefons bija pilns ar īsziņām un apsveikumiem?
- Protams. Apsveica ģimene, meitene, visi draugi, visi mīļie cilvēki. Uzreiz paskatījos, ko rakstīja Feisbukā, viss bija lieliski (plati smaida).

Pēdējās trīs spēlēs tev seši vārti, sezonā kopumā jau septiņi [aizvadītas astoņas kārtas, Cigaņiks piedalījies septiņās un sešās izgājis pamatsastāvā]. Individuālā ziņā par sezonas sākumu laikam nevari sūdzēties?
- Protams. Komandai gan klājas pasmagi – tikai astotā vieta. Taču nekas traks nav noticis – centīsimies, strādāsim. Treneris mums tic, mēs ticam trenerim. Mums ir jāspēlē [labāk], jo tādam klubs kā "Bayer" ir obligāti jāspēlē par pirmajām vietām. Ļoti priecē tas, ka sezona sāk virzīties manā gultnē un izdodas gūt vārtus.

- Kādās pozīcijās visbiežāk spēlē?
- Treneris liek gan kreisajā, gan labajā malā, reizēm var ielikt arī centrā kā desmito numuru.

- Minēji Čempionu līgu. "Barcelona", protams, ir ļoti skaļš vārds, taču cik stipra ir tās jauniešu komanda? [Cigaņiks laukumā bija visu spēli]
- Tāda pati kā pirmā komanda. Spēlē ar lielu bumbas kontroli – pirmajā puslaikā mums, ja nemaldos, bija 30-32%, otrajā puslaikā laikam 43%. Otrajā puslaikā bija labāk, taču tik un tā viņi mūs, protams, vazāja. Bet rezultāts ir rezultāts – nospēlējām 1:1. Spēli visi aizmirsīs, rezultāts paliks – 1:1 mums ir ļoti pozitīvs rezultāts un joprojām esam grupas līderi.

- Pēdējās divās sezonās, kopš esi Lēverkūzenē, visu laiku palikāt trešie. Mērķis noteikti ir beidzot izkļūt no grupas?
- Protams, ļoti gribam!

- Barselonā sanāca paskatīties arī lielo komandu spēli?
- Jā, paskatījāmies, kā viņi spēlē "Camp Nou". Tas ir liels un dižens stadions ar senu vēsturi. Diemžēl tribīnēs gan bija tikai 68 tūkstoši skatītāju – tikai 68 tūkstoši! (smejas) -, protams, gribēju paskatīties, kāda atmosfēra ir pilnā stadionā.

- Nākamgad U19 komandā vairs nedrīkstēsi spēlēt, taču nekāda starpposma līdz lielajai komandai nav. Līgums tev ir vēl ilgi – līdz 2018. gada vasarai. Vai jau ir kādi plāni, mērķi, ko darīsi pēc gada?
- Mērķi, protams, ir visu laiku. Mērķis ir palikt, cīnīties un, kas galvenais, būt veselam, jo pirmajā sezonā tikai ārstēju savainojumu Tagad ir tāds periods, kad esmu pilnībā vesels, varu atdot sevi par visiem 100%. Tāpēc mans mērķis, protams, ir palikt pirmajā komandā. Ja nesanāks, vienmēr ir kādas citas perspektīvas, arī ārzemes – Austrija, piemēram. Pēc sezonas beigām saprotams, ka būs tāda situācija – vai nu es palieku [1. komandā], vai arī mani atdos īrē.

- Jūsu komandā ir spēlētājs, kurš jau ir debitējis Bundeslīgā.
- Jā, ir viens spēlētājs – Bendžamins Henrihss, kurš spēlē Vācijas U19 izlasē. Dortmundē debitēja pret "Borussia" [78. minūtē pie 0:3 izgāja uz maiņu].

- Vai tev pašam ir sanācis patrenēties pie pirmās komandas?
- Nē, man pašam vēl nesanāk, jo braucu uz jauniešu izlasēm. Piemēram, tagad, kad esmu U21 izlasē, četri pieci cilvēki tieši trenējas ar pirmo komandu. Ja es nebrauktu uz izlases treniņnometni, tad trenētos, piemēram, ar Kīslingu un citiem. Taču izlasei, protams, nedrīkst pateikt "nē". Atbraucu aizstāvēt savas valsts karogu, lepnumu.

- Ja ieminējies par karogu – pirms diviem gadiem intervijā Skontofc.com sacīji, ka tev ir piedāvājums pieņemt Vācijas pilsonību. Vai šajā sakarā ir kādi jaunumi?
- Nē, izlēmu, ka, ja esmu dzimis Latvijā, ja sirds velk uz Rīgu, manu dzimto pilsētu, kāpēc man ir jāpieņem citas valsts pilsonība, kur cilvēki ir pavisam citādi, pavisam cita mentalitāte, nedaudz cita attieksme pret dzīvi?! Esmu šeit dzimis, vecāki ir latvieši, māte – latviete, tēvs – bez pilsonības, taču tik un tā. Padomāju - kāpēc gan man būtu jāpieņem Vācijas pilsonība?! Tagad gan, ja nemaldos, ir atļauta arī dubultpilsonība un es papildus Latvijas pilsonībai varētu pieņemt arī vācu.

Cigaņika četri vārti vienā spēlē

Pirms diviem gadiem vārti pret Mančestras "United" jauniešiem