Fernandess: "Nospēlējām tā, lai nākamgad visi mūs cienītu"

Fernandess: "Varam lepoties ar to, ka spēlējām kā vienota komanda"

Apraksti savas sajūtas pēc zaudēta fināla.
Jūtos bēdīgs, taču ļoti lepojos ar komandu. Aizvadījām lielisku spēli, tomēr ar to nebija pietiekami... Mums ir jāiet tālāk. Koncentrēsimies trim atlikušajām čempionāta spēlēm, lai pabeigtu sezonu uz pozitīvas nots.

Pirmais puslaiks komandas izpildījumā nebija tas sekmīgākais. Ielaisti divi vārti pēc standartsituācijām.
Pirmajā epizodē raidījām bumbu savos vārtos. Pie otrajiem ielaistajiem vārtiem labi redzēju, ka bumba [pirms nonākt pie uzbrucēja] bija izgājusi ārā. Tiesneša lēmums... Tomēr jāatzīst, ka atdevās šos vārtus vienkāršā veidā. Piekritīšu, ka pirmais puslaiks nebija labs, tomēr jau tad centāmies parādīt kvalitatīvu bumbas kontroli. Pēc pārtraukuma atgriezāmies spēlē.

Kas palīdzēja saņemties un panākt neizšķirtu otrajā puslaikā?
Pārtraukumā sacīju puišiem: "Nekādas panikas! Mēs arī varam iesist divus!" Un mēs to izdarījām. Rādījām labu komandas spēli, atsevišķos brīžos dominējām... Taču ar visu to nebija pietiekami, lai tiktu pie trofejas. Šodien RFS bija spēcīgāka komanda. Mums ir jāmācās no kļūdām, kuras pieļāvām šajā spēlē.

Cik sarežģīti bija tikt galā ar spēcīgo vēju un ne to labāko laukumu?
Spēles karstumā par to maz domā. Pirmajā puslaikā bijām pret vēju, pēc pārtraukuma otrādi. Jā, laikapstākļi šoreiz nebija labākie futbola spēlēšanai. Taču vēju nevar vainot zaudējumā. Jāskatās uz sevi.

Epizodē ar tavu noraidījumu arī neiztika bez vēja iesaistes...
Tā bija. Atkārtošos, ka atdevās visus spēkus šajā spēlē. Mēs varam lepoties ar to, ka spēlējām kā vienota komanda. Jāskatās uz notiekošo pozitīvu un jāsāk domāt par noslēdzošajām čempionāta spēlēm.

Kāda būs galvenā motivācija atlikušajās trīs spēlēs?
Jāspēlē ar domu par nākamo sezonu. Iespējams, treneris veiks dažas maiņas, dos iespēju jaunajiem futbolistiem. Nevarēšu spēlēt pret "Mettu" [Fernandess sakrājis septiņus brīdinājumus - aut.], taču tālāk sekojošās spēlēs atdošu visus spēkus futbola laukumā. Atlikušie mači būs kā fināli, jo mēs vēlamies uzvarēt katrā spēlē.

Kā jūties, esot kapteinim ārzemju komandā?
Esmu komandas otrais kapteinis. Šodien biju ar apsēju, jo Renārs [Rode] palika ārpus sastāvā. Pat bez apsēja sajūtu sevi kā līderi. Vēlos palīdzēt komandai ar savām zināšanām, jo atbraucu uz šejieni no citas valsts. Sākumā [pirms braukt uz Latviju] biju nedaudz sabijies. Cita valsts, cilvēki, valoda. Tomēr visi man palīdzēja un tagad klubā jūtos kā ģimenē.

Ko vari pateikt par Latvijas čempionātu, aizvadot šeit veselu sezonu?
Futbols šeit atšķiras no tā, ko spēlē Nīderlandē. Tur prioritāte ir tehnikai un piespēlēm, kamēr Latvijā ir daudz cīņas, tālo piespēļu un grūstīšanās ar garajiem uzbrucējiem. Te gan ir dažas spēlējošas komandas, kuras atteikušās no primitīva futbola. Mēs savukārt sezonas sākumā nebijām pārliecināti par saviem spēkiem un zaudējām daudz punktu. Tad atnāca jauns galvenais treneris, pamainījās sastāvs. No trenera [Ōļega Kubareva] iemācījos daudz jauna. Šodien laukumā bija pavisam cita "Jelgava". Mēs nospēlējām tā, lai nākamsezon ikviens mūs cienītu. Nevienam nebūs viegli.

