H. Rodke: "Pilnīgi cits skolas sports. Ko obligāti jā, ko obligāti nē!?"

H. Rodke: "Pilnīgi cits skolas sports. Ko obligāti jā, ko obligāti nē!?"

Kad esam definējuši mērķi – “fiziskajā kultūrā, veselīgā un sportiskā dzīvesveidā izglītots un iespēju robežās fiziski attīstīts skolnieks”, atliek tikai jautājums – kas tam ir nepieciešams? Atbilde - jauna programma.

Vislabākā sporta stundu programma skolā ir tā, kurai vairs nav ko atņemt, nevis nav ko pielikt!

Manuprāt, viss ir vienkārši. Uzskatu, ka skolas sporta stundu programmai visu 12 mācību gadu garumā ir jāsastāv no divām daļām. Obligātā daļa – veselīga un sportiska dzīvesveida un kustību iemaņu apmācība-treniņš. Neobligātā – citas sporta aktivitātes, rotaļas, spēles, sporta spēļu elementi utt. atkarībā no skolas bāzes, iespējām un inventāra. Kā patīkams bonuss skolniekam.

Šī obligātā daļa varētu būt kā plānveidīgs treniņš, kur nepārtraukti, gadu no gada tiek gan atkārtotas un nostiprinātas jau apgūtās prasmes, gan arī doti jauni un sarežģītāki vingrinājumi, kas sekmē vienas un tās pašas fiziskās pamatprasmes. Šīs pamatprasmes ir – koordinācija, lokanība, stājas noturēšana, cilvēka pārvietošanās spējas un priekšmetu pārvietošanas spējas. Cilvēka pārvietošanās spējas soļojot, skrienot, lecot, dejojot, vingrojot, arī peldot, un priekšmetu pārvietošanas spējas kā pacelšana, grūšana, mešana, ķeršana, spiešana, vilkšana, noturēšana, amortizēšana utt. Pielietojot atbilstošas metodes sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā.

Mēs zinām, ka daudzu sporta veidu pamats ir vieglatlētika. Taču tās ir konkrētas disciplīnas. Kas tad ir pašas vieglatlētikas pamatā? Tās pamatā ir spējas pārvietoties un pārvietot. Soļošana skriešana, lēkšana un mešana, ko attīsta ar dažādiem vingrinājumiem plašā klāstā. Vingrinājumi stājai, pēdai, ikriem, sēžas muskulatūrai, muguras un vēdera preses muskuļiem, plecu daļai un rokām, tādu kustību kā atspēriens attīstīšana. Tas ir komplekss pasākums, ko vajadzētu pielietot nepārtraukti visus 12 mācību gadus. Pastiprināti sākot ar 5 klasi.

Tas ir - obligāti JĀ!

Bez šīs bāzes fiziskās sagatavotības nemaz nedrīkst pievērsties augstas intensitātes, lielas jaudas un sarežģītības sporta elementiem vai vieglatlētikas disciplīnām. Un tā nebūt nav programma, ar ko mēs skolniekus gatavojam sportam vai vieglatlētikai. Tā ir programma dzīvei! Taču vienlaikus tā ir arī bāzes programma ļoti daudziem sporta veidiem. Pieliekam klāt pareizas, ne-seklas elpošanas apmācību un prasmi atslābināt ķermeni, kad nepieciešams, īpaši plecu daļu…

Vispusīgā fiziskā sagatavotība ir citu fizisko spēju pamatā. Visu sporta veidu pamatā, izturības treniņa pamatā. Ja sportistam nav bāzes, viņš nemaz neizveidos sekmīgu sportista karjeru. Tas ir tāpat, kā būvēt māju bez pamatiem. Tā ir ikviena cilvēka labas dzīves kvalitātes pamatā. No pieredzes varu teikt, ka vislielākā atpalicība gan nesportistiem, gan arī dažādu sporta veidu pārstāvjiem ir pēdas un ikru muskuļa vājums, gurnu daļas nefunkcionēšana, kustību koordinācijas un lokanības trūkums.

Interesanti, ka šīs lietas gan jaunībā, gan arī karjeras virsotnē joprojām trenē un uzlabo VISI elites vieglatlēti – tie cilvēki, kas it kā prot pārvietoties ļoti labi. Starp citu, tieši nefunkcionāls gurns ir liela problēma ļoti daudziem jauniešiem un jaunietēm. To var redzēt kaut vai pēc gaitas.

Nepieciešamo kustību-balsta aparāta attīstību var sekmīgi veikt pat tikai 2 kvadrātmetros. Var veselu stundu uz vietas ar pauzēm izpildīt dažādus vingrinājumus – palēcienus, vēzienus, spēka, lokanības, stājas vingrinājumus. Pavisam vienkāršs un efektīvs attīstošs treniņš. Cita lieta, ka mums tomēr IR iespēja dažādot nodarbību. Šādi skolēns iegūs lielisku bāzi gan dzīvei, gan jebkuram sporta veidam, kurā vien viņš trenēsies. Un arī funkcionālu ķermeni tūkstoš dažādām dzīves situācijām.

Vispusīgā fiziskā sagatavotība ietver dažādus vingrinājumus 9 muskuļu-cīpslu anatomiskajiem “vilcieniem” ķermenī. Tie ir – muguras virspusējā līnija, virspusējā un dziļā frontālā līnija, priekšējā un mugurējā funkcionālā līnija, priekšējā un mugurējā roku līnija, laterālā līnija, spirālā līnija. Ar šo uzskaitījumu es tikai vēlos parādīt, cik sarežģīts un interesants ir cilvēka ķermenis. Kādas ir iespējas bērna un jaunieša stājas un ķermeņa attīstīšanai, un cik plaši var pielietot dažādus attīstošos vingrinājumus, kā arī veikt fizioterapiju vai rehabilitāciju. Kad skolēnam ir ielikta fizisko spēju bāze, mēs viņam varam iemācīt skriet. Varam iemācīt jebko! Tas ir obligātais JĀ!

