Piebildes pie tabulām: 1) SIL nozīmē "savas izlases labā", 2) ņemti vērā šī brīža futbolistu klubi (ja futbolists ir izīrēts uz citu līgu, tika ņemta vērā īpašnieku līga), 3) treknrakstā izceltas to valstu līgas, kuru izlases spēlēja attiecīgajā grupā, 4) jāņem vērā, ka kopējā rangā apdalītas Ukraina un Polija, kuras nepiedalījās kvalifikācijas ciklā (var pieņemt, ka, ja spēlētu, šo valstu līgām būtu labs gūto vārtu pienesums), kā arī mazajās piecu komandu grupās katra izlase aizvadīja par divām spēlēm mazāk, arīdzan teorētiski apdalot savas līgas, 5) ar „Anglija 2” saprotam Anglijas Čempionātu („Championship”), „Krievija 2” Krievijas 1. divīziju utt.

A grupa

A grupā tika gūti apaļi 100 vārti (divi no tiem – savos vārtos), grupā dominēja Vācija un 32 no 98 pašu spēkiem gūtajiem vārtiem iesita Bundeslīgas futbolisti (Vācijas labā – 19 no 31). Būtu vēl vairāk, ja rezultatīvais Kloze (9 vārti) nepamestu Vāciju („Lazio”). 2. vietā ar 11 vārtiem šai neoficiālajā nominācijā Spānijas „La Liga” (vācietim Ezilam un turkam Turanam 9 no 11 vārtiem). No A grupā esošo izlašu pašmāju futbolistiem vismazāko pienesumu devusi Austrijas Bundeslīga – tikai pieci vārti. Tas saprotams, jo labākajiem austriešu futbolistiem izdodas tikt kaimiņu vāciešu Bundeslīgā. Interesanti, ka vienu vārtus pamanījies gūt futbolists bez kluba – turks Nihats pēc konflikta „Besiktas” klubā ar egoistisko Kvarežmu šobrīd ir bez darba un runā arī par iespējamo karjeras beigšanu.

B grupa

B grupā kopā gūti 70 vārti (vieni – savos). 19 no tiem guvuši Krievijas Premjerlīgas futbolisti (Krievijas izlases labā gan tikai 10), bet interesanti, ka turpat blakus ir Ukrainas Premjerlīga ar 18 vārtiem – 15 no tiem iesita trīs armēņi Mkhitarjans, Gazarjans un Picelli (pirmais pārstāv „Shakhtar”, pēdējie divi citu Doņeckas klubu „Metallurg”). Jūtams bijis arī Anglijas Premjerlīgas pienesums (lielākoties uz Īrijas izlases rēķina), savukārt ASV/Kanādas līgu MLS ar pieciem vārtiem pārstāvējis īrs Kīns. Nevienus no 22 Armēnijas izlases, nevienus no 15 Īrijas izlases un nevienus no 8 Maķedonijas izlases gūtajiem vārtiem neiesita šo trīs valstu līgu spēlētāji (tātad toni nosaka leģionāri) – pat Andoras līgas rēķinā vieni vārti...

C grupa

C grupā, atskaitot itāļu trīs tehnisko vārtus (UEFA piešķirtais 3:0 pret Serbiju), tika gūti 71 vārti, taču šai grupā veselas piecas(!) reizes spēlētāji trāpīja savos vārtos (divreiz izcēlās igauņi), tādējādi apskatīti 66 vārti. Grupā pārliecinoši uzvarēja Itālija un tieši A Sērijai bagātākā raža – 16 vārti (15 Itālijas izlases labā, „Inter” pussargs Stankovičs vienus pievienoja Serbijai). Ar astoņiem seko Krievijas Premjerlīga, kurai piecus no tiem nodrošināja igauņu spēlētājs Vasiļjevs („Amkar”). Tālāk angļu Premjerlīga (7) un Nīderlandes „Eredivisie” (6, no tiem pieci slovēņa Matavža kontā). Grupā pārstāvēto Igaunijas, Serbijas un Ziemeļīrijas izlašu nacionālās līgas spēlētāji ne reizi neiekaroja vārtus, pieticīga arī Slovēnijas līga (vieni vārti, kurus pēdējā spēļu dienā par laimi Igaunijai pret serbiem kuriozā veidā guva Vršičs).

