Ungārijas milzis - sapnis par Čempionu līgu, psihes pētīšana un vēnu skeneris

"Ferencvaros" un "Videoton" ārpus konkurences
Ja lūkojas tikai uz finansiālajām iespējām, var teikt, ka Ungārijas futbolā ir divi flagmaņi un "pārējie". Gan "Ferencvaros", gan "Videoton" budžets pēdējās sezonās nostabilizējies ap desmit miljoniem eiro, kamēr nākamajiem turīgākajiem klubiem tas parasti ir vien ap 4-6 miljoniem eiro. Šīs summas gan var atšķirties atkarībā no vērā ņemtā perioda (ungāru klubi finansiālās atskaites lielākoties iesniedz par kalendāro gadu, taču medijos bieži skaitļus sauc sezonas kontekstā), ienākumu uzskaites (ienākumi ne vienmēr tiek definēti pārāk skrupulozi, bieži vien sponsorlīdzekļos paslēpjot īpašnieku piešprices budžeta caurumu aizlāpīšanai) un citiem aspektiem, piemēram, vai ņemts vērā tikai futbola vai viss sporta klubs. Un, protams, ļoti svarīgi arī precizēt, vai runa ir par ienākumu vai izdevumu budžetu.

Piezīmes:

Jaunākās atskaites, kas maijā iesniegtas par 2016. kalendāro gadu (tās apkopotas sportbiznisz.blog.hu), liecina, ka "Ferencvaros" ienākumi jau pārsnieguši 14 miljonus eiro, bet "Videoton" atpalicis par divarpus miljoniem. Un, izņemot "Ujpest", kas atskaiti iesniedza tikai par pusgadu, nākamais turīgākais klubs ar gandrīz sešiem miljoniem bijis Budapeštas MTK, kas aizvadītajā sezonā palika priekšpēdējā vietā. Publicētos ienākumus bez detalizētākas izpētes salīdzināt varbūt nebūtu pārāk korekti – piemēram, "Ferencvaros" vadība pirms sezonas sākuma runāja par budžetu 10-11 miljonu eiro apmērā, turklāt runa ir par dažādiem laika periodiem -, taču algu budžeti (nejaukt ar visu izdevumu budžetu) gan ir pietiekami objektīvs rādītājs. Un tajos "Ferencvaros" un "Videoton" proporcionālais pārākums ir vēl iespaidīgāks, lieliski parādot, cik pārsteidzošs bija komandu izvietojums šīs sezonas tabulā.

Pēc 24 gadu ilgas gaidīšanas Ungārijas čempiones godā atgriezās "Honved", kā algas 2016. finansiālajā gadā bija tikai nepilni trīs miljoni eiro jeb 3,2 reizes mazāk nekā "Ferencvaros" un 2,5 reizes mazāk nekā "Videoton". Vēl mazāk personāla atalgojumā tērēja bronzas medaļniece "Vasas" un piektās vietas ieguvēja "Paks", kamēr "Ferencvaros", kas 2016. gadā triumfēja Ungārijā, "Videoton" apsteidzot par iespaidīgu 21 punktu, ar deviņus miljonus lielām algām piedzīvoja totālu fiasko, netiekot pat labāko trijniekā.

Informācijas avoti:

Interesanti, ka, neskaitot "Ujpest", lielākās algas aiz abiem milžiem bija Vitālija Jagodinska jaunajam klubam "Diosgyor", kas par mata tiesu izglābās no izkrišanas. Līdzīgā situācijā 2015./16.g. sezonā bija Ungārijas premjerministra un kaislīga futbola fana Viktora Orbāna klubs "Puskas academy", kas algās maksāja gandrīz tikpat, cik toreizējā bronzas medaļniece "Debrecen", taču izlidoja no augstākās līgas. Protams, jāatgādina, ka algu budžeti minēti par kalendāro gadu, nevis sezonu, taču kardinālām izmaiņām proporcijās nevajadzētu būt. Jāpiebilst, ka, lai arī lielākās algas bija "Ferencvaros", vislabāk atalgotais spēlētājs esot bijis "Videoton" – kādreizējais "Bayer", PSV un "Zenit" uzbrucējs Danko Lazovičs sezonā saņēmis 400 tūkstošus eiro. 34 gadus vecais serbs 30 spēlēs guva desmit vārtus.

