Pertija (pēc 1:3): "Nekā īpaša "Crusaders" nav, "Jelgava" ar bumbu ir 10 reizes labāka"

Pirmajā spēlē 1:3 - kā kaut kas tāds vispār varēja notikt?
Absolūti labi zinājām šīs komandas rokrakstu un tā tālāk. Gatavojāmies tam, ka viņu stils ir kā, piemēram, "Jelgavai" - auti, tālās piespēles, otrās bumbas. Nekā īpaša šajā ziemeļīru komandā nav, viennozīmīgi. Ja "Crusaders" salīdzinām ar citu tikpat kaujiniecisku komandu kā "Jelgava", tad jelgavnieki ar bumbu spēlē 10 reizes labāk. Mūsu pretinieki pirmajā spēlē parādīja īstu īru raksturu savā maziņajā laukumā. Plus visos trijos ielaistajos vārtos bija kļūdas no mūsu puses. Atzīstu, ka viņu rokraksts nav tāds, kāds mums patīk, taču viņi spēja uzspiest šo savu futbolu - bumba gandrīz neapstājās, uzreiz tālā piespēle, uzreiz spiediens. Uz šī rēķina zaudējām, kaut gan tam visam bijām gatavi un treniņos vingrinājumi bija speciāli šāda tipa pretiniekam.

Taču īsto seju un varējumu šī komanda parādīja otrajā puslaikā. Ja pirms pārtraukuma ar ātru spēli, standartiem un mūsu kļūdām viņi panāca labu rezultātu, tad pēc tam viss - šīs komandas laukumā nebija, teiksim tā. Mēs pilnībā pārņēmām bumbas kontroli un patiešām izveidojām laikam divreiz vairāk momentu nekā viņi pret mums pirmajā puslaikā. Diemžēl notika tas, kas notika. Protams, būtu bijis labi, ja atbildes spēli varētu sagaidīt ar mierīgāku sirdi, taču nesanāca. Septiņi futbolisti, ieskaitot vārtsargu, kurus plānojām pamatsastāvā, neaizbrauca ar mums [vīzu problēmu dēļ - aut.]. Spēles struktūra tika mazliet izjaukta - līdz pēdējam iespēlējām vienu sastāvu, bet beigās sanāca lielas sastāva izmaiņas.

Jebkurā gadījumā ir reizes, kad tu zaudē spēli, bet zini, ka tavai komandai ir divreiz gaišāka nākotne nekā pretiniekam, kurš tevi apspēlē ar 3:1. Nav tā, ka būtu sarūgtinājums par spēli, par sniegumu, par struktūru. Nekādā gadījumā tā nav. Ja par pamatu ņemam šīs 90 minūtes, spēli zaudējām 20 minūtēs, kad salaidām vārtus. Atkārtošos - tās bija standartsituācijas, kuras katru reizi izvērtās neparedzami, neatkarīgi no tā, vai spēlē cilvēks cilvēku vai zonu segšanu, vai jaukti. Mums jātiek galā ar standartsituācijām.

Sīki izskaidrojāt zaudējuma iemeslus, bet futbolā svarīgākais ir galarezultāts - zaudējāt pusprofesionālai komandai. Latvijā daudzi to uzskata par apkaunojošu rezultātu.
Arī man tas tā ir, taču tā ir ar jebkuru zaudējumu - vai tie būtu īri vai kāds cits, man tas vienmēr ir apkaunojoši. Bet kļūdaini teikt, ka tā būtu pusprofesionāla komanda - īri vienmēr tā ir teikuši, tai skaitā par savu izlasi. Taču, protams, mums ir jātiek pāri šai komandai. Nez kāpēc šai ziņā esmu mierīgs. Jā, futbolā gadās, ka vājākam veicas - piemēram, trāpi pa stabu, neiesit no trim metriem, pēc tam vēl momenti, bet zaudē spēli. Saprotams, ka rezultāts ir uz tablo un skaidrs, ka līdzjutējiem un tā sauktajiem futbola ekspertiem secinājums ir viens. Tomēr vēlreiz uzsveru, mēs nenoņemam atbildību un rīt spēlēsim lieliem spēkiem - kaut kur riskēsim, jo saprotam, ka divu vārtu starpība nav tas pats, kas mīnus viens. Sastāvs arī būs uzbrūkošāks, nedaudz riskēsim.

Vēl par pirmo spēli, redzējām video... [Pertija pārtrauc - aut.]
Ziemeļīru laukums ir aptuveni tāds pats kā Arkādijas mākslīgais - aptuveni tādi paši gabarīti. Apkārt ir tribīnes un no malas var rasties iespaids, ka laukums ir plašs, taču patiesībā neliels, nav salīdzināms, piemēram, ar Hanzas vidusskolas laukumu ["Crusaders" stadiona izmēri ir 99 metri x 66 metri, Hanzas vidusskolas laukuma izmēri ir 105 x 68 metri - aut.]. Ja skatījāties video, tad redzējāt - lai kur mēs būtu ar bumbu, viņi bija klāt, lai gan fiziski viņu komanda pat ne tuvu nav labi sagatavota. Vienmēr bija klāt, jo šaurs laukums.

