Šodienas spēlē trešajā ceturtdaļā uztaisīji izšķirošo izrāvienu, realizējot trīs trīnīšus pēc kārtas, lai gan šosezon līdz šim biji realizējis tika 7% tālmetienu. Kā izdevās beidzot atvērties?
Tā sanāca, vienkārši brīvs metiens. Kādam bija jāmet, sanāca, ka es. Šoreiz iekrita. Nekas īpašs. Vakardienas treniņā vairāk pametām metienus, bet tā, ka speciāli gatavojos, tā nebija. Šodien es iemetu es, rīt jau kāds cits.
Kas bija galvenais kas palīdzēja šodien izcīnīt uzvaru?
Aizsardzībā noturējām pretinieku, ļāvām maz iemest. Mēs arī maz iemetām, bet tomēr vairāk. Līdz ar to domāju, ka aizsardzība un ielikt pāris pus ātros.
Šobrīd turnīra tabulā esat ceturtajā vietā. Cik stipri paši jūtaties?
Jātiek play-off un jāskatās kas nāks pretī, tad arī redzēs. Tās augšējās komandas ir pastipras. Līdz ar to tīri objektīvi arī esam kāda ceturtā, piektā vieta. Ja play-off nāk kāda vājāka komanda pretī, tad varam cīnīties. Pret Jūrmalu varētu būt grūti, pārējie ir daudz, maz līdzīgi. Vismaz man tā liekas, varbūt kāds domā savādāk.
Esi komandas otrais rezultatīvākais spēlētājs (13,6), labākais cīnītājs par atlēkušajām bumbām (8,7). Kā pats vērtē šo sezonu savā izpildījumā?
Nekas īpašāks kā parasti. Spēles laiks ir pietiekoši liels, līdz ar to tās bumbas reizēm pašas iekrīt rokās. Nav tā, ka justos īpaši spēcīgāks par kādu no komandas biedriem. Vienkārši kāda pieredze uzkrāta, kāda bumba iekrīt rokās, kaut kas iekrīt grozā. Sanāk arī normāli patrenēties trīs reizes nedēļā, viss iet uz augšu. Man liekas, ka mēs visi stipri līdzīgi esam. Vienu dienu viens, otru dienu otrs.
Viens tehniskāks jautājums. Tev ir kreisās rokas metiens. Vai tas dod kādas priekšrocības pretinieka apspēlēšanā?
Es domāju, ka nekāds dižās. Ja vienreiz pirmajā uzbrukumā aizeju ar kreiso garām, tad otrajā pretinieki jau vairāk vai mazāk saprot. Tad jau treneri arī reizēm bļauj, ka man jāsedz kreisā roka, līdz ar to visi jau visu zina. Varbūt ir grūtāk, neesmu par to domājis (smejas).
Kurš ir nepatīkamākais pretspēlētājs 2. divīzijā, kuru tiešām negribas segt?
"Ventspil" tur ir vairāki tādi, kas ļoti agresīvi iet uz grozu, bet tā vienu izcelt nevar. Var izcelt komandas. "Ogre" bija agresīva pret mums, "Ventspil". Zini, mēs jau neesam vairs tik jauni. Puišeļi nāk pretī, skrien. Tad mums ir vairāk jāpaskrien, jāpiepūlas. Pats uz apakšu spēlēju, tad nāk masīvāki pretī un tad ar tiem ir grūtāk, bet nav tā, ka nevarētu noturēt.
Ar Saldus komandu jau esi no 2006. gada...
Neskaitāmus gadus (smejas)!
... no Amatieru Basketbola Līgas laikiem. Kā pa šiem gadiem komanda mainījusies?
Līdz šim mainījās minimāli. Šis pēdējais gads bija tāds, ka daudz kas jauns. Pus komandu nepazīsti, domā – kur tādi radušies? Kad iespēlējās, tad viss ir kārtībā. Visi normāli džeki. Līdz šim gandrīz visi bija vietējie, tagad nomainījās, vairs nav visi saldenieki. Ja pašam gribās spēlēt, tad jāspēlē ar tiem kas ir.
Kādas redzi komandas turpmākās perspektīvas? Cik augstu var kāpt?
Ja godīgi grib kaut kur kāpt, tad ir jāmeklē droši vien papildinājumi vairākās pozīcijās. Tad var domāt par kaut ko. Ar šādu sastāvi, es domāju, tā vieta turnīra tabulā ir labāka, kā varbūt kāds domāja. Ja gribam kaut kur kāpt, tad klubam tas darbs ir jāuzņemas profesionāli. Pagaidām savācamies, patrenējamies, uzspēlējam. Kas sanāk, tas sanāk. Protams, atsevišķi spēlētāji ir ar potenciālu, piemēram, Zeps. Pārējie esam vienādi.
Kādi tev pašam personīgie mērķi basketbolā?
Kur vairs mērķi? 24 gadi jau. Uzspēlēt Saldū, kamēr mani vel tur. Esmu priecīgs, ka varu spēlēt. Pie tā arī jāpieturas, pagaidām. Jācer, ka te turpināsies attīstība un būšu vajadzīgs. Cik varēšu, tik palīdzēšu.
Atskaitot to, ka pats spēlē. Vai seko līdzi Latvijas basketbolam?
Jā, protams! Pats mēģinu kaut ko žurnālistikā darīt, tā kā sanāk vairāk līdzi pasekot sportam. Tā kā zinu kas notiek.
Bija viens tāds gads kad Latvijas basketbola augstākajos plauktos sanāca skandāls. Kopš tā laika skatītāju rindas ir krietni kritušās, arī Saldū tribīnēs līdzi jutēju rindas kļuvušas nedaudz šķidrāks. Kas būtu jāizdara Latvijas basketbolam, lai tribīnes atkal būtu pilnas?
Superklubs jānoorganizē, kas labi spēlē. "VEFs" kaut ko cenšas. Viņi spēlē ULEBā, cilvēki īsti nenovērtē, ka tur brauc, teiksim, ceturtā spēcīgākā Spānijas komanda. Tagad viesiem ir hokejs. Es domāju būs lielas uzvaras, būs arī skatītāji. Ir jābūt vismaz vienai spēcīgai komandai Latvijā, kas spēlē tuvu Eirolīgas līmenim. Šitādos rajonos, ja ir komanda, tad vietējie skatītāji atnāk. Piemēram – Līvānos, Gulbenē, Valmierā, tur jau nāk. Rīgā pieprasījums nav. Mums jau ar jāpriecājas, ka atnāk tik daudz, pat Rīgā tik daudz citreiz neatnāk.
Pastāsti par Dāvi Pabērzu ārpus basketbola.
Strādīgs cilvēks. 24 stundas, 7 dienas nedēļā (smejas). Nē tik traki nav. Tagad, kā jau teicu, mēģinu žurnālistikā ielauzties. Parakstu vienam portālam rakstus. Mācības pagaidām esmu pabeidzis, domāju varbūt vel vajadzētu pieķert klāt, bet jāskatās kā ar darbu var savienot. Gribas nostabilizēties un tad domāt kaut ko tālāk. Zini, vel jaunība, gribas patrakot. Negribas tā, ka bija posms, kad divus gadus nostrādāju. Tad baigais nogurums un basīti vakaros vairs negribas. Sapratu, ka pagaidām jāpiebremzē ar darbu un jāpadara tas, kas dzīvē patīk.

Basketbola klubs Saldus - Jaunumi
twitter.com