Pirmais franču klubs Latvijā. Leģendārais Zidāns, 115 miljoni un Malkoma sāga

Slavenais franču rombs un 1998. gada zelta paaudze
Pirmo no sešiem Francijas čempiones tituliem "Bordeaux" ieguva 1950. gadā, bet par kluba spožāko laiku var saukt pagājušā gadsimta astoņdesmitos un arī deviņdesmitos gadus. Un šis laiks sakrita ar Francijas izlases zelta gadiem, lielu lomu tiešā vai netiešā veidā valstsvienības panākumos spēlējot arī "Bordeaux". 1982. un 1986. gadā Francija sasniedza Pasaules kausa pusfinālu, bet 1984. gadā mājās kļuva par Eiropas čempioni. Finālspēlē laukumā bija četri tā brīža "Bordeaux" futbolisti.

Slavenajā franču rombā bija Alēns Žiress, kuram pieder "Bordeaux" rekordi spēļu (592) un vārtu (172) ziņā, un Žans Tiganā, uzbrukumā spēlēja Bernārs Lakombs, bet aizsardzībā – Patriks Batistons. Savukārt 1998. gada Pasaules kausa finālspēlē nebija neviena "Bordeaux" piederoša futbolista, taču virkne bija iepriekš spēlējusi šajā klubā. Īpaši jāizceļ Zinedins Zidāns, Bišente Lisarasu un uz maiņu uznākušais Kristofs Digarrī, kuri deviņdesmito gadu sākumā bija "Bordeaux" vilcējspēks un ieveda to 1996. gada UEFA kausa finālā. Tāpat īrē "Bordeaux" bija spēlējis arī izlases kapteinis Didjē Dešāns un no fināla diskvalificētais Lorāns Blāns. 2000. gadā par Eiropas čempioniem kļuva četri "Bordeaux" piederoši futbolisti - Digarrī, Silvēns Viltors, Žoans Mikū un Ulrihs Ramē. Ar "Bordeaux" pierakstu ir arī tādi pazīstami spēlētāji kā Eriks Kantonā, Žans Pjērs Papēns, Pedru Pauleta un citi.

Šajā gadsimtā "Bordeaux" spožākais posms bija no 2005. līdz 2010. gadam, kad izdevās izcīnīt vienu titulu (2009. gadā), divreiz iegūt sudrabu un iekļūt Čempionu līgas ceturtdaļfinālā. Titula komandas lielākā zvaigzne bija Joans Gurkufs, tomēr viņam savu potenciālu izmantot tā arī neizdevās, un nu jaunais franču zidāns noslīdējis jau līdz tādam mazpazīstamam klubam kā "Dijon". Jābilst, ka gandrīz visiem čempionu sastāva līderiem tā bija labākā sezona karjerā – arī uzbrukuma līderim Maruānam Šamakam pāreja uz Londonas "Arsenal" neizvērtās tā, kā bija cerēts. To gan nevarētu teikt par galveno treneri Lorānu Blānu, kurš vēlāk vadīja arī Francijas izlasi un PSG. Interesanti, ka, līdzīgi kā Blāna gadījumā, "Bordeaux" pirmos soļus trenera arodā piedāvāja spert arī Zidānam, kurš tolaik bija Karlo Ančeloti asistents Madrides "Real", tomēr viņš izšķīrās par labu palikšanai Karaliskā kluba sistēmā. Kopš janvāra "Bordeaux" trenē urugvajietis Gustavo Pojets, kurš neilgu laiku bijis arī Vitālija Maksimenko treneris Anglijas klubā "Brighton".

Francijas futbola izaugsme un "Bordeaux" stagnācija
Šā gada Pasaules kausa ieguvēju rindās gan nebija neviena, kurš kaut brīdi profesionāļa karjerā būtu spēlējis "Bordeaux", un klubs ir zaudējis valsts granda statusu. Par to liecina gan tas, ka kopš 2009. gada titula "Bordeaux" tikai vienreiz spējusi Francijas čempionātā iekļūt labāko pieciniekā, septiņās no deviņām sezonām finišējot sestajā vai septītajā pozīcijā. Gan arī tas, ka 2016./17.g. finansiālajā gadā (iepriekšējā, par kuru ir pilni dati) ar 66,4 miljoniem eiro "Bordeaux" pamatienākumu (visi ienākumi, atskaitot transfērus) budžeta ziņā bija septītajā vietā līgā. Lai gan arī 2009./10.g. sezonā, kad "Bordeaux" pamatienākumi bija rekordlieli – 115,8 miljoni eiro -, Marseļas "Olympique" un Lionas "Olympique" budžets tik un tā bija lielāks – attiecīgi 142,5 un 139,6 miljoni eiro.


Informācijas avots: Francijas Profesionālās līgas atskaite.Bankrotējušās "Bastia" budžets nav pieejams.

Informācijas avots: Francijas Profesionālās līgas atskaite.

Francijas futbols pēdējos gados strauji gājis uz priekšu, un arvien redzamākam progresam vajadzētu būt arī klubu futbolā, ne tikai izlašu līmenī, kur Francijai ir lielākā spēlētāju izvēle pasaulē – taču pārāk liela daļa vadošo spēlētāju ir ārzemju līgās. "Ligue 1" pamanāmākais piemērs, protams, ir PSG, kam jāpasakās Kataras miljoniem, taču progress ir jūtams arī lielākajā daļā citu augšgala klubu. "Monaco" pirms gada spēlēja Čempionu līgas pusfinālā, Lionas "Olympique" – Eiropas līgas pusfinālā, bet Marseļas "Olympique" šogad tika Eiropas līgas finālā.

Desmitgades sākumā Francijas klubi pārdzīvoja lielas naudas grūtības – gan neveiksmīgu transfēru, gan lielā mērā arī "Euro 2016" dēļ, jo lielus līdzekļus nācās atvēlēt stadionu būvniecībai. Taču tagad, kad stadioni ir uzcelti, pieaug biļešu un sponsoru ienākumi un vairs nav jāmaksā vai jāmaksā mazākas summas par stadionu celtniecību vai kredītiem, augšgala klubu ekonomiskais stāvoklis kļūst arvien veselīgāks. Ārpus PSG labākais piemērs varētu būt Lionas "Olympique" ar otro lielāko budžetu un vienu no labākajām jaunatnes akadēmijām pasaulē – nu klubam vairs nav finansiālas nepieciešamības pārdot savus līderus, kā tas bija iepriekšējos astoņus gadus. Un ekonomikas augšana un lielāki stadioni ļauj piesaistīt ārzemju investorus un arī jaunus īpašniekus. Bez PSG un "Monaco", kas īpašniekus nomainīja desmitgades sākumā, ārzemnieki tikuši arī pie tādu klubu kā Marseļas "Olympique", "Nice" un "Lille" kontrolpaketēm, bet Lionas "Olympique" piesaistījusi Ķīnas naudu, nešķiroties no kontrolpaketes.

"Bordeaux" finanses laika posmā no 2007. līdz 2017. gadam (miljoni eiro)

Informācijas avots: Francijas Profesionālās līgas ikgadējās atskaites.

Lai tiktu līdzi sāncenšu ambīciju pieaugumam un novērstu pašu stagnāciju, ārzemnieku klubiņam tuvākajā laikā varētu pievienoties arī "Bordeaux". Mediju grupa M6, kurai "Bordeaux" pieder kopš 1999. gada, esot tuvu tam, lai sev piederošos 99% akciju pārdotu ASV investīciju fondam GACP, kas acīmredzot beidzot sagādājis finansiālās garantijas, kuru neesamības dēļ nojuka Spānijas "Getafe" iegāde. M6 iepriekš par kontrolpaketes pārdošanu vēlējās saņemt 72 miljonus eiro. Pārrunu lielākā problēma pagaidām gan ir jaunais stadions (vairāk nekā 40 tūkstošu vietu), kas pieder pilsētai un kas ar pašreizējo kluba vadību noslēgusi īres līgumu līdz 2045. gadam (katru gadu klubam īrē jāmaksā 3,85 miljoni eiro). Amerikāņi grib panākt jaunus vienošanās noteikumus, bet kluba iegādes gadījumā transfēros sola investēt 80 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka 2020. gadā Francijā stāsies jaunais raidtiesību līgums, kā vērtība sezonā būs 1,15 miljardi eiro jeb pusotru reizi vairāk nekā tagad, kam vajadzētu nedaudz uzlabot situāciju arī tabulas otrajā ešelonā, kā finanses joprojām ir ne pārāk labā līmenī.



Trūkst līderu un uzbrucēju
"Ventspils" bieži uzsver, ka spēle pret "Bordeaux" būs lieli svētki, un cerams, ka tā tiešām arī būs. Taču "Bordeaux" spēku nevajadzētu pārvērtēt tikai tādēļ, ka klubs ir no "Top 5" līgas, pret kurām neesam spēlējuši gandrīz desmit gadus. Kā jau rakstīts iepriekš, "Bordeaux" šobrīd noteikti nav Francijas grands (potenciālos augšgala klubus varētu iedalīt trīs kategorijās: 1) PSG, 2) "Lyon", "Monaco", "Marseille", 3) "Nice", "St.-Etienne", "Bordeaux", "Rennes", "Lille"). Un šobrīd "Bordeaux" ir krietni vājāka, nekā tā visdrīzāk būs, piemēram, pēc pusotra mēneša. Kā tas gandrīz katru sezonu ir daudziem "Top 5" līgu klubiem, kuri jūlijā un augusta sākumā vēl domā par līderu pārdošanu un naudu sāk tērēt tikai pēc tam, kad Eirokausu kampaņa nereti jau ir beigusies atlases kārtās.

Pagaidām "Bordeaux" nav neviena jaunpienācēja, un vasaras pirmā puse tika pavadīta, meklējot jaunas mājas uzbrukuma līderim Malkomam, kurš iepriekšējā sezonā guva 12 vārtus (no tiem pieci(!) ar tālsitieniem) un izdarīja septiņas rezultatīvas piespēles. Sākumā brazīlieti lenca Milānas "Inter", kas piedāvāja septiņus miljonus par īri ar obligātu izpirkumu vēl par 30 miljoniem, iepriekšējā nedēļā galvenā favorīte bija "Everton", kas bija gatava maksāt 40+5 miljonus eiro, taču pēc vārtsarga Alisona pārdošanas tirgū atgriezās "Roma", kas piedāvāja mazāk (32+4 miljonus), taču kurā spēlēt vēlējās pats Malkoms. Brazīlietim pirmdien neilgi pirms pusnakts bija jāielido Romā uz medicīniskajām pārbaudēm, un viņu lidostā jau gaidīja fani, taču pēdējā brīdī iejaucās "Barcelona", kas Viljana vietā nolēma iegādāties lētāku un jaunāku futbolistu. "Barcelona" piedāvājums bija labāks – 41+1 miljons eiro un divreiz lielāka alga spēlētājam (pieci miljoni), kas klubam un Malkomam lika pārdomāt. "Roma" sporta direktors Monči pat pieļāva iespēju vērsties tiesā.

Ja par pieciem miljoniem nopirktā Malkoma vērtību pusotra gada laikā izdevās palielināt astoņas reizes, tad iepriekšējās vasaras lielie pirkumi pirmajā sezonā neattaisnojās. Par astoņiem miljoniem no Beļģijas "Oostende" nopirktais uzbrucējs Nikolā De Previls īrē Lillē 34 spēlēs guva 16 vārtus, toties "Bordeaux" labā 29 mačos izcēlās tikai četras reizes. Par septiņarpus miljoniem no "Ludogorets" nopirktais malējais uzbrucējs Žonatans Kafu sāka vien piecas spēles, 19 mačos guva divus vārtus un janvārī pēc zaudējuma "Caen", kas liktenīgs izrādījās galvenajam trenerim, iekļuva skandālā – viņš kopā ar tautiešiem Malkomu un Otaviu pēc spēles pilsētā nofilmēja video, kurā bija pārāk priecīgi, tādējādi saniknojot fanus, un Malkomam pēc tam nācās publiski atvainoties. Kafu pārbaudes spēlēs un Eiropas līgā netiek izmantots un visdrīzāk tiks pārdots vai izīrēts. Savukārt par pieciem miljoniem nopirktais balsta pussargs Otaviu sezonas otrajā pusē zaudēja vietu sākumsastāvā.

