Izlozes dāvana: Latvijas futbola izlases grupa - izteikti vājākā

Diskutējot par izlozēto grupu spēku, vairums Latvijas speciālistu un līdzjutēju mūsu B grupu nodēvēja par optimistisku, proti, dodot mājienus, ka šādā grupā ir labas izredzes pacīnīties par augstu vietu. Es pilnībā tam piekrītu, taču nolēmu, ka jāpapēta dziļāk un vēlējos pārliecināties ne tikai par to, ka mūsu grupa ir izdevīga (skaitliskā izteiksmē!), bet arī salīdzināt visu pārējo grupu spēku.

Mēģināšu maksimāli vienkāršiem vārdiem pa soļiem izskaidrot, kādus aprēķinus veicu un kādus datus izmantoju. Sākumā, lai veiktu tālejošus secinājumus, izvēlējos atlasīt visu Eiropas izlašu visus rezultātus pēdējos piecos atlases ciklos (gan PK, gan EČ), ieskaitot šobrīd vēl turpinošos EČ2016 atlases ciklu. Noteikti var strīdēties, cik tāla pagātne bija jāņem, bet, manuprāt, pēdējo deviņu gadu atlasīšana (senākais, ko ņēmu, ir EČ2008 atlases cikls, kas startēja 2006.gada augustā) ir visai adekvāta izvēle.

Kāpēc? Pirmkārt, šai periodā sakrājies pietiekami liels daudzums spēļu, lai mazāka ietekme būtu īslaicīgām veiksmēm un neveiksmēm (kā laukumā, tā izlozēs...), otrkārt, nav arī paņemts pārāk ilgs periods, kad izlases pārvērtušās līdz nepazīšanai. Protams, ir atsevišķi piemēri/izlases, kuras patiešām ir jūtami pārvērtušās (piemēram, Beļģijas, Islandes progress), taču vienmēr visiem "neizpatiksi", ideālas formulas nav, un es izvēlējos tādu, kas pašam šķita viegli saprotama un loģiska. Neizmantoju arī nekādus svarus, lai piešķirtu pēdējiem gadiem lielāku nozīmi, jo, manuprāt, tas tikai kropļotu patieso ainu, ja pēdējais cikls neobjektīvi pagadās neveiksmīgs (slikta izloze, nepelnīti slikti rezultāti). Pārāk reti izlases spēlē, lai vienam gadam piešķirtu lielu nozīmi.

Zemāk attēlota tabula. Izlases ir sarindotas pēc kolonnas ar nosaukumu "%", kas parāda, cik procentus no maksimāli iespējamajiem punktiem piecu kvalifikācijas ciklu laikā (EČ08, PK10, EČ12, PK14, EČ16) izcīnījusi attiecīgā izlase. Kā redziet, Vācijai piecu ciklu laikā kopā iegūtais punktu skaits (kolonna "Kopā") ir lielāks nekā Spānijai (124 pret 117), taču spāņi ir 1.vietā, jo viņiem procents ir augstāks. Tas saistīts ar to, ka divos ciklos Spānija spēlējusi mazajās piecu izlašu grupās, kamēr Vācija tādās nav spēlējusi un tai vienkārši ir bijis vairāk spēļu. Ceru, futbola statistikas gardēžiem šī tabula patiks un aizkavēšanās pie tās notiks vismaz dažu minūšu garumā.

Piezīmes:
(1) X nozīmē, ka izlase attiecīgajā kvalifikācijas turnīrā nav piedalījusies (finālturnīru mājinieces, bet Melnkalnes gadījumā pēc neatkarības iegūšanas tā sāka piedalīties ar PK2010).
(2) Minētajos piecos atlases ciklos četrās nepabeigtās spēlēs piešķirti tehniskie zaudējumi - lai tabula precīzi atspoguļotu tieši sportisko pusi, atļāvos mazliet "pārrakstīt vēsturi" un šos "tehniskos 3:0" neņemt vērā, izslēdzot no saviem aprēķiniem šīs spēles.
Šīs četras spēles: 1) Dānija - Zviedrija (Euro2008), 2) Itālija - Serbija (Euro2012), 3) Albānija - Serbija (Euro2016), 4) Melnkalne - Krievija (Euro2016).
(3) Horvātijai Euro2016 ciklā atņemts viens punkts par rasisma izpausmēm - lai tabula precīzi atspoguļotu tieši sportisko pusi, atļāvos mazliet "pārrakstīt vēsturi" un šo soda punktu neņemt vērā.

