Kasiljasa palīdzīgā roka, Kristīne un Krištianu, pavadoņa Ričarda atziņa

Zvejoja bumbu no Mārupītes kopā ar Kasiljasu

„Uzņemot valstsvienības, LFF ir jānodrošina transports, biļetes un pavadošā persona,” stāsta LFF Projektu un mārketinga nodaļas vadītājs Maksims Raspopovs. „Mums ir jānodrošina viens luksus klases autobuss un viena luksus klases vieglā automašīna, kā arī mikroautobuss un kravas furgons vai lielais kravas auto atkarībā no komandas vēlmēm. Pēc reglamenta viesu līdzjutējiem ir jāatvēl 5% biļešu, jānodrošina 15 vietas VIP personām un vēl simts ielūgumi, kas paredzēti oficiālajām personām, sponsoriem utml.”

Tāpat viesu komandai ir jānodrošina iespēja dienu pirms mača aizvadīt treniņu spēles laukumā. Atšķirīgās nianses komandu vēlmēs saistītas galvenokārt ar treniņprocesu. Piemēram, pagājušajā rudenī Fēru salu izlase uz piektdien paredzēto spēli ieradās jau pirmdienā, jo gribēja aizvadīt vairāk treniņu uz dabīgā seguma laukuma, kas Fēru salās nav atrodams. Tikmēr Portugāles izlases pārstāvji atlidoja jau trīs dienas iepriekš, lai izrunātu drošības jautājumus lidostā un stadionā. Starp citu, portugāļi ir pirmie, kuri lūdza, lai komandai būtu iespējami mazāks kontakts ar potenciālajiem faniem. Saprotams, ka tas tika darīts valstsvienības 7. numura dēļ.

„Lielās izlases parasti visu kārto savlaicīgi un izceļas ar augstāku organizētības līmeni, taču ir arī ne tik labi organizētas komandas, kuras maina grafikus, viesnīcas utml.,” norāda Raspopovs. „Mazās komandas bieži maina plānus. Piemēram, ir norunāts, ka treniņš sāksies plkst. 11, bet viņi izdomā, ka vēlas to aizvadīt divas stundas vēlāk. Taču Rīgā nav 15 laukumi, tādēļ pēkšņi atrast treniņa vietu nav tik vienkārši.”

Futbola lielvalstu izlases pašas kārto organizatoriskos jautājumus, tām ir personāls, kas nodarbojas tieši ar spēlētāju apkalpošanu. Kurš gan gribēs pretinieku pusei atklāt, ja gadījies kāds misēklis ar ekipējumu vai kāds no spēlētājiem guvis traumu? Citādi ir ar mazajām valstīm vai jauniešu izlasēm. Raspopovs, kurš pats 2005. gadā sāka strādāt kā pavadonis, atceras savus pirmos soļus. „Neilgi pēc tam Rīgā bija ieradusies Zviedrijas izlase, bet vienlaikus strādāju ar Portugāles U21 komandu. Skandināvi bija ļoti organizēti, turpretī ar vienu no portugāļu jaunajiem futbolistiem braukājām pa pilsētu, meklēdami mājās aizmirstos bučus. Tāpat prātā palicis Spānijas izlases treniņš „Arkādijas” stadionā. Bumbas ik pa laikam lidoja Mārupītē, un vienā šādā reizē, kad zvejoju bumbu laukā no upītes, mani aiz rokas gādīgi turēja Ikers Kasiljass.”

Atšķirīgas ir arī fanu tradīcijas. Ja Nīderlandei ierasti līdzi ceļo daudz atbalstītāju, tad portugāļiem šādu tradīciju nav. Nīderlandei pat esot bijis atbildīgais par faniem, kā arī vietējās policijas pārstāvis, kurš zina oranžo līdzjutēju tikumus un netikumus. Vietējo policistu klātbūtne gan vēl neko negarantē. Ungārus savaldīt tik un tā nav izdevies. Šajā kontekstā Raspopovs ar bažām gaida UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas 1. kārtas atbildes spēli Jelgavā, kur viesosies „Ferencvaros”, kas veido visagresīvāk noskaņoto Ungārijas izlases fanu pulku.