D grupa

D grupā kopā gūti 63 vārti (vieni Abidāla izpildījumā – savos vārtos), un šeit līdere ar 12 vārtiem Itālijas A Sērija... Septiņus no tiem saražojuši „Cesena” (šajā klubā spēlē arī Latvijas futbolists Aleksejs Giļničs) uzbrucēji Mutu (Rumānija) un Bogdani (Albānija). Astoņus vārtus guva Anglijas Premjerlīgas futbolisti (pusi no tā Džeko), savukārt no grupas uzvarētājas Francijas 15 vārtiem „Ligue 1” atbildīgi vien par septiņiem goliem. Citu šīs grupas valstu nacionālie čempionāti bijuši vēl pieticīgāki, taču Bosnija un Hercegovina ir vienīgā, kuras labā vārtus guva tikai leģionāri.

E grupa

E grupā, lielā mērā pateicoties Sanmarīno sietam (53 ielaisti vārti 10 spēlēs), kopā gūti 118(!) vārti (četri savos vārtus, un arī šeit izcēlusies Sanmarīno – trīs autogoli pieder šai izlasei). 22 vārtus guva Anglijas Premjerlīgas futbolisti, un tas lielā mērā skaidrojams ar divu holandiešu zvaigžņu spēlēšanu šajā līgā – Kauts un van Pērsijs pa diviem guvuši 12 vārtus. Tālāk ar 17 seko Vācija – šeit lielākie nopelni Huntelāram („Schalke”), kuram vienam pašam 12 vārti. A Sērijai ir 10 (Ibrahimovičam 5, Sneijderam 3), grupas uzvarētājas Nīderlandes „Eredivisie” deviņi vārti (no kuriem tikai trīs gūti Nīderlandes izlases labā, pārējos sešus pievienojuši Zviedrijas izlases četri dažādi futbolisti), ar astoņiem vārtiem izcēlies Anglijas Čempionāts (soms Forsels no „Leeds United” sasita septiņus). Ungārijas un Somijas nacionālo čempionātu pienesums izlasēm ir bijis minimāls, Moldovai – vispār nekāds, kaut arī šī izlase 12 vārtus spēja gūt.

F grupa

F grupā, kurā spēlēja arī Latvijas izlase, kopā iesisti 65 vārti (vieni – savos), tātad ar īpašu rezultativitāti šī grupa neizcēlās. Tā kā liela daļa Grieķijas izlases spēlētāju spēlē savā nacionālajā čempionātā, tad nav pārsteigums, ka priekšgalā ar 10 vārtiem ir Grieķijas Superlīga. Tiesa, tikpat vārtu ir arī Ukrainas Premjerlīgai (seši no desmit trīs horvātu kontā). Ar deviņiem vārtiem seko Anglijas Premjerlīga (Krančaram un Benajunam astoņi no šiem deviņiem), astoņi vācu Bundeslīgai, seši Krievijas Premjerlīgai (četri no sešiem – armijniekam Cauņam). Izraēlas un Horvātijas izlasei tikai pa vieniem vārtiem iesita spēlētāji no vietējiem Izraēlas un Horvātijas čempionātiem, savukārt Gruzijai un Latvijai nav ne tik – šo izlašu labā vārtus guva tikai un vienīgi leģionāri.

G grupa

G grupā tika gūti 45 vārti, un šeit pilnībā dominēja Anglijas Premjerlīga – tās kontā 23 jeb vairāk nekā puse no 45 vārtiem. Visus 17 vārtus Anglijas izlasei iesita iekšā tikai šīs līgas pārstāvji, bet vēl sešus pievienoja Velsas izlases futbolisti. Vēl cienīgu rezultātu uzrādīja Šveices Superlīga – deviņi vārti (septiņi – Šveices izlases labā), kamēr nevienus vārtus neguva Bulgārijas, Velsas un Melnkalnes čempionātu spēlētāji.