FIFA izlozes grozi - vai adekvāti?
Aicinātu pievērst uzmanību tabulā pēdējai kolonnai - tajā ierakstīts grozs, kādā attiecīgā izlase bija nupat notikušajā PK2018 kvalifikācijas turnīra izlozē. Kā atceraties, nosakot grozus, tika izmantots FIFA izlašu jūlija rangs (atgādinu, ka, lai gan FIFA rangs šķietami loģiski ņem vērā izlašu pēdējo četru gadu rezultātus, nenormāla nozīme ir tam, ka pusi no ranga īpatsvara sastāda tieši pēdējā gada rezultāti, turklāt pietiekami liela nozīme rangā ir arī pārbaudes spēļu rezultātiem). Tabulā varat ļoti uzskatāmi salīdzināt manis sastādīto neoficiālo izlašu rangu un FIFA grozus - ievērosiet vairākas būtiskas nobīdes!

Ja grozus dalītu pēc mana principa/ranga, tad vismaz divu grozu nobīde būtu šādām izlasēm: Grieķija un Zviedrija paceltos no 3. uz 1.grozu, Slovākija un Islande pārvietotos no 2. uz 4.grozu, Beļģija pārvietotos no 1. uz 3.grozu, Velsa dramatiski nokristu no 1. uz 4.grozu, Albānija pārvietotos no 3. uz 5.grozu, Fēru salas pārvietotos no 4. uz 6.grozu. Varat spriest paši, vai tā būtu objektīvāk. Manuprāt, tas būtu objektīvāk, atskaitot jau pieminētās Beļģiju un Islandi, kuras patiešām nu jau vairākus gadus ir cita spēka izlases un, uzskatu, ir pelnījušas atrasties tik augstos grozos. Toties tām pašām Fēru salām un Velsai tikai īslaicīgs uzplaiksnījums pēdējā gada laikā nule notikušajā izlozē ļāva atrasties, manuprāt, neloģiski augstā grozā.

Ja teiksiet, ka grieķiem nebūtu jāatrodas 1.grozā, kā sanāk pēc manas formulas, es atbildētu - viņi ilgtermiņā (četrarpus cikli!) ir izcīnījuši 70.8% no maksimāli iespējamajiem punktiem, un tas ir tikpat, cik ieguvusi Francija un vairāk nekā, piemēram, Portugāle. Šeit gan jāatzīst, ka četros no pieciem cikliem Grieķija bijusi 1.grozā (un, kad vienīgo reizi bija 2.grozā, no 1.groza tai ielozēja "tikai" Horvātiju), taču arī tā ir prasme, esot 1.groza komandai, savākt ļoti daudz punktu un ilgstoši saglabāt šo 1.grozu. Nevienai futbola lielvalstij nav liegts atkārtot to pašu, ko ir spējusi Grieķija, taču patiešām ne katrai tas izdodas.

Grupu spēks
Iespējams, FIFA ar savu grozu pieeju grib radīt lielāku haosu, lai labākas izredzes parādītos mazākām izlasēm, varbūt grib stiprināt sevis veidotā FIFA izlašu ranga prestižu. Taču pietiks filozofēt par groziem - kādi tie bija, tādi bija. Pievērsīsimies pašas izlozes rezultātiem un izveidojušajām grupām.

Un atkal - pavisam vienkārši. Rēķināsim augstāk iegūtos izlašu procentus vidēji katrā grupā (pēdējā rindiņa):

Piezīme: tabulas pārskatāmības labad blakus izlasēm norādīti pilnie procenti, taču grupas vidējā procenta aprēķinā izmantoti katras izlases procenti ar vienu ciparu aiz komata.

Grafiski tas izskatās šādi:

Secinājums: grupa, kurā nonākusi Latvija, vidējā spēka ziņā, balstoties uz autora pielietotajām aprēķinu metodēm, ir pārliecinoši vājākā starp visām deviņām grupām. Parēķinot grupu spēku attiecības (nevis starpības absolūtā izteiksmē), iznāk, ka mūsu B grupa ir par 28.6% vājāka nekā J grupa, bet salīdzinoši ar pārējām grupām mūsu B grupa ir par 26.8%, 21.8%, 20.2%, 16.8%, 14.4%, 13.4% un 8.9% vājāka. Tādējādi, ja pārējās astoņas grupas samet vienā maisā, tad mūsu grupa pret pārējo grupu kopumu vidēji ir par 18.9% vājāka. Ļoti būtisks procents.

