H.Rodkes efektīvie treniņi. Rise2Win. Kā izmainīt sevi?

Reti ir tādi sportisti, kuriem fiziskā sagatavotība ir tuvu viņu ideālam attiecīgajā sporta veidā. Ja runājam par tehniski pietiekami labi sagatavotiem sportistiem, parasti izšķiru 4 kategorijas pēc darāmā darba rakstura tieši fiziskajā attīstībā:
1. - sportisti, kuriem jāattīsta ļoti daudzas fiziskās īpašības un muskuļu spējas, lai varētu saukties par labi sagatavotu atlētu.
2. - jāattīsta kāda viena izteikti iztrūkstoša fiziskā īpašība, vai muskuļu grupa, kas uzreiz ļautu pāriet augstākā līmenī. Piemēram – ātrums, spēks, vai jaudas īpašības virspusējā muguras līnijā un tamlīdzīgi.
3. - pārtrenējušies sportisti, kuriem nepieciešams sakārtot un sabalansēt fiziskās un tehniskās sagatavotības treniņus, un izveidot piemērotu treniņu plānu.
4. - treniņu rutīnā un vienveidībā iestiguši sportisti, kuriem nepieciešamas „sapurinošas” pārmaiņas.

Ikvienā no šiem četriem gadījumiem ir nepieciešams izlīst ārā no nosacītās komforta zonas un drosmīgi ļauties pārmaiņām. Šīs pārmaiņas vispirms rodas galvā. Taču ar to vien ir par maz. Ja doma nematerializējas konkrētā rīcībā, tad jebkura laba ideja paliek tikai idejas līmenī.

Daži konkrēto rīcību piemēri:
- saruna ar vajadzīgo cilvēku, atbalstītāju, iedvesmotāju;
- viens telefona zvans vai e-pasta vēstule;
- piecelties izpildīt vienkāršu vingrinājumu ikru muskulim, piemēram. Izlasīji – piecelies kājās, un izpildi 100 pacelšanās uz pirkstgaliem;
- vēl viena atpūtas diena, ja jūties pārmocījies;
- kardināli izmaini pierasto nedēļas treniņu plānu;
- sāc lasīt kādu izglītojošu grāmatu;

Tieši iesākšana parasti ir visgrūtākais.

1. grupas sportistiem ir jāpierod attīstīt savu ķermeni un spējas ar profesionālu attieksmi pēc sabalansētas programmas.
2. grupai bieži vien pietiek ar dažu spēju padziļinātu izkopšanu, lai beidzot „lietas aizietu”. Visbiežāk tas nozīmē uzlabot kāju spēka un ātrumspēka īpašības, kas ar rāvienu atrisina arī ļoti daudzas tehniskās problēmas daudzos sporta veidos.
3. grupai jāsāk ar rehabilitācijas pasākumiem un piemērotiem vingrinājumiem. Izšķir izturības un ātrumspēka pārtrenēšanos, tāpēc arī izeja no stāvokļa būs atšķirīga. Bieži vien šīs grupas sportisti cenšas vēl vairāk palielināt slodzi, jo rezultātu progress taču apstājies. Tā ir bīstama kļūda!
4. grupas sportistiem kardināli jāmaina treniņu un slodžu plānojums, ietverot pilnīgu vecās sistēmas nomaiņu uz jaunu ar izteikti atšķirīgas ievirzes treniņiem. Šis gadījums ir visgrūtākais, jo jānoārda viss vecais, un jāuzbūvē jauna ēka. No sākuma būs tikai vēl sliktāk, un pēc tam tikai labāk. Daudzi sportisti no šīs iespējas zemapziņā atsakās, turpinot kosmētisko remontu jau kuru reizi pārkrāsojot veco izpuvušo grīdu, tā vietā, lai ieklātu jaunu. Reizēm šis pārbūves process var prasīt pusgadu – gadu, taču tas ir tā vērts! Un kurš gan grib gadiem muļļāties uz vietas?

Lai mēs paši sev palīdzētu, domās vajag aizsteigties uz priekšu, un iedomāties sevi jau panākumu virsotnē iedomāties, ka esam nepārspējami meistarīgi, spēcīgi, ātri, veikli vai izturīgi. Iedomāsimies sevi kā superatlētu. Šī vīzija ir regulāri jānostiprina, un uz to jātiecas. Tiekšanās uz šo mērķi ir nemitīgas pārmaiņas. Pārmaiņas nozīmē arvien jaunus izaicinājumus un grūtības treniņu apstākļos, slodzēs, uztverē un attieksmē.
Ja runājam par slodzes apjoma vai intensitātes pieaugumu, tad tas ir empīriski noteikts apmēram 5% nedēļā bāzes sagatavošanās ciklā kādā tikai vienā slodzes rādītājā, ne visos.

Atteikšanās pieņemt pārmaiņas ir komforta zonas radīts slazds, kas var pilnībā bloķēt sportista attīstību.
Tā kā pārmaiņas ir visstabilākā lieta, kas vien ir iespējama, tad izmantojot tās un nemitīgi cīnoties ar jauniem izaicinājumiem sportists izaug par spēcīgu un cienījamu atlētu.Kalnu slēpošanā arvien grūtākas nogāzes veido izcilu slēpotāju, taču visu laiku komfortabli vizinoties pa vieglām trasēm attīstība nenotiek. Kad cīnoties ar grūtībām būsim sasnieguši jau kaut daļu no iedomātajiem panākumiem, tad atskatoties uz ceļa sākumu, mūsu iesācēju problēmas šķitīs vienkārši smieklīgas.

Ne jau sapņošana par panākumiem padarīs sportistu izcilu, bet gan draivs un neatlaidīgs darbs.
Daudzi pat talantīgi sportisti negrib ticēt, ka viņu spēkos ir gūt lielus panākumus, vai arī viņiem pietrūkst gribas un disciplīnas tiekties uz šiem panākumiem, tāpēc viņi samierinās ar to, kas nav viņu cienīgi.
Esmu pārliecināts, ka gandrīz visiem sportistiem vecāki, draugi, līdzjutēji, treneri klusībā domā – ESI TAČU KAUT KAS!