Savukārt kā neobligāto, taču dzīvei nepieciešamo varētu iekļaut kaut vai pārliecinošas uzstāšanās un stājas auditorijas priekšā izkopšanai nepieciešamos fiziskos vingrinājumus. Jau minētos vingrinājumus elpošanai, izkoptai un spēcīgai balsij un runāšanai, žokļu un mīmikas muskuļu attīstīšanai, runas rezonatoru, plaušu spēju attīstīšanai un gaisa plūsmas kontrolei runājot (arī dziedot) uzlabošanai.

Šajā jomā ir daudzi un nebūt ne vienkārši fiziski vingrinājumi. Vingrinājumi, kas attīsta reālas, praktiski ļoti noderīgas iemaņas. Šajā sfērā sporta skolotāji varētu lieliski sadarboties ar mūzikas pedagogiem, sastādot lielisku un interesantu programmu. Tas, iespējams, arī uzlabotu mūzikas stundu prestižu un popularitāti, jo vingrinājumi ir interesanti. Visiem skolēniem šo var sekmīgi trenēt no 15 gadu vecuma. Tas kā spontāna ideja…

Obligāti NĒ!:
- Fizisko spēju vērtējums uz atzīmi. Manuprāt, tas pēc būtības ir absurdi. Tas ir vienīgais motivējošais instruments? Kur sportā tā vispār notiek?
- Sprinta skrējieni (30-100m skolā), lēcieni un piezemēšanās nepiemērotos apstākļos uz nepiemērotām virsmām. Runa nav par piezemēšanos pēc basketbola vai volejbola palēciena, bet par tāllēkšanas no vietas uz rezultātu vai lēcieniem no ieskrējiena, kuros dominē horizontālā komponente plus ātrums un zemskare uz dēļiem.
- Lēcieni pāri šķēršļiem vai barjerām, bez atbilstoši nostiprinātas muguras, pēdas un ikru muskulatūras. Jo svarīgi ir tieši “kā” to darīt, nevis vienkārši darīt.
- Izturības skrējieni (nevis adekvāta iesildīšanās). Par šo – jā, sirds ir cilvēka galvenais muskulis, taču sporta stundu nepietiekamība liedz to pilnvērtīgi trenēt. Jo šim procesam normāli būtu katram skolēnam vismaz 2 reizes gadā veikt izturības testu sporta darbaspēju laboratorijā, un REGULĀRI trenēties noteiktā pulsa intervālā ar raidītāju uz krūtīm un pulsa pulksteni uz rokas. Domāju, ka fokusētas izturības nodarbības varētu būt zinošu vecāku vai sporta sekciju pārziņā. Ikviens gargabalnieku treneris no kādas skrējēju kopienas arī var dot vērtīgus padomus.
- Vērtēt ar atzīmi sarežģītus, specifiskus, vai lielas jaudas sporta elementus vai kustības. Jo tam ir nepieciešama laba fiziskā sagatavotība un pietiekams stundu skaits tehnikas apgūšanai. Nevis 10 minūtes.
-
Kas skolā pietrūkst? Mācību grāmatas par veselīgu un sportisku dzīvesveidu dažādām klašu grupām! Lai apgūtu zināšanas un dažādu vispusīgās fiziskās sagatavotības vingrinājumu tehniku, nozīmi, kā arī skolēniem atbilstošā līmenī izskaidrotu sporta teoriju. Grāmatas ar interesantām ilustrācijām un piemēriem.

Vērtējums. Risinājums – tiem skolniekiem, kuri vēlas var piešķirt kaut vai bonusa punktus par sporta prasmju demonstrēšanu, kurus skolnieki krāj mācību gada laikā. Un šos bonusa punktus var piešķirt vairākās kategorijās, jeb “nominācijās”. Un vismaz vienai nominācijai ir jābūt piemērotai pat ļoti nesportiskai 7-klasniecei, vai skolēnam ar īpašām vajadzībām. Es uzsveru, tam jābūt skolēnu izvēlē – piedalīties, vai nē. Taču kā motivējošs faktors varētu būt šo bonusa punktu esamības prestižs. Savukārt ar atzīmi vērtējam tikai ilgstoši apgūto pamatvingrinājumu demonstrējumu, teorētiskās zināšanas par veselīgu un sportisku dzīvesveidu, izpētes darbus, projektus, utt. Kā disciplīnas faktoru varētu izmantot procentuālu atzīmes samazināšanu par neattaisnotu nepiedalīšanos stundās. Kaut vai kā, bet piedalies!

Stundu organizēšana. Sapārotā sporta stunda. Jo tikai 45 min sportam un higiēnai ir nožēlojami! Ja skolā ir iespēja “izraut” vēl vienu 45 min. nodarbību, tad tā varētu būt veltīta tikai vispusīgās sagatavotības vingrinājumiem un kādam īsam, jautram uzdevumam vai tikai teorijai. Ja mums ir divi sporta stundu pāri – lieliski!

Sporta skolotājam nebūt nav jāprot pašam visus skolēniem domātos sporta elementus parādīt. Bet ir jāprot iemācīt. It īpaši tiem, kas ir nostrādājuši skolā ilgus gadus. Skolotājs nav robots. Fiziskās spējas mums visiem ar gadiem samazinās. Domāju, ka pieredzējušie skolotāji lieliski prot iemācīt kustības ar vārdiem, vai ņemot talkā video. Runa ir vienīgi par to, kā skolēni tiek ieinteresēti, un kā viņiem tiek nodots vēstījums. Un protams, katram pedagogam ir tiesības uz to, ka “šodien nav viņa diena”. Bet tā jau ir ar ikvienu no mums. Ņemot vērā darba specifiku, sporta skolotājiem, saglabājot atalgojumu, būtu jāstrādā divas reizes mazāk. Piemēram, katru otro dienu.