Malkoms nav vienīgais, kuru Ventspilī neredzēsim. No pagājušās sezonas pēdējo mēnešu sastāva ierindā vairs nav Dānijas izlases uzbrucēja Mārtina Breitveita (14 spēlēs četri vārti), kuram beidzās pusgada īre no Anglijas "Middlesbrough". Pasaules kausā gūtā savainojuma dēļ vēl aptuveni divas nedēļas nespēlēs Senegālas izlases pamatsastāva aizsargs Jusufs Sabalī, kurš arī varētu tikt pārdots ("Napoli" gan noliedza vienošanos par 15 miljoniem). Bet soli no 12 miljonu vērtas pārejas uz "Krasnodar" ir brazīliešu centra aizsargs Pablu, kurš ziemā atgriezās no īres Brazīlijā un kļuva par vadošo centra aizsargu, aizstājot Žeremī Tulalānu, kurš pēc trenera atlaišanas janvārī nolēma solidarizēties un lauzt līgumu. Pablu gan negaidīti ir starp tiem spēlētājiem, kuri šodien ielidoja Liepājas lidostā, un vienīgais risks spēlēšanas gadījumā būs iegūt traumu, jo kvalifikācijas pieraksts netraucēs viņam "Krasnodar" pārstāvēt grupu turnīrā. Ja pāreja nenojuks, Pablu vietā visdrīzāk "Bordeaux" pievienosies Meksikas izlases aizsargs Djego Rejess, kurš pa velti varētu pārnākt no "Porto". Savainojumu dēļ Ventspilī nebūs arī rezervistu Teo Pellnāra (malējais aizsargs) un Aleksandra Mendī (centra uzbrucējs), bet centra aizsargam Vukašinam Jovanovičam, kuram nojuka īre uz Turcijas "Antalyaspor", tiek meklēta jauna vienība.

Paliekot bez Malkoma un Breitveita, bet De Previlam un Gaetānam Labordam nepārliecinot, "Bordeaux" ir ļoti lielas problēmas uzbrukumā, jo īpaši centra uzbrucēja pozīcijā. To lieliski apliecina pēdējā pārbaudes spēle pret Berlīnes "Union" (1:1), kurā smailē sāka…centra pussargs Junuss Sankarē. Turklāt De Previls, otrajā puslaikā izgājis uz maiņu, iedzīvojās nelielā savainojumā. Kā vienīgais Pasaules kausa dalībnieks uz Ventspili devies Dānijas izlases pussargs Lukass Leragers, kurš gan finālturnīrā un kvalifikācijā kopumā aizvadīja tikai deviņas minūtes un pēc atvaļinājuma ierindā atgriezās tikai 16. jūlijā. Pat šādā sastāvā "Bordeaux" būs neapšaubāma favorīte gan Ventspilī, gan divu spēļu summā, tomēr tās vārds un līgas piederība būs krietni skaļāka nekā reālais spēks – domājams, ka stiprākā komanda, kas Eirokausos bijusi Latvijā šajā desmitgadē, joprojām paliek Austrijas "Salzburg".

"Bordeaux" sastāvs Ventspilī

Piezīmes: 1) ar + apzīmēti spēlētāji, kuri šogad vēl svinēs dzimšanas dienu, 2) spēļu ailē norādīta "Ligue 1" pagājušās sezonas statistika "Bordeaux" rindās.

"Bordeaux" pamatsastāvs iepriekšējās sezonas otrajā pusē un iepriekšējā pārbaudes spēlē Berlīnē