Šosezon spēlēji kā labās malas aizsargs, centra aizsargs un balsta pussargs. Kurā pozīcijā juties vislabāk?
Es domāju, ka mana pozīcija ir centra aizsargs. Taču man arī patīk spēlēt aizsardzības labajā malā. Teikšu, ka esmu trīs pozīciju spēlētājs. Ja būs nepieciešams, varu doties uzbrukuma smailā.

Minkevičs: "Otrajā puslaikā spēlējām pa vēju, kas bija mūsu ierocis."

Droši vien, tik ļoti notikumiem piesātinātajā mačā vel nebiji piedalījies. Kā savest galvu kārtībā pēc tik trakām spēlēm?
Protams, ka tagad esmu sarūgtināts. Kaut kur pietrūka. Papildus nogurumu iedeva sarkanā kartīte. Tagad galvā dažādas lomas.

Kad saprati, ka finālā dosies pamatsastāvā? Tomēr konkurē par vietu sastāvā ar Renāru Rodi...
Droši vien, pēc spēles pret "Riga". Aizvadīju diezgan labu maču. Treneris laicīgi zināja spēles plānu, ko izmantos finālā. Tomēr līdz pēdējam nezinājām kurš spēlēs. Renārs bija gatavs piedalīties mačā, neraugoties uz savainojumiem.

Spēle sākās ar tev ļoti nesekmīgu epizodi. Saprati, kas notika?
Viss notika ļoti ātri. Spēlētājs [Aleksandrs Solovjovs] izskrēja uz tuvo stabu, pagarināja bumbu tālāk, ko vienkārši negaidīju. Pēc tam bija neliels šoks. Katrā nākamajā epizodē bija jānospēlē sekmīgi, jāatdod precīza piespēle, lai vairāk iejustos ritmā. Pirmā puslaika otrajā daļā jau sākām spiest. Bija momenti, taču tos nerealizējām.

Kas palīdzēja atspēlēties otrā puslaika sākumā?
Treneris daudz motivēja. Pēc tam šo lomu uzņēmās kapteinis Džeremijs. Otrajā puslaikā spēlējām pa vēju, kas bija mūsu ierocis.

Pastāsti par šo cīņu pret vēju. Cik daudz var paredzēt vietu, kur bumba aizlidos vai piezemēsies?
Protams, spēlēt pa vēju ir nedaudz vieglāk. Tiesa, izpildot garo piespēli, bumba bieži lido par stipru un atstāj laukumu. Pret vēju vienkāršāk ir spēlēt pa zemi. Tomēr komandai ir jāpierod pie tā, ka mēs varam spēlēt pa zemi, ne tik daudz sist bumbu uz priekšu.

Šonedēļ aizvadīji divas augsta līmeņa spēles. Beigās nogurums lika par sevi manīt?
Nogurumu sāku just otrā papildlaika sākumā. Pēc "Riga" spēles atjaunošanās bija augstā līmenī.

Papildlaikā kļuvi par komandas kapteini. Cik tev tas svarīgi?
Tas bija ātrs lēmums. Es biju tuvumā un viņš [Fernandess] pateica, lai es ņemu apsēju. Man tā bija jauna pieredze, no kuras vēlos mācīties. Jākļūst par izteiktu līderi.

Kas tālāk? Sezonā vēl trīs spēles, taču tās maz ko izšķir...
Treneris pēc šodienas cīņas sacīja, ka visiem jāspēlē sevis dēļ. Jāattīsta savs raksturs. Mēs nevaram neko zaudēt, tikai nedaudz pacelties augstāk. Katram spēlētājam atsevišķi ir jāaug. Komandai arī jāprogresē.