Dambrausks: "Lielisks fināls. Pirmā trofeja RFS vēsturē, taču noteikti ne pēdējā"

Dambrausks: "Mans darbs šovakar noteikti netika likts uz spēles"

Lietuviešu speciālists Valds Dambrausks savā dzimtenē bija spēlējis četros kausa finālos, vienreiz uzvarot 2015. gadā un divreiz 2016. gadā, taču zaudējot 2017. gada finālā. "Tādas emocijas pēc kausa iegūšanas vēl nekad nebiju jutis. Varbūt vienīgi pirmajā reizē ar "Žalgiri", taču domāju, ka šī reize bija citāda: ļoti smags fināls, mans pirmais fināls Latvijā. Puiši paveica lielisku darbu, un gribu uzslavēt arī "Jelgavu", jo finālā ir ļoti grūti piecelties, ja pirmajā puslaikā zaudē ar 0:2. "Jelgava" paveica ļoti lielu darbu un krietni sarežģīja mums dzīvi, un domāju, ka tieši šādiem fināliem arī būtu jābūt. Latvijas futbolam tas bija ļoti labs fināls," žurnālistiem sacīja 42 gadus vecais treneris.

Dambrausks piekrita, ka šis kauss ir īpašāks arī ar to, ka tas izcīnīts svešā valstī: "Jebkuru trofeju izcīnīt nav viegli, taču domāju, ka izdarīt to ārzemēs noteikti ir vēl sarežģītāk. Ja padomā, kā mēs šo trofeju ieguvām un kāds bija ceļš līdz tai: allaž spēlējām pret pašām stiprākajām komandām. Izbraukumā uzvarējām Valmieru un Liepāju, pusfinālā spēlējām pret čempioni "Riga", kas tobrīd bija ļoti labā formā, un finālā "Jelgavu" uzvarējām Jelgavā. Noteikti esam pelnījuši šo trofeju."

Ja vien nenotiks brīnums, arī šosezon RFS un Dambrausks paliks bez Latvijas čempiona titula, taču viņš neuzskata, ka Jelgavā izšķīrās viņa nākotne klubā: "Par to nebiju domājis un arī nedomāju, ka šodien izšķīrās mans darbs. Nezinu, kādēļ jūs gaidāt šīs intrigas. Mēs turpinājām strādāt, un man nebija absolūti nekāda spiediena, ka šī trofeja ir noteikti jāiegūst. Man ir vienošanās ar klubu, un man ir ļoti labas attiecības ar kluba prezidentu: tik labas, ka mēs varētu strādāt arī bez līguma parakstīšanas. Mēs koncentrējamies uz kluba izaugsmi. Šī ir pirmā trofeja kluba vēsturē, taču domāju, ka tādu vēl būs daudz. Ja šis klubs turpinās progresēt tādā pašā tempā un saglabās stabilitāti, tad esmu par 100% pārliecināts, ka nākotnē trofeju būs vēl vairāk."

"Man šķiet, ka otrajā puslaikā spēlējām krietni labāk nekā pirmajā," Dambrausks turpināja. "Pirmais puslaiks bija ļoti haotisks, nespējām ilgstoši kontrolēt bumbu, bet otrais puslaiks bija futbola paradokss: spēlē labi, bet ielaid vārtus. Visi pieci vārti tika gūti pēc standartsituācijām, tas arī bija galvenais faktors šajā spēlē. Protams, ir jāanalizē, kādēļ ielaidām šos divus vārtus, taču domāju, ka, neskaitot aizsargāšanos standartsituācijās, aizvadījām diezgan labu spēli. Vienīgais mīnuss šajā spēlē bija laukuma kvalitāte. Laukums bija pilnībā nespēlējams. Ja federācija vēlas pacelt futbolu šajā valstī, tad mums visiem kopā ir smagi jāstrādā: ne tikai futbolistiem, treneriem, bet arī biroju darbiniekiem, lai panāktu, ka laukums būtu nedaudz labāks. Taču pat uz tik smaga laukuma brīžiem spēlējām ļoti labi."

