Vakar vēroju šo spēli klātienē. Nu, ko, lai saka. Viens punkts arī ir punkts, bet tomēr, protams, visi cerēja, ka iegūsim 3 punktus, jo tad uz Vankūveras Ziemas Olimpiskajām spēlēm aizbrauktu 7. vietā R konferencē.

Varēja just, ka puiši ir pamatīgi noguruši. 4 spēles 7 dienās. Nu, spriediet paši par to, cik viņi svaigi varēja būt. Šo nogurumu varēja just, jo bija diezgan neprecīzas piespēles, pazaudētas ripas savā zonā un ne līdz galam nostrādāti uzbrukumi. Bet tāpat liels prieks par to, ka cīnījās līdz pat pēdējai minūtei! Pamatlaiks beidzās 1:1, tātad, diezgan labi tomēr nostrādājām aizsardzībā, taču arī CSKA ir bijis noslogots grafiks, līdz ar to, arī viņiem bija nogurums.

Edgars Masaļskis. Nu, jācer, ka 17. februārī 07:00 viņš būs ierindā, jo vakar klupdams krizdams cīnījās vārtos. Malacis! Vienā epizodē, kad viņš nedaudz cieta, man jau ienāca prātā doma, kas notiks, ja viņš nevarēs turpināt spēlēt? Un, nē, es mazāk domāju par RD kā par Latvijas izlases sniegumu Vankūverā. Bet, paldies Edgaram, viņš piecēlās un turpināja spēlēt. Ja man būtu cepure, es to noņemtu.

Tiesneši. Es nekad neesmu apvainojusi tiesnešus par ļoti negodīgu tiesāšanu (iekš KHL), taču vakar. Epizode, kad ļoti rupji nospēlēja pret mūsu vārtsargu, viņus atstāja vienaldzīgus. Vēl bija šādas tādas neprecizitātes viņu lēmumos, taču tiesnešu lēmums taču vienmēr ir pareizākais.

Vakar es tā pavēroju visus līdzjutējus. Mēs bijām vairāk kā 10 000, katrs ar savām problēmām, plusiem un mīnusiem, taču mūs vieno kaut kas ļoti liels un skaists – hokejs.

Spēle bija tiešam laba, ar pozitīvām emocijām un vienu punktu dosimies uz Kanādu. Tagad mūs gaida pāris negulētas naktis un emociju jūra.

Lai izdodas!