"Ajax" un van Gāla pārsteigums pirms 25 gadiem

Amsterdamas „Ajax” savas slavas lappuses sāka rakstīt „totālā futbola tēva” Rīnusa Mihelsa vadībā 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā. Mihelsa vadībā 1971. gadā pirmo reizi tika iegūts Čempionu kauss, bet tad vēl divus gadus pēc kārtas tas tika paturēts jau Štefana Kovača vadībā. Pirms „Ajax” trīs gadus pēc kārtas trofeju bija ieguvis tikai Madrides „Real” (piecas uzvaras pēc kārtas – joprojām nepārspēts rekords). „Ajax” ar Johanu Kruifu priekšgalā (vēl – Nēskenss, Reps, Hāns, Krols, Sūrbijers, Mīrens, Kaizers...) 70. gadu sākumā bija futbola modes noteicējs.

Līdz 1995. gadam Amsterdamas komanda vēl astoņas reizes bija Nīderlandes čempione, pa reizei ieguva UEFA kausu un Kausu ieguvēju kausu, taču Čempionu kausa izcīņas finālā nekādi nespēja tikt. 1995. gadā tas beidzot atkal notika – „Ajax” uzvarēja savā Čempionu līgas grupā, nepiedzīvodams nevienu zaudējumu (4 uzvaras un 2 neizšķirti), ¼ finālā amsterdamieši uzvarēja Splitas „Hajduk” (3:0 un 0:0), bet pusfinālā pārspēja Minhenes FC „Bayern” (0:0 un 5:2).

Finālā pretī stājās trofejas īpašnieks AC „Milan”, kas gadu iepriekš finālā ar 4:0 bija sagrāvis FC „Barcelona”. Abas komandas bija vienā grupā, abās spēlēs ar 2:0 uzvarēja „Ajax”, bet tomēr par favorītu pirms fināla tika uzskatīta Fabio Kapello vadītā Milānas komanda. Starp citu, pirmo reizi toreizējā Čempionu kausa izcīņas finālā „Ajax” spēlēja 1969. gadā un arī tad tikās ar AC „Milan”, kuram toreiz zaudēja „Santiago Bernabeu” stadionā Madridē ar 1:4...

Sākumsastāvi
„Ajax” – vārtsargs van der Sārs, aizsargi – Blinds (kapteinis), Raicigers, F.de Būrs, balsts pussargs – Rijkārds, pussargi – Zēdorfs, Dāvidss un Litmanens, uzbrucēji – Finidi, R.de Būrs un Overmarss; uz maiņu izgāja Kanu (Zēdorfa vietā) un Kluiverts (Litmanena vietā)

AC „Milan” – vārtsargs Rossi, aizsargi – Panuči, Maldini, Kostakurta un Barezi (kapteinis), pussargi – Albertini, Donadoni, Desaī un Bobans, uzbrucēji – Simone un Masaro; uz maiņu izgāja Lentini (Bobana vietā) un Eranio (Masaro vietā)

Izgājis uz maiņu 70. minūtē, uzvaras vārtus 85. minūtē guva Patriks Kluiverts. Viņš kļuva par jaunāko vārtu guvēju Čempionu līgas finālu vēsturē – 18 gadi, 10 mēneši un 23 dienas. Trenerim van Gālam līdz tam ar „Ajax” jau bija izdevies uzvarēt Eredivisie čempionātā, vienreiz iegūt Nīderlandes kausu, uzvarēt UEFA kausa izcīņā (1992. gadā), taču uzvara Vīnē kļuva par pirmo un vienīgo augstāko virsotni viņa karjerā.

Kas notika ar „Ajax 1995” spēlētājiem pēc triumfa Vīnē? Komanda pēc gada atkal spēlēja Čempionu līgas finālā, taču pēcspēles 11 m sitienu sērijā ar 2:4 (pamatlaiks un papildlaiks – 1:1) zaudēja Turīnas „Juventus”, un kopš tā laikā Čempionu līgas finālā vairs nav tikusi. Spēlētāju karjera attīstījās dažādi, taču visu viņu uzvārdi joprojām labi zināmi futbola aprindās.