Nereti komandām līdzi dodas arī pavāri, bet Vācijas U16 izlases personālā bija arī matemātikas un svešvalodu skolotāji, jo puišiem taču ne tikai jāspēlē futbols, bet arī jāmācās. Apzinoties savas spožākās zvaigznes atpazīstamību, Portugāles izlase tika novērtēta ar sešiem līdzi atbraukušiem drošības dienesta cilvēkiem. Viņu pavadībā portugāļi spēles dienā pastaigājās Esplanādē.

Lai gan vairums komandu vēlētos policijas eskortu arī no lidostas līdz viesnīcai, reglamentā tas nav noteikts, tādēļ mājinieku pārstāvji paši var lemt par to, vai šāda ekstra ir nepieciešama. Cita lieta ir ar eskortu pirms spēles, jo neviens nav ieinteresēts kavēt mača sākumu. „Jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai spēles sākuma laiku pārceltu. Tas saistīts ar televīzijas translāciju līgumiem, kas veido lielāko daļu ienākumu. Ja spēle sākas kaut minūti vēlāk nekā paredzēts, var tikt piespriesta pat 10 000 eiro soda nauda. Tādēļ ir sīki un smalki atrunāts, cikos komandas iznāk no ģērbtuvēm un cikos tunelī notiek ekipējuma pārbaude,” piebilst Raspopovs.

Pārspēt varēs tikai Lionels Mesi

„Radisson Blu Ridzene” viesnīca jau kļuvusi par ierastu sporta komandu uzņēmēju. Ārzemju komandu pārstāvji komunicē savā starpā, un arī LFF parasti apjautājas, kurā viesnīcā iepriekš apmetušās citas izlases. „Radisson Blu Ridzene” atrodas tuvu stadionam, turklāt tai jau bija pieredze, uzņemot Spānijas un Nīderlandes valstsvienības, kā arī dažādu valstu augsta ranga politiķus. Par spīti tam, pāris mēnešu pirms spēles dienas portugāļi ieradās Rīgā un izvērtēja arī citu viesnīcu piedāvājumu.

„Radisson Blu Ridzene” vadītājs Andrejs Gavars skaidro, ka sporta komandas uzrunā viesnīcas ērtā loģistika, atrašanās vieta, kā arī iespējas izkraut inventāru, organizēt video skatīšanos un sapulces. „Turklāt mums tagad jau ir pieredze ar sporta komandām, jo esam uzņēmuši arī florbolistus un hokejistus. Zinām un spējam paredzēt viņu vēlmes.”

Gavars norāda, ka sporta komandas ir ļoti pateicīgi klienti. Viss ir iepriekš atrunāts, jo tām ir profesionāls menedžments, kas ir sastādījis raideri. „Ir atrunāts par gulēšanu un veļas mazgāšanu. Fizioterapeits vai ārsts nodod informāciju, cik gramu konkrētās pārtikas jābūt uz šķīvjiem. Arī mums ir vieglāk strādāt, ja viss notiek pēc grafika. Jā, reizēm ir jāpielāgojas komandas vēlmēm, taču tas parasti jau ir zināms laikus, tādēļ grūtības nerada.”

Portugāles izlases galvenā prasība ir bijusi drošība. Bijis jāorganizē norobežojumi un jākontrolē, kas ienāk pa viesnīcas durvīm. Ņemot vērā, ka portugāļi bija rezervējuši restorānu, pārējie klienti ēdināti minibārā vai konferenču telpās. „Šajā ziņā esam fleksibli. Turklāt esam salīdzinoši neliela viesnīca, un tas ir mūsu pluss. Piemēram, viesnīcā „Latvija”, kurā ir vairāk nekā piecsimt numuru, fiziski nebūtu iespējams norobežot noteiktu cilvēku grupu. Mazajās viesnīcās drošības pasākumus realizēt ir vieglāk,” salīdzina Gavars.

Iepriekš Gavars strādājis „Radisson Blu Elizabete” viesnīcā, kurā Nacionālās hokeja līgas (NHL) lokauta laikā apmetušies Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubus pārstāvošās Krievijas hokeja zvaigznes Aleksandrs Ovečkins un Jevgeņijs Malkins. „Toreiz nebija vispār nekādas ažiotāžas, vien pāris bērni palūdza autogrāfus. Šajā ziņā Ronaldu slavenības statuss ir pavisam citā līmenī.”