Laimi nenes arī nauda
Par spīti ievērojami lielākiem budžetiem "Ferencvaros" un "Videoton" dominance Ungārijā nebūt nav tik iespaidīga, kā tai teorētiski vajadzētu būt, un arī Eirokausos abi klubi cerības ne tuvu neattaisno. Ja "Videoton" iepriekšējā sezonā vismaz sasniedza Eiropas līgas trešo kvalifikācijas kārtu un sezonu iepriekš caur Čempionu līgas atlasi nokļuva soli no Eiropas līgas grupu turnīra, "play-off" kārtā ar 0:3 un 0:1 kapitulējot Poznaņas "Lech", tad "Ferencvaros" pēdējās trīs Eirokausu sezonās ne Čempionu līgā, ne Eiropas līgā nav tikusi pāri otrajai kvalifikācijas kārtai. Turklāt iepriekšējos divos gados zaudējot finanšu ziņā daudz vājākiem klubiem – albāņu "Partizani" (1:1, 1:1, 1:3 pendelēs) un bosniešu "Željezničar" (0:1, 0:2). Ņemot vērā ilgu periodu bez Eirokausiem, pēdējoreiz "Ferencvaros" otro kārtu pārvarēja 2004. gadā, kad sasniedza UEFA kausa grupu turnīru.

Kopš 1995./96.g. sezonas, kad Čempionu līgā startēja tikai 24 komandas un viena no 16 grupu turnīra dalībniecēm bija arī "Ferencvaros", nākamā 21 gada laikā kāds no Ungārijas klubiem grupu turnīru sasniedzis tikai vienreiz. 2009. gadā to izdevās paveikt "Debrecen", kas pa ceļam līdz tam izslēdza Zviedrijas "Kalmar" (2:0, 1:3), Igaunijas "Levadia" (1:0, 1:0) un Bulgārijas "Levski" (2:1, 2:0). Grupu turnīrā ungāri pret "Fiorentina", Lionas "Olympique" un "Liverpool" gan palika bez neviena punkta.

Ja pēdējos gados "Ferencvaros" Eirokausu sezonas ir izgāzis, kluba prezidents Gābors Kubatovs gan uzsver, ka arī objektīvi Ungārijas klubiem šobrīd grupu turnīrā nemaz nebūtu jābūt. "Klubiem, kuri uzvar Čempionu līgā, ir vairāk nekā 500 miljonu eiro liels budžets. Mums ir tikai 11 miljoni, un pieredze rāda, ka, neskaitot vienu izņēmumu, pēdējos gados iekļūšanai grupu turnīrā nepieciešami vismaz 20 miljoni - mums no šīs summas pieejama ir tikai puse. Centīšos panākt, lai šī starpība naudā nebūtu redzama laukumā, un mēģināšu pierādīt, ka grupu turnīrā var iekļūt arī ar daudz mazāku summu," pirms gada portālā csakfoci.hu sacīja Kubatovs. Viens no veidiem, kā samazināt šo starpību laukumā, ir rūpīgāka sastāva komplektācija, kuras sakarā Kubatovam bija kāda interesanta atziņa.

