TwitterViedoklis: "Olimps" 2008. gadā īriem zaudēja cienīgāk...
Foto: Romans Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Daudzkārtējais Latvijas čempions "Skonto" savu Eirokausu sezonu noslēdzis jau jūlija sākumā, kaut arī izloze bija labvēlīga, un iespējas aizspēlēties vismaz līdz 3. kvalifikācijas kārtai bija patiešām labas. Zaudējums pret ziemeļīru amatieriem bijis sāpīgs pleķis "Skonto" pašlepnumam. Vēl sāpīgāk, ka liela daļa komandas kodola 2008. gadā, spēlējot "Olimpa/ASK" rindās, pret krietni spēcīgāku Britu salu komandu nospēlēja cienīgāk.
Visiem vēl joprojām svaigā atmiņā Rīgas "Skonto" apkaunojošā izstāsānās no Eiropas līgas. Ceturtdienas vakarā skontieši savā laukumā ar 0:1 piekāpās Ziemeļīrijas klubam "Portadown", divu spēļu summā zaudējot ar 1:2. Jau pietiekami daudz runāts par to, cik liela atšķirība bijusi klubu spēlētāju "profesionālismā", tādēļ šoreiz pievērsīsimies kādam citam vēsturiskam duelim.
2007. gada nogalē Latvijas kausu ieguva futbola kluba "Ventspils" futbolisti, taču galvenā uzmanība tika pievērsta otrai finālistem - "Olimpam". Iekļūšana finālā garantēja "Skonto" jaunatnes sastāvam vietu Eirokausos, tolaik UEFA kausa izcīņā, kas tagad pārdēvēta par Eiropas līgu. Neviens no "Olimpa/ASK" brīnumus negaidīja un arī nesagaidīja, jo komandā spēlēja pavisam zaļi futbolisti, kurus pastiprināja viens no visu laiku labākajiem Latvijas futbolistiem Andrejs Štolcers, kurš gan divās Eirokausu spēlēs kopā aizvadīja vien septiņas minūtes...
Izlozei labpatīkas savest rīdziniekus ar septiņkārtējiem Īrijas čempioniem "St.Patrick's Athletic". Krietni spēcīgāku klubu par nesen Rīgā pabijušo "Portadown" - ar profesionālu, nevis pusprofesionālu komandu. Pēc zaudējuma mājās ("Olimps" mājas komandas statusā bija visai nosacīti, krietni lielāks atbalsts bija īriem) ar 0:1, viesos "Olimps" piekāpās ar 0:2, divu spēļu summā atzīstot pretinieku pārākumu ar 0:3. Tiem, kuri nezinās, kā ritēja abi mači, liksies, ka īri uzvarēja pārliecinoši, taču tā nebūt nebija. Rīgā pievīla augstākpieminētais Štolcers, kurš jau septītajā minūtē atstāja savu komandu mazākumā. Lai arī rīdzinieki labi turējās aizsardzībā, spēles beigās viesi izrāva uzvaru. Vēl labāku iespaidu zaļie atstāja viesos, kur uzbruka krietni vien bīstamāk par pretinieku. Ja ne izteikta tiesnešu labvēlība mājiniekiem, "Olimps" mājās būtu pārradies ar vismaz rezultatīvu neizšķirtu, bet, visticamāk, ar uzvaru un vietu nākamajā kārtā. Nezīlēsim, kā būtu, ja būtu, bet fakts paliek fakts, komanda nospēlēja cienīgi.
"St.Patrick's" nākamajā kārtā no tālākās cīņas izsita zviedru "Elfsborg", kas Intertoto kausa izcīņā pārvarēja "Rīgas" barjeru, bet trešajā kārtā ļoti cienījami nospēlēja ar Berlīnes "Hertha" - 0:2 un 0:0. Māc šaubas, ka "Portadown" pret Azerbaidžānas "Karabakh" nepiedzīvos divus pārliecinošus zaudējumus...
