"Jau pavasarī man kļuva skaidrs, ka šis gads Ventspilī būs pēdējais. Kluba vadībai padomā bija tāds attīstības ceļš, uz kura es sev neredzēju vietu. Es nebiju gatavs realizēt tos uzdevumus," kamēr sieva ar bērniem iepērkas, Romāns Grigorčuks, nu jau bijušais "FK Ventspils" galvenais treneris skaidro izveidojušos situāciju.

Grigorčuks Latvijā ir jau 11 gadus. Sākumā kā Dinaburg spēlētājs, vēlāk treneris. Ventspilī ritēja jau ceturtais darba gads.

Kad parādījās plaisa starp jums un kluba vadību?
Plaisas nav. Mums vienkārši ir atšķirīgs skatījums uz nākotni. Ļoti iespējams, ka arī finansiālā krīze, kas skārusi Latviju, ietekmēja kluba vadības domas. To man grūti vērtēt. Tiem, kas klubam dod naudu un izvirza mērķus, un tiem, kas tos realizē, nav obligāti būt draugiem, bet ir jābūt domubiedriem. Ir jābūt komandai, kurā viens otram uzticas. Tikai tā var sasniegt mērķus. Es tādā kluba attīstības modelī sev vietu neredzēju. Bet lēmumus pieņem tie, kas finansē. Loģiski.

Tomēr diez vai domāji, ka šķiršanās brīdis būs 10.augustā?
Sirds dziļumos gribēju spēlēt Čempionu līgā, tam gatavojos - tas tomēr ir katra trenera sapnis. Taču pēc sarunas 10.augustā viss bija skaidrs. Biju gatavs arī šādam variantam kaut par to iepriekš daudz nebiju domājis. Biju pārņemts ar gatavošanos spēlēm.

Kā apkārtējie uzņēma tavu šķiršanos no "FK Ventspils"?
Pat nebiju gaidījis tādu reakciju. Pāris nākamajās dienās man bija vairāk kā 100 zvani. No komandas, no bijušajiem spēlētājiem, no Ukrainas. Patīkami, ka zvanīja un īsziņas sūtīja arī daudzi jaunie komandas spēlētāji, kurus sastāvā nemaz tā neliku. Vieta sastāvā bija jāizcīna, tāda ir mana pieeja. Neesmu un nebūšu komandas atjaunināšanas mākslīga ceļa piekritējs. Visam jānotiek dabiski un pakāpeniski. Tādās reize pa īstam apjaut, ka dzīve futbolā nav bijusi velta. Nē, žēlošana man nebija vajadzīga. esmu pats gana stiprs. Taču ir patīkami apzināties, ka tavs liktenis nav vienaldzīgs.

Ar kādām izjūtām skatījies spēli pret "FC Zurich"?
Noteikti bez aizvainojuma un ļoti vēlot panākumu. Trenera darbā tu nedrīksti pārāk sapriecāties, bet nevajag arī pārāk pārdzīvot neveiksmes. Tā ātri var sadegt. Tev ir jābūt gatavam visādiem pavērsieniem un likteņa triecieniem, jo esi izvēlējies šādu profesiju. Skatījos pa televizoru un dzīvoju līdzi.

Domas neesi mainījis - pretinieks nebūt nebija neuzvarams.
Nē. Es jau biju paspējis noskatīties viņu spēles ierakstu un papētīt. Situācija nebija bezcerīga. Cik mums bija procentu - 25, 10 vai 1, neteikšu. Taču pat ja ir 1%, arī tad jādara viss, lai to izmantotu. Pieļauju, ka šveicieši var spēlēt labāk, bet arī Ventspils to var. Tāpēc uz atbildes maču jādodas nevis ar paceltām rokām, bet ar apņēmību. Var tak pafantazēt - ja spēles sākumā izdodas izvirzīties vadībā ar 1:0, ja paveicas... Futbols vienmēr piedāvā variantus.

Ko tu vakardienas spēlē būtu darījis citādāk nekā Dzavatjeri?
Par šo un citiem ar spēli saistītiem aspektiem negribu izteikties. Tas nebūtu korekti. Jā, man būtu gribējies būt kopā ar komandu šajā spēlē, kur jau bija Čempionu līgas elpa. Taču izveidojās citi apstākļi un pieņēmu šādus spēles noteikumus.

Vai ir kādi piedāvājumi darbam ārzemēs?
Daudz nav, bet ir. Ir interese no Ukrainas, Baltkrievijas. Taču kamēr nav nekā konkrēta, par to nav vērts stāstīt. Var desmit reizes zvanīt, runāt, bet sanāk pa tukšo.

Ar trijiem Latvijas čempiona tituliem un spēlēšanu Sadraudzības kausā jau esi iemantojis reputāciju.
Pašam par sevi grūti spriest un grūti novērtēt. Kaut kādu priekšstatu dod telefona zvanu skaits un interese par mani. Šis Ventspils sāts ir ar rezonansi. Par Ukrainu nebrīnos, bet izrādās mani zina arī Baltkrievijā... Krievijā varbūt varētu aicināt pirmā līga, vai premjerlīgas lejasgals. Vadošās komandas lido citā orbītā. Varētu jau strādāt arī citās valstīs, tomēr, lai klubā viss būtu sakārtots. Tikai tad var strādāt ar maksimālu atdevi un gūt rezultātu.

Vai tagad vasarā atvaļinājumu laikā negribas atvilkt elpu?
Nemaz nē. Ļoti gribas strādāt un to būtu gatavs darīt bez atelpas. Jūtos ļoti motivēts un darbā mestos ar lielu azartu. Tomēr pa galvu, pa kaklu nemeklēju un uz katru piedāvājumu neesmu gatavs atsaukties. Vajadzīgs labs variants. Gribētos būt tādā komandā, kurā man būtu attīstības iespējas. Kur es varētu sevi pilnveidot. Jā, arī Ukrainā un Baltkrievijā ir krīze, tomēr futbola līmenis tur ir labs. Nu vislabāk būtu, ja šis klubs spēlē Eirokausos, jo tam tomēr ir savs smeķis. Pavisam cita atmosfēra ir apkārt. Pagaidām uzturos Latvijā, lai nav jāceļo šurpu turpu. Nogaidu. Palīdzu arī vecākajai meitai iekārtot dzīvi, kad vecāku nebūs blakus. Viņa mācās ERSEBA un latviski runā bez problēmām.

Vai "FK Ventspils" ir spēlētāji, kurus tu gribētu redzēt arī savā nākamajā komandā?
Treneris komandu veido, balstoties uz savu spēlēs koncepciju. Jā, arī Ventspilī ir spēlētāji, kuru būtu noderīgi citā komandā, arī ja tā spēlē augstākā līmenī. Uzvārdus nesaukšu, taču, ja sākšu strādāt un tur būs vajadzīgs papildinājums, vērsīšos pie Ventspils kluba vadības.

Vai tā var būt, ka futbolists ir labs, bet nevar iejusties kādā komandā vai sastrādāties ar kādu treneri. Un, vai pašam kas līdzīgs ir gadījies?
Kādos 85 % gadījumu, ja ir labs spēlētājs, spēlēs jebkurā klubā, bet atlikušie procenti var būt izņēmums. Faktori var būt visdažādākie. Viens piemērs ir arī man - Kristaps Grebis. labs futbolists, taču Ventspilī viņam nesanāca. Klāt nāca traumas. Es tagad priecājos, ka Liepājā Grebim spēle aizgāja.

Kāds futbolists ir parocīgāks - precēts vai neprecēts?
Precētie it kā ir nosvērtāki. Tomēr var būt izņēmumi. Toties neprecētajiem ir tikai savas problēmas, bet precētajiem te nesaskaņas ar sievu, te bērns saslimst. Tas iespaido arī viņu. Ideāla modeļa nav.

Cik lielā mērā ģimene sekoja tavām gaitām futbolā?
Pat par daudz. Par daudz pārdzīvoja zaudējumus. Tāpēc pēc uzvaras pār BATE" tūlīt piezvanīju uz mājām un klausulē dzirdēju sajūsmu caur asarām. tagad ģimeni gaida jauns pārbaudījums. Jau ir.

Cik daudz tu pats un arī kopā ar spēlētājiem skatījies pretinieku spēļu ierakstus un tos izvērtēji?
Daudz. Viens un arī ar komandu. Pirms "BATE" mača noskatījāmies vienu spēli un tad vēl bija trīs izvilkumi. Pēc tam teorētiski vēl analizējām redzētu, lai katra uzdevumi spēlē būtu skaidrāki.

Cik svarīgas tev kā trenerim ir spēlētāja profesionālās, cik cilvēciskās īpašības?
Ideāli, ja ir labs futbolists un arī labs cilvēks. Ņemot vērā darba specifiku, priekšplānā izvirzu profesionālās īpašības. Dažas rakstura iezīmes varu pieciest, bet līdz laikam. Galīgu nelieti gan komandā neturētu.

Kā šķīrāties ar Mentešašvili?
Cieši paspiedām viens otram roku. Viņš bija sarežģīts cilvēks, taču centās sevi pilveidot un ieklausīties. Citādi tak nebūtu dabūjis līgumu Izraēlā un mani tas priecē, ka viņam ir labi.
Šķirāmies, cieši paspiežot viens otram roku. Vēlu veiksmi atrast pēc iespējas labāku turpmākā darba variantu.

parsportu.lv