"Ir aspekts, kuru līdz šim neesam pareizi izvērtējuši: psihe. Sekojam līdzi spēlētāju fiziskajam stāvoklim, izturībai, skriešanas ātrumam, varam analizēt savu un pretinieku taktiku, taču, lai arī mūsu rīcībā ir viss nepieciešamais psiholoģiskajiem un mentālajiem testiem, neesam tiem pievērsuši pārāk lielu uzmanību. Nākotnē, izskatot spēlētājus, ar kuriem parakstīt līgumu, mums vajadzēs izvērtēt ne tikai viņu tehniskās īpašības, bet arī spēju tikt galā ar spiedienu, ar kuru ir jāsaskaras tādā klubā kā "Ferencvaros". Mums ir lielākā mājas spēļu apmeklētība līgā, kas nekādi nesamierināsies ar viduvējību – tā vēlas redzēt tikai un vienīgi panākumus, skaistu un dominējošu futbolu. Un, ja tas netiks sasniegts, fani var kļūt ārkārtīgi kritiski. Bijuši pat Ungārijas izlases spēlētāji, kuri teicami spēlējuši savos iepriekšējos klubos, taču pie mums tā arī sevi neparādīja. Ne tādēļ, ka viņi to nebūtu gribējuši, bet gan tādēļ, ka iepriekš nebija izjutuši tādu spiedienu," teica Kubatovs.

Rokas vēnu skeneri un ultru boikots
"Ferencvaros" ir valsts populārākais klubs, un tā mājas spēles, protams, ir tradicionāli visvairāk apmeklētās. Aizvadītajā sezonā "Ferencvaros" mājas spēles vēroja vairāk nekā 6,3 tūkstoši skatītāju, kas bija divreiz vairāk nekā nākamajai apmeklētākajai komandai "Debrecen" (3,1 tūkstotis). Visapmeklētākā spēle Ungārijas čempionātā, protams, bija valsts galvenais derbijs – "Ferencvaros" pret "Ujpest", kas pagājušā gada septembrī pulcēja 11760 interesentus. Tomēr apmeklētība un jo īpaši atmosfēra nav tik iespaidīga, kāda tā varētu būt. Iemesls ir jau vairākus gadus ilgstošais ultru boikots.

Piezīme:

2014. gada augustā tika atvērts "Ferencvaros" jaunais stadions "Groupama Arena", kura ietilpība ir ap 22 tūkstošiem vietu un kā būvniecība, galvenokārt finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, izmaksāja 47,6 miljonus eiro. Tomēr līdz ar Ungārijas šobrīd galvenās arēnas atvēršanu (Ferenca Puškāša jaunā stadiona, kā ietilpība būs 68 tūkstoši vietu un būvniecība varētu izmaksāt vairāk nekā 300 miljonus eiro, pabeigšana plānota 2019. gadā) tika ieviesta īpaša apmeklētāju identificēšanas sistēma. Ungārija ne tuvu nav vienīgā valsts, kur federācijas vai klubi individuāli cenšas kontrolēt, kuri cilvēki ierodas uz spēlēm, lai censtos mazināt vardarbības riskus un nepieļautu nelūgtu personu atrašanos tribīnēs.

Parasti ar personalizētajām ID/fanu kartēm, kurās bieži jānorāda vēl specifiskāka informācija nekā tikai vārds, uzvārds un adrese, vien ir gana, lai sadusmotu fanu grupējumus – piemēram, "Debrecen" ultras 2015. gada Eirokausu mājas spēli pret "Skonto" (9:2) apmeklēja tikai pēc īpašas vienošanās panākšanas, kamēr kārtu iepriekš mājas spēli vēroja pie lielā ekrāna vecajā stadionā. Taču pēdējais piliens blakus biļešu cenu pieaugumam, personalizētajām ieejas kartēm un jau tā ne pārāk labajām attiecībām ar kluba prezidentu bija biometriskā sistēma. Pirms katras spēles vietējiem faniem (viesu līdzjutējiem pietiek ar sava kluba ID karti) tiek noskenētas roku vēnas (kā stāstīja ungāru žurnālisti, šādai sistēmai vajadzētu būt tikai "Ferencvaros" stadionā), saskaņojot informāciju ar datiem personalizētajā kartē. Lai arī bijušas runas par ultru organizētu atgriešanos stadionā, boikots turpinājās arī līdz iepriekšējās sezonas beigām.

Vēnu skeneris

Budapeštas derbijs 2014. gada rudenī