"Olimpa" rindās 2008. gadā spēlēja tādi spēlētāji kā Kaspars Ikstens, Kaspars Dubra, Natans Žuniors, Alans Sineļņikovs, Aleksandrs Fertovs, Igors Tarasovs, Armands Pētersons, Deniss Petrenko, Daniils Turkovs, kuri piedalījās arī kaunpilnajā neveiksmē pret "Portadown". Ņemot vērā, ka šogad rīdzinieki pastiprinājās arī ar pieredzējušajiem Juriju Laizānu, Andreju Perepļotkinu un Vitāliju Astafjevu, "Skonto" 2010. gada modelim būtu bijis jābūt galvastiesu pārākam par 2008. gada "Olimpa" modeli, taču realitātē izrādījies savādāk. Jā, var gausties, ka mums nepaveicās, jo momentu bija daudz, bet to pašu var teikt par 2008. gada "Olimpu", jo arī tas savus momentus nerealizēja.
Kas noticis ar šiem futbolistiem, kur progress? Gan 2008., gan 2010. gadā "jaunie un talantīgie" cīnījās no visiem spēkiem, par pašatdevi iebildumiem nevajadzētu būt nekādiem, taču, kur ir spēlētāju individuālā meistarība? Vai spēlē pret "Portadown" bija kaut kas no tā? Jā, bija "izcilie" Perepļotkina solo reidi, bīstamie Jura Laizāna standarti, bet tas arī viss. Uz individuālās meistarības rēķina netika izveidots praktiski nekas. Viss liecina par to, ka kārtējo reizi parādās Latvijas futbola slimība - jaunie futbolisti jau agrā vecumā tiek mācīti spēlēt taktisko futbolu, nevis strādā pie individuālo prasmju uzlabošanas. Par katra atsevišķa spēlētāja paveikto šogad nerunāsim, ja jau no tā pat izvairījās komandas galvenais treneris Aleksandrs Starkovs, kaut arī bija spēlētāji, kurus varētu arī paslavēt.
2008. gada neveiksmi varēja piedot, ko darīt tagad? Ja "Portadown" iekļūs Eiropas līgas grupu turnīrā (šogad..), tad varēsim lepoties ar to, ka bijām tuvu uzvarai pār labu Eiropas līmeņa komandu, ja nē...
"Olimpa" sastāva mačos pret "St.Patrick's Athletic" (spēlētāji, kuri tika laukumā vismaz vienā no mačiem): Ikstens, Žuniors, Petrenko, Dubra, Kostjuks, Siņeļņikovs, Zolotarjovs, Jakovļevs, Štolcers, Kandovs, Fertovs, Tarasovs, Perepečko, Klaudio, Ziļs, Sputajs, Turkovs.
"Skonto pret "Portadown: Ikstens, Smirnovs, Laizāns, Žuniors, Dubra, Rode, Fertovs, Maksimenko, Tarasovs, Karašausks, Siņeļņikovs, Māliņš, Astafjevs, Pētersons, Turkovs, Ševeļovs, Petrenko, Perepļotkins
+24 [+] [-]
Ēriks Badamšins, 09.07.2010
Vakar viņi pārdeva lupatas...
... šodien viņi nodeva „Skonto” kreklus „humpalās”. Lielveikala pārdevējam Lekijam Ričardsam jeb „Portadown” 18. numuram pēc šīs Latvijas futbola atribūtikas pieprasījuma nebūs. Pārfrāzēsim – „Skonto” savā laukumā kaunpilni zaudēja Ziemeļīrijas pus profesionāļiem un izstājās no UEFA Eiropas līgas. Šoks! Kauns! Starkov, tur ir DURVIS! Pagaidiet. Velns nav tik melns kā viņu mālē...
Aleksandrs Starkovs pēc spēles preses konferenci iesāka ar vārdiem: „Man ir kauns par rezultātu. Kauns par mūsu sniegumu”. Piekritīšu par rezultātu. Taču atcerēsimies – arī iepriekš Latvijas futbols ir dāvinājis vārtus un punktus šīs sporta veida liliputiem. Bet vai mēs esam Goliāti? Nē. Literatūrā viņam nedega uguntiņa acīs. Skonto futbolisti gribēja uzvarēt. Vai tad nebija vārtu gūšanas momentu? Vai tad nebija emociju? To bija pārpārēm. Tā, pat bija problemātika – viņu bija par daudz, līdz ar to pazuda piespēļu un beigu sitiena kultūras. Taču pārmest par degsmes trūkumu ir nepamatoti. Lai neteiktu vairāk...
