Pārsteidzošā "Leicester" centīsies saglabāt līderpozīciju cīņā pret MU

Premjerlīgas 14. spēļu kārta, mačs “King Power Stadium” arēnā, kur “Leicester City” uzņem titulētāko Anglijas komandu “Manchester United”. Pirms sezonas sākuma, kad tika izziņots spēļu kalendārs, diez vai pat paši kvēlākie Lesteras līdzjutēji atļāvās sapņot, ka 28. novembra vakarā skatīsies uz Luija van Gāla vadīto komandu kā pretendentu, kas atbraucis notraust nekaunīgo izlēcēju no virsotnes. Jā, iepriekšējā sezonā “Leicester” fantastiskā mačā pieveica “United” ar 5:3. Tomēr šobrīd situācija turnīra tabulā ir diametrāli pretēja, Klaudio Ranjēri vienība atrodas bagātākās futbola līgas galvgalī pēc vairāk kā trešdaļas nospēlētās sezonas, un šoreiz “United” ierodas ciemos ar mērķi apturēt pasaku. Katrā ziņā “Leicester” ir pelnījusi īpašu uzmanību šajā Premjerlīgas sezonā un nu ir pienācis īstais brīdis, lai īsumā apskatītos, kas tad ir tik īpašs šai komandai un kādi apstākļi ļāvuši attapties tabulas galvgalī.

2014. gada 21. novembrī tobrīd Naidžela Pīrsona vadītā “Leicester” atradās pēdējā vietā turnīra tabulā. Precīzi gadu vēlāk komanda no pašas virsotnes novēro titulētākos un bagātākos klubus. Anglijas Premjerlīgas līdzjutēji pārsvarā ar sajūsmu uztver drosmīgās un atraktīvās vienības panākumus, tomēr cik objektīvi un pamatoti ir šādi diametrāli pretēji lapsu rezultāti un cik ilgi tie varētu turpināties? Jāatzīmē, ka atrašanās pirms gada pēdējā vietā nebija gluži objektīva, Pīrsona vadībā komanda tieši tāpat kā šosezon spēlēja aktīvu un azartisku futbolu, un nevienu maču nebija zaudējusi ar vairāk kā divu vārtu starpību. Bet sezonas beigās "Leicester” ar uzvaru sēriju pierādīja, ka Premjerlīga ir turnīrs, kurā komanda ir cienīga atrasties. Un kā gan šajā sakarā neatcerēties šosezon aizvadītos vairākus mačus, kuros Ranjēri vadītā vienība pārtraukumā atradās zaudētājos pat ar divu vārtu starpību, tomēr atlikušajās 45 minūtēs spēja izraut neizšķirtus vai pat uzvarēt. Protams, tas tikai pierāda komandas raksturu, ticību sev, tomēr ilglaicīgā perspektīvā nevar cerēt uz nopietniem panākumiem ar šādu scenāriju.

Pēc 13 aizvadītajām kārtām “Leicester” ir izcīnīti 28 punkti. Nekad iepriekš Premjerlīgā šajā posmā līdervienībai nav bijuši tik maz izcīnītas balles, kas, bez šaubām, liecina par vājajiem top klubu rezultātiem līdz šim, tomēr nekādā ziņā nemazina Ranjēri komandas sasnieguma vērtību. Aizvadītajās cīņās ar lapsu piedalīšanos kopā ir gūti 48 vārti, jeb vidēji 3,7 mačā. Spēles taktika balstās uz principu – ar aktīvu presingu iegūt bumbu un pēc iespējami ātrāk, ar minimālu piespēļu skaitu nokļūt uzbrukumā un izdarīt sitienu pa vārtiem. “Leicester” atrodas otrajā vietā līgā šajā rādītājā – izdarītajos sitienos pa vārtiem ātrajos uzbrukumos, bet spēlēs ar lesteriešu dalību mači ir uzbrukumiem bagātākie. Lielisks veids kā piesaistīt sev neitrālu skatītāju simpātijas un pārliecinošs iemesls, lai “Leicester” mačus būtu vērts nepalaist garām.

