"Monaco" – Čempionu līgas lielākā sensācija

No vienas puses, iekļūšana 1/4 finālā it kā nav nekas pārsteidzošs, jo tieši atgriešanās Eiropas elitē bija viens no galvenajiem jaunā īpašnieka Dmitrija Ribolovļeva izvirzītajiem mērķiem. Taču tas ir sasniegts ar pilnīgi citu stratēģiju un absolūtu taupības kursu. Kopš nedēļas, kurā "Monaco" par Radamela Falkao (60), Hamesa Rodrigesa (45) un Žuau Moutinju (25) iegādi samaksāja 130 miljonus eiro, ir aizritējis tikai pusotrs gads. Tomēr komandā nu vairs nav ne Hamesa, ne Falkao un "Monaco" pasaules iekarošanas sapņi izplēnēja vēl ātrāk, nekā tas pēdējā laikā noticis vairākos citos topošajos "superklubos".

Taču, atšķirībā no Malagas vai Mahačkalas, "Monaco" azotē bija paslēpies plāns B. Pirmkārt, vēl lielāks uzsvars tiek likts uz gados jauniem spēlētājiem. Jau iepriekš komandā bija virkne ļoti talantīgu futbolistu, kā Levins Kurzavā (šobrīd 22 gadi), Janiks Fereira-Karasko (21), Žofrē Kondogbijā (22), Fabinju (21) un Antonijs Marsiāls (19), taču vasarā sastāvu papildināja arī Bernardu Silva (20), Tjemuē Bakajoko (20) un Voless (20). Otrkārt, vēl lielāks uzsvars tiek likts uz īres darījumiem ar iespēju izpirkt līgumu, nevis to darīt uzreiz, tādējādi ietaupot naudu. Šobrīd ar īres līgumiem komandā ir Voless, Fabinju, otrais vārtsargs Mārtens Stēkelenburgs, Alēns Traorē un Mateuss Karvalju (abi pēdējie pievienojās janvārī), bet Silvas sniegums pārliecināja vadību jau ziemā izmantot iespēju par 15,75 miljoniem eiro iegūt viņu savā īpašumā.

To visu pārfrāzējot – ja 2013. gadā "Monaco" stratēģija bija tērēt lielas summas un līdzekļus investēt galvenokārt sastāva kvalitātē, šobrīd tiek tērētas daudz mazākas summas un tās tiek investētas sastāva tirgus vērtībā (proti – visticamāk, ar mērķi nākotnē gūt peļņu no transfēriem). Pirmajos piecos transfēru periodos Ribolovļeva ēras laikā "Monaco" spēlētāju iegādē iztērēja 222,4 miljonus eiro, kamēr par pārdošanu iekasēja vien 31,3 miljonus. Savukārt iepriekšējā vasarā, neskatoties uz iegūto 70,1 miljonu eiro par Hamesa, Falkao un Emanuēla Rivjēra pārdošanu vai izīrēšanu, klubs transfēros iztērēja tikai 24 miljonus (+15,75 ziemā).

Iemesls stratēģijas maiņai gan joprojām ir miglā tīts. Gan Ribolovļevs, gan viceprezidents Vadims Vasiļjevs vietējos medijos to pamatoja ar UEFA ieviesto Financial Fair Play. Tas patiešām varētu būt loģisks izskaidrojums, jo Monako pašreizējā realitātē (maz iedzīvotāju, katastrofāla apmeklētība, neliela Francijas raidtiesību nauda) vienkārši nav iespējams izveidot superklubu, nepārkāpjot FFP. Tomēr baumu līmenī dažādu iemeslu presē bijis ārkārtīgi daudz. Gan Ribolovļeva šķiršanās, kas kļuva par dārgāko pasaules vēsturē. Gan Francijas Futbola federācijas piespriestā 50 miljonu eiro kompensācija, kas "Monaco" divu gadu laikā jāsamaksā savas nodokļu paradīzes statusa dēļ. Gan arī Ribolovļeva un prinča Albēra II savstarpējo attiecību iespējamā pasliktināšanās. Gan Ribolovļeva sarūgtinājums, netiekot pie Monako pases.

Vērā ņemts katras komandas pamatsastāvs pēdējā Čempionu līgas spēlē. Summas norādītas miljonos eiro.

Viens no jaunās stratēģijas stūrakmeņiem bija arī treneru maiņa. Klaudio Ranjēri kārtējo reizi savā trenera karjerā apliecināja "mūžīgi otrā" statusu (sudrabs ar "Chelsea", "Juventus", "Roma" un "Monaco"), bet viņa vietu uz komandtiltiņa ieņēma Leonardu Žardims. Barselonā, Venecuēlā, dzimušais portugāļu speciālists pēdējos gados sevi bija pierādījis kā ļoti labu treneri tieši mazbudžeta ietvaros un ar gados diezgan jaunu Lisabonas "Sporting" sastāvu izcīnīja Portugāles sudrabu. Žardima rokraksts – pragmatisks aizsardzības futbols – bija redzams jau sezonas sākumā, kas apvienojumā ar sliktiem sportiskajiem rezultātiem izraisīja lielu kritiku.

Tomēr rudenī Žardima kuģis beidzot sāka peldēt pareizajā virzienā. 19 spēļu laikā "Monaco" bija ielaidusi nieka četrus vārtus, kas bija absolūti labākais rādītājs starp visiem "Top 5" līgu klubiem - Minhenes "Bayern" kā nākamā sarakstā sekoja ar trīsreiz vairāk jeb 12 ielaistiem vārtiem. "Monaco" 19 maču laikā bija izcīnījusi 14 uzvaras un piedzīvojusi tikai divus zaudējumus, kas bija trešā labākā bilance visā Eiropā aiz "Barcelona" un "Bayern". Papildus tam "Monaco" Čempionu līgas grupu turnīrā ielaida tikai vienus vārtus, kas arī, protams, bija labākais sasniegums.

Pēdējās četrās spēlēs "Monaco" savu statistiku gan ir nedaudz pabojājusi, piedzīvojot divus zaudējumus (kausā pret PSG (0:2) un vakar pret "Arsenal" (0:2)) un ielaižot piecus vārtus. Taču "Monaco" joprojām ir pārliecinoši vismazāk ielaisto vārtu (9), un, domājot par 1/4 fināla izlozi, jāņem vērā, ka šosezon komanda ļoti labi spēlējusi tieši pret nomināli stiprākiem pretiniekiem, pret kuriem var izmantot iemīļoto pretuzbrukumu taktiku. Piemēram, ar PSG, kuru šobrīd var uzskatīt par ceturto favorīti uz Čempionu līgas titulu, abās līgas spēlēs nospēlēts neizšķirti - 0:0 mājās un 1:1 izbraukumā. Ar šādiem rezultātiem būtu gana, lai iekļūtu pusfinālā. Pat, ja "Monaco" ceturtdaļfinālā tiks samalta miltos, šādam sastāvam aizkļūšana tik tālu vien jau ir milzu sasniegums. Ja vēl atminās, ka pirms īpašnieku maiņas "Monaco" atradās pēdējā vietā Francijas "Ligue 2"...

Ielaisto vārtu skaits pēdējās 23 spēlēs