Viedoklis: Soms Miksu un Latvija Nāciju līgā - gaidām uzvarošu sākumu!

Pāra gados rudens tradicionāli sākas ar jaunām cerībām – Latvijas izlasei kvalifikācijas turnīra starts. Pat ja iepriekš nav veicies, ir bijusi bezcerības sajūta un/vai izlasi vadījis sabiedrības nemīlēts treneris (Starkova rudens gan bija nepāra gadā pēc puses cikla), tāpat vismaz klusībā vienmēr gribas cerēt uz to labāko. Pēdējās reizēs gandrīz katru reizi cerības nepiepildījās, taču tagad atkal sākas jauna dzīve.

Jauna dzīve ne tikai tāpēc, ka turnīrs startē no nulles, ir jauna LFF vadība, jauns stadions un izlasi vada jauns treneris, turklāt ārzemnieks, ko daudzi vēlējās jau sen, bet arī tāpēc, ka ierastais "Euro" kvalifikācijas turnīrs šoreiz un turpmāk tiks izspēlēts nepāra gadā (2019. gadā), bet šoruden jauna lappuse Eiropas futbola vēsturē – Nāciju līgas palaišana gaisā. UEFA lēmums dāvāt vienu "Euro" finālturnīra ceļazīmi vājākajai D grupai, manuprāt, ir absurds un vismaz maķenīt loģiskāk būtu piešķirt divas ceļazīmes A līgai un pa vienai B un C līgai, atstājot D līgu bešā, bet ja tā nolemts, tad paldies un tas jāmēģina izmantot savā labā.

Iepriekšējos materiālus par Nāciju līgu var lasīt šeit un šeit.

Iepriekš rakstīju, ka Latvijas futbolam ar cieņu jāpārvar melnais periods, kad šī paaudze sistēmas kļūdu un nepilnību dēļ nav pietiekami laba. Pašiem futbolistiem, sevišķi ņemot vērā Nāciju līgas pateicīgo formātu, jāmēģina nogalināt birku “zudusī paaudze” un izdarīt kaut ko paliekoši pozitīvu. Atceramies, ka (1) Nāciju līga vismaz pagaidām piesaistīta klāt tikai "Euro" finālturnīram un ne Pasaules kausa finālturnīram, (2) Pasaules kausā 48 izlases finālturnīrā būs no PK2026. Attiecīgi nosacītajai tagadējai paaudzei šī ir labākā iespēja paveikt kaut ko lielu. Ja par paaudzi, tad nosauksim šī sasaukuma vecākos spēlētājus - Vaņins (38), A.Višņakovs (34), Freimanis (33), Torress (33).

Bukmeikeri mūsu izredzes uzvarēt savā apakšgrupā (kas vēl nedod ceļazīmi uz "Euro 2020" finālturnīru!) vērtē pat pieklājīgi augstu - ap 22%, precīzi tikpat atvēlot Kazahstānai, bet grupas favorītes loma atdota Gruzijai (54%). Patiešām gribas ticēt, ka izšķirošās spēles Latvijai būs pret Gruziju un Kazahstānu, bet šobrīd divās daļās aplūkošu mūsu iespējamo pamatsastāvu un "Andoras aktualitātes".

Iespējamais pamatsastāvs: Pātelainens jau jūnijā deva spēcīgus mājienus

Miksu Pātelainens jūnija trīs spēlēs pamatsastāvā izlaida sekojošus 19 futbolistus: Vaņins, Ikstens, Nerugals, Dubra, Jagodinskis, Gabovs, Maksimenko, Freimanis, Jurkovskis, Fertovs, Tarasovs, Rugins, Torress, Kļuškins, A.Višņakovs, Kamešs, J.Ikaunieks, Šabala, Karašausks.

Daži atkrituši – Nerugals un Jurkovskis nav tikuši kandidātu lokā, Tarasovs, J.Ikaunieks un Kamešs ir savainoti. Diez vai uz pamatsastāvu reāli pretendēs A.Višņakovs, kuru sākotnēji nemaz neizsauca uzbrūkošo futbolistu pārprodukcijas dēļ. Tāpat droši var apgalvot, ka vārtsarga pozīcijā pirmā izvēle nebūs Ikstens.