Vēlējos vaicāt par aizsardzību - video tieši šis spēles elements "Liepājas" izpildījumā izskatījās vāji.
Lūk, lūk, lūk, jā, jā, jā... Tieši par to ir runa. It kā izlikām spēlētājus, kuri ir pieredzējuši, kuri ir bijuši izlasē un tā tālāk. Kopumā nevaru teikt, ka viņi nospēlēja slikti, taču kļūdas bija. Video redzējāt, ka šīs kļūdas bija bērnišķīgas. Paši spēlētāji to arī saprot, runājām ar viņiem. Mēs pieļāvām kļūdas, bet pretinieks sita iekšā.

Ar komandu uz Belfāstu devās Jānis Ikaunieks, bet nespēlēja, jo, cik noprotams, viņam ir savainojums. Kāda ir situācija ar viņu?
Situācija ir sekojoša - ja būs vajadzīga operācija, tad viņš izlaidīs trīs mēnešus un šī sezona laikam būs izlaista. Ja operācija nebūs nepieciešama, tad viens mēnesis.

Kad tas būs zināms?
Tuvāko dienu laikā. Uz Spāniju ir nosūtīts rentgen-uzņēmums un no ārstiem gaidīsim atbildi. Tur ir viens ļoti labs ārsts, kurš uzstutēja uz kājām gan Torresu, gan Krušatinu. Tā ka uzticamies šim ārstam - gaidīsim viņa verdiktu.

Tātad Ikaunieka rīt par 100% nav.
Nē, nē, viņš pat netrenējas ar mums.

Kā viņš guva savainojumu?
Godīgi sakot, es tā arī nesapratu, vai viņam jau iepriekš bija savainojums, vai viņš to guva spēlē ar "Ventspili". Pret ventspilniekiem viņam bija viena liela sadursme ar pretinieku. Varbūt jau iepriekš bija savainojums, bet man šķiet, ka tas notika pret "Ventspili".

Kaut gan esat treneris, vēl gribu saprast situāciju ar vīzām, kuru dēļ daļa komandas netika uz pirmo spēli Ziemeļīrijā. Klubs to skaidroja ar objektīviem apstākļiem, bet kaut kā nav nācies dzirdēt, ka citām Eiropas komandām Eirokausos rastos tamlīdzīgas problēmas.
Lūk, ar šo bija jāsāk mūsu intervija. Vēlreiz atkārtošu, ka nenoņemu atbildību par to, kas notika Ziemeļīrijā, bet mēs spēlei gatavojāmies pilnīgi citā sastāvā. Rīt redzēsiet spēli un gūsiet apstiprinājumu tam, ka man ir taisnība par to, ka arī Ziemeļīrijā bija jābūt pilnīgi citam sastāvam un spēles virzienam. Kas notika ar vīzām, atliek tikai minēt, jo pats šo procesu vēroju no malas. Uzskatu, ka šai situācijā UEFA nav līdz galam taisnība, jo notiek izloze un jau pēc 10 dienām ir izbraukuma spēle, turklāt pa vidu iekrīt brīvdienas. Iztēlojaties to! Turklāt tā ir Ziemeļīrija, viss nav tik vienkārši. Vienkārši laika ziņā nepaguvām.

Bija kaudze variantu - piemēram, visiem doties uz Poliju un tā tālāk. Uzskatu, ka šeit nekādā gadījumā nevar vainot kluba vadību, jo redzēju procesu no malas un neviens idiots nerīkosies tā, lai viņa komanda pilnā sastāvā netiktu uz spēli. Uzskatu, te bija vairāk jānostrādā UEFA pusei, lai vairāk palīdzētu. Turklāt mēs lidojām ar čārterreisu - kur var būt problēma? Atlidojam ar čārteri un pat ja nav vīzas, mēs taču esam komanda kā viens vesels - visus vienlaicīgi uz viesnīcu, pēc tam uz spēli un tad visus atpakaļ iesēdina lidmašīnā. Tas bija sen, bet atceros, ka Gruzijas izlase uz valsti, kur arī bija nepieciešamas vīzas, bez tām aizceļoja uz spēli - satika apsargi, viesnīca, spēle un atpakaļ. UEFA šo situāciju varēja atrisināt. Bija jādod mums iespēja doties uz maču ar pilnu sastāvu.

Teicāt, ka, ja šo problēmu nebūtu, pamatsastāvā būtu septiņi citi futbolisti. Varat nosaukt vārdus?
Bija jāspēlē Raļkevičam [viņam ir Latvijas nepilsoņa pase - aut.], Keitā, Gejam, Tomkovičam, Eristavi, Stasam Labambam. Lūk, jau seši. Saprotiet, viena lieta ir, ja nedēļu gatavo vienu sastāvu, bet kas cits, ja jāmaina pussastāvs. Tiem, kas Belfāstā bija laukumā, protams, ir zināma meistarība un var spēlēt, ko otrajā puslaikā arī parādījām. Taču tieši šis faktors, ka negaidīti tiec laukumā, var būt. Piemēram, Jurkovskis - labs puisis un tā tālāk, taču pilnībā aizpeldēja, kļūda pēc kļūdas, tai skaitā aizsardzībā. Vārtsargs - tas pats. Sanāk, ka viņš [Doroševs] nespēlēja divas kārtas Virslīgā, plus pārbaudes spēli ar "Žalgiri" un viņam nebija spēļu ritma. Turklāt pirms tam viņam bija lauzts pirksts - atveseļojās un uzreiz stājās vārtos. Nianšu komandas iekšienē bija daudz, kaut gan, protams, rezultāts ir uz tablo, un mēs to labi saprotam.

Kā vērtējat izredzes divu spēļu summā?
Kā jau teicu, dīvainā kārtā esmu mierīgs un šis mans mierīgums pat nedaudz satrauc. Nez kāpēc esmu pārliecināts, ka mums jātiek tālāk. Par to, ka esam spēcīgāki par viņiem, šaubu nav. Rīt to parādīsim un principā arī tur to parādījām - arī pretinieku treneris pēc mača atzina, ka "Liepājai" ir klase. Tas ir saprotams. Taču gadās šādi - manā karjerā, godīgi sakot, tā vēl nebija gadījies, ka spēlē ar tādām komandām un nospēlē nejaušības faktors, ka uz spēli netiek vairāki spēlētāji un tā tālāk. Šo zaudējumu uztvēru ar cieņu. Pēc otrā puslaika sapratu, ka esam uz pareizā ceļa. Tas ir pats galvenais. Būvējam komandu - paskatieties pēc uzvārdiem, cik cilvēku ir pievienojies. Komanda jau ir izveidojusies, bet jānoved spēle līdz automātismam. Esmu pārliecināts, ka rītdienas mačā dominēsim un mūsu uzdevums būs gūt vārtus - tas arī viss. Nekādus apdraudējumus no pretinieka puses, godīgi sakot, nejūtu. Jā, standarti, tālās piespēles, kaut kādas nejaušības - tas viss gadās. Taču šaubu, ka esam spēcīgāki par viņiem, nav ne man, nevienam.

Skaidrs, ka rīt atspēlēties būs grūti, bet, ja to paveiksiet, otrajā kārtā, visticamāk, tiksieties ar Soļigorskas "Shakhtyor".
Būs daudz vieglāk! Un kāpēc Soļigorska - varbūt būs lietuvieši [pirmajā spēlē Baltkrievijā bija 0:0, bet nospiedošs pārsvars piederēja "Shakhtyor" - aut.]. Jebkurā gadījumā būs daudz vieglāk, jo šīs komandas spēlē futbolu un, ticiet man, ar tādām spēlēt ir krietni vieglāk nekā ar īriem. Protams, meistarības ziņā ir atšķirība, taču šīs komandas spēlē, kamēr "Crusaders" futbolu principā nespēlēja un mums bija grūti. Bet! Mums ir jāpielāgojas jebkuram pretiniekam. Kāpēc pieminēju "Jelgavu"? Jo stila ziņā līdzīgas komandas - arī "Jelgavai" visa spēle balstās uz standartiem, autiem un tā tālāk. Arī ziemeļīri spēlē līdzīgi - spēka futbolu. Es nesaku, ka tas ir slikti - tas ir komandas rokraksts, taču mums ir jāpielāgojas. Ja būs 550 auti par labu pretiniekam, mums tam jābūt gataviem. Taču gan tur preses konferencē teicu, gan arī tagad atkārtošu - es atbalstu cita tipa futbolu. Man prieks par īriem, kuri mūs uzvarēja ar 3:1, taču zinu, ka šai komandai nav nākotnes. Jūs saprotat, par ko es runāju.

Ja notiks "Shakhtyor" - "Liepājas" duelis, tiksieties ar Kubarevu - treneri, kurš pērn aizveda "Spartaku" līdz Virslīgas titulam. Būtu interesanti ar viņu pacīkstēties taktiskā ziņā?
Jā. Vienmēr esmu pret Kubarevu izturējies ar lielu cieņu. Esam ar viņu tikušies, kad viņš bija "Spartakā", bet es "Skonto" [tas notika Kubareva pirmajā reizē Latvijā 2013. gadā - aut.]. Viņš ne reizi mūs neapspēlēja [smaida], taču spēļu laikā allaž jutu viņa komandas pārkārtošanos taktiskā ziņā un jutu, ka šis cilvēks saprot futbolu, viņš zina, kā kurās situācijās pārkārtot komandas spēli. To visu redzēju un man ir liela cieņa pret viņu. Būtu ļoti interesanti pret viņu spēlēt. Nedomājiet, ka tikai futbolisti viens ar otru konkurē! Arī treneri! Uzreiz var just, ja pretī ir zinošs treneris vai to, ka pretinieku trenerim vienkārši veicas. To spēles laikā uzreiz var sajust - kā komanda spēj pārkārtoties, kādas maiņas treneris veic, kādus uzstādījumus viņš liek. Un tā tālāk, un tā tālāk.