Kvalitātei un mērķu sasniegšanai. Lasu pašreizējos MK 2013. gada noteikumus Nr. 530, 20. pielikumu “Sports. Mācību priekšmeta standarts 1.-9. klasei” un MK 2008. gada noteikumus Nr. 715, 8. pielikumu “Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts”. Man nav nekādu ilūziju, ka pie pašreizējā sporta stundu skaita skolēnam būtu iespējams PILNVĒRTĪGI apgūt visu programmā uzskaitīto. Un tur nav maz! Turklāt – sporta skolotājs ir atbildīgs par šī “popūrija” izpildi.

Izstrādātāji, piedodiet, visu cieņu jums, taču šis nav realizējams. Īpaši Rīgas centra skolās. Un, ja kaut ko nevar izdarīt labi, tad mums to nevajag! Programmas sadrumstalotība un pārbagātība ar visu iespējamo rada tikai paviršu apgrābstīšanu, nevis skolēnu attīstīšanu. Un ticiet vai nē – tas arī ir viens nopietns iemesls, kāpēc jaunatne kļūst arvien fiziski vārgāka, un kāpēc viņiem riebjas sportiskas aktivitātes.

Sporta stundai ir nepieciešams jauns un spēcīgs imidžs un saturs. Sporta skolotājam - iedvesmojošs un motivējošs tēls, “zīmols”. Jo viņa devums bērnu veselībā un fiziskajā attīstībā var būt daudz lielāks.

Noslēgumā – neviens no mums nav pilnīgs, perfekts vai nevainojams. Un es lieliski apzinos savu risku būt nesaprastam vai pat ienīstam. Taču bez vīzijām, sapņiem, ar “skatienu dubļos”, nekāds progress nebūs iespējams. Fokuss uz nepārtrauktu attīstību ir tas, kas mums vajadzīgs.

1 2 51 komentārs

  +5 [+] [-]

, 2015-05-28 09:27, pirms 3 gadiem
Ļoti ceru, ka viss, arī iepriekš rakstītais nepaliks tikai kā interesanta lasāmviela Sportacentrā, bet gan notiks konkrēta virzība uz to, lai šīs idejas ieviestu dzīvē. Paldies par iniciatīvu un lai izdodās!

     [+] [-]

, 2015-05-28 11:21, pirms 3 gadiem
Tiešām ceru, ka šīs inciatīvas tiks bīdītas tālāk, lai gan, ņemot vērā, ka sporta stundu skaits nedēļā ir tāds, kāds ir, manuprāt, no šī visa minētā kvalitatīvi varētu realizēt kādus 50-60%.

  +4 [+] [-]

, 2015-05-28 11:46, pirms 3 gadiem
Pilnībā piekrītu autora domām. Žēl, ka valdība par to nedomā!
Pašreizējā veidā sporta stundas ir parodija un ķeksītis. Bez 2x45 min. sporta nodarbības divreiz nedēļā nav ko iesākt domāt par veselīgu, skolā pareizi dzīvei sagatavotu cilvēku.
Tā kā bērni ir tik dažādi, tad atzīmes laikam jau sportā nevajadzētu likt, pietiktu ar ieskaitīts/neieskaitīts, ko liktu par attieksmi, vēlēšanos apgūt, progresu. Atzīmes ir vienkāršākais, bet novecojis princips.
Daudzās skolās nepietiek telpu ģērbtuvēm un dušām, kas ir obligāts noteikums, lai sports skolās notiktu kvalitatīvi. Daudzas meitenes, arī puiši nevēlas nopietni kaut ko darīt sporta stundās, lai nesasvīstu un pēc tam nebūtu sačakarētas sajūtas uz atlikušo dienas daļu skolā. Par iesildīšanos un atsildīšanos pat nav runas, ka tik ātrāk prom.
Un vēl - tāpat ļoti svarīga ir sporta teorija, zināt Latvijas sporta varoņus un vēsturi, tautas sporta attīstību un iespējas. Nav jāzina, cik liels izmēros volejbola laukums vai cik augstu grozs, bet sporta veidi ir jāpazīst un jāsaprot, ko tie attīsta un kuri būtu piemērotākie bērniem, kas ir tik atšķirīgi pēc sava temperamenta, uzbūves un iespējām.
Helmuts dara ļoti vajadzīgu darbu ar saviem rakstiem par vispārējo fizisko sagatavotību, un tagad arī par skolu sporta sistēmu, bet nez vai ar to ir pietiekami, lai sadzirdētu vajadzīgās ausis. Paldies Tev par to, turpini! Kļūsti uzmācīgs 100 gudrajiem un ministriem, varbūt kāds sapratīs, ka kaut kas jāmaina? Esam tomēr Eiropā.

  +4 [+] [-]

, 2015-05-28 12:15, pirms 3 gadiem
76 rakstīja: Pilnībā piekrītu autora domām. Žēl, ka valdība par to nedomā!
Pašreizējā veidā sporta stundas ir parodija un ķeksītis. Bez 2x45 min. sporta nodarbības divreiz nedēļā nav ko iesākt domāt par veselīgu, skolā pareizi dzīvei sagatavotu cilvēku.
...
stop, stop, ir viena nianse - lielajās skolās ir pa 3 paralēlklasēm (maniem bērniem atsevišķās klasēs ir pat 4 paralēlklases). Tātad skolā ir 36 (3x12) klases. 36 reiz 4 (2x 45 min 2x nedēļā) = 144, respektīvi skolai tādā gadījumā būtu jānodrošina 144 sporta stundas nedēļā jeb vidēji 29 stundas dienā. Tas ir absolūti NEREĀLI.
Tātad Tevis piedāvātais risinājums jau pašā saknē ir pilnīgi garām.