Viņus atskaitot, paliek tikai 12 futbolisti, taču četri reāli kandidāti, kuri pie Pātelainena līdz šim nav spēlējuši, tagad nākuši klāt – Šteinbors, D.Ikaunieks, Gutkovskis atguvušies no savainojumiem, bet Rakels jūnijā sarunāja ar Miksu atpūtu. Tāpat par zemu nevērtēsim Uldriķa izredzes – viņš guvis vienus no trim vārtiem Miksu vadībā, kā arī labi sācis karjeru Šveicē. Aktuāls var būt Lukjanovs. Tā ka balstīsimies uz šiem 18 spēlētājiem, lai gan skaidrs, ka ir vēl opcijas. Piemēram, labus vārdus soms veltījis Solovjovam.

Shēma. Pātelainens līdz šim izmantoja 4-4-2 ar pussargu rombu vidējā līnijā. Liela loma tika atvēlēta J.Ikauniekam, kurš nu ir savainots, taču treneris vismaz vārdiski apliecināja, ka viņa rīcībā ir futbolisti, kuri var Janci aizvietot.

Neredzot treniņos iespēlēto, mēģināsim iezīmēt pamatsastāva aprises. Skaidrs, ka somu treneris var izvēlēties dažādus modeļus abās spēlēs, ņemot vērā pretiniekus. Šobrīd “standartizēsim”, pieņemot, ka paliek 4-4-2 ar rombu.

Vārtsargi. Laba dilemma. Šteinboram izlasē ir tikai četras spēles, turklāt allaž tas noticis pārbaudes mačos, kopā aizvadot tikai četrus pilnus puslaikus. Toties viņam ir labākie gadi (32), stabila spēļu prakse Polijas Ekstraklasē, labas atsauksmes par sniegumu. Tikmēr Vaņins ir šīs paaudzes Latvijas izlases ikona, vienmēr bijis uzticams, nekad nav pievīlis un ir gatavs turpināt. Taču klubā spēļu prakses praktiski nav – šogad Šveices Superlīgā 20 no 23 spēlēm palicis uz soliņa.

Miksu preses konferencē atteicās nosaukt pirmo numuru un, domājams, sava loma te varētu būt vārtsargu trenerim Aleksandram Koliņko. Cik var nojaust, ar Vaņinu viņi labākie draugi nav, taču skaidrs, ka tam nav nekādas nozīmes – visi domā par lielāko labumu izlasei. Domājams, tomēr paliks pārbaudītā vērtība Vaņins, jo šādā svarīgā brīdī, sākot jaunu turnīru, vārtsarga pozīcija nav tā, kur jāmēģina jaunas lietas, lai cik lielisks nebūtu Šteinbors.

Aizsargi. Abos Baltijas kausa mačos aizsardzības centra duetu veidoja Dubra ar Jagodinski, bet pret Azerbaidžānu spēlēja Dubra ar Tarasovu. Laikam šeit viss skaidrs. Aizsardzības malās bijuši varianti Gabovs – Maksimenko, Freimanis – Jurkovskis un atkal Gabovs – Maksimenko. Ņemot vērā Gabova sniegumu jaunizceptajā līderē “Riga”, priekšrocība divreiz iespēlētajam variantam. Starp citu, Maksimenko jaunajā klubā Slovēnijā spēlē centra aizsarga pozīcijā, taču par to nebūtu jāsatraucas - viņš iepriekš pierādījis, ka vienlīdz labi spēlē gan par centra, gan kreisās malas aizsargu.

Pussargi. Pātelainens, saucot kandidātus, pussargus un uzbrucējus lika kopējā katlā, bet mēs mēģināsim nodalīt. Balsta pussarga pozīcijā jūnijā divos mačos pamatsastāvā spēlēja Fertovs, kurš ir viens no RFS līderiem – domājams, vietu saglabās. Interesanti, ka pirms Miksu debijas balsta pozīcijai treniņos tika gatavots Isajevs, kurš gan guva savainojumu un palaida priekšā kluba biedru. Isajevs pagaidām izlasē nav debitējis. Visās trīs spēlēs romba kreisajā pusē bija Rugins (skarbajam Miksu patīk asi futbolisti?), kuram augusts nejauka savainojuma dēļ ir sanācis saraustīts, turklāt parādījusies Rakela opcija. Šeit var izvirzīt hipotēzi, ka izvēle variēsies atkarībā no pretinieka un, protams, snieguma un attieksmes izlases treniņos.

