Koņevs: "Paliktu mums Lemajičs, Eirokausos tiktu vēl tālāk"

Mihails Koņevs, "Riga" FC galvenais treneris: "Tā viennozīmīgi nebija mūsu diena. Divas standartsituācijas un viens pretuzbrukums noveda mūs iedzinējos ar 0:3. Par otro puslaiku pretenziju pret puišiem nav. Pārkārtojāmies, izlaidām slaidu uzbrucēju [Miroslavu Slavovu]. Sākām spēlēt vienkāršāk - parādījās momenti. Zinājām, ka RFS labi izspēlē standartus. Uzbrukumā mūsu bijušais spēlētājs [Darko] Lemajičs, kuru komandā visi pazīst. Taču spēlēt pie standartsituācijām ar tādu koncentrēšanos... Pirmā puslaika izskaņā kļūdījāmies centra zonā. Par to runājām pirms spēles, jo pretinieks var aizskriet ātrajos pretuzbrukumos. Atkārtošos, ka tā nebija mūsu diena. Futbolā tas mēdz gadīties. Neko darīt."

Vasarā bija intensīva Eirokausu kampaņa, čempionātā jau nākamajā kārtā varat nodrošināt titulu... Cik grūti bija noskaņot komandu šai kausa spēlei?
Ar noskaņojumu viss bija kārtībā. Vairākiem spēlētājiem radušās mikrotraumas, kuru dēļ ārpus pieteikuma palika 7-8 spēlētāji [Felipe Brizola, Maksims Uvarenko, Žoels Bopesu, Vladislavs Gabovs, Vjačeslavs Šarpars, Tomislavs Šaričs un Ivans Lukjanovs]. Lai gan mums vienmēr bijusi rotācija un katrs tika pie spēļu prakses un atpūtas. Allaž saku, ka mūsu komandā ir 21 cilvēks un katrs no viņiem var doties pamatsastāvā.

Tiešām neuzskatu, ka problēma bija motivācijā. Ja tagad atrisināsim vienu uzdevumu [Virslīgas titula izcīnīšana], vēlējāmies, lai parādītos vēl viens [uzvara kausā]. Tas dotu stimulu oktobrim un novembrim. Spēles sākums lika vilties. Puiši devās ar noskaņojumu, ka uzreiz visu nokārtos un pazaudēja koncentrēšanos, atdeva iniciatīvu. Bija uzstādījums agresīvi satikt pretinieku pie centra līnijas, atņemt bumbu un skriet prettriecienā. Taču šīs agresijas pietrūka, viss notika monotoni. Spēles ievadā ielaidām muļķīgus vārtus pēc standarta. Uzskatu, ka tad spēlētāji nebija iegājuši spēlē. Pēc tam pārņēmām iniciatīvu, sākām kontrolēt bumbu un veidot momentus. RFS ir augstas klases komanda, kas atsevišķās epizodēs mūs sodīja. Tagad jāatrisina atlikušais uzdevums un jānodrošina čempionu tituls. Tad skatīsimies tālāk...

Lemajičs pēc pārejas uz RFS divos mačos pret "Riga" guvis trīs vārtus. Sāpīgi?
Es šajos jautājumos neesmu lēmējs. Varu pafantazēt. Ja Lemajičs paliktu "Riga", tad Latvijā mums vispār nebūtu konkurentu. Un Eirokausos tad nospēlētu vēl sekmīgāk. Jo viņš jau bija iejuties kolektīvā, zināja visas nianses. Jā, šobrīd mums ir trīs dažāda plāna uzbrucēji [Romāns Debelko, Kamils Bilinskis un Miroslavs Slavovs]. Katrs no viņiem veica savu ieguldījumu kluba panākumos. Bilinskis guva vārtus atbildīgajās spēlēs, viņam ir vārtu gūšanas garša. Debelko arī bija rezultatīvs, taču tagad ir nedaudz saguris. Slavovs savukārt paguvis sasist sešus vārtus gan čempionātā, gan kausā. Tomēr Lemajičs ilgāku laiku bija šajā komandā. Protams, ka ir sāpīgi. Taču tāda ir futbolista dzīve. Nekad nav patīkami, kad savi spēlētāji iesit tavai komandai.

30. septembrī "Riga" spēlēs pret "Daugavpili", pēc tam izlaiž kārtu un sākas izlašu pārtraukums. Kā aizpildīsiet radušos 20 dienu pauzi?
Mūs sagaida Kipras brauciens. 5. oktobrī lidosim uz turieni. Kiprā aizvadīsim spēli pret "Paphos" komandu. Atbrauks potenciālie jaunpienācēji, kurus pārbaudīsim ar skatu uz nākamo sezonu. Puiši, kuriem šobrīd ir mikrotraumas, varēs tās izārstēt. Gatavosimies oktobra spēlēm. Svarīgi, lai tie spēlētāji, kurus izsauks uz izlasi, atgrieztos no turienes bez savainojumiem. Izlašniekiem bijusi liela slodze. Pēc Eirokausiem vadošajiem futbolistiem bija trīs dienu pauze, kamēr Oļegam Laizānam, Armandam Pētersonam un Vladimiram Kamešam bija jāaizvada divas spēles nacionālajā komandā.