Balstoties uz iepriekš minēto nonākam pie uzbrukuma līdera Džeimija Vardija, kurš ar 13 gūtajiem vārtiem ir rezultatīvākais spēlētājs līgā un iepriekšējā kārtā atkārtoja Rūda van Nīstelroja uzstādīto rekordu – gūti vārti 10 spēlēs pēc kārtas. Jeb citiem vārdiem sakot, tieši šovakar Vardijam būs iespēja uzstādīt uzbrucējiem jaunu latiņas standartu un tieši mačā pret “Manchester United”, kurā spēlēja leģendārais nīderlandietis. Nu jau Anglijas izlases uzbrucējs Vardijs ir kā radīts Ranjēri spēles principiem – ātrs, neatlaidīgs, vienmēr gatavs cīnīties jebkurā epizodē līdz galam un ir labs gaisa divcīņās. Neatsverams palīgs uzbrucējam ir Riads Mahrezs, kurš ne tikai teicami veido iespējas komandas biedriem, bet arī pats vienmēr ir gatavs sarūgtināt pretinieku vārtsargu. Tomēr nebūtu taisnīgi panākumos slavēt tikai šos divus spēlētājus. Marks Olbraitons un Denijs Drinkvoters šosezon ir manāmi uzlabojuši savu sniegumu, savukārt balsta pussargs N’Golo Kante, iespējams, ir būtiskākā “sastāvdaļa” panākumos un ne velti Ranjēri vairākas reizes spēlētāju salīdzinājis ar Klodu Makelele.

Tāpat nebūtu godīgi nepieminēt komandas treneri Ranjēri, kurš, izskatās, ir ieguvis otro jaunību un spēlētāji iedvesmu varoņdarbiem gūst tieši no itāļu speciālista neizsīkstošās enerģijas. Neieviešot kaut kādas radikālas un fundamentālas izmaiņas iepriekšējās sezonas taktikā, kas balstās uz ātru bumbas nogādāšanu uzbrukumā, Ranjēri atteicās no Pīrsona ieviestās piecu aizsargu shēmas, līdz ar to spēle ir kļuvusi drosmīgāka. Bet ne mazāka loma ir pozitīvajā atmosfērā kas valda komandas iekšienē. 12. kārtas mačā 11 metru soda sitienu izpildītājs Mahrezs to darīt ļāva Vardijam, lai rezultativitātes sērija netiktu pārtraukta, bet Ranjēri solījumam sagādāt komandai picu, kad tā spēs nosargāt savus vārtus sausā, uzmanīgi sekoja līdz praktiski visa angļu prese.

Protams, “Leicester” līdz šim bijis salīdzinoši viegls spēļu grafiks, tomēr arī to ir jāprot izmantot. Diez vai pat paši kvēlākie komandas līdzjutēji reāli cer, ka komanda varētu arī pēc 38 kārtām saglabāt pirmo vietu tabulā, jeb kaut vai atrasties četru labāko vienību skaitā. Diez vai tas ir reāli, tomēr neizskatās, ka “Leicester” spēlētājiem tas šobrīd vispār rūp. Komanda gūst baudu katrā mačā un par nākotni nedomā. Praktiski katrā Premjerlīgas sezonā atrodas kāda vidusmēra vienība, kura pārsteidz ar savu sniegumu, tomēr ne “Southampton” iepriekšējā sezonā, ne “Everton” vēl gadu iepriekš vai “Newcastle” nedaudz senāk, nebija izdevies atrasties līgas līderes statusā, kad aizvadīta trešdaļa sezonas, un tas tiešām ir ievērības cienīgs sasniegums.

Anglijas Premjerlīga, 14. kārta

Anglijas Premjerlīgas tabula

Rezultatīvākie spēlētāji