Draugiem.lv
Facebook
TwitterBūtu trenējies kaut uz asfalta...
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze
Nedēļa numur trīs manā blogu rakstīšanas karjerā - biju tā sailgojies pēc futbola, ka atgriešanās laukumā izdevās gan emocionāla, gan veiksmīga!
Iepriekšējās nedēļas spēlē ar "Ipswich Town" traumas bija dabūjuši uzreiz trīs pamatsastāva aizsargi, tā ka lietas pirms sestdienas spēles ar "Charlton" neizskatījās diezko spoži. Bija pat runas, ka klubs taisās izmantot tā saucamās "emergency loan" tiesības un izīrēt kādu aizsargu. Arī treniņprocess sanāca tāds samocīts laika apstākļu dēļ. Visu nedēļas pirmo pusi trenējāmies uz mākslīgajiem segumiem, jo temperatūra dažbrīd pat noslīdēja mīnusos, un visi dabīgās zāles segumi bija sasaluši! Mūsu līgā pāris spēles šā iemesla dēļ pat tika atceltas. Diemžēl, šie treniņi uz mākslīgā seguma tikai papildināja traumēto pulku, jo biežā segumu maiņa nebūt nenāk par labu spēlētāju veselībai. Taču par laimi vairāk neviens pamatsastāva spēlētājs savainots netika, pat vēl vairāk - nedēļas otrajā pusē atgriezās lielākā daļa traumēto, un reāli pret "Charlton" nevarēja spēlēt tikai viens aizsargs. Mani pašu tas gan īpaši neiespaidoja, jo pēc desmit dienām bez spēlēšanas biju pamatīgi noilgojies pēc futbola, un būtu trenējies arī uz asfalta, ja nepieciešams.
Pirms spēles jutos ļoti labi - pēc desmit dienu dīkstāves biju ļoti sailgojies pēc spēlēšanas, un pēc visas tās gaisotnes, kas valda ap pašu spēli. Kad spēles ir katru trešo dienu, brīžiem iestājas tāda kā rutīna, un nogurums sakrājas tik liels, ka to emociju nav tik daudz. Bet, kad desmit dienas netiec pie spēlēšanas, tad, atgriežoties laukumā, sajūtas ir tādas kā sezonas sākumā, kad beigušies pirmssezonas treniņi un organisms rautin raujas uz laukuma! Varbūt tāpēc arī kopumā izdevās tik veiksmīgi nospēlēt un pat gūt vārtus. Vārtus, starp citu, guvu ar kāju, kas ar mani pārāk bieži nenotiek!
Kopumā šo nedēļu var uzskatīti par veiksmīgu gan man, gan komandai, un tagad nevaru sagaidīt nākamo spēli pret "Norwich City". Sākas marts, un tas solās būt izšķirošais mēnesis cīņā par to, kurā vietā pabeigsim šo sezonu. Tāpat martā notiks arī fanu ilgi gaidītais mūsu derbijs pret "Preston North End". Nevaru sagaidīt!
nu tadjau premjerliga bus jasit septinus!
Paga, paga! Sezona vēl nav galā. Rēķini 10 klāt, lai pie reizes lieliskais Pahara veikums 2002.gada sezonā arī kādam būtu pa spēkam.
Pēc valodas spriežot ne tikai augsta līmeņa spēlētājs, bet arī arī inteliģents cilvēks! Lai veicas turpmāk!!!
Liels prieks par Tavu spēli, lai Tev izdodas tā spēlēt arī turpmāk!
Bet Gorksis ir iists Laachpleesis!
kad LV saaks maksaat taadas pashas algas kaa Uk, kad te buus taads futbola liimenis, kad te uz LMT virsliigas speeleem tribiines (kur nu vinjas ir) buus staavgruudaam aizsistas... tad arii speeleetaaji tieksies speeleet sheit... protams, ja vien vinjiem reaaali nespiidees speeleet kaadaa no futbola lielvalstu grandiem!
Malacis, Kaspar? Kādas ir sajūtas gūt tik daudz vārtus tāda ranga turnīrā spēlējot kā aizsargam?