Saviem darbiniekiem viesnīcas vadītājs iepriekš aicinājis izvairīties no liekas uzmākšanās sportistiem. Ar to problēmu nav bijis, gluži otrādi – trīs dienu laikā Ronaldu bijis gana atvērts pret viesnīcas personālu. „Ja diendienā redzi konkrēto viesmīli vai pavāru, tad gribot negribot kontakts izveidojas. Katrā ziņā ap nevienu citu komandu nebūs tādas ažiotāžas. Ja nu vienīgi uz Rīgu kādreiz atbrauks Lionels Mesi…”

Viesnīcas uzņemšanas darbiniece Kristīne Zviedre tika pie selfija gan ar Ronaldu, gan ar pašai nepazīstamo vēl vienu portugāļu futbola zvaigzni Rikardu Kvarežmu. Meitene atceras, ka Krištianu pienācis pie recepcijas un pavaicājis, kur atrodas fitnesa zāle? „Es viņam piedāvāju parādīt un aizvedu viņu uz fitnesa zāli. Jutu, ka šī varētu būt lieliska izdevība un pavaicāju Krištianu, vai viņam nebūtu iebildumu uztaisīt fotogrāfiju. Viņš laipni piekrita un nelikās traucēts par šādu lūgumu. Fitnesa zālē atradās vēl viens futbolists, kurš, pieradis, ka fotogrāfē tikai Krištianu, tādēļ centās izvairīties no kadra, taču es teicu, ka būtu jauki, ja viņš arī mums pievienotos kopīgai bildei. Visu uzturēšanās laiku Krištianu bija ļoti laipns un patīkams viesis. Strādājot viesnīcā, nekad nevar zināt, kādas slavenības būs iespēja satikt.”

Ronaldu ir parasts cilvēks

Lai satiktu pasaules futbola zvaigznes, bērniem nav jālec pāri nožogojumam un jāskrien laukumā. Vienkārši ir jātrenējas futbolā un jābūt starp labākajiem. Mazos pavadoņus, kuri laukumā izved Latvijas izlases un tās pretinieku spēlētājus, izvēlas no jauniešu futbola klubiem. "Mēs neizvēlamies konkrētu bērnu, bet gan piedāvājam vienu vietu konkrētam klubam, kas iesaka kādu no saviem audzēkņiem. Pēc tam 22 bērni izlozē, kādā secībā viņi stāsies līdzās futbolistiem. Lai gan starptautiskā pieredze rāda, ka šādas vietas var nopirkt, mums tas pašlaik nav aktuāli," stāsta spēlētāju pavadoņu koordinatore Lelde Lejniece.

Nu jau pāris gadus LFF sadarbojas ar bijušā futbolista Raivja Hščanoviča labdarības fondu "RH3", kas palīdz atveseļoties bērniem, kurus skārušas onkoloģiskas saslimšanas. Piemēram, uz Latvijas un Portugāles spēli viena no pavadonēm bija meitenīte, kura uz maču atbrauca ratiņkrēslā, tomēr futbolistu laukumā izveda pati uz savām kājām. Saprotams, ka ikviens no bērniem vēlas izvest laukumā kādu īpaši pazīstamu spēlētāju, taču kārtību nosaka izloze. 9. jūnija vakarā Ronaldu pie rokas "Skonto" stadiona zālienā izsoļoja Ričards, kurš pēc ārstēšanās kursa pirmo mēnesi ir atkal atgriezies mājās.

"Esmu iepazinies ar 30 ģimenēm. Kurš no bērniem konkrētajā brīdī ir vesels, tam arī piedāvāju iespēju," norāda Raivis Hščanovičs. "Pavisam uz katru spēli "RH3" fonda bērniem ir atvēlētas sešas vietas. Ričardu slimnīcā savulaik apciemojuši Kaspars Gorkšs un Aleksandrs Cauņa. Šodien (pirmdien) kā reiz viņam apvaicājos, kā bija izvest laukumā Ronaldu? Bet Ričards atbildēja, ka viņš ir parasts cilvēks. Domāju, ka tagad viņš vēl to nenovērtē, jo tādas tikšanās nav biežas."