Sporta vēsture stāsta, ka Latvijas teritorijā darbojušās kopumā trīs kamaniņu trases – Siguldas, Cīrulīšu un Murjāņu sporta skolas trases. Savulaik Latvijā sacensības notika arī netālu no Cēsīm esošajā Cīrulīšu kamaniņu trasē, no kuras mūsdienās palicis pāri betonētais trases veidols, kas apaudzis ar sūnām un krūmājiem - pēc Siguldas uznāciena vēsturiski pirmā kamaniņu trase Padomju Savienībā vairs nespēja konkurēt un tika pamesta. Sava trase ir arī Murjāņiem pie Lojas upes - celta no koka dēļiem, un, starp citu, joprojām interesentiem pieejama (to apliecina arī interneta vidē pieejams jauniešu filmēts videomateriāls no izklaides šajā trasē).

Toties Siguldas kamaniņu un skeletona trasē, kā jau sporta cienītājiem zināms, notiek aktīva darbība – treniņi, sacensības un darbs trases pie trases labiekārtošanas, kā arī drīz sāksies starta estakādes celtniecība. Tieši pateicoties Siguldas trasei mums ir olimpisko spēļu bronzas medaļas īpašnieks kamaniņu sportā Mārtiņš Rubenis, Eiropas čempions bobslejā Jānis Miņins ar savu komandu, brāļi Dukuri skeletonā, tāpat daudzi citi sportisti, kuri sasnieguši teicamus rezultātus pasaules elites mērogā.

Katru ziemu, it īpaši pēc labiem startiem Pasaules kausa posmos, aktuāls kļūst jautājums par iespējamo Siguldas trases pārbūvi, lai to piemērotu bobsleja vajadzībām un nezaudētu bobsleja tradīcijas Latvijā, jo kvalitatīvi trenēties ar četrinieku bobu Siguldā pašlaik nav iespējams, nemaz nerunājot par augsta līmeņa sacensību rīkošanu. Šī problēma ir jārisina, taču - risinājumam jābūt tādam, lai tas neapdraudētu veselību trasē startējošajiem kamaniņbraucējiem. Ziema atkal klauvē pie durvīm, tāpēc eSports.lv centās skaidrot šā brīža situāciju, par iespējamajiem risinājumiem iztaujājot Siguldas trases direktoru Daini Dukuru un aktīvo Latvijas bobsleja lietu bīdītāju Zinti Ekmani.