     [+] [-]

, 2015-05-28 12:26, pirms 3 gadiem
Par šo visu ir jārunā iekš IZM, bīstos, ka datorkrēslu piepēm viss šis nešķiet būtisks. Fizenei vajag vismaz 4 stundas NEDĒĻĀ ar OBLIGĀTU atrunu - ne agrāk kā 2h pēc ēdienreizes.
Par to ko nevajag - piekrītu.
Vecākajās klasēs ( no 8 uz augšu ) puikām patīk cilāt svarubumbas, tāpat normālam čalim vajadzētu kaut 8 netīrās pievilkšanās ( vēl labāk bez tirekļa ) atspiešanās vismaz 15 utt

  +1 [+] [-]

, 2015-05-28 12:34, pirms 3 gadiem
sportists-amatieris rakstīja: Fizenei vajag vismaz 4 stundas NEDĒĻĀ ar OBLIGĀTU atrunu - ne agrāk kā 2h pēc ēdienreizes.
Tu nesaproti, ka tas ir nereāli? Pat matemātiski tas nav iespējams!

     [+] [-]

, 2015-05-28 13:09, pirms 3 gadiem
Sākumā jāmaina skolēna domāšana attiecībā uz sporta stundām. Tagad vairums skolēnu sporta stundu uztver kā izklaidi (tiem kam patik sports) vai nekam nevajadzīgu, apgrūtinošu pasākums, no kura viegli izvairīties (tie kam nesaista sports), un ja tur pieslēgs klāt specifiskos vingrinājumus, tad atbaidīs arī tos kuriem sporta stundas patik kā izklaide. Tapec sporta stunda skolēna apziņā jāpielīdzina matemātikai vai latv.valodas, kur neviens tev nejautā patīk vai nee... un tāpat kā citos priekšmetos - sākumā iemācamies pamatus - reizes rēķinu, saskaitīšana, lasīšanu un uz šī pamata tad arī audzējam visu pārējo programmā paredzēto - tas pats sportā - sākumā nostiprinam muskuļu bāzi un kustību attīstību, tālāk liek klāt kādu slodzi

  +2 [+] [-]

, 2015-05-28 13:10, pirms 3 gadiem
Abrags rakstīja: stop, stop, ir viena nianse - lielajās skolās ir pa 3 paralēlklasēm (maniem bērniem atsevišķās klasēs ir pat 4 paralēlklases). Tātad skolā ir 36 (3x12) klases. 36 reiz 4 (2x 45 min 2x nedēļā) = 144, respektīvi skolai tādā gadījumā būtu jānodrošina 144 sporta stundas nedēļā jeb vidēji 29 stundas dienā. Tas ir absolūti NEREĀLI.
Tātad Tevis piedāvātais risinājums jau pašā saknē ir pilnīgi garām.
sen ir laiks pie skolām suņu pietaisītos sporta laukumus savest kārtībā un tad varēs gan rudeņos, gan pavasaros mierīgi sportot ārā. Mazajās klasēs, līdz kādai 3-4. klasei sports mierīgi var notikt tam pielāgotā klases telpā, nav nemaz vajadzīga sporta zāle. sports jau nav tikai futbols vai basketbols, lai kaut vai ar visparastāko aerobiku nodarbojas otru reizi nedēļā

     [+] [-]

, 2015-05-28 13:22, pirms 3 gadiem
Abrags rakstīja: stop, stop, ir viena nianse - lielajās skolās ir pa 3 paralēlklasēm (maniem bērniem atsevišķās klasēs ir pat 4 paralēlklases). Tātad skolā ir 36 (3x12) klases. 36 reiz 4 (2x 45 min 2x nedēļā) = 144, respektīvi skolai tādā gadījumā būtu jānodrošina 144 sporta stundas nedēļā jeb vidēji 29 stundas dienā. Tas ir absolūti NEREĀLI.
Tātad Tevis piedāvātais risinājums jau pašā saknē ir pilnīgi garām.
Hahaha. Kad es gāju skolā viss bija tieši tā un sanāca.
Kāpēc gan 2 paralēlklases nevarētu sportot kopā ?
Sporta spēlēs tā ir bomba un kāpēc lai nebūtu 2 skolotāji ?!
Tas būtu lietderīgāk nekā bezjēdzīgā darbmācība un vizuālā.
Mans sīkais līdz 3 gāja ar klasi uz baseinu par velti un iemācījās peldēt. Tas ir taustāms ieguvums, bet darbmācībai ir tēvs, kuram arī jāmāca savs puika ko un kā

     [+] [-]

, 2015-05-28 13:28, pirms 3 gadiem
Abrags rakstīja: Tu nesaproti, ka tas ir nereāli? Pat matemātiski tas nav iespējams!
Starp citu - lielākoties sākumskola, pamatskola un videne nemaz nav kopā.
Tātad stundu skaits ir individuāls, tur kur ir kopā, gan arī tagad ir vismaz 2 pedagogi

     [+] [-]

, 2015-05-28 14:08, pirms 3 gadiem
Carloz rakstīja: sen ir laiks pie skolām suņu pietaisītos sporta laukumus savest kārtībā un tad varēs gan rudeņos, gan pavasaros mierīgi sportot ārā. Mazajās klasēs, līdz kādai 3-4. klasei sports mierīgi var notikt tam pielāgotā klases telpā, nav nemaz vajadzīga sporta zāle. sports jau nav tikai futbols vai basketbols, lai kaut vai ar visparastāko aerobiku nodarbojas otru reizi nedēļā
ne visām skolām tādi ir! Sevišķi Rīgas centrā.

