BIMBAMBOLS: "FUTBOLS UN KARŠ" ATBILDES, 2.DAĻA.

Labvakar!

Tiem, kuri nenogura no pirmās atbilžu sērijas ( skatīt šeit: BIMBAMBOLS: "FUTBOLS UN KARŠ" ATBILDES, 1.DAĻA. ), piedāvāju otro sēriju.

5.jautājums. 

Klubs, kurš joprojām spēlē citas valsts futbola federācijas paspārnē. Kāds klubs un kāpēc?

Derry City F.C.

Augšā redzama bilde no Asiņainās Svētdienas ar britu armijas karavīriem, kuri izdzenāja un šāva uz protesta gājiena dalībniekiem.

Zemāk redzama bilde no mūsdienām, kura simboliski vēstī, ka jūs šķērsojat vietu, kur nonākat brīvā Derijā.

Derijas pilsētas Ziemeļīrijā oficiālais nosaukums ir Londonderija. Taču neviens īrs šo pilsētu tā neatļautos saukt, jo oficiālā nosaukuma pirmā daļa kalpo kā zīmogs Londonas virskundzībai Īrijas salas Ziemeļos. Derija ir unikāla ar to, ka tā ir otra lielākā pilsēta Ziemeļīrijā (100k iedzīvotāju), un tajā ir nospiedošs īru katoļu pārsvars iedzīvotāju vidū. Tikai nelielu pilsētas Rietumu daļu apdzīvo ieceļotāji no Britānijas salas. Līdz ar to šajā pilsētā vienmēr valdījusi nepamierinātība ar Īrijas sadalīšanu, tā ir bijusi protesta centrs pret Londonu un oficiālo Belfāstu. Vēsturē spilgti iegājusi tā sauktā Asiņainā Svētdiena jeb Bloody Sunday (kāds arī atcerēsies tai veltīto U2 dziesmu) kā tagad sauc 1972.gada 30.janvāra notikumus. Šajā dienā pilsētā tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret 342 cilvēku ieslodzīšanu cietumā bez tiesas par aizdomām dalībā Īru Republikāņu armijā (IRA). Akcijas laikā Britu armija atklāja uguni pret neapbruņotiem protestētājiem, nogalinot 14 miermīlīgos civiliedzīvotājus un vēl daudzus ievainojot. Derijā atrodas šai dienai veltīts muzejs, kuru ir bijis tas gods apmeklēt šo rindu autoram.

Šis stāsts faktiski ir pamats tam, kāpēc Derry City F.C. ir tas unikālais klubs, kurš jau vairākas desmitgades nespēlē Ziemeļīrijas, bet Īrijas čempionātā. Jau pirms Asiņainās Svētdienas notikumiem 1971.gadā Derry City mājas spēles čempionātā drošības apsvērumu dēļ tika aizliegts aizvadīt Brandivelas stadionā, kas ir pisētas galvenais stadions. Komanda spēlēja Koulreinā, kas atrodas 50km no Derijas Belfāstas virzienā.

1985.gadā Derijas futbola klubs iesniedza lūgumu uzņemšanai Īrijas līgā jeb Īrijas čempionātā. Tam bija nepieciešama īpaša izņēmuma kārtas atļauja no FIFA, kas tika iegūta. Kopš tiem laikiem Derry City atkal spēlē savā mājas stadionā Derijā.

Kopš 1985.gada Derry City ir divas reizes uzvarējusi Īrijas čempionātā, piecas reizes ieguvusi Īrijas kausu, kā arī 10 reizes (!!!) uzvarējusi Īrijas līgas kausā. 

6.jautājums.

Pasaules Kausa spēle, kuras laikā tika nošauti līdzjutēji, ienaidniekiem piebraucot pie kroga un atklājot uguni politisku iemeslu dēļ. Eiropas valstī un salīdzinoši nesen.

Īrija-Itālija. 1994.gads

2012.gada Eiropas čempionāta finālturnīra pēdējā grupas spēlē Īrijas izlase laukumā devās ar sēru lentīšu apsējiem (bilde augstāk). Lai pieminētu tos sešus nošautos īrus pirms 18 gadiem Lohinailendas pabā.

1994.gada 18.jūnijā Ņūdžersijā Pasaules kausa grupu turnīra ietvaros 75 tūkstošu skatītāju klātbūtnē Īrijas izlase ar 1:0 pārpēja Itāliju. Interesanti, ka šajā grupā, kurā vēl spēlēja Norvēģija un Meksika, visas komandas grupu turnīru noslēdza ar 4 punktiem (1-1-1) un visām bija neitrāla vārtu attiecība. No pirmās vietas kvalificējās Meksika ar visvairāk gūtajiem vārtiem (4), īri aizgāja kā otrie pateicoties uzvarai pār Itāliju. Kvalificējās arī Itāļi, kuri vēlāk spēlēja finālā, bet norvēģi devās mājās.

