"Puiši, sezonas galveno uzdevumu esam izpildījuši un iekļuvuši 1.līgā. Sezonā mums daudz paveicās un šajā sērijā Jelgava nospēlēja meistarīgāk," pēc spēles rezumēja galvenais treneris Ints Vancāns.

Viedokļu ir daudz. Vārtsargs Atis Upenieks neslēpa, ka sezonas laikā cerējis, ka komandu kāds atvēsināss. "Vienubrīd visiem bija ļoti sakāpis galvā. Teikšu atklāti - cerēju, ka piedzīvosim kādu zaudējumu,"

Tāpat attiecībā zaudēto sēriju varam likt galdā divus faktus. Viens - Henrijs Uzraugs (savulaik kandidēja uz "Dinamo-Juniors") nocīnījās kā zvērs, taču, ja sērijas otrajā mačā Jelgavā pie 3:0 būtu realizējis izgājienu viens pret viens, no 0:4 Jelgava neatspēlētos un sērija beigtos jau Jelgavā (nav runa, kā būtu, ja būtu, - bet cik daudz izšķir šķietami nemanāmas nianses—vēlreiz atkārtošu, ka aprakstītajā epizodē Henrijs jau bija burtiski izģērbis vārtsargu, taču sitot bumbu tukšajos vārtos trāpija ar nūjas pašu, pašu galu un tā aizleca sāņus - pie vārtsarga. Laikam kāds tur augšā to redzēja un nolēma mūs SODĪT - kopš tās minūtes veiksme uzgrieza muguru un viss pavērsās pret mums. Astoņi zaudēti vārti pēc kārtas un pirmais zaudējums sezonā pamatlaikā—tas bija zirga spēriens pa pautiem. Šoks. Pirms izšķirošā mača Ķekavā bija jūtams, ka komandā strāvo nepatīkams gariņš. Šķietami viss labi, visi lieliskā omā un smejas, taču nepameta bažīga sajūta, ka tas patiešām notiek - it kā virs komandas galvām būtu nogūlies melns plīvurs. Spēlētāji laukumā izskatījās kā sasietām rokām - tikai 3.periodā, kad ūdens jau smēlās mutē, pie 3:4 "buldogi" sāka spēlēt savu spēli. Taču bija par vēlu...

Turpinājums šeit: http://kekavasbulldogi.lv/