Draugiem.lv
Facebook
TwitterPoļu žurnālists: "Latvijas izlase? Uzreiz asociējas ar 1:0 uzvaru Varšavā..."
Svētdien Latvijas futbola izlase noskaidroja savas pretinieces "Euro 2020" kvalifikācijas turnīrā un no pirmā groza mums ielozēja Poliju, ar kuru tiksimies jau otrajā spēļu dienā 24. martā Varšavā. Sportacentrs.com sazinājās ar Polijas futbola žurnālistu Pšemislavu Langeru [Przemysław Langier] no sporta portāla sport.onet.pl.
Kāda ir reakcija Polijā pēc izlozes, un kādās grupiņās Tu sadalītu mūsu grupas komandas?
Viedokļi ir diezgan vienoti - esam nokļuvuši ļoti vājā grupā. Daudzi mūsu žurnālisti runā tiešu valodu - tā ir viena no vājākajām grupām mūsu izlases vēsturē. Tai pašā laikā optimisms ir diezgan piezemēts. Pirmkārt, daudzi atminas PK2010 kvalifikāciju, kad Polija arī nokļuva salīdzinoši vājā grupā, taču palikta tajā piektajā vietā (apsteidzot tikai Sanmarīno!), kā arī "Euro 2012" finālturnīru, kad mums bija sapņu izloze [Polija, Čehija, Grieķija, Krievija - aut.], taču palikām pēdējie. Otrkārt, kopš Ježijs Bženčeks pārņēmis Polijas izlasi [pēc nesekmīgā PK2018 finālturnīra - aut.], vēl neesam izcīnījuši nevienu uzvaru [Nāciju līgā Polija spēlēja spēcīgākajā A grupā ar Itāliju un Portugāli, tiekot pie bilances 0-2-2 - aut.]. Pirms tam katastrofāli neizkļuvām no grupas Pasaules kausa izcīņā [grupā ar Kolumbiju, Japānu un Senegālu - aut.]. Tas viss liek līdzjutējiem sagaidīt jauno kvalifikācijas ciklu ar lielām bažām. Vēl trakāk - Roberts Levandovskis kopš aprīļa nav guvis vārtus izlases labā, un arī tas visus šeit uztrauc. Atmiņā paliek, kā Adams Navalka [iepriekšējais izlases treneris - aut.] atrada veidu, lai Levandovskis regulāri sistu vārtus izlases labā, taču Navalkas vairs nav un Levi atkal nonācis ēnā.
Pats domāju, ka kvalificēsimies "Euro 2020" finālturnīram, taču ar lielas nervozitātes klātbūtni līdz pašam galam. Ja man būtu jāsadala komandas grupiņās, tad izdarītu tieši tā, kā Tu to izdarīji - Austriju un Poliju nosauktu par grupas galvenajām favorītēm, Slovēniju, Maķedoniju un Izraēlu kā pretendentes, bet Latviju kā komandu bez lielām izredzēm uz iekļūšanu finālturnīrā, taču ar pietiekami lielām izredzēm uz punktu atņemšanu citiem. Par tumšo zirdziņu nosaukšu Maķedoniju, kura pirms gada teicami sevi parādīja Polijā Eiropas U-21 čempionāta finālturnīrā - tagad tie futbolisti ienāks pieaugušo futbolā [Maķedonijas U-21 finālturnīrā ar 0:5 zaudēja Spānijai, nospēlēja 2:2 pret Serbiju un ar 2:4 piekāpās Portugālei, bet pirms tam kvalifikācijā atstāja aiz sevis pašu Franciju, kā arī Islandi, Ukrainu, Skotiju un Ziemeļīriju - aut.].
Polija kvalifikācijas ciklu sāks Austrijā, pēc trim dienām uzņemot Latviju. Vai šāds kalendārs kaut nedaudz varētu uzlabot Latvijas cerības, ņemot vērā, ka Austrijā Poliju sagaida, iespējams, cikla sarežģītākais mačs?