Labajā pusē divreiz spēlēja Kļuškins un, ņemot vērā viņa stabilo spēli Virslīgā, Gļebam būtu jāsaglabā vieta pamatsastāvā - Lukjanovs pēc atgriešanās Latvijā vēl tikai ieskrienas. Te gan parādās arī citi varianti, ņemot vērā, ka šoreiz nebūs Ikaunieka, kurš divreiz spēlēja romba smailītē jeb pozīcijā zem uzbrucējiem. Diez vai šai pozīcijā labas perspektīvas nokļūt ir Torresam, kurš Virslīgā šogad piedalījies 16 spēlēs un tikai četrreiz pavadījis laukumā pilnu spēli, pērn 19 spēlēs tikai trīsreiz. Tam pašam Kļuškinam 2017. un 2018. gadā Virslīgā 28 pilnas 90 minūšu spēles un diezgan būtiska loma arī izlasē, jau sākot ar Pahara beigu fāzi. Noteikti ticama ir kāda uzbrucēja iesaiste zem diviem tīrajiem uzbrucējiem, piemēram, tur var "iekārtot" Karašausku vai D.Ikaunieku.

Uzbrucēji. Pātelainena vadībā divreiz sāka Karašausks un Šabala, taču tagad pieejams arī D.Ikaunieks. Lai pret Andoru izmantotu visus, loģiskākā šķiet augstākminētā versija par Karašauska izmantošanu uzbrūkošā pussarga pozīcijā. Tikpat labi var kombinēt citādi, bet ar galveno domu, ka vienpadsmitniekā ir gan D.Ikaunieks, gan Karašausks, gan Šabala, gan Kļuškins.

Acīmredzot tieši šo variāciju dēļ Miksu pussargus un uzbrucējus sajauca kokteilī un īstenībā spēlē pret Andoru varbūt nemaz nebūs tik principiāli kā figūras tiks izvietotas. Nav, piemēram, izslēgts, ka spēles gaitā pozīcijām samainās Karašausks un Ikaunieks, nemaz nerunājot par to, ka reizēm uzbrukuma fāzē ir jāimprovizē, reizēm veidojas nestandarta epizodes un tā tālāk. Tai pašā laikā disciplīna jāievēro jebkurā mačā un arī mūsu uzbrukuma grupai, kad bumbu iegūs Andora, būs precīzi jāpilda treneru uzdevumi

Vēl pabeidzot tēmu par iespējamo sastāvu un, iztēlojoties sliktu scenāriju pret Andoru (piemēram, ilgstošs 0:0), beigu daļā var mainīt vieglos uzbrucējus pret smago artilēriju - laist Gutkovski un/vai Uldriķi, ja vien, protams, treneris neizlaidīs kādu no viņiem jau pamatsastāvā.

Kad gandrīz nav, kur piekasīties, var mēģināt pieminēt Mārci Ošu – lai gan centra aizsargu duets it kā ir gatavs, limbažnieks arī varētu būt kā papildus variants spēlei pret Andoru, ja runājam par standartsituācijām, gūtiem vārtiem no burzmas, tāliem sānu iemetieniem. 2017. un 2018. gadā Ošam Virslīgā 38 spēlēs astoņi gūti vārti (ieskaitot maču pret izslēgto "Babīti" - 40 spēlēs 10 vārti). Iespaidīgi! No citas puses, centra aizsargs nav tā pozīcija, ar kuru eksperimentē. Un, ja par maiņām, ne jau centra aizsargus parasti maina rezultāta izraušanai.