Runājot kāda mūsu politiskā dižgara vārdiem, mēs visu redzēto varētu raksturot šādi – satīra viens, satīra divi, satīra trīs... Jā, varam savā provinciālismā blēt, ka Perepļotkins velk ķerru pa laukumu nevis lido. Tā bija pirmajā puslaikā – laukuma kreisajā malā stāvēja afišas stabs, kuram pat tantiņa paietu garām svētdienas rītā un nepamanītu šo aksesuāru uz kopējās ainavas. Otrajā puslaikā viņš pārvērtās, un kas sekoja? Viņš ne tikai nekautrējās no „randiņiem” ar aizsargiem, bet arī meklēja bumbu laukuma centrā, līdz ar to šādā veidā izveidojot lieliskas iespējas. Realizācija? Tas ir cits stāsts.
Pāriesim uz labo flangu. Spēles sākumā tur bija Aleksandrs Fertovs. Neglaimosim ne Starkovam, ne Sašam – viņš tur bija... Ja tu esi malējais pussargs, tad tu nedrīksti atteikties no spēles viens pret vienu ar aizsargu. Tajā vietā viņš izvēlējās vieglāko ceļu – akli un bezmērķīgi pie pirmās iespējas tikt vaļā no bumbas, proti, centrēt to soda laukumā. Vai tās bija šaubas par saviem spēkiem vai meistarības trūkums? Nezinu. Taču ar šo izvēli Petrovičs kļūdījās.
Preses konferences laikā varēja nojaust, ka komandas iekšējais mikroklimats nav ideāls. Neteiksim, ka tas turas uz sasistām satrūdējušām naglām, bet tomēr... Starkovs negribēja atklāt, kāpēc Karašausks pēc pirmā puslaika, kad tika nomainīts, devās nevis pie komandas, bet tribīnēs. Varam vērpt sazvērestības teorijas un spekulēt pie fakta, ka spēlētāji jau vairākus mēnešus nesaņem algas vai puisis bija neapmierināts ar šo trenera lēmumu, taču Karašausks pirmajā puslaikā bija labākais spēlētājs. Viņš laukumā dzirkstīja kā „Martini Asti” vecgada vakarā. Nē! Par maigu teikts. Latvijas futbola rūpnīcā uzražots jaunākās paaudzes visurgājējs. Viņš bija visur – te labajā, te kreisajā malā. Nemitīgi meklēja bumbu un allažiņ atrada to. Starp citu, simpatizē Skonto uzbrukuma pāris: Karašausks – Natans Žuniors. Proti, abi spēlē cieši viens pie otra. Abi pārvietojās no vienas malas uz otru. Abi mainās ar lomām laukumā – ir situācijas, kad Natans cīnās „otrajā stāvā”, lai ar vienu galvas kustību izvirzītu Karašausku uzbrukuma smailē, un otrādāk. Karašausks atgādina Māri Verpakovski, kad pēdējais tikko bija ienācis Latvijas izlasē. Ar apbrīnojamu un tikai dzīvniekiem piemītošu instinktu viņš dodas divcīņas un lielākoties gadījumu arī „izrauj” bumbu. Un vēl viens, ne mazsvarīgs novērojums – ja bumba pazaudēta viņš neizslēdzās, bet turpina cīņu par to. Principā Karašauskam viss ir, atskaitot aukstasinība uzbrukuma noslēguma fāzē, bet gan jau ar laiku nāks arī šis aspekts.
Komandas kapteinis... Teikšu godīgi - mans favorīts pēc Karašauska. Labi, nerunāsim par ielaistajiem vārtiem – akmens viņa dārziņā. Taču uz laukuma bija vecis, kurš skaidri lika saprast – es esmu šeit saimnieks. Vai jūs redzējāt cik pārliecinoši viņš piecirta pretiniekam, kad pirmajā reizē laukumā uzblīda karstais punkts. Pretinieks vispirms uztaisīja rentgenu Smirnova ķermeņa valodai, pēc tam izgāja verbālās daļas eksāmenu. Saprata – nākamreiz stāvēšu pie ratiem. Tas nebija ielas puišeļa cienīgs šovs – tā ir realitāte, ko dabūja izjust pat... pieredzējušais Juris Laizāns. Kapteinim pietika ar skatienu un pusvārdu, lai atvēsinātu iekarsušo galvu.
