Kostusevs: Par Šveices florbolu, pirmajiem vārtiem un komandu (1. daļa)

Izmantoju atpūtas brīdi starp treniņiem, lai uz sarunu aicinātu 26 gadus veco florbolistu, kas kļuvis par pirmo latvieti, kurš ticis pie iespējas demonstrēt savas spējas Šveices augstākās līgas (NLA) turnīrā. Saruna sadalīta divās daļās. Jūsu uzmanībai – 1. daļa.




Kāda bija tava motivācija pēc lieliskām pēdējām sezonām „Lielvārdē” doties uz ārzemēm?
Kostusevs: Iepriekš biju pateicis sev, ka vairs uz ārzemēm nebraukšu, taču saņēmu piedāvājumu no Šveices un izmantoju to. Gribējās izbaudīt Šveices florbolu, jo skandināvu jau bija praktiski zināms.

Pastāsti to ceļu, kā tiki „Grünenmatt” komandā?
Kostusevs: Jau pasaules čempionāta laikā mani uzrunāja NLB (Šveices otrās spēcīgākās līgas) „UHT Eggiwil” kluba treneris, kas piedāvāja braukt un spēlēt. Teicu, ka varam runāt pēc sezonas. Kad beidzās sezona, visu apdomāju un nolēmu piekrist viņu piedāvājumam. Aizbraucu jūnijā uz nometni. Komandai patika mans sniegums. Tajā pašā laikā ģeogrāfiski netālu atradās arī NLA klubs „UHC Grünenmatt”, kas mani noskautoja un nāca ar piedāvājumu. Gribējās izmēģināt spēkus augstākajā sabiedrībā, tāpēc piekritu „Grünenmatt” piedāvājumam.

Kad pirmo reizi sanāca pārbaudīt savus spēkus kopā ar jauno komandu?
Kostusevs: Vasaras turnīrs „Czech Open” bija pirmais nopietnais pārbaudījums ar komandu. Starpsezonā bija nomainījušies 11 spēlētāji, tāpēc treneris daudz eksperimentēja ar sastāvu. Gan paša, gan komandas sniegums turnīrā bija pietiekami labs.

Kas bija pirmais, ko, ienākot komandā, saprati, redzēji, sajuti?
Kostusevs: Fiziski jutos ļoti labi, jo biju īpaši tam gatavojies. Kopumā viņu florbols ir ļoti ass, tiesneši to atļauj. Šveice noteikti ir viena no fiziskākajām līgām pasaulē. Blakus varētu stāvēt tikai zviedri. Man bija mīnuss, ka biju pieradis pie Latvijas florbola. Tās atšķirības ir ievērojamas. Šveicē ir jāsaliek kopā ātrums, agresivitāte un nūjas darbība laukumā. Ja kaut kas no tā iztrūkst, pie tā ir daudz jāstrādā.

Kas bija lietas, ko klubs no tevis sagaidīja vai pat jau prasīja?
Kostusevs: Klubā spēlētājus vāc menedžeris, nevis treneris. Laikam uzskatīja mani par labu spēlētāju un kā pienesumu komandā. Trenerim atliek darboties ar to, ko viņam sagādā. Sākumā jutos labi, jo fiziskais un tehniskais izpildījums bija labā līmenī, taču pietrūka agresivitātes. Uzreiz pēc pirmā mača mans spēles laiks samazinājās. Nācās runāt ar treneri. Viņš apgaismoja, visu izskaidroja un, tuvojoties sezonas izskaņai, laiks pieauga un kļuva krietni lielāks.

Pastāsti, kāds tad bija tas spēles laiks, kurā tev bija sevi jāapliecina?
Kostusevs: Pirmajās divās spēlēs man bija pilns spēles laiks – spēlēju vairākumā, spēlēju mazākumā. Pēc tam bija video analīze, nākamajās spēlēs vairs nevienādos sastāvos nefigurēju. Aprunājos ar treneriem un viņi izskaidroja manas kļūdas – trūka reaģēšanas ātruma un agresivitātes. Izlaboju kļūdas un spēle pamazām aizgāja. Pēdējās piecās spēlēs, lai arī trešā maiņa, tomēr pilnas spēles un atgriezos arī vairākumā. Vairumā spēļu sākām trīs maiņās, bet mača gaitā pārgājām uz divām.

Tad pamatā visu sezonu esi spēlējis trešajā maiņā?
Kostusevs: Pamatā biju stabils trešās maiņas spēlētājs. Sākums bija mazliet stresaināks – jauna vide, jauna vieta, tāpēc nevarēju maksimāli nodoties florbolam. Vienubrīd sanāca uzspēlēt arī otrajā virknējumā, kur blakus lieliski partneri. Tiesa, tikai uz pāris spēlēm.