Nelielam kopsavilkumam - šai materiālā, "zīmējot" iespējamā pamatsastāva aprises, lielākoties izmantoti novērojumi no jūnija spēlēm Miksu vadībā. Vienlaikus jāatzīst, ka visas izvēles, ja tās tādas aptuveni arī saglabāsies, izskatās loģiski un nav daudz agresīvu alternatīvu, ko piedāvāt. Vairumu kandidātu redzam Virslīgā un grūti nosaukt kādu Miksu pamatsastāva futbolistu, kurš pašmāju čempionātā rādītu vāju sniegumu vai nosaukt tīrradni, kurš būtu ļoti nepelnīti neizsaukts. Atliek cerēt, ka šajās dienās somam izdodas ne tikai stiprināt komandas garu, bet arī noslīpēt savstarpējās saiknes – lai gan Latvijas futbolā “visi visus pazīst”, potenciālajā pamatsastāvā klubu pārstāvniecība ir raiba. Ikdienā šie spēlētāji kopā nestrādā. Neliels izņēmums - no RFS pamatsastāvā varētu būt centrālās ass vīri Dubra, Fertovs un Kļuškins.

Pamatsastāva variants: Vaņins - Gabovs, Dubra, Jagodinskis, Maksimenko - Fertovs - Kļuškins, Rugins - Karašausks - Šabala, D.Ikaunieks.

Andora: ilggadējais treneris pārmaiņas neveic

Nav sevišķas vēlmes pētīt Andoras sastāva aprises un jebkurā variantā gribas redzēt drošu (ne obligāti graujošu) uzvaru, taču vienu aci tomēr uzmetīsim. Galu galā Andora pēc 0:4 Rīgā pērnā gada oktobrī vārtus vairs nav ielaidusi, trīs pārbaudes spēlēs nospēlējot ļoti veiksmīgi – 1:0 pret Lihtenšteinu, 0:0 pret Kaboverdi (zaudējums pendelēs), 0:0 pret AAE. Vērts minēt, ka Kaboverdes, kurai spēlē bija liels pārsvars, sastāvā bija vīri no Portugāles augstākās, otrās un trešās līgas, no Nīderlandes otrās līgas.

Andoras ilgstošais treneris Koldo martā pret Lihtenšteinu deva iespēju arī citiem, bet vasaras mačos pret Kaboverdi un AAE jau atgriezās pie pārbaudītām vērtībām, un šajās divās spēlēs pamatsastāvā iekļuva tikai 12 spēlētāji. Vēl vairāk - ja salīdzinām šo sarakstu ar futbolistiem, kuri Rīgā zaudēja ar 0:4, izmaiņu gandrīz nav. "Pazudis" 36 gadus vecais uzbrucējs Marks Pujols un 20 gadus vecais uzbrucējs Hordi Alaess, taču skaidrs, ka pundurvalstiņu izlasēs ne jau uzbrucēji ir tie, kuri veido komandas rokrakstu, ja lielāko spēles daļu jāaizstāvas.

Aizsardzības brigāde ir ierindā ar gandrīz 39 gadus veco centra aizsargu un izlases rekordistu gan spēļu, gan gūto vārtu skaita ziņā Ildefonsu Limu priekšgalā. Nemainās arī tas, ka Andoras izlases futbolisti ir pusprofesionāļi, kuri nopietnās līgās nespēlē. Ir tikai viens izņēmums - centra pussargs Marks Gonsaless Valess, kura Rīgā nebija, bet kurš šovasar Somijas augstāko līgu nomainījis pret Norvēģijas augstāko līgu (spēlē pastarītē "Sandefjord"). Andoras izlases pamatsastāva vecums dažāds – gan pieredzējušie (39, 33, 32, 32), gan jaunie (19, 19, 21), gan “kaut kas pa vidu”.

Tā ka var teikt, ka tieši šo pašu komandu jau esam apspēlējuši un ceturtdien vienkārši jāatkārto tas pats. Cita lieta, ka mūsu izlase mainījusies. Treneris, taktiskā shēma (vismaz šobrīd esam prom no piecu aizsargu shēmas) un arī sastāvs - 4:0 uzvarā pamatsastāvā bija Indrāns, Koļesovs, arī Torress, Solovjovs, tāpat Tarasovs. Mazāk nekā gada laikā laukuma spēlētāju sastāvs mainījies par pusi - tās ir dramatiskas izmaiņas.