Ontužāns: "Septembrī "Bayern" nebija priecīgs par solījumu doties uz izlasi"

19 gadus vecais pussargs Daniels Ontužāns ar savu sniegumu nopelnīja vietu "Bayern" komandā pirmsezonas Amerikas tūrē: "Sezonas sākumā visi pulcējās kopā uz pirmās komandas treniņiem, gatavojās tūrei. Trenējos ar tādiem augstas klases spēlētājiem kā Levandovskis, Gnabrī un citi. Piedalījos treniņprocesā, un pēc tam komandas galvenais treneris man teica, ka esmu atstājis uz viņu labu iespaidu un ka es došos ar komandu uz Ameriku. Biju ļoti priecīgs, jo man tā bija milzīga iespēja. Jebkuram jauniešu spēlētājam tā būtu. Spēlē pret "Arsenal" pretī bija tādi spēlētāji kā Obamejangs. Es pret tādiem tikai video spēlēs biju spēlējis. Man tā bija lieliska spēle tādā ziņā, ka tribīnēs bija desmiti tūkstoši skatītāju, mediju uzmanība – tas viss man bija neierasti. Pati spēle arī neslikti padevās. Normāli nospēlēju, taču pirmā puslaika beigās guvu traumu. Ja tās nebūtu, varbūt vēl kaut ko vairāk izdarītu."

Ontužāns atcerējās "Bayern" galvenā trenera Niko Kovāča teikto pēc spēles ar "Arsenal": "Viņam paticis mans sniegums, sevišķi tas, ka spēlēju bez pietātes pret visiem tiem augstā līmeņa spēlētājiem. Teica, ka apliecināju savu gatavību iekļauties pieaugušo futbolā. Novēlēja man pēc iespējas ātrāk atveseļoties. Un solīja, ka sekos līdzi manām gaitām."

"Saņēmu bumbu no labās puses, pamanīju spraugu, kur var iesist. Uzņēmu bumbu ar kreiso kāju, tad bija jāizvēlas – atmest bumbu atpakaļ Tolisso vai sist pašam. Izvēlējos pēdējo, taču Leno izvilka bumbu. Pats nespēju noticēt tam, ko redzēju. Nu, malacis!" savu spēles spilgtāko epizodi pret vārtsargu Berndu Leno atcerējās latviešu futbolists.

Ar Ontužānu lielas cerības saista ne tikai Latvijas futbola izlase, bet arī vācu superklubs. Jaunais futbolists pastāstīja par savu vietu laukumā: "Pārsvarā spēlēju malās. Pēdējā gadā U19 komandā dažkārt spēlēju arī kā desmitais numurs vidū. Pašreizējais "Bayern" treneris mani vairāk redz kā flanga spēlētāju. Kur es pats labāk jūtos? Man ir ātrums, bet es labāk jūtos apspēlēšanā viens pret vienu. Ar tehniku, ar driblu mēģinu apspēlēt pretinieku, izveidot bīstamas situācijas, spēlēt radoši – tās ir lietas, kas mani veido par tādu spēlētāju, kāds esmu."

Cerīgo sezonas startu pussargam izjauca Amerikā gūtais kājas savainojums, kurš varēja izvērsties sliktāk nekā tas bija. Futbolists pastāstīja: "Godīgi sakot, man pat nedaudz paveicās, ja tā var teikt. Ja es būtu sagriezis kāju vēl vairāk, nāktos operēt. No tā vienmēr gribas izvairīties. Kluba ārsts teica, ka mēģināsim sadziedēt kāju bez operācijas. Domāju, tas bija pareizs lēmums. Mēnesi staigāju ar kruķiem, pēc tam – rehabilitācijas process un nemitīga uzmanīšanās. Gandrīz divus mēnešus trenējos tikai individuāli. Pirms četrām nedēļām atgriezos komandas treniņos, un pakāpeniski atgūstu iekavēto."

Katastrofālajās septembra spēlēs Ontužāns klāt nebija, lai gan pats vēlējies braukt. 19 gadus vecais spēlētājs paskaidroja radušos situāciju: "Laika ziņā bija ierobežojumi. Tikai četras piecas dienas biju atgriezies komandas koptreniņos. Es kā spēlētājs ļoti gribēju atsākt spēlēt un biju gatavs braukt. Izlases treneris man piezvanīja, un es solīju atlidot. Varbūt nedaudz par agru to teicu, bet vienmēr gribas spēlēt. Klubs nebija priecīgs par to un man paskaidroja: “Atvaino, bet nevaram tevi palaist uz izlasi. Tev vēl ir par agru spēlēt. Negribam ar tevi riskēt, turklāt tādā formā nebūsi nekāds palīgs izlasei.” Klubs ieteica nedoties uz izlasi septembrī, ka tas būs tikai lieks risks. Tagad nekas nesāp un esmu uzņēmis fizisko formu. Esmu pārliecināts, ka varēšu palīdzēt komandai. Skatījos izlases septembra spēles. Neveiksmīgi mači, protams. Ļoti pārdzīvoju par komandu. Polijai ir ļoti laba komanda, individuāli spēcīgi izpildītāju. Domāju, mums jāspēlē agresīvi, bez respekta pret pretiniekiem."

Pilna intervija:
https://lff.lv/zinas/12218/ontuzans...