Mums gadiem ir sekojoša tendence - ja Polija labi nospēlē pirmo spēli, pēc trim dienām aizvada vāju maču. Ļoti reti mums izdodas uzvarēt abas spēles, kas notiek dažu dienu laikā viena pēc otras. Tomēr tas strādā arī otrā virzienā - ja zaudējam pirmo spēli, notiek liela mobilizēšanās, un visbiežāk tas beidzas ar uzvaru. Domāju, nebūsim favorīti spēlē Vīnē, jo šobrīd izlase Bženčeka vadībā nepārliecina un šaubos, ka pēkšņi tāpat vien notiks lūzuma brīdis, turklāt pretinieka laukumā. Drīzāk prognozēšu punktu zaudējumu Austrijā un reabilitēšanos spēlē pret Latviju. Līdzīgu lomu pagājušajā ciklā ieņēma Kazahstāna - poļi vispirms zaudēja Dānijai ar 0:4, bet pēc dažām dienām bez problēmām pārspēja kazahus ar 3:0.
Latvijas izlasē no pēdējā kandidātu sasaukuma pat puse (12 no 24) ir spēlējusi Polijā, bet pēdējā gada laikā mūsu valstsvienībā ir spēlējuši vēl vairāki "poļi" - Šteinbors, Rakels, Šabala, Gutkovskis, Tarasovs, Oļegs Laizāns, Karašausks, Maksimenko, Gabovs, Ošs, Černomordijs, Kamešs, Savaļnieks, Aleksejs Višņakovs, Eduards Višņakovs, Lukjanovs, Fertovs, Dubra. Vairāk nekā iespaidīgs saraksts. Kā vari viņus novērtēt?
Nevarēšu novērtēt viņus visus, jo vairākus sen neesmu redzējis spēlējam [smaida]. Taču par dažiem varu izteikties.
- Šteinbors: viņam ir neapstrīdama vieta Gdiņas "Arka" vārtos, taču ir diezgan nestabils. Viņš spēj vienatnē izvilkt un uzvarēt spēli, viņam ir bijis diezgan daudz superseivu, bet citreiz viņam ir arī gadījies komandu iegāzt. Taču kopumā viņš komandai ir pluss.
- Rakels: viņam bija viena supersezona "Cracovia" rindās [15 vārti 20 spēlēs 2015./16. gada Ekstraklases sezonā, kļuva par otro labāko snaiperi līgā - aut.], un toreiz viņš bija viens no labākajiem spēlētājiem mūsu līgā. Pēc atgriešanās no Anglijas kļuva par savu ēnu un tagad jau labu laiku pie mums nav spēlējis.
- Gutkovskis: patiešām spēcīgi ienāca Ekstraklasē, taču vēlāk nozīmīgi samazināja apgriezienus. Šķita, ka var kāpt augstāk un progresēt, bet kļuva par viduvēja līmeņa spēlētāju.
- Tarasovs: atzīts futbolists Polijā. Lai kurā komandā nokļūtu, tiek sastāvā.
Ko vari pateikt pateikt par Polijas 1. līgas līmeni? Vai tas, ka Šabala (arī Gutkovskis) ir starp šīs līgas labākajiem snaiperiem, kaut ko nozīmē?
Atklāti runājot, mūsu 1. līga nav starp stiprākajām. Komandas, kas pagājušajā sezonā iekļuva Ekstraklasē ["Miedź", "Zagłębie", "Sosnowiec"], tagad atrodas tabulas apakšā. Taču vienlaikus 1. līga ir spēkos līdzīga līga, fiziski smaga. Šabala droši vien ir "Podbeskidzie" lielākā zvaigzne un tieši viņa gadījumā nebrīnīšos, ja kāds labāks klubs vēlēsies viņu redzēt savās rindās.
Ja Rudņevs negaidīti mainītu savas domas un atjaunotu futbolista karjeru, vai tas nedaudz nobiedētu Poliju?
Rudņevs ir kapitāls futbolists, viens no labākajiem ārzemniekiem Polijas Ekstraklases vēsturē. Sezonā, kurā iesita hat-trick pret "Juventus", Rudņevs bija pārliecinoši labākais futbolists Ekstraklasē. Taču tagad viņš jau ilgāku laiku nespēlē futbolu un, ja atjaunos karjeru, nenāksies viegli tik īsā laikā atgūt zaudēto laiku. Tiesa, tas nemainītu faktu, ka tas būtu skaists stāsts. Pats par sevi saprotams, ka Artjoms Polijā ir iemantojis milzīgu cieņu.
Neskaitot žurnālistus, vai Polijā līdzjutēji atceras "Euro 2004" kvalifikācijas turnīru un 0:1 zaudējumu pret Latviju Varšavā?
Jā, tā spēle līdz pat šodienai ir spilgtā atmiņā! Goda vārds - ja Polijā pateiksi vārdu salikumu "Latvijas izlase", jebkurš futbola līdzjutējs asociēs to ar poļu zaudējumu 0:1 Varšavā. Domāju, ka maz kurš atceras uzvaru atbildes spēlē Rīgā [2:0], toties jebkurš atceras mājas spēli. Lai jums būtu vēl interesantāk, atklāšu, ka burtiski pirms nedēļas Zbigņevs Boņeks [Polijas futbola federācijas prezidents, kurš 2002. gadā sensacionālajā zaudējumā pret Latviju bija Polijas izlases galvenais treneris - aut.] savā "Twitter" kontā atgādināja Ježijam Dudekam vārtus, kurus toreiz ielaidām [Boņeks, kurš ir aktīvs "Twitter" lietotājs ar gandrīz miljons sekotājiem, šo ierakstu veica dažas dienas pirms ielozēšanas ar Latviju, šādi iedzeļot Dudekam, kurš savukārt pirms tam Boņeka citus izteikumus bija nosaucis par nejēdzīgiem, jo federācijas prezidents, viņaprāt, pārāk bieži gozējas medijos un nevis atbalsta izlases treneri Bženčeku, bet, tieši otrādi, nekautrējas kritizēt - aut.]. Starp citu, atgriežoties pie "Euro 2004" kvalifikācijas, Polijā līdzjutēji bija pārliecināti, ka pēdējā kārtā Zviedrija apzināti zaudēja Latvijai, lai šādā veidā poļi neiekļūtu "play-off".
Latvijas grupas kalendāra pirmās divas spēļu dienas (2019. gada marts)
| Datums | Diena | Spēle | Laiks (LV) |
|---|---|---|---|
| 21.03. | Ceturtdiena | Austrija – Polija | 21:45 |
| Maķedonija – Latvija | 21:45 | ||
| Izraēla – Slovēnija | 21:45 | ||
| 24.03. | Svētdiena | Izraēla – Austrija | 19:00 |
| Polija – Latvija | 21:45 | ||
| Slovēnija – Maķedonija | 21:45 |
Un te jāatgriežas pie valsts čempionāta. Tie spēlētāji kuri spēlē izlasē, spēlējot Latvijas čempionātā nevar iegūt vārt garšu, pārliecība par sevīm. Jo komandu skaits ir mazs, gandrīz visas pretendē uz medaļām( pēdējos gados reizēm pat 6 komandas), pamatā spēlē aizsardzības futbolu un rezultāts bieži grozās ap nullēm. Būs 10-, labāk pat 12 komandas, kas patlaban varētu būt optimālais skaitlis, būs arī spēles ar vidus daļas, vai lejas gala komandām, kur uzbrucēji varēs spēlēt brīvāk , iegūt pārliecību. Šogad gandrīz katrā spēlē bija baigais kapiņš un lideri pat baidījās uzticēties rezervistiem. Ja Mettai katru gadu nenosūktu labākos(Uldriķis, Indrāns. . .) Metta jau turpat blakus būtu lieliem ''grandiem". It kā labi daudzas, gandrīz visas komandas cīnās par medaļām, par titulu. Var teikt esam pirajā vietā Eiropā. Tā nav nekur! Spānijā Real un Barselona, Vācijā dominē Bavārija, Itālijā Juventus un vēl pāris klubu, Francijā Parīzes klubs, Anglijā Mančesteras komandas, vēl pāris. . . .