Ko vari teikt par komandas sniegumu sezonas garumā?
Kostusevs: Sezonas sākums bija par ļoti labs. Sezonas vidus bija diezgan drausmīgs – slikta spēle sekoja sliktai. Sezonas beigas ļoti nestabilas, viena spēle drausmīga, nākamā lieliska. Sapratām, ka tikšana izslēgšanas spēlēs „deg”!

Kāda ir izspēles kārtība NLA?
Kostusevs: Līgā ir divpadsmit komandas. Pirmais astotnieks spēlē par uzvaru, bet beigu četrinieks spēlē „play-out”. Devītā vieta spēlē ar divpadsmito, bet desmitā ar vienpadsmito. Īsti nezinu, pāru zaudētāji spēlē savā starpā vai arī uz pārspēlēm ar NLB. Tagad saprotu, kāpēc treneris pēdējā laikā tik daudz runā par „play-off”, jo iespēja izkrist ir 50 pret 50.

Cik prestiži ir spēlēt NLA līgā un konkrēti „Grünenmatt” komandā?
Kostusevs: Komandas katrai spēlei īpaši gatavojas. Konkursi skatītājiem, dažādi atbalstītāju plakāti vai reklāmas. Uz mūsu mājas spēlēm gatavojās īpaši – katru reizi ir iziešana gaismās, ar dūmiem vai pat uguņiem. Uz lielā ekrāna parāda katru spēlētāju, viņa sponsorus un statistiku. Tas viņiem ir svarīgi, lai katru no sponsoriem parādītu.

Kādi ir Šveices florbola fani?
Kostusevs: Halles tādas palielas, tāpēc bieži vien skatītāju pieplūdumu tik izteikti nejūt. Uz mūsu atklāšanas spēli bija ap 400 vai 500 skatītājiem. Varēja just, ka ir daudz, arī skaļums bija liels. Uz top komandām vienmēr nāk daudz skatītāju, mums pēdējā laikā paliek mazāk. Dažreiz darbā cilvēki mani atpazīst kā florbolistu, tas parāda, ka cilvēki seko līdzi.

Pastāsti, kāds ir treniņprocess komandā? Iepriekš esi spēlējis Somijā, tāpat arī vairākās Latvijas komandās.
Kostusevs: Katrai komandai treniņi ir pilnīgi citādāki, daudz ko pat esmu redzējis un pārbaudījis. Divas reizes nedēļās sanākam pirms treniņiem un analizējam iepriekšējās spēles, kā arī pētām nākamos pretiniekus. Tam treneri ir labi sagatavojušies. Par fizisko bāzi jāatbild pašam, katram ir plāns, ko pats pēc saviem ieskatiem pildi. Ja runā par nūjām, tad ļoti daudz tiek spēlēts 3 pret 3 vai 4 pret 4, daudz spēļu elementi, taktiskie izgājieni, presinga pārvarēšana un tamlīdzīgi.

Ko vari teikt par treneru korpusu?
Kostusevs: Komandā ir divi treneri, nav nekāds pārspīlējums. Vasarā, kad komanda brauca ar riteņiem 35 kilometrus kalnos, bija arī fiziskās sagatavotības treneris. Cik dzirdēts, āra treniņi esot bijuši ļoti smagi. Pašam sanāca vēl augustā mazliet izbaudīt. Šobrīd par visu atbild galvenais treneris, bet asistentam jāvada spēle vairākumā, mazākumā un dažas nianses.

Ja pievēršamies individuālajam sniegumam, ilgi nevarēji gūt vārtus. Kas par vainu?
Kostusevs: Sezonas pirmajā spēlē izdarīju kādus septiņus metienus, bet vēlāk pamainījās partneri un netiku pie saviem metieniem. Ja esi Šveicē nolikts trešajā maiņā, skaidrs, jāspēlē pamatā aizsardzībā. Esmu tāds spēlētājs, kas vairāk domā par spēli abos laukuma galos, ne tikai aizsardzībā. Mans galvenais uzdevums nebija iemest, tāpēc vārtus ilgi nācās gaidīt.

Pastāsti, kā guvi pirmos vārtus?
Kostusevs: Tā sanāca, ka pirmos vārtus guvu pret latviešu trenera Andra Pīlupa komandu. Negaidīju, ka būšu sastāvā, bet biju ielikts. Pirmie vārti vienmēr paliek atmiņā. Bijām uzbrukuma zonā, pretinieks mūs spieda aizvārtē. Biju palicis tālajā štangā, iedeva man precīzu piespēli, atlika tikai pavilkt uz vidu un iemest. Paņēmu bumbiņu, viss virsū uzrakstīts, stāv Šveicē.

P.S.
Intervijas laikā vēl nebija zināms komandas liktenis Šveices čempionātā. Tagad, kad intervija nonāk interneta vidē, „Grünenmatt” ar 26 punktiem palikusi devītajā vietā un cīnīsies par palikšanu Šveices augstākajā līgā.