Vai vispār vēlaties, lai puiši spēlētu izlasē? Jo tās ir sagrāves, slikts garastāvoklis, negācijas, kritika...
Ja atbildēšu "nē", sacīs, ka neesmu Latvijas patriots. Jebkurš kluba treneris ir ieinteresēts, lai viņa spēlētāji tiktu izsaukti izlasē. Jo tas ir prestiži. No citas puses, protams, pazūd komandas saspēle un atkal vajadzīgs laiks, lai to izveidotu. Vēl sarežģītāk, ja uz izlasi dodas vairāki spēlētāji. Jā, tagad Latvijas izlase piedzīvo sarežģītu posmu. Daudz negāciju, slikti rezultāti. Pieļauju, ka tur tagad nav tas patīkamākais fons. Novēlu šo situāciju izlabot, taču tas būs ļoti sarežģīti.

Valds Dambrausks, FK RFS galvenais treneris: "Tā bija izcila spēle abu komandu izpildījumā. Līdzjutējiem spēle noteikti patika, jo bija vārtu guvumi, drāma un cīņa līdz galam. Nevaru pateikt, ka mēs gribējām vairāk, taču mums tas [uzvara] bija vairāk nepieciešams. "Riga" ir esošie čempioni, kuri trīs reizes pēc kārtas spēlēja kausa finālā. Mūsu klubs smagi strādā, lai spertu nākamo soli. Tāpēc bija ārkārtīgi svarīgi saglabāt iespēju šosezon izcīnīt trofeju. Priecājos par spēlētājiem un kluba darbiniekiem, kuri ir pelnījuši šo finālu. Protams, uzdevums vēl nav izpildīts. Fināls būs smagāks par pusfinālu. Spēlēsim izbraukumā pret "Jelgavu", kas būs ļoti motivēta. Jelgavniekiem kauss ir vienīgā iespēja kvalificēties Eirokausiem. Līdz ar to finālā sacensību gars un vēlme uzvarēt būs tikpat augstā līmenī, kā tas bija nupat aizvadītajā derbijā.

Spēles ievadā kontrolējāt bumbu, guvāt vārtus, bet tad "Riga" savāca iniciatīvu savās rokās. Tā bija paredzēts?
Protams, vēlējāmies ilgāk būt ar bumbu. Tomēr tāda ir cilvēka būtība - tu iegūsti pārsvaru un centies to saglabāt. Pēc mūsu vārtu guvuma "Riga" sāka kontrolēt bumbu, bet mums radās labas iespējas pārejai uzbrukumā. Daudz zaudējām bumbu vienkāršās situācijās. Tad, kad varēja pieturēt un veikt vairākus pieskārienus, ar vienu pieskārienu atdevām bumbu atpakaļ pretiniekiem. Esmu apmierināts, kā pēc tam spēlējām aizsardzībā. Ļoti kompakti, palīdzot viens otram. Varu minēt, ka pirmajā puslaikā "Riga" ar bumbu bija 65%-70% no kopējā spēles laika. Taču būs grūti nosaukt sitienu skaitu, ko "Riga" izpildīja vārtu rāmī. Jo tādu nebija! Otrie vārti, kurus iesitām puslaika izskaņā, kļuva par izšķirošajiem.

Divi vārti pēc standartiem.
Esam labi šajā spēles elementā. RFS ir līderi šajā rādītājā. Jāatzīst, ka esam līderi arī ielaisto vārtu skaitā pēc standartsituācijām. Varu paslavēt savu asistentu Mariusu Skinderi par izcilu darbu pie šī spēles elementa. Ja nemaldos, esam guvuši 20 vārtus pēc standartiem, kas ir ļoti augsts rādītājs.

Cik svarīgi RFS būs izcīnīt kausu?
Katra trofeja ir svarīga. Mēs jau esam pārrakstījuši vēsturi, jo līdz šim RFS komanda nebija tik tālu tikusi. Mēs vēl nezinām, kas ir kausa fināls, kā tam gatavoties. "Jelgava" šajā ziņā ir pieredzes bagātāka. Lasīju, ka "Jelgava" ir otrā sekmīgākā komanda Latvijas kausa vēsturē [runa par izcīnītajām kausa trofejām starp vēl eksistējošām komandām]...

Tikai kausa ieguvēju "Jelgavā" gandrīz vairs nav...
Zinu. Taču katrs kluba jaunpienācējs ņem šo vēsturi līdzi. Spēlētājiem jāzina kluba vēsture un tas, par ko tie cīnās. "Jelgava" spēlēs finālu savā laukumā. Uzskatu, ka tā ir liela priekšrocība šai komandai. Iepriekšējā nedēļā nospēlējām Jelgavā 1:1. Paši redzējāt, cik sarežģīts mums bija tas mačs. Finālā nebūs favorīta. Uzvarēs komanda, kas būs labāk gatava un pieļaus mazāk kļūdu.

Tribīnēs redzēju Lietuvas nacionālās izlases galveno treneri Valdu Urbonu.
Sasveicinājāmies pirms spēles, pēc tam mazliet parunājām. Valds Urbons ir mans skolotājs [mentors]. Agrāk kopā strādājām Panevēžas "Ekranas". Viņš ir izcils treneris un cilvēks. Bija prieks redzēt Valdu Rīgā kopā ar savu asistentu Andriusu Skerlu. Ceru, ka viņi nebija vīlušies.