Mazajās klasēs, līdz kādai 3-4. klasei sports mierīgi var notikt tam pielāgotā klases telpā - šis nu ir stulbuma kalngals! aptuveni 30 cilvēku vienā klasītē sportos! Tu esi "ģeniāls"!

  -1 [+] [-]

, 2015-05-28 14:09, pirms 3 gadiem
sportists-amatieris rakstīja: Starp citu - lielākoties sākumskola, pamatskola un videne nemaz nav kopā.
Tātad stundu skaits ir individuāls, tur kur ir kopā, gan arī tagad ir vismaz 2 pedagogi
muļķības. Lielākoties tomēr ir kopā.
Un ko dos 2 pedagogi, ja pēc Tavām vēlmēm sanāks, ka sporta nodarbības būs ~120 skolniekiem vienlaicīgi?

     [+] [-]

, 2015-05-28 14:11, pirms 3 gadiem
sportists-amatieris rakstīja: Hahaha. Kad es gāju skolā viss bija tieši tā un sanāca.
Kāpēc gan 2 paralēlklases nevarētu sportot kopā ?
Sporta spēlēs tā ir bomba un kāpēc lai nebūtu 2 skolotāji ?!
Tas būtu lietderīgāk nekā bezjēdzīgā darbmācība un vizuālā.
Mans sīkais līdz 3 gāja ar klasi uz baseinu par velti un iemācījās peldēt. Tas ir taustāms ieguvums, bet darbmācībai ir tēvs, kuram arī jāmāca savs puika ko un kā
Man sīkie baseinā gāja pirmsskolas vecumā - 1. klasē jau mierīgi peldēja lielajā baseinā.

Un darbmācība skolā arī IR vajadzīga. ļoti. Tik arī to vajadzētu pārreformēt.

     [+] [-]

, 2015-05-28 14:14, pirms 3 gadiem
Es vispār butu sporta nodarbības dalījis divās grupās – vājo grupa un spēcīgo grupa. Nu, riebjas nesportiskai meitenei, kurai ir teicamas sekmes citos prieksmetos, skriet garās distances, un klases puišu acu priekšā atskriet pēdējai, nu, neprot Kārlis pievilkties (kaut gan es uzskatu, ka vīrietim, kaut vai mazam vīrietim, ir jābut kauns, ka vins sevi noveda līdz tādai pakāpei, ka neprot pievilkties ne reizi), pakārties tagad, vai?
Nekad nevajag bērnus vērtēt visus pec viena ka tadu aitu baru, kur nu vel blaut, ja nemāk taisīt kūleni vai pēdejais atskrien, iegāžot komandu. Ne visiem ir izturība, lai labprāt skrietu kilometrus, ne visiem – laba reakcija, lai ar prieku spēlētu basketbolu.
Tapēc es dalītu divās grupās – viena tādi vāji bērni, lai vispār kaut ko dara un nepaliek par tizleņiem – paskrien (varbut pat ne uz atzīmi), pamēta bumbu pari tīklam, palēka ar lecamauklu, džeki pacenšas pievilkties pie stiena (lai arī nemāk, bet nu lai vismaz pacenšas) un skolotājs vērtē aktivitāti, centibu, nevis rezultātus. Man patik tā pieeja, kas bija manai kaiminienei, kad vina mācijas grāmatvežu koledžā. Skolotāja teica: Nu, ta, mīlīši, ja jums nopietni interesetu sports, tad jus šajā vecumā butu LSPA, nevis seit par grāmatvežiem mācitos, tāpec es vērtēsu jusu aktivitāti, nevis rezultātus kaut kādos normativos. Un tā visus studiju draudzigi ari metāja bumbu, paskrēja, un beigas tika pie labām atzimēm.
Bet otra grupa jau varētu but stiprie un ņiprie bērni – kas ātri skrien, ar azartu spēlē bumbu, labprāt piedalitos sacensibās. Protams, skolas laikā butu iespēja pāriet – ja nu kadam pubertātes laikā ir pasliktinājusies veseliba vai tiesi otradi, sakčājies pa vasaru pie vectēva laukos. Citadi paskatāmies, kas notiek reāli sporta nodarbībās – ne tiem sportiskajiem bērniem prieka, ka nesportiskie traucē normali spēlēt, teiksim, basketbolu, ne tiem nesportiskajiem ir interese sacensties ar tiem žiperigajiem.

  +1 [+] [-]

, 2015-05-28 14:14, pirms 3 gadiem
Pa manam sporta stundas skolā vajadzētu likvidēt vispār. Un kā OBLIGĀTU pasākumu ieviest ārpusstundu/ārpusskolas sporta nodarbības. Sporta veidi - pēc katra individuālas izvēles. No tā būtu lielāks ieguvums. Skolā būtu sporta pulciņi priekš tiem, kuri nekur citur nenodarbojas.
Tas būtu daudzkārt lietderīgāk. Gan priekš katra, gan Latvijas sportam kopumā.

