Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:810, Did:0, useCase: 3

Autors: Helmuts Rodke

H.Rodkes fiziskās sagatavotības skola - 3.daļa

H.Rodkes fiziskās sagatavotības skola - 3.daļa
Helmuts Rodke
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

Dīķa malā uz akmens tupēja trīs vardītes, divas gribēja ielēkt ūdenī. Cik vardīšu palika uz akmens? Pareizi - trīs, jo starp gribēt un izdarīt ir milzīga atšķirība. Mēs ļoti daudz zinām, ko un kā vajadzētu darīt, jautājums ir- cik no tā visa mēs patiešām izdarām?

Uzdod jautājumu Helmutam Rodkem!

Nu gribam jau mēs kļūt par teicamiem sportistiem, bet no gribēšanas vien jau vēl nekas nenotiek, vajag arī piespiešanos! Ko mēs trenējam, to arī iegūstam. Cik centīgi un pareizi trenējamies, tik atbilstošs rezultāts mūs gaida. Ir jāpiespiež sevi trenēties kvalitatīvāk, jāievēro sportiskais režīms, jāatsakās no daudzām izklaidēm, kas var kaitēt izaugsmei, un katru dienu jāvingrinās. Cik laika tiek pavadīts pie datora? Ja kaut desmitā daļa no tā tiktu veltīts vienkāršiem pēdas vai vēdera preses vingrinājumiem, ko elementāri var izpildīt mājās, sportista izaugsme būtu daudz jūtamāka. Labam atlētam vājo vietu nedrīkst būt, tāpēc fiziskajā sagatavotībā sīkumu nav, un ir katru dienu jāpiespiežas trenēt kaut nedaudz to, kas atpaliek.

Ir daudz attīstošo vingrinājumu, kas ikvienam sportistam jāizpilda nedēļas laikā. Šie vingrinājumi var likties garlaicīgi un neinteresanti, un pat veltīgs laika patēriņš, tāpēc daudzi no tiem izvairās, vai izdara tikai skata pēc, lai treneris redzētu, ka kaut kas tiek darīts. Uz kāda pamata tad mēs sapņojam par lieliem sasniegumiem, ja pat visvienkāršākās un it kā nebūtiskās lietas izpildām pavirši? Cik daudz sportistu pēc treniņa rūpīgi veic lokanības vingrinājumus? Cik daudzi pēc savas iniciatīvas trenē kaut ko papildus? Un vai visi bez nīgruma izturas pret trenera doto, ne vienmēr vieglo, treniņa uzdevumu? Vai daudzi raksta traniņu dienasgrāmatu, kur fiksē sasniegto, un analizē kļūdas? Ja notiek treniņš lielā grupā, treneris nevar katram individuāli izsekot, tāpēc ir īpaši jākoncentrējas sadzirdēt, saprast, un gūt pēc iespējas lielāku labumu no nodarbības, vai arī citi tev aizies garām. Viss ir tikai paša rokās.

Ja gribi būt izcils- tev jābūt arī izcilai attieksmei pret savu treniņu! Tev vienmēr jāierodas iespējami maksimāli labākajā fiziskajā un morālajā kondīcijā. Pietiekami jāizguļas, kvalitatīvi un laicīgi jāpaēd, un jānoskaņojas pozitīvi! Sasniegtais rezultāts būs centības vērts. Tu jutīsi, kā nepārtraukti uzlabojas tava fiziskā forma, padziļinās zināšanas, un tu sapratīsi, ka ar katru mēnesi būt augstākā līmenī ir fantastiska sajūta!

1.vingrinājums (4P)

Šo vingrinājumu pēdas apakšas muskuļiem saucu par „gliemezi”. Labi tonizē attiecīgo muskulatūru. Sekmē pēdas garenvelves pacelšanos. Var veikt pa gumijas virsmu, vai paklāju. Savelkot pārmaiņus vienu un otru kāju ar mainīgu spēku piespiest papēdi virsmai. Iesaku 2 reizes nedēļā, katru reizi vismaz 1,5 m.