Edvins van der Sārs. Iespējams, ka labākais vārtsargs Nīderlandes futbola vēsturē. „Ajax” audzēknis dzimtajā komandā spēlēja 9 gadus, viņa rēķinā ir 130 spēles Nīderlandes izlasē (vairāk tikai Veslijam Sneideram). Vēlāk viņš spēlēja „Juventus” un „Fulham”, bet tad 6 sezonas „Manchester United”, ar kuru 2008. gadā atkal ieguva Čempionu kausu. Van der Sārs 4 reizes bija Premjeslīgas labākais vārtsargs un divreiz – labākais futbola vārtsargs Eiropā (arī tajā 1995.gadā). 2008./2009. gada sezonā viņš nezaudēja vārtus 1311 minūtes pēc kārtas – pasaules spēcīgāko futbola līgu rekords. Kopš 2016. gada van der Sārs ir „Ajax” ģenerāldirektors.

Mihaels Raicigers. Nospēlēja „Ajax” rindās vēl divas sezonas. Ar FC „Barcelona” divreiz kļuva par Spānijas čempionu, vēl divreiz bija Nīderlandes čempions ar PSV „Eindhoven”, bet 2007. gadā beidza karjeru un kļuva par treneri. Trīs sezonas bija Roterdamas „Sparta” galvenā trenera palīgs, bet 2018. gadā viņa vadītais „Jong Ajax” uzvarēja 1. divīzijas čempionātā. Tagad Raicigers ir viens no „Ajax” galvenā trenera Erika ten Haga palīgiem.

Dannijs Blinds. Ilggadējais „Ajax” kapteinis, kuram izdevās iegūt visas UEFA trofejas (no holandiešiem to vēl paveica tikai Arnolds Mīrens). „Ajax” rindās spēlēja 13 sezona un karjeru pabeidza 1999. gadā. Ar Nīderlandes izlasi pa divām reizēm spēlēja Eiropas un Pasaules čempionātu finālturnīros. Divas sezonas (2015-2017) bija Nīderlandes izlases galvenais treneris. Dannija dēls Deilijs ir viens no Nīderlandes izlases aizsardzības balstiem, iekļauts 2019. gada UEFA Nāciju līgas „All Star” vienpadsmitniekā, četras sezonas aizvadīja „Manchester United”, tagad atkal spēlē „Ajax” rindās.

Franks Rijkārds. Kopā ar Blindu veidoja „Ajax” aizsardzības kodolu. Rijkārds tieši ar AC „Milan” iepriekš divreiz un tajā skaitā arī gadu iepriekš jau bija ieguvis Čempionu kausu. Fināls Vīnē bija pēdējā spēle viņa karjerā. Tieši Rijkārds 85. minūtē izdarīja piespēli Kluivertam un tas guva vārtus. 1988. gada Eiropas čempions Nīderlandes izlases rindās tolaik bija viens no slavenākajiem holandiešu futbolistiem. Viens no slavenā „oranžā trio” – van Bastens-Gullits-Rijkārds. Pievērsies trenera karjerai, viņš ar FC „Barcelona” divreiz kļuva par Spānijas čempionu un 2006. gadā uzvarēja Čempionu līgā. Trenēja arī Nīderlandes izlasi, Roterdamas „Sparta”, Stambulas „Galatasaray” un Saūda Arābijas izlasi. 2016. gada decembrī Rijkārds paziņoja, ka vairs nepievērsīsies trenera darbam.