H grupa

H grupā iesisti 59 vārti, un atkal priekšgalā Anglijas Premjerlīga ar 14 vārtiem (Nani un Bendtneram kopā septiņi, vēl divi Meirelešam). Spānijas līgai deviņi, grupas uzvarētājas Dānijas līgai astoņi vārti. Kiprai visus septiņus vārtus iesituši vietējā čempionāta futbolisti. Kas interesanti, tikai vienus vārtus (Moutinju) devis Portugāles čempionāts, un arī citās grupās portugāļu čempionāta spēlētāji izcēlušies gaužām reti. Norvēģijai un Islandei vārtus situši tikai leģionāri.

I grupa

Visbeidzot I grupā vārtu guvumi tika svinēti 54 reizes, un 17 gadījumos to paveica Spānijas čempionāta futbolisti (Vilja – septiņos). Seko Anglijas Premjerlīga ar 10 vārtu guvumiem (četri Silvam, pa diviem Toresam un Matam). Lietuvas čempionāts izlasei vārtu guvējus nedeva (gluži tāpat kā abu pārējo Baltijas izlašu gadījumos), savukārt Lihtenšteinai nemaz nav sava nacionālā čempionāta, toties ir Šveices pēc spēka 2. līgā spēlējošais „Vaduz”, kura futbolists Erne vienus vārtus iesita.

Kopējā tabula

Nevienus vārtus "Euro2012" atlases ciklā neguva futbolisti no sekojošu valstu augstākajām līgām: Bosnija un Hercegovina, Īrija, Lietuva, Moldova, Latvija, Maķedonija, Melnkalne, Velsa, Ziemeļīrija, Igaunija, Armēnija, Sanmarīno (Lihtenšteinai sava čempionāta nav, taču vienus vārtus guva šīs valsts kluba "Vaduz" spēlētājs).

Pāris secinājumi:
- jā, nav šaubu, lielāko pienesumu izlasēm devušas Anglijas Premjerlīga un Vācijas Bundeslīga. Kas interesanti, līgu rangā Vācija vēl nesen bija tikai 4. vietā.
- ļoti daudz vārtu guvuši Krievijas Premjerlīgas futbolisti. Krievijas čempionāts līdz ar angļu Premjerlīgu un spāņu "La Liga" ir vienīgais, kura pienesums gūto vārtu izteiksmē bijis visās deviņās "Euro2012" grupās.
- neparasti zemu ir Portugāles līga, arī Francija. Tas var būt skaidrojams ar citu kontinentu futbolistu lielo klātbūtni šajās līgās, kā arī lielu skaitu vietējo kadru (piemēram, Francijas izlases līderi lielākoties spēlē ārzemēs, toties Francijas čempionātā dominē citi franču spēlētāji, kuri loģiskā kārtā negūst vārtus izlašu labā),-
- fantastiski augstu šajā rangā ir Anglijas Čempionāts - priekšā pat Nīderlandes, Francijas u.c. augstākajām līgām. Novērtēsim, kādā līmenī spēlē mūsu Kaspars Gorkšs (un Krievijas Premjerlīgas gadījumā - cik grūti pie spēles laika tikt Aleksandram Cauņam, kuram konkurentos praktiski tikai citu izlašu spēlētāji...)
- daudzas labu izlašu pārstāvētas līgas (Slovākijas, Rumānijas, Čehijas, Horvātijas, Norvēģijas, Serbijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Bosnijas un Hercegovinas, arī Igaunijas) acīmredzot ir pavisam panīkušas, jo dod pavisam minimālu pienesumu izlasēm - attīstītākas ārzemju līgas nosmeļ šo valstu labākos spēlētājus...