Pa zemi spēlēt nebija iespējams bumbas nemitīgās lēkāšanas dēļ, bet arī tālās piespēles izdarīt bija grūti vēja dēļ. "Kā lai šādos apstākļos veido spēles plānu? Manuprāt, esam vistaktiskākā komanda visā līgā. Allaž analizējam spēli, bieži mainām taktiku. Nezinu, vai pamanījāt, bet pat šodien pārtraukumā nedaudz pamainījām taktiku. Pirmajā puslaikā mums bija problēmas ar "Jelgavas" balsta pussargu [Igoru] Kozlovu, kurš pārāk viegli saņēma bumbu un tad piespēlēja starp līnijām. Tādēļ mēs vienu no mūsu uzbrucējiem nobīdījām zemāk un [no 4-4-2] pārgājām uz 4-4-1-1, un man šķiet, ka otrajā puslaikā liedzām viņam šo bumbas kontroli. Nebija viegli. Droši vien brīžiem izskatījās haotiski, brīžiem spēlējām diezgan labi, taču fināli tādi parasti ir. Emocijas, drāma, pagarinājums – tas bija labs fināls."

Tā kā jau trešdien gaida Rīgas derbijs "Skonto" stadionā, nosvinēt kausa iegūšanu RFS nebūs laika. "Būs mazas vakariņas kopā ar komandu, taču ballīte nebūs pārāk liela. Ir jāsaglabā vēsa galva, jo nedēļas laikā vēl palikušas divas svarīgas spēles. Kad šīs spēles būsim aizvadījuši, tad pēc sezonas beigām arī būs lielāka ballīte," teica Dambrausks. "Kā vienmēr saku, mūsu uzdevums ir uzvarēt nākamajā spēlē. Ja "Riga" pazaudēs šo titulu, mums ir jābūt gataviem to paņemt, taču zinām, ka jau ilgāku laiku mums pār situāciju tabulā nav pilnīgi nekādas kontroles. Mums ir jābūt 100% gataviem, lai trešdien uzvarētu "Riga" un tad arī "Ventspili". Ja "Riga" nosargās titulu, tad apsveiksim viņus ar to. Ja "Riga" titulu izlaidīs, mēs mēģināsim šo iespēju izmantot, taču man nav nekādu ilūziju – tādēļ šodienas spēle man bija ļoti svarīga, pirmā trofeja RFS vēsturē mums ir liels solis uz priekšu."

Ikstens: "Nesalūzām un neapstājāmies"

Ceturto kausu karjerā izcīnīja arī RFS pamatvārtsargs un kapteinis Kaspars Ikstens, kurš visus trīs iepriekšējos kausus ieguva tieši "Jelgavas" kreklā. Ja pirmo kausu Ikstens ieguva savā laukumā, "Jelgavai" Zemgales Olimpiskajā centrā pendelēs uzveicot "Skonto" – turklāt vienu no pendelēm iesita arī pats Ikstens -, tad nākamie trīs kausi izcīnīti sāncenšu laukumā – Ventspilī, Slokā un tagad arī (atkal) Jelgavā. "Protams, ka atceros visus savus kausus – tās ir tādas emocijas, kādas aizmirst ir grūti. Un šādas spēles gaitas laikam vēl nebija bijis," sarunā ar Sportacentrs.com sacīja 31 gadu vecais vārtsargs. "Līdz šim grūtākais fināls laikam bija, kad ar "Jelgavu" Ventspilī jau pirmajās minūtēs palikām mazākumā ["Jelgava" toreiz uzvarēja ar 2:0 – A.S], bet tik traka spēles gaita vēl nav bijusi…Papildlaikā jau varēja šķist, ka tūliņ jau būs pendeles, taču spējām uzvaru izraut pirms tām."

"Ļoti daudz izšķīra standartsituācijas. Bijām domājuši, ka spēli vairāk ietekmēs laukuma segums, bet izrādījās, ka tas būs vējš. Labi, ka pēc otrajiem ielaistajiem vārtiem neapstājāmies, nesalūzām un [Tomašs] Šimkovičs iesita izšķirošos vārtus. Pirmais puslaiks mūs varbūt kaut kādā ziņā drusku iemidzināja, jo bija ļoti laba situācija, bijām priekšā ar 2:0. Lai gan arī pārtraukumā bijām ļoti kaujinieciski noskaņoti un viens otru uzvilkām, taču diezgan muļķīgi ielaidām pirmos vārtus [pa taisno no stūra karodziņa]," sacīja Ikstens. "Sezona vēl nav beigusies – mums vēl ir teorētiskas iespējas. Taču iegūt kausu, protams, ir ļoti patīkami – tas ir liels pluss. Ja nu beigās Virslīgā tomēr paliksim tajā otrajā vietā, diez vai varēsim teikt, ka sezona būs bijusi baigi neizdevusies. Lai arī ambīcijas klubā, protams, ir ļoti augstas un tā otrā vieta ļoti grauž. Taču mēs izdarīsim visu, lai vēl pacīnītos: mēs noteikti vēl ticam, ka varam to izdarīt."