Franks de Būrs. Ronalda dvīņubrālis pēc Vīnes fināla ar „Ajax” vēl divreiz kļuva par Nīderlandes čempionu. Vēlāk spēlēja FC „Barcelona”, ar kuru vienreiz kļuva par Spānijas čempionu, „Galatasaray”, Glāzgovas „Rangers”, bet pēdējās divas sezonas aizvadīja Katarā. Ar Nīderlandes izlasi ieņēma 4.vietu 1998.gada Pasaules čempionātā Francijā. Sešas sezonas trenēja „Ajax”, bija Nīderlandes izlases galvenā trenera Gerta van Mārvijka palīgs 2010. gada Pasaules kausā, kur „oranžie” ieguva sudraba medaļas. Trenēja Milānas „Inter” un „Crystal Palace”, bet kopš 2018. gada ir MLS komandas „Atlanta United” treneris (ieguva 2019. gada MLS Čempionu kausu).

Klarenss Zēdorfs. 1995. gada vasarā pārgāja uz „Sampdoria”, bet vēl pēc gada – uz Madrides „Real”, kurā kļuva par vienu no galvenajām personām laukuma vidusdaļā. Divreiz Spānijas čempions ar „Real”, pa divām reizēm Itālijas čempions un Čempionu līgas uzvarētājs ar AC „Milan” un „Real”. Zēdorfs ir vienīgais, kurš uzvarēja Čempionu līgā ar trim dažādām komandām – „Ajax”, „Real”un AC „Milan”. Divas sezonas aizvadīja Brazīlijas klubā „Botafogo”. Ar Nīderlandes izlasi 3. viera 2000. un 2004. gada Eiropas čempionātos. Trenēja AC „Milan”, bija treneris Ķīnā, treneris Lakoruņas „Deportivo”, kā arī Kamerūnas izlasē, kur 2019. gada vasarā pēc zaudējuma Āfrikas nāciju kausa izcīņas 1/8 finālā tika atbrīvots no darba. Zina 6 valodas – holandiešu, angļu, spāņu, itāļu, portugāļu un surinamiešu.

Džordžs Finidi. Nigēriešu uzbrucējam tas bija ne tikai triumfa gads – neilgi pirms fināla Vīnē viņš zaudēja tēvu, bet septembrī konfliktā ar līdzjutējiem gāja bojā Finidi jaunākais brālis, kurš spēlēja Nigērijas junioru izlasē. Ar „Ajax” Finidi vēl 1996. gadā kļuva par Nīderlandes čempionu un spēlēja Čempionu līgas finālā, ar Nigērijas izlasi viņš spēlēja 1994. un 1998. gada Pasaules kausa finālturnīros, vēl pirms 1995. gada divreiz bija otrais, bet 2002. gadā trešais Āfrikas nāciju kausa izcīņā. Pēc „Ajax” pārcēlās uz Spāniju, kur spēlēja „Betis” (bija Spānijas kausa finālā) un „Mallorca” komandās, tad divas sezonas bija „Ipswich Town”, bet karjeru pabeidza „Mallorca” sastāvā.

Edgars Dāvidss. Tieši Luī van Gāls iesauca viņu par „Pitbull”. Arī viņš vēl uz gadu palika „Ajax” rindās. Glaukomas dēļ spēlēja īpašās brillēs. Vēlāk trīs reizes kļuva par Itālijas čempionu ar „Juventus”, spēlēja AC „Milan”, FC „Barcelona”, Milānas „Inter”, „Tottenham Hotspur”, tad atkal „Ajax” (2007. gadā ieguva Holandes kausu un Superkausu), spēlēja „Crystal Palace”, bija spēlējošais galvenais treneris Anglijas 4. līgas klubā „Barnet”... Nīderlandes izlasē divreiz bija trešais Eiropas čempionātos (2000 un 2004), ceturtais 1998. gada Pasaules kausā, bija iekļauts „All Star” Pasaules kausā 1998. gadā un EURO 2000.

Ronalds de Būrs. Franka dvīņubrālis „Ajax” spēlēja vēl trīs sezonas. Tad – FC „Barcelona”, Glāzgovas „Rangers” un Katara. Visur – kopā ar dvīņubrāli. La Liga čempions, divreiz Skotijas čempions, 3. vieta EURO 2000, piedalījās divos Eiropas un divos Pasaules čempionātos. Bija Kataras olimpiskās un U21 izlases galvenā trenera palīgs. Pašreiz ir viens no treneriem „Ajax” akadēmijā A1 (U19) vecuma grupā.

Jari Litmanens. Pirmais somu futbolists, kurš uzvarēja Čempionu līgā (par otro kļuva Sami Hīpija 2005. gadā ar „Liverpool FC”). „Ajax” rindās aizvadīja vēl divas sezonas, tad spēlēja FC „Barcelona” (pārcēlās turp abi ar van Gālu), „Liverpool FC” (ieguva FA kausu, UEFA kausu un UEFA Superkausu), atgriezās „Ajax”, bet tad atgriezās dzimtenē, kur spēlēja „Lahti”, tad devās uz Rostokas „Hansa”, spēlēja Malmē, bija „Fulham”, bet nespēlēja, tad atkal „Lahti” un HJK. Somijas izlasē aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu – attiecīgi 137 un 22. Vēl 2011. gadā kļuva par Somijas čempionu ar HJK. Somijā viņu iesauca par „Kuningas”, kas nozīmē karalis, bet 2010. gadā Litmanenam dzimtajā Lahti uzcēla pieminekli. Litmanens filmējās galvenajā lomā Risto Rēpējes filmā „False Vincent”, kas iznāks šā gada rudenī.

Marks Overmarss. Vēl divas sezonas aizvadīja „Ajax” rindās. Vēlāk spēlēja Londonas „Arsenal”, ar kuru 1998.gadā uzvarēja Premjerlīgā, bet tad devās uz FC „Barcelona”. Hroniska ceļa trauma diemžēl 2004. gadā lika beigt karjeru. Pēdējās spēles Overmarss aizvadīja komandā, kurā savulaik sāka karjeru – „Go Ahead Eagles”. Pa divām reizēm spēlēja Eiropas un pasaules čempionātos, vēl pirms Vīnes fināla 1994. gada Pasaules kausā tika atzīts par labāko jauno spēlētāju, bija trešais ar Nīderlandes izlasi EURO 2000 un EURO 2004. Tāpat kā van der Sārs, Raicigers, F.de Būrs, Zēdorfs un Dāvidss spēlēja pret Latvijas izlasi EURO 2004 Portugālē (Nīderlande uzvarēja ar 3:0). Kopš 2012. gada ir „Ajax” futbola nodaļas tehniskais direktors.

Nvankvo Kanu. 18 gadus vecais un 197 cm garais nigērietis finālspēlē nomainīja Zēdorfu. Palika „Ajax” rindās vēl uz vienu sezonu. 1996. gadā ar Nigērijas izlasi kļuva par olimpisko čempionu un bija komandas kapteinis. Iespējams, ka lielākais talants Nigērijas futbolā vēlāk spēlēja Milānas „Inter” un Londonas „Arsenal”, ar „Inter” viņš ieguva UEFA kausu, ar „Arsenal” divreiz bija Anglijas čempions un vienreiz FA kausa ieguvējs, taču savu talantu Kanu līdz galam noteikti neīstenoja - Itālijā viņam tika atrasti traucējumi sirds darbībā un 1996. gada novembrī viņam tika veikta operācija, lai nomainītu aortas vārstu. Kanu atgriezās laukumā un spēlēja diezgan sekmīgi, taču viņa karjeru sirds operācija nevarēja neietekmēt. Pēc „Arsenal” viņš vēl bija „West Bromwich Albion” un „Portsmouth” rindās (ieguva FA kausu), spēlēja Nigērijas izlasē Āfrikas nāciju kausa izcīņā (4 reizes 3. vieta, vienreiz 2. vieta), bet 2012. gadā beidza karjeru. Kanu pieder Nigērijas TV kanāls „Kanu Sports TV”.

Patriks Kluiverts. Uzvaras vārtu autors finālmačā tieši „Ajax” rindās (un Nīderlandes izlasē) aizvadīja savas spilgtākās sezonas. 1995. gada sezonā Kluiverts bija arī rezultatīvākais spēlētājs Eredivisie čempionātā – 18 vārti. Sešas sezonas FC „Barcelona” rindās atnesa tikai vienu trofeju (Spānijas čempions). Pirms Barselonas bija sezona AC „Milan”, bet pēc tam – „Newcastle United”, „Valencia”, PSV „Eindhoven” un Lilles „Olympique”. 1997. gada rudenī Patriks ar auto nāvējoši notrieca gājēju, viņu apsūdzēja (vēlāk attaisnoja) izvarošanā, viņam netrūka dažādu citu „piedzīvojumu” un savu lielo talantu viņš noteikti līdz galam neīstenoja. Nīderlandes izlasē Kluiverts guva 40 vārtus 79 spēlēs, bija trešais EURO 2000 un Euro 2004.

Pēc spēlētāja karjeras beigām Kluiverts trenēja „Twente” jauniešus, trenēja savas mammas dzimtenes Kirasao izlasi, bija galvenā trenera asistents Alkmāras AZ un Brisbenas „Roar” (Austrālija), palīdzēja van Gālam Nīderlandes izlasē 2014. gada Pasaules kausā, kur izdevās iegūt bronzas medaļas, palīdzēja Zēdorfam Kamerūnas izlasē. Kluiverts bija arī PSG sporta direktors, bija „Ajax” akadēmijas A1 (U19) komandas treneris, bet 2019.gadā kļuva par FC „Barcelona” akadēmijas direktoru. 20 gadus vecais Patrika dēls Džastins kopš 2018./2019. gada sezonas spēlēs AS „Roma” un ir aizvadījis divas spēles Nīderlandes izlasē.

Rezervē palika vārtsargs Freds Grims (vēl trīs reizes kļuva par Eredivisie čempionu ar „Ajax”, tagad RKC „Waalwijk” galvenais treneris), Vinstons Bogards (vēlāk nedaudz spēlēja tieši AC „Milan”, bet vairāk FC „Barcelona” un „Chelsea”, divreiz bija Spānijas čempions, piedalījās 1998. gada Pasaules kausā, tagad ir „Jong Ajax” trenera asistents) un Peters van Vossens (pameta „Ajax”, spēlēja Turcijā un Skotijā, kļuva par Skotijas čempionu ar Glāzgovas „Rangers”, spēlēja citos četros dažādos Nīderlandes klubos, ieguva EURO 2000 bronzas medaļu ar Nīderlandes izlasi).

Galvenais treneris Luī van Gāls. Pēc uzvaras Čempionu līgas finālā „World Soccer” atzina van Gālu par gada labāko futbola treneri pasaulē. Pie „Ajax” stūres viņš palika vēl divas sezonas, bet tad devās uz FC „Barcelona”, ar kuru spēlēja arī pret Rīgas „Skonto FC”. Lai ko runātu par van Gāla raksturu (viņu pat iesauca par „Dzelzs tulpi”), taču tieši viņš „Ajax” rindās atklāja Zēdorfu, Overmarsu, Dāvidsu un Kluivertu, uzaicinādams viņus no citiem klubiem (attiecīgi VVV „Venlo”, „Dortrecht”, „Feyenoord” un RKC „Waalwijk”).

Ar FC „Barcelona” van Gāls divreiz kļuva par Spānijas čempionu un UEFA Superkausa ieguvēju, viņš bija Nīderlandes čempions arī ar Alkmāras AZ, Vācijas čempions, kausa ieguvējs un Superkausa ieguvējs ar Minhenes FC „Bayern”, ar „Manchester United” viņš ieguva FA kausu, bet ar Nīderlandes izlasi ieņēma 3.vietu 2014. gada Pasaules kausā. Nīderlandes izlase viņa vadībā piedzīvoja tikai 5 zaudējumus 42 spēlēs (27 uzvaras). 2019. gada martā Luī van Gāls paziņoja, ka beidz trenera karjeru.