     [+] [-]

, 2015-05-28 14:30, pirms 3 gadiem
Dmitry rakstīja: Es vispār butu sporta nodarbības dalījis divās grupās – vājo grupa un spēcīgo grupa. Nu, riebjas nesportiskai meitenei, kurai ir teicamas sekmes citos prieksmetos, skriet garās distances, un klases puišu acu priekšā atskriet pēdējai, nu, neprot Kārlis pievilkties (kaut gan es uzskatu, ka vīrietim, kaut vai mazam vīrietim, ir jābut kauns, ka vins sevi noveda līdz tādai pakāpei, ka neprot pievilkties ne reizi), pakārties tagad, vai?
Nekad nevajag bērnus vērtēt visus pec viena ka tadu aitu baru, kur nu vel blaut, ja nemāk taisīt kūleni vai pēdejais atskrien, iegāžot komandu. Ne visiem ir izturība, lai labprāt skrietu kilometrus, ne visiem – laba reakcija, lai ar prieku spēlētu basketbolu.
Tapēc es dalītu divās grupās – viena tādi vāji bērni, lai vispār kaut ko dara un nepaliek par tizleņiem – paskrien (varbut pat ne uz atzīmi), pamēta bumbu pari tīklam, palēka ar lecamauklu, džeki pacenšas pievilkties pie stiena (lai arī nemāk, bet nu lai vismaz pacenšas) un skolotājs vērtē aktivitāti, centibu, nevis rezultātus. Man patik tā pieeja, kas bija manai kaiminienei, kad vina mācijas grāmatvežu koledžā. Skolotāja teica: Nu, ta, mīlīši, ja jums nopietni interesetu sports, tad jus šajā vecumā butu LSPA, nevis seit par grāmatvežiem mācitos, tāpec es vērtēsu jusu aktivitāti, nevis rezultātus kaut kādos normativos. Un tā visus studiju draudzigi ari metāja bumbu, paskrēja, un beigas tika pie labām atzimēm.
Bet otra grupa jau varētu but stiprie un ņiprie bērni – kas ātri skrien, ar azartu spēlē bumbu, labprāt piedalitos sacensibās. Protams, skolas laikā butu iespēja pāriet – ja nu kadam pubertātes laikā ir pasliktinājusies veseliba vai tiesi otradi, sakčājies pa vasaru pie vectēva laukos. Citadi paskatāmies, kas notiek reāli sporta nodarbībās – ne tiem sportiskajiem bērniem prieka, ka nesportiskie traucē normali spēlēt, teiksim, basketbolu, ne tiem nesportiskajiem ir interese sacensties ar tiem žiperigajiem.
Skaisti ! Nodalīsim skolās arī glītos no neglītajiem, nav ko tiem neglītajiem "čakarēt" kopējo skatu. Neglītajiem arī nav patīkami atrasties kopā ar glītajiem, tāda stulba sajūta būs. Matemātikā arī dundukus no gudrajiem jānodala, dunduki, lai tur saskaita līdz 10, kamēr strādāsim tikai ar gudrajiem un mācīsim viņiem augstāko matemātiku.

  +4 [+] [-]

, 2015-05-28 14:42, pirms 3 gadiem
Abrags rakstīja: Pa manam sporta stundas skolā vajadzētu likvidēt vispār. Un kā OBLIGĀTU pasākumu ieviest ārpusstundu/ārpusskolas sporta nodarbības. Sporta veidi - pēc katra individuālas izvēles. No tā būtu lielāks ieguvums. Skolā būtu sporta pulciņi priekš tiem, kuri nekur citur nenodarbojas.
Tas būtu daudzkārt lietderīgāk. Gan priekš katra, gan Latvijas sportam kopumā.
Sākumā Helmuta idejas likās ok, bet pašlaik tas ir aizgājis baigajā specifikā. Tādā, ka faktiski šie piedāvājumi ir skaisti, bet pie esošās izglītības sistēmas kā tādas - nerealizējami.

Un, būsim reāli, pat ja stundu skaits tiktu dubultots, neko tas neatrisinātu bērnu veselības ziņā. Vienkārši tiem, kas sportu neapmeklē būtu 2x vairāk brīva laika.

Un vispār, lai arī nepiekrītu par fiziskās kultūras nodarbību izslēgšanu no programmas, taču idejiski jā - skolēnam ir jādomā par savu fiz. formu arī ārpus sporta stundas laika.

Nez kāpēc, daudzi vecāki iedomājas, ka, lai viņu bērns būtu gana gudrs, viņam vajag apmeklēt matemātikas, valodu papildnodarbības, taču fiziskā attīstība tiek atstāta nu tā... tb kā kkāds apendicīts, kas, ja ir, netraucē, ja nav - ne liela bēda.
Kā jau iepriekš teicu - vispirms mums visiem ir jāpanāk, lai fiziskās kultūras idejas būtu aktuālas sabiedrībā kopumā, lai nav tā, ka bērniem skolā stāsta, ka kustēties ir labi, bet mājās viņš redz darbā nomocītus vecākus, kuri vakarus pavada pie PC un sūdzas, ka savos 30+ gados jau ir ar tādu slimību vēsturi, kā PRO sportisti utt.

Ir labi, ja kāds runā par šīm problēmām, vēl labāk, ja piedāvā savas idejas un konkrētu redzējumu (kam nav uzreiz arī jābūt realizējamam pilnā apmērām, pietiek arī ar konceptu)... taču nevajag koncentrēties tikai uz skolu, kas mūsu valstī ir populāri (skola un skolotāji ir vainīgi pie visa, kas saistīts ar bērniem)... tāpēc ir arī vecāki, kuriem ir jāstrādā ar saviem bērniem, veidojot viņus par tādiem cilvēkiem, kādus viņi paši savus bērnus grib redzēt.

