Lukjanovs par ēnas pusi Krievijā: pārlidojumi, švaki laukumi, rublis...

Trīs gadus neesi bijis Latvijas izlasē. Nebija sajūtas, ka, ikdienā spēlējot kaut kur tur tālu Krievijā, šeit esi pavisam aizmirsts?
Protams, drusciņ šāda sajūta bija. Taču ar puišiem vienmēr uzturēju kontaktus. Vienmēr gaidīju, ka tikšu izsaukts.

Katru reizi, kad Marians izziņoja kandidātu sarakstu, cerēji, ka vari tajā nokļūt?
Protams... Ikviens futbolists vēlas spēlēt izlasē, un es vienmēr cerēju, ka tikšu izsaukts.

Šajos trīs gados jelkāda komunikācija ar Marianu bija?
Nē, kaut kā nesanāca... Man pašam sevi jāpierāda laukumā.

Pēdējo reizi izlasē biji pirms trim gadiem, kad ar 0:2 Viļņā zaudējām Lietuvā. Pats zini iemeslus, kāpēc turpmāk netiki izsaukts? Slikti parādīji sevi treniņnometnē, slikti iesaistījies mačā, nākot uz maiņu?
Tur bija virkne iemeslu. Toreiz izlases rīcībā ierados kā pēdējais, jo man bija spēle kluba sastāvā Krievijas līgā. Bija grūts pārlidojums. Izlasē nebiju pamatsastāva spēlētājs - bija jānāk uz maiņu un sevi jāpierāda. Bet nospēlēju slikti, nebiju arī savā pozīcijā, jo spēlēju kreisā aizsarga pozīcijā. Pašam trūka pārliecības... Jā, atceros, ka toreiz nospēlēju slikti.

Pa šiem trim gadiem izlases sastāvs ievērojami mainījies. Torresu, pieļauju, vispār personiski nepazīsti? Vēl kādu?
Jā, Torresu nepazīstu, vēl pāris futbolistu, to pašu Kļuškinu... Ikdienā, protams, Latvijas čempionātam sekoju - skatos Sportacentru un vismaz vizuāli šos spēlētājus pazīstu, informācija ir. Vairumu spēlētāju, protams, pazīstu personiski.

Ķeramies klāt klubu karjerai! Vispirms jājautā, kāpēc nebiji pieteikumā pēdējā spēlē Krievijas līgā?
Jau spēlē pret "Terek" [21. septembra kausa mačs, kuru Lukjanova "Fakel" zaudēja pēcspēles 11 metru sitienu sērijā - aut.] pats palūdzu maiņu, jo sajutu spazmas kājas aizmugurējā daļā. Pēc tam četras dienas netrenējos un domājām, ka esmu šo savainojumu saārstējis. Izgāju pamatsastāvā pret "Shinnik" [26. septembrī - aut.] un pirmā puslaika beigās atkal sajutu to pašu [Ivans tika nomainīts 55. minūtē - aut.]. Tagad pēdējā spēlē pret "Tyumen" [vakar - aut.] nolēmu neriskēt - labi jāsagatavojas izlasei. Esmu pilnībā atjaunojies un fiziskā ziņā šoreiz esmu gatavāks nekā toreiz.

Teorētiski tagad vari nospēlēt 90 minūtes?
Protams. Krievijā izlaidu tikai vienu kārtu, tāpat skraidīju, viss ir normāli. Galu galā Krievijā pierasts pie saspringta kalendāra - gadās, ka ir divi mači četrās dienās [plus jāņem vērā lielie pārlidojumi - aut.].

Vairākus gadus esi pavadījis Astrahaņas "Volgar". Kāpēc starpsezonā mainīji ierasto vidi un pārcēlies uz Voroņežas "Fakel"?
"Fakel" ir ambiciozāks klubs, futbola tradīcijām bagātāks, labāk sponsorēts. Kaut gan mums arī bija tagad jābūt labai komandai, augstiem mērķiem, bet... Krievijā tagad kaut kā viss tik ātri mainās [smaida]. Skatīsimies, kā būs tālāk. Man jebkurā gadījumā bija kaut kas jāpamaina - "Fakel" ir stiprāks un spēlē nedaudz citādu futbolu. Iepriekšējā komanda "Volgar" vairāk spēlē no aizsardzības, kamēr "Fakel" jau ir kvalitatīvāka.

"Volgar" tevi gribēja paturēt?
Jā, jā, viņi līdz pēdējam uz mani cerēja. Es sākumā nemaz nepateicu, ka jau esmu parakstījis līgumu ar "Fakel", bet viņi vēl interesējās par mani.

Voroņeža ir tuvāk Latvijai nekā Astrahaņa. Ģeogrāfijai kluba izvēlē arī ir kāda nozīme? Pieņemu, ka kaut kur Sibīrijā nevēlētos spēlēt.
Protams, tam ir nozīme. Ir daudz piedāvājumu, kas no ģeogrāfijas viedokļa ir nepievilcīgi. Visu laiku. Taču tādus variantus es atmetu - tomēr grūti ar ģimeni, ar bērnu dzīvot tik tālu. Turklāt man pārlidojumi fizioloģiski grūti paciešami.

Krievijas Nacionālajā līgā esi pavadījis nu jau diezgan daudzus gadus, esi pietiekami pazīstams tur. Kad ir starpsezona, interese par tevi ir no vairākiem klubiem?
Jā, kaut kā tā sanācis, ka ar katru gadu aizvien vairāk klubu interesējas - mans vārds jau kļuvis kaut cik zināms. Tagad atliek augt tālāk.

Kādā veidā tu varētu iekļūt Krievijas Premjerlīgā - ar kādu Nacionālās līgas komandu vai tikt pamanītam un pieaicinātam Premjerlīgas komandā pa tiešo?
Pirmkārt, pašam labi jāspēlē un varam ar savu komandu tur tikt. Varbūt būtu leģionāru limits jāatceļ [smaida] - tad izredzes būtu daudz lielākas [Krievijas Premjerlīgā laukumā drīkst atrasties ne vairāk kā seši leģionāri - aut.]. Visādi citādi interese jau visu laiku ir - no tabulas lejasgala klubiem.

Ņemot vērā, ka Krievijas Premjerlīgā šis leģionāru limits ir, kādā brīdī nav bijis vēlmes pārcelties, piemēram, uz to pašu Poliju, kur iepriekš jau esi spēlējis?
Protams, tāda vēlme būtu, taču tai pašā laikā uz kaut kādām pārbaudēm turp nebrauktu. Savukārt no otras puses, spēlējot Krievijas pēc spēka otrajā līgā, tā pa taisno uz Poliju neaizbrauksi... Un tomēr neuzskatu, ka man bez līguma piedāvājuma būtu jābraukā pa pārbaudēm.

Krievijas Nacionālajā līgā maksā labāk nekā Polijas Ekstraklasē?
Kad devos uz Krieviju, tur maksāja labāk - tobrīd rublim bija cits spēks... Pavisam cits...

Futbolistiem Krievijā algas netika koriģētas uz augšu pēc rubļa kursa krituma?
Katru gadu alga rubļu izteiksmē aug, bet realitātē ir smagi. Ceram, ka situācija nedaudz uzlabosies. Kaut kad.

Tagad nenožēlo, ka devies uz Krieviju un nepaliki tai pašā Polijā? Būtu tuvāk Bundeslīgai.
Līdz Bundeslīgai tur bija tālu... Polijā man bija savs stāsts. Piedāvājumi no poļu klubiem bija, tā pati Gdaņskas "Lechia" piedāvāja līgumu uz pieciem gadiem. Tur garš stāsts - aģents nospēlēja savu lomu. Piemānīja mani nedaudz. Pēc tam jau bija grūti tur palikt.

Prasīju to tāpēc, ka no Krievijas tikt atpakaļ Rietumeiropā laikam jau pagrūti?
Tā ir, daudz sarežģītāk. Ko lai dara.

Aģents neveido video rullīšus, necenšas iekārtot?
Ar to iepriekšējo aģentu jau sen nestrādāju. Tagad ir cits, krievu tautības. Bet vispār ar aģentiem vairs neslēdzu līgumus, sarunāju mutiski.

Pastāsti par savu pozīciju! Atceros, Polijā spēlēji par tīro uzbrucēju - tagad tikai par malējo pussargu/uzbrucēju spēlē?
Jā. Kad atbraucu uz Poliju, spēlēju uzbrucēja pozīcijā, bet neguvu daudz vārtu - tur šai pozīcijā tomēr vajadzīgi fiziski spēcīgāki futbolisti, kas specializējas spēlē soda laukumā. Snaiperi. Man šādu īpašību nav - man visu laiku jābūt spēlē, jājūt spēle, neesmu viena pieskāriena futbolists. Tāpēc labāk iederos flangā - ātrums ir, veiklība ir. Pašam arī tur vairāk patīk spēlēt, tagad tikai šai pozīcijā spēlēju. Nu Ukrainas posmā uzspēlēju par centra pussargu. Vēl nesen "Fakel" rindās bija traumas un kartīšu dēļ diskvalificētie, aizpildīju robu vidusdaļā - toreiz pat kārtas simboliskajā izlasē tiku [plati smaida].

Bet tie ir izņēmumi, tagad visu laiku flangā spēlē?
Jā, tā viena spēle vidusdaļā bija vienīgā laikam pusotra gada laikā, kad nespēlēju ierastajā flanga pozīcijā.

Tavs trumpis joprojām ir laba spēle ar abām kājām?
Nezinu, vai tas ir trumpis.

Šaubos, ka Krievijas Nacionālajā līgā ir liels procents spēlētāju, kas vienlīdz labi ar abām kājām spēlē.
Tas ir kļūdains spriedums. Patiesībā futbolisti šajā līgā ir ļoti prasmīgi un spēcīgi gan fiziski, gan tehniski. Arī "Fakel" ir ļoti labi spēlētāji atlasīti. Tur ir daudz tādu, kas no viena flanga spēj centrēt ar kreiso kāju, un šis pats cilvēks no otra flanga prot centrēt ar labu kāju. Es tā nespēju! Nu Zjuga [Zjuzina iesauka - aut..] tā var [smaida]. Es tā neprotu.

Kā Krievijas Nacionālajā līgā ir ar laukumiem? Cik spēļu procentuāli jāaizvada uz dabīgajiem laukumiem un cik uz mākslīgajiem?
Lūk, tā ir nopietna problēma. Futbolisti šai līgā ir labi, bet kur lai viņi spēlē... Labi vēl, ka tagad ir sākuši būvēt vairākus kvalitatīvus mākslīgā seguma laukumus. Ja par attiecību, tad laikam kādi 40% mākslīgie. Vēl slikti, ka cilvēki uz spēlēm neiet. Tāpat pārlidojumi - turpceļā nakti neguli, pēc tam arī ir grūti. Un ja divas spēles četrās dienās...

Un sarunātās spēles joprojām ir aktuāla problēma vai tas nu jau ir pagātnē?
Nezinu, neesmu dzirdējis un neesmu piedalījies tādās. Protams, zinu, ka iepriekš kas tāds ir bijis, tagad vairs nav... Tagad nereti ir, ka komandas, kas tabulā ir augstāk, stimulē zemāk esošās komandas pret tās tiešajām konkurentēm, lai tām tiktu atņemti punkti. Tādas lietas ir. Mums arī tā bija - mums solīja un deva "Krylya Sovetov", "Tosno".

"Fakel" pārstāv arī mūsu vārtsargs Vitālijs Meļņičenko. Kā klājas viņam? Tagad ilgāku laiku savainots - vai vispār vēl paliek tur?
Jā, viņš joprojām ir klubā, bet viņam ir nopietns savainojums, cirkšņa trūce. Ārstējas, tagad atkal brauks uz Maskavu, varbūt būs nepieciešama operācija. Klubs visu apmaksā.

Atgriežoties pie tavas karjeras, tomēr gribas atcerēties par kuriozāko epizodi, kas ir bijusi - Ukrainā tev bija jāspēlē "slavenā" trenera vadībā, kurš izcēlās ar dažādām dīvainībām un tostarp tev veltīja dažādus izteicienus ["Viņš baidās pats no savas ēnas", "viņam nav rakstura" u.tml. - aut.]. Pats tagad to visu atceries ar smaidu vai joprojām esi apvainojies?
Tas jau ir pagātnē. Labi, ka man toreiz līgumā bija punkts, ka nekavējoties klubu varu pamest. Kaut gan uzreiz pēc tam viņu atlaida. Tagad Krievijā ģērbtuvēs vai kādā pirtī [smaida] pēc spēles komandas biedriem pastāstu, ka ir bijis manā karjerā tik "labs" treneris.

Par kādām dīvainībām, piemēram, stāsti? Piemēram, no treniņos pieredzētā.
Piemēram, pie viņa spēlējām "kvadrātu", atrodoties uz ceļiem, bet bumbu ripinājām ar rokām. Tur tādu stāstu bija daudz.

Kad meklēji nākamo klubu, netraucēja šī trenera radītā "reklāma" par tevi?
Taču nē - tādu kā viņš neviens neuztvēra nopietni. Var pat teikt, ka Krievijā neviens par viņu nezināja neko. Krievijā aizbraucu uz pārbaudi, un man uzreiz piedāvāja līgumu.

Noslēgsim uz Latvijas izlases nots. Kādas domas par izredzēm cīņās ar Fēru salām un Ungāriju, un kā pats vērtē savas izredzes tikt laukumā?
Viens ir skaidrs - būs grūtas spēles. Ja tā paskatās, arī Fēru salas nu jau vairs nav nekāds gardais kumoss. Visi ir iemācījušies aizsargāties un kvalitatīvi spēlēt uz pretuzbrukumiem. Būs ļoti grūtas spēles un būs spēcīgi jānoskaņojas. Pret Ungāriju pašsaprotami, ka klāsies smagi. Spēlēsim, centīsimies.

Ja par savām izredzēm, tad tās laikam ir vismazākās no visiem spēlētājiem [Ivans acīmredzami norāda uz faktu, ka sen nav bijis izlases sastāvā - aut.] - man jāpierāda sevi treniņos, būs vēl trīs treniņi... nu reāli divi, jo pirmsspēles treniņā vairs neko nepierādīsi. Pat ja būs kaut 10-15 minūtes, arī tajās var sevi pierādīt - piemēram, pret Ungāriju.