Futbola hierarhijā runājot – Skonto zaudēja futbola kalponēm. Kā lai savādāk nosauc klubu, kurā spēlētāji sezonas laikā trenējās trīs reizes (!!!) nedēļā. Spēlētājiem maksā algu, taču vai tas būtu viņu pamatdarbs? Redziet, mēs kapu svētkus pārvērtām par Tarantino cienīgu dialogu „Rezervuāru suņos” – izvilkām no pretinieku trenera, ka tur spēlē baņķieri, elektriķis, daži universitātes studenti, bet sarkasms ar to nebeidzās – tajā blicē spēlē lielveikala pārdevēji. Trūka vēl kasieris no McDonald’s ātrās ieskrietuves. Skonto tagad ir tieši tādi pati „fast food” barība visiem pārējiem bāleliņiem, taču kā savā laika teica nelaiķis Juris Docenko – vienreiz vajag tā kārtīgi pa purnu dabūt. Ja piecelsies no grāvja, tad viss būs kārtībā. To arī novēlu Skonto.
P.S. Futbolā ir paruna – kurš pirmais trāpa pa vārtu stabu, tas zaudē. Pirmajā puslaikā Karašausks ar galvu raidīja bumbu pa vārtu pārliktni, un starp laikā vienam paziņam atgādināju šo parunu un teicu: „Tā bija zīme, ka Skonto zaudēs”. Nebija melots...
+10 [+] [-]
+9 [+] [-]
+11 [+] [-]
[+] [-]
+10 [+] [-]
+12 [+] [-]
+6 [+] [-]
+6 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
bet ja nevar iesist nevaz vinnet
+11 [+] [-]
+10 [+] [-]
+4 [+] [-]
+12 [+] [-]
Būšu tikai priecīgs par jebkuras Latvijas komandas veiksmīgu spēli eirokausos.
+12 [+] [-]
Jā var jau teikt,ka nepaveicās un visur bija nospiedoš pārsvars-varētu piedot,ja tas būtu profesionāls klubs kaut,vai no Luksemburgas vai Tibetas,bet šie te bija amatieri.
Varbūt skonto,lai paceltu savu līmeni un pašapziņu ir jāspēlē kick-off līgā pie amatieriem?
Var atrast visādas atrunas,bet kad paskatās uz FK Ventspils tad var redzēt klubu ar nopietnu attieksmi un spēju nospēlēt labi eirokausu grupā starp tādām komandām kā-Heerenven,Sporting un Hertha un vēl kādu laiku atpakaļ Newcastle United un pierādīt to,ka Baltijas valstīs spēcīgākais klubs ir tieši Latvijā.
Par Liepājas Metalurgu it kā neko sliktu nevar pateikt,kā vienīgi to,ka viņi paši sev rada problēmas Virslīgā un turnīra tabulā.
Visu cieņu FK Jelgava-lai kā arī viņi nospēlēs pret Molde tomēr viņi pelnīti tika līdz eirokausiem un varu novēlēt tikai veiksmi un es domāju,ka Molde klubam liks pasvīst un varbūt pat izsviedīs ārā,lai arī Molde skaitās favorīts.
Lai man piedod visi Skonto fani,žēlīgie žurnālisti un Starkova aizstāvēji,bet zaudēt amatieru komandai ir vairāk nekā nosodāmi un apkaunojoši un domāju,ka Starkovam ir jāiet projām no skonto stūres un jālaiž vietā kāds kurš spēj izdomāt veidu kā apspēlēt amatierus.
+12 [+] [-]
-1 [+] [-]
Par Starkova atkāpšanos runājot. Te viedokļi var dalīties. Protams, tika piedzīvots liels kauns, taču katru gadu kāds klubs uzraujas uz tamlīdzīgām komandām, ļoti bieži pašmāju kausā uzraujas arī ļoti bagāti klubi. Piemēram, Francijas kausa pusfinālā iekļuva amatieri, kas beigās ļoti cienīgi zaudēja vienam no bagātākajiem valsts klubiem PSG (un pa ceļam izsita divus augstākās līgas klubus). Taču vislielāko kaunu iepriekšējā sezonā neapšaubāmi piedzīvoja Real. Bet Pelegrini neatkāpās...Demisijai ir iemesls, tomēr tā nav tik viennozīmīga, kā daudzi grib teikt. Jo īpaši tādēļ, ka klubam ir vairāki mērķi un Eirokausi noteikti nebija sezonas galvenā prioritāte. Lai nepārprastu - es neaizstāvu Skonto un Starkovu, taču nepatīk, ka no mušas tiek izpūsts zilonis.