  +2 [+] [-]

, 2015-05-28 14:53, pirms 3 gadiem
Dmitry rakstīja: Es vispār butu sporta nodarbības dalījis divās grupās – vājo grupa un spēcīgo grupa. Nu, riebjas nesportiskai meitenei, kurai ir teicamas sekmes citos prieksmetos, skriet garās distances, un klases puišu acu priekšā atskriet pēdējai, nu, neprot Kārlis pievilkties (kaut gan es uzskatu, ka vīrietim, kaut vai mazam vīrietim, ir jābut kauns, ka vins sevi noveda līdz tādai pakāpei, ka neprot pievilkties ne reizi), pakārties tagad, vai?
Nekad nevajag bērnus vērtēt visus pec viena ka tadu aitu baru, kur nu vel blaut, ja nemāk taisīt kūleni vai pēdejais atskrien, iegāžot komandu. Ne visiem ir izturība, lai labprāt skrietu kilometrus, ne visiem – laba reakcija, lai ar prieku spēlētu basketbolu.
Tapēc es dalītu divās grupās – viena tādi vāji bērni, lai vispār kaut ko dara un nepaliek par tizleņiem – paskrien (varbut pat ne uz atzīmi), pamēta bumbu pari tīklam, palēka ar lecamauklu, džeki pacenšas pievilkties pie stiena (lai arī nemāk, bet nu lai vismaz pacenšas) un skolotājs vērtē aktivitāti, centibu, nevis rezultātus. Man patik tā pieeja, kas bija manai kaiminienei, kad vina mācijas grāmatvežu koledžā. Skolotāja teica: Nu, ta, mīlīši, ja jums nopietni interesetu sports, tad jus šajā vecumā butu LSPA, nevis seit par grāmatvežiem mācitos, tāpec es vērtēsu jusu aktivitāti, nevis rezultātus kaut kādos normativos. Un tā visus studiju draudzigi ari metāja bumbu, paskrēja, un beigas tika pie labām atzimēm.
Bet otra grupa jau varētu but stiprie un ņiprie bērni – kas ātri skrien, ar azartu spēlē bumbu, labprāt piedalitos sacensibās. Protams, skolas laikā butu iespēja pāriet – ja nu kadam pubertātes laikā ir pasliktinājusies veseliba vai tiesi otradi, sakčājies pa vasaru pie vectēva laukos. Citadi paskatāmies, kas notiek reāli sporta nodarbībās – ne tiem sportiskajiem bērniem prieka, ka nesportiskie traucē normali spēlēt, teiksim, basketbolu, ne tiem nesportiskajiem ir interese sacensties ar tiem žiperigajiem.
Vajag nodarboties nevis ar kaut kādām mistiskām skolēnu dalīšanām, bet vienreiz saprast, ka pašlaik skolas programma negatavo skolēnus kkādu GTO (latviski laikam bija GDA?) normu kārtošanai un arī sportistus ne.

Skolā ir jāmāca teoriju par lietām, kas notiek ķermenī, kāpēc notiek, ko un kā darīt, lai savu ķermeni pilnvērtīgi attīstītu, spētu kontrolēt + praktiski jāpievēršas šo zināšanu pielietošanai.
Lai nav tā, ka jau skolas absolvents nezina NEKO ne par savu ķermeni, ne par vingrinājumiem konkrētu īpašību vai muskuļu grupu attīstīšanai, ne arī vispār saprot kā šie procesi notiek.

Ja kāds skolnieks spēs iemest 10/10 soda metienus basketbola, tas būs gana forši, taču reālajā dzīvē no tā labuma būs daudz mazāk nekā no tā, ja viņš zinās kā pareizi veikt elementāras kustības lai paceltu smagumu vai kā pareizi elpot veicot kādu aerobās slodzes uzdevumu.

  -2 [+] [-]

, 2015-05-28 14:55, pirms 3 gadiem
flipsider rakstīja: 1. Ko teiksi tiem, kuri iet mūzikas skolā, bet nāks uz sporta stundu..
Ko darīs šajā stundā tie, kas apmeklē sporta nodarbības? Apmeklēs mūzikas stundas?
nekā Tu nesaprati.
Tie, kas iet mūzikas skolā, diez vai būs aizņemti 24/7 nedēļā. Viņiem jebkurā gadījumā paliks izvēle, kādas sporta nodarbības un kur apmeklēt.

Ko darīs šajā stundā tie, kas apmeklē sporta nodarbības? Apmeklēs mūzikas stundas? - par kādām stundām Tu runā??? Izlasi vēlreiz rūpīgi iepriekš manis rakstīto.

     [+] [-]

, 2015-05-28 16:42, pirms 3 gadiem
varenais_eksperts rakstīja: Skaisti ! Nodalīsim skolās arī glītos no neglītajiem, nav ko tiem neglītajiem "čakarēt" kopējo skatu. Neglītajiem arī nav patīkami atrasties kopā ar glītajiem, tāda stulba sajūta būs. Matemātikā arī dundukus no gudrajiem jānodala, dunduki, lai tur saskaita līdz 10, kamēr strādāsim tikai ar gudrajiem un mācīsim viņiem augstāko matemātiku.
Spriežot pēc komentāra kvalitātes, Tev skolas gadi vēl tikai priekšā.
Ja reiz nesaproti – izglītība ir vajadzīga lieta, bet sports – tas ir loti specifisks prieksmets.

Matemātikā arī dundukus no gudrajiem jānodala, dunduki, lai tur saskaita līdz 10.. Nu, tie, kas mak skaitit tikai lidz 10, tie lai arī vācās uz palīgskolu, bet ne visi VAR būt sportisti. Nu, pakarties tagad aiziešu, ka Viesturs loti labi pievelkas, bet es ne reizi nemaku?

     [+] [-]

, 2015-05-28 16:47, pirms 3 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Vajag nodarboties nevis ar kaut kādām mistiskām skolēnu dalīšanām, bet vienreiz saprast, ka pašlaik skolas programma negatavo skolēnus kkādu GTO (latviski laikam bija GDA?) normu kārtošanai un arī sportistus ne.

Skolā ir jāmāca teoriju par lietām, kas notiek ķermenī, kāpēc notiek, ko un kā darīt, lai savu ķermeni pilnvērtīgi attīstītu, spētu kontrolēt + praktiski jāpievēršas šo zināšanu pielietošanai.
Lai nav tā, ka jau skolas absolvents nezina NEKO ne par savu ķermeni, ne par vingrinājumiem konkrētu īpašību vai muskuļu grupu attīstīšanai, ne arī vispār saprot kā šie procesi notiek.

Ja kāds skolnieks spēs iemest 10/10 soda metienus basketbola, tas būs gana forši, taču reālajā dzīvē no tā labuma būs daudz mazāk nekā no tā, ja viņš zinās kā pareizi veikt elementāras kustības lai paceltu smagumu vai kā pareizi elpot veicot kādu aerobās slodzes uzdevumu.
Nu, par to jau neviens nestrīdas, ka skolniekam ir jazina par savu ķermeni, fiziologiju, lai neizaug bars ar "sila jestj, uma ne nado", kas pat nezina, kas notiek ar ķermeni slodzes laikā. Bet manis skartās problēmas arī ir aktualas, ne visi bērni ir radīti sporta normatīviem (kas pat nesportiskam pieaugušajam ir KAUT KAS).

     [+] [-]

, 2015-05-28 16:59, pirms 3 gadiem
Dmitry rakstīja: Nu, par to jau neviens nestrīdas, ka skolniekam ir jazina par savu ķermeni, fiziologiju, lai neizaug bars ar "sila jestj, uma ne nado", kas pat nezina, kas notiek ar ķermeni slodzes laikā. Bet manis skartās problēmas arī ir aktualas, ne visi bērni ir radīti sporta normatīviem (kas pat nesportiskam pIeaugušaJAm ir KAUT KAS).
Sāksim ar to, ka normatīvu sporta stundās vairs sen kā nav.

Teorētiskā gadījumā un atceroties savus skolas laikus... es būšu ĻOTI ļauns un pateikšu - ja bērnam nav kādu iedzimtu slimību un kaišu, tad viņa nespēja izpildīt tos normatīvus (nav runa par 10, bet sekmīga vērtējuma līmenī, t.i., vismaz 4) ir slinkuma un vecāku nolaidības rezultāts.

Un es to saku kā cilvēks, kuram pašam skolā ar nebūt ne visas disciplīnas viegli padevās.

Par tiem normatīviem un pieaugušajiem... nu, piedošanu, bet ja tiešām tā ir, tad ir jābūt godīgam pret sevi un jāatzīst, ka šis pieaugušais ir tāds... lai neapvainotu nevienu, neteikšu neko. Un gan jau, ka šādi paši pieaugušie arī tālāk savus bērnus ved prom no fiziskās kultūras ceļa.

     [+] [-]

, 2015-05-28 17:02, pirms 3 gadiem
Dmitry rakstīja: Spriežot pēc komentāra kvalitātes, Tev skolas gadi vēl tikai priekšā.
Ja reiz nesaproti – izglītība ir vajadzīga lieta, bet sports – tas ir loti specifisks prieksmets.

Matemātikā arī dundukus no gudrajiem jānodala, dunduki, lai tur saskaita līdz 10.. Nu, tie, kas mak skaitit tikai lidz 10, tie lai arī vācās uz palīgskolu, bet ne visi VAR būt sportisti. Nu, pakarties tagad aiziešu, ka Viesturs loti labi pievelkas, bet es ne reizi nemaku?
NEVIENAM SKOLAS PROGRAMMAS IETVAROS NAV JĀBŪT SPORTISTAM!

Kas ir jādara - jāciena savs ķermenis, pašam sevi un jādomā par savu fizisko spēju optimālu attīstību, lai reāli dzīvē nebūtu tādi gadījumi, kad kāds distro-papiņš nevar ziemas sālījumu burku atvērt. Tas ir parasts un ļoti viduvējs fiziskās attīstības līmenis.

Neko no sporta stundās neprasa un pat ja ļoti gribētu, nevar prasīt.

     [+] [-]

, 2015-05-28 17:09, pirms 3 gadiem
Dmitry rakstīja: Es vispār butu sporta nodarbības dalījis divās grupās – vājo grupa un spēcīgo grupa. Nu, riebjas nesportiskai meitenei, kurai ir teicamas sekmes citos prieksmetos, skriet garās distances, un klases puišu acu priekšā atskriet pēdējai, nu, neprot Kārlis pievilkties (kaut gan es uzskatu, ka vīrietim, kaut vai mazam vīrietim, ir jābut kauns, ka vins sevi noveda līdz tādai pakāpei, ka neprot pievilkties ne reizi), pakārties tagad, vai?
Nekad nevajag bērnus vērtēt visus pec viena ka tadu aitu baru, kur nu vel blaut, ja nemāk taisīt kūleni vai pēdejais atskrien, iegāžot komandu. Ne visiem ir izturība, lai labprāt skrietu kilometrus, ne visiem – laba reakcija, lai ar prieku spēlētu basketbolu.
Tapēc es dalītu divās grupās – viena tādi vāji bērni, lai vispār kaut ko dara un nepaliek par tizleņiem – paskrien (varbut pat ne uz atzīmi), pamēta bumbu pari tīklam, palēka ar lecamauklu, džeki pacenšas pievilkties pie stiena (lai arī nemāk, bet nu lai vismaz pacenšas) un skolotājs vērtē aktivitāti, centibu, nevis rezultātus. Man patik tā pieeja, kas bija manai kaiