Bija 2004. gada 18. decembra pievakare Liepājā. Īsi pirms pieciem notiek vēl iesildīšanās, bet tribīnes ir samērā tukšas, jo Rīgas fanu autobuss kaut kur pa ceļam uz Liepāju ir noplīsis. Šai vakarā ir jānotiek spēlei kas izlems, būt Rīgai pārstāvētai kādā starptautiskā basketbola turnīrā vai nē. Uz jaundibināto Baltijas Basketbola Līgu sev vietu jau bija nodrošinājušas abas LBL līdervienības, BK Ventspils un Valmieras piens, bet trešās ceļazīmes liktenim bija jāizšķirās šai vakarā. Līvu alus tobrīd atradās 3. vietā regulārajā turnīrā, un ja todien uzvarētu, vai ari zaudētu ar max 3 pts starpību, tas iespējams būtu ļoti daudz mainījis Latvijas basketbolā turpmākajos gados. Baronam bija nepieciešama uzvara ar vismaz 4 pts starpību, un zinot kāds bija liepājnieku sastāvs, riidziniekus glābt varēja tikai brīnums. Liepājas sastāvā togad bija 4 leģionāri, kamēr barona spēks pilnībā balstījas uz pašmāju spēlētāju pleciem.
Fanu autobuss tika salabots, un tie ieradās uz 3. ceturdaļas sākumu, un viesi ar aktīvu fanu atbalstu izvirzīojās vadībā un noslēdza 3. ceturdaļu ar 7 pts pārsvaru. Pēdēja ceturdaļā viesi ātri panāca arī +16, un likās ka uzvara jau kabatā, bet tā nedomāja liepājnieki, kuru amerikāņu saspēles vadītājs Džeisons Kolmens sameta riidzinieku grozā 3 tālmetienus pēc kārtas, un 22 sekundes pirms beigām vairs tikai +6 un Liepāja nokļuva tikai viena metiena attālumā no BBL. Tomēr atlikušajā laikā mājinieki pat nespēja uzsist sodu, un spēle tā arī noslēdzās.
Rezultatīvākais uzvarētāju sastāvā bija A. Brūniņš, kurš guva 28 pts.
Kā ir izrādījies vēlāk, Liepāja tā arī nekad nav spējusi nokļūt tuvāk BBL augstākajai divīzijai, kā tas bija tovakar, 22 sekundes pirms spēles beigām.
Togad jaundibinātais BA Rīga bija 6. vietā, bet Falco ieņēma pēdējo vietu.
Tā paša gada pavasarī savu darbību izbeidza BK Skonto, ar 38:111 zaudējot regulārā čempionāta pēdējo spēli, bet nedaudz vēlāk arī finālsēriju ar 0:4.
Ar to es gribēju pateikt, ka pat ar visu to, ka Rīgā nepastāvēs ASK, šo brīdi nevar salīdzināt ar 2004 gada rudeni, kad tika sasniegts smagaakais punkts Rīgas basketbolā, un tieši šī spēle manā skatījumā bija pirmais un iespējams svarīgākais pagrieziena punkts uz augšu, pēc smagā kritiena lejup.