Interesanti, ka daudzu izceltā A grupa, šādi rēķinot, neiznāk kā stiprākā grupa, bet gan otra stiprākā aiz piecu komandu J grupas ar Horvātiju, Islandi, Ukrainu, Turciju, Somiju. Protams, šeit jāpatur prātā, ka A grupu uz leju pavelk Luksemburga, kamēr J grupā 6.groza komandas nav. Tāpēc papildus veicu vēl dažus aprēķinus.

Rēķini kā gribi, B grupa ir pateicīgākā
Jāņem vērā, ka nereti nav lielas nozīmes, kura komanda ir no 1.groza un kura no pēdējā, jo grands tāpat vietu, teiksim, labāko divniekā ieņems (nu labi, šai gadījumā par Horvātiju, Velsu un Rumāniju ir pietiekami lielas šaubas) un pastarītis uz šo divnieku tā reāli nemaz nepretendē (varbūt no 6.groza komandām tomēr pacīnīsies Gruzija?). Tāpēc, lai labāk saprastu tieši "vidējo masu", kas cīnīsies par, piemēram, 2.vietu, eksperimentālā kārtā izslēgsim pat nevis katras grupas 1. un pēdējā groza izlasi, bet gan katras sešu komandu grupas augstākā un zemākā procenta īpašnieci, kā arī katras piecu komandu grupas 1.groza izlasi. Sak, mūs, latviešus, interesē, kāda aina paveras cīņā par 2.vietu (2.-5.vietu). Šāda metode ļauj arī labāk saprast piecu komandu grupu spēku salīdzinājumā ar pārējām grupām.

Piezīme: pasvītrotas komandas, kuru procents netika ņemts vērā grupas vidējā rādītāja iegūšanā.

Grafiski tas izskatās šādi:

Savukārt, ja pieņem, ka stiprākā grupa ir 100% spēcīga, tad relatīvi pārējo grupu spēks grafiskā veidolā ir sekojošs:

Tātad, arī šādi rēķinot, mūsu B grupa iznāk vājākā, tiesa, atšķirība vairs nav tik milzīga ("tikai" vidēji par 13.2% vājāka nekā pārējo grupu kopums), jo, lai gan no aprēķina izslēgtā Portugāle uz citu grupu līderu fona nav starp spēcīgākajām (turpretī, ja izslēdz Spāniju, attiecīgās grupas vidējais procents jūtami samazinās), Andoras izslēgšana pavelk mūsu grupu mazliet uz augšu - citās grupās pastarītes nav tik vājas. Toties, kā redzams, pie šādas rēķināšanas pieejas pārliecinoši stiprākā grupa iznāk A grupa, un tas arī ir objektīvi - piemetiet J grupai tādu Luksemburgu, un iznākums pie iepriekšējās formulas, kad tika rēķināti visu izlašu procenti, būs tāds pats.

Attiecībā uz pēdējā groza komandu gan vēl viens komentārs - jā, neviena no tām, visticamāk, reāli nepretendēs uz TOP2, tādējādi nav uzskatāmas par tiešajām konkurentēm, taču 5., 4. un varbūt pat 3.groza komandām svarīgi ir, lai pēdējā groza komandas būtu salīdzinoši viegli apspēlējamas, un viss izšķirtos cīņās ar savām tiešajām konkurentēm. Pārfrāzējot, varbūt Latvija (vai jebkura cita 4.-5.groza komanda) atsevišķos mačos pratīs nospēlēt veiksmīgi pret grupas favorītēm (mūsu gadījumā Portugāli, Šveici un Ungāriju), tomēr visu var sabojāt punktu zaudējums pret pēdējā groza komandu. Piekritīsiet, ka grandiem pazaudēt punktus pret, piemēram, Kazahstānu vai Luksemburgu ir daudz mazākas iespējas nekā "vidējā ešelona" komandām. Daļēji tieši tas Latvijai palīdzēja "Euro2004" ciklā - Sanmarīno nevienam neatņēma punktus, un būtībā viss izšķīrās pārējo četru izlašu savstarpējās cīņās (katrai izlasei tās bija nieka sešas spēles - tiesību uz neveiksmēm praktiski nebija). Tāpēc ļoti pozitīvi, ka Latvijai PK2018 tikusi Andora - ja spēlēs ar šo izlasi viss būs kārtībā, tad viss pārējais izšķirsies dažās spēlēs ar augstāko grozu izlasēm. Cita lieta, ka nav pārliecības, vai šī brīža Latvijas futbola izlases paaudze ir spējīga uz lielām lietām... Kaut nu izdotos!