The Heights Bar ir pabs mazajā Lohinailendas ciematiņā (Ziemeļīrijā), kurš bija pazīstams ar to, ka tajā pulcējās īru katoļi. Liktenīgajā dienā tas bija piepildīts ar apmeklētājiem, kuri, saprotams, bija ieradušies skatīties Īrijas spēli pret Itāliju. Spēles laikā pabā ielauzās bruņoti Ziemeļīrijas lojālistu kaujinieki un atklāja uguni pret paba apmeklētājiem. Rezultātā tika nogalināti pieci un ievainoti seši paba apmeklētāji. Visi nogalinātie bija īru katoļi, vīrieši. Jaunākajam bija 34, bet vecākajam 87 gadi. Par šādas rīcības iemeslu vēlāk tika minēts tas, ka iepriekš Īru Nacionālās atbrīvošanas armijas (INLA) cilvēki esot nogalinājuši trīs UVF (Ulster Volunteer Force) jeb lojālistu kaujinieku biedrus.

UVF tiek klasificēta kā teroristu organizācija ne tikai Īrijā un ASV, bet arī Lielbritānijā. 

Jāatzīmē, ka jau pavisam drīz sekoja arī Īru Republikāņu armijas atbilde, nogalinot trīs augsti stāvošus UDA (Ulster Defence Association) biedrus. UDA ir lielākais lojālistu militārais grupējums Ziemeļīrijā.

The Heights Bar, kurā gan pats neesmu bijis, šodien ir atvērts no 10,00-23,00.

7.jautājums.

Spēle, kura izraisīja karu.

Salvadora – Hondurasa. 1969.gads.

100 stundu karš jeb futbola karš. Spāņu valodā La guerra del fútbol. Futbols ir spēle, kuras vārdā ir nosaukts karš. Tas ilga no 1969.gada 14.-18.jūlijam starp Salvadoru un Hondurasu. Vēsturē tas paliks ar nosaukumu Futbola karš, lai gan dziļākie iemesli konfliktam, protams, nav saistīti tiešā veidā ar futbolu. Konflikta pamatā ir Salvadoras emigrantu uz Hondurasu ilgstošās naida attiecības ar Hondurasas vietējiem bagātajiem zemju lielīpašniekiem, kuru ekonomiskais spēks un lobijs valdībā neļāva realizēt iebraukušo salvadoriešu ieceres uz cienīgu dzīvi un cerībām uz lielākām zemes platībām. Tā vietā viņi esot saņēmuši apspiešanu un naida pilnu izturēšanos, genocīdu no vietējo hondurasiešu puses.

1969.gada vasarā- laikā, kad attiecības bija stipri nokaitētas, sagadījās, ka tieši Salvadorai ar Hondurasu Pasaules kausa CONCACAF atlasē uz 1970.gada Pasaules kausa finālturnīru bija jātiekas play-off spēlēs. Jau pirmajā spēlē 8.jūnijā Tegusigalpā (Hondurasa) notika kautiņi starp izlašu līdzjutējiem. Spēli uzvarēja Hondurasa ar 1:0. Otrajā spēlē Salvadora savās mājās 15.jūnijā uzvarēja ar 3:0, un šī mača laikā nekārtības un kautiņi jau bija ievērojami lielāki. Izšķirošā spēle notika Meksikas galvaspilsētā Mehiko 26.jūnijā, kur dramatiskā cīņā Salvadora uzvarēja papildlaikā ar 3:2.

Tieši šajā dienā (26.jūnijā) Salvadoras valdība pārtrauca visas diplomātiskās attiecības ar Hondurasu un paziņoja, ka Hondurasas valdība nedara neko, lai apturētu genocīdu pret salvadoriešiem Hondurasā.

Pāris nedēļas vēlāk- 1969.gada 14.jūnijā Salvadora uzsāka militāru uzbrukumu Hondurasai, kurš ilga aptuveni 100 stundas. Amerikas Valstu organizācija (organization of American States), kuru veido 35 Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstis, jau nākamaajā dienā pieprasīja Salvadoras armijas atkāpšanos, taču uzreiz tas nelīdzēja. Vēlāk gan karadarbība tika apturēta un jau 2.augustā visi Salvadoras armijas spēki Hondurasas teritoriju bija pametuši.

Un paliks vēl trešā daļa. Par to atkal kādu vakaru.

Bimbis