2. vingrinājums (5P)

„Gliemeža” variants ar abām kājām vienlaikus. Grūtāk. 2 reizes nedēļā pa 1 līdz 1,5 m.
Iedarbīgāks uz garo īkšķa saliecēju.

3. vingrinājums (6P)

Vingrinājums apakšstilba muskuļiem, kas atceļ pēdu. No šo muskuļu darbības lielā mērā atkarīga sekmīga un ātra skriešana un lēkšana, kā arī veiklības kustības. Atcelt apakšējās kājas pirkstgalu, ar virsējās kājas papēdi pietiekami uzspiežot. 2 reiz nedēļā pa 20 reizēm, 2 piegājieni.

4. vingrinājums (4A)

Pietupieni stāvot izklupienā. Vingrinājums sēžas muskuļiem. Iesēžoties nedaudz pavērpties uz priekšējās kājas pusi, lai sēžas muskuļi vairāk iestiepjas. Var darīt 1 līdz 2 reizes nedēļā pa 10- 15 atkārtojumiem, vismaz 1 piegājiens.

5. vingrinājums (5A)

Izklupieni ir lielisks vingrinājums, un iešana izklupienā ir viens no vienkāršiem, bet ļoti iedarbīgiem līdzekļiem uz sēžas muskuļiem, un augšstilba aizmugurējo muskuļu grupu. Šim vingrinājumam vispār ir plaša iedarbība, gan uz daudziem citiem muskuļiem, gan uz koordināciju. Kustība sākas ar aktīvu vēzienu uz augšu ( video redzams, ka ar labo kāju sākumā tas netiek pietiekami izpildīts) , tad seko ne pārāk garš solis uz priekšu, pēda piezemējas uz papēža, aizmugurējās kājas celis grīdai nepieskaras, mugura jātur taisna, nedrīkst ar augumu gāzties uz priekšu, pleci nedaudz atliekti. Jāizceļas uz pirkstgala. Priekšējās kājas celi nedrīkst pārāk stipri saliekt, lielākai slodzes daļai jāiet uz gurnu. Kopējais smaguma centra trajektorijas zīmējums it kā augstiem lokiem.
Jāizpilda 1- 2 reizes nedēļā, optimāli būtu 10 līdz 20 soļi, 2 līdz 4 piegājieni. Sākumā nepārforsēt!


Vingrinājumi

Vingrinājumi, kas uzlabo pārvietošanos sportā. Ātrumu, atsperīgumu un veiklību. Lai arī ir simtiem vingrinājumu un to variāciju, esmu izvēlējies nedaudzus, kas novērš visbiežāk novērotās kustību problēmas. Balstoties uz savu pieredzi, konsultācijām ar citiem treneriem un daudziem pētījumiem, esmu īpaši izdalījis trīs vingrinājumu grupas atsevišķām ķermeņa daļām/kustībām, kā arī esmu pievienojis dažus iedarbīgus kompleksos vingrinājumus.

NEkusties kā Džegers

Kad 16 gadīgā Mira Andrejeva trieca raketi pret nevainīgo Vimbldonas zālienu un saņēma par to sodu, pēc mača viņa demonstratīvi nepaspieda roku “vainīgajam” tiesnesim. Taču nelielā drāmiņa jeb liela čempiona atdarināšana nu nekādi netuvināja viņu Serēnas Viljamsas līmenim tenisā, kurai arī patika “flirtēt” ar soģiem. Lai nu kā, viena tīņu izgājienu dēļ neviens jau arī uzreiz nepiešķir titulu “sweet but psycho” vecumā, kad sportists ir knapi iespurdzis pieaugušo pasaulē.

Helmuts Rodke: komandu sporta spēļu sezonas gals

Sāpoši ceļi vai iekaisuši Ahilleji? Samocīts ķermenis pirms atbildīgiem fināliem? Tas izklausās nevis pēc sezonas ar pievienoto vērtību, bet drīzāk ar atvienoto. Ja trūkst pareizas slodžu periodizācijas, reālu (nevis kā pagadās), profesionālu fizisku treniņu, gadu no gada sportista kondīcija iekrīt lejupejošā spirālē, kas padara viņu arvien traumatiskāku un mazāk spējīgu uztrenēties nākotnē.