Nebūtu jau slikti, ja Latvijā, protams, atbilstoši mūsu mērogiem izveidotu pāris superklubu, kas varētu pretendēt uz Eiropas grupu turnīriem. Piemēram vienu Liepājā, ptru Rīgā. No viena tāda kā Skonto laikā, cieta valsts čempionāts! Bet gribēt, lai visi 7-8 būtu vienlīdz konkurētspējīgi, tas ir ļoti liels naivums un neatbilst ne Latvijas finansiāliem, ne spēlētāju resursiem.
Te daži brēc, redz kā Metta bez variantiem sasita Supernovu. Kā jau teicu Metta ir turpat blakus lideriem un viena spēle ar graujošu rezultātu arī vēl nav rādītājs. Varbū trešajā spēlē būtu 1-1, vai Metta pat zaudētu? Un vispār, tā pieraduši pie knapiemrezultātiem, ka lielāku vārtu birumu uzskata par traģēdiju?! Citās valstīs, kur futbols ir daudz augstākā limenī tā nedomā un savu reizi 5-0, 7-1 un līdzīgi neuzskata par kaut ko ārkārtēju. Tur arī labākie snaiperi sit līdz 30 goliem sezonā, 7 komandu turnīrā arī zvaigznes neko diži vairāk par 10 neiesistu! Un skatītāji iet skatīties golus, nevis muļlāšanos ap nullēm, Divu rinķu turnīr ar vairāk komandām uz to jāiet. Tad arī katra līderu tikšanās tiks gaidīta un būs notikums! Tagad bieži nepaiet ne nedēļa atkal tas pats duelis.
Bet viens no rādītājiem ir skatītāji. Rīgā vispār gandrīz visas spēles neteikšu ka pie pustukšām, faktiski tukšām tribīnēm un bieži tās ir spēles, kur izšķiras čempiona tituls, vai spēles par medaļām.
Un kur tad ir Latvijas futbols ar savu unikālo čempionātu pasaulē?
Dziļā pakaļā!
nekas normāls Gorkšam nesanāks manuprāt! baigā gumijas stiepšana visur notiek un cīņa ar opozīciju. nenotiek konstruktīvs dialogs par futbola nākotni, bet par ietekmes sfērām. futbols turpinās stagnēt!
p.s. tikai mans domas, skatoties no malas!
p.p.s. soms jādzen prom, neievieš joprojām man uzticību!
Tu arī nonāc sava veida pretrunās - ja reiz saki, ka otrā ešalona klubiem būtu jāsaglabā savi līderi ilgtermiņā, lai cīnītos ar Virslīgas TOP klubiem, tad kāpēc komentāra otrajā daļā līdz ar zemi noliec sīvo konkurētspēju, kas pastāv starp Virslīgas klubiem? Es personīgi neredzu veidu, kā spēlētāji varētu attīstīties, ja šīs konkurences nebūtu. Var jau spēlēt čempionāta izteikti spēcīgākajā vienībā, kurai neviens cits klubs netur līdzi, sezonā sasist 30+ golus un justies kā baigais stārs. Problēma tikai tā, ka tādā gadījumā būsi pirmais čalis ciemā, bet viens no daudziem pilsētā. To mēs skaidri varējām redzēt tad, kad, piemēram, Ikaunieks aizbrauca uz Franciju, Šabala un Beļģiju vai Karašausks savulaik uz Ukrainas Premjerlīgu. Ja spēlētājs nespēs būt labākais sīvā vietējā konkurencē, tad nekādas attīstības nebūs un ārzemēs šādam spēlētājam nav ko darīt.
Nu nav, nav ,nav neviena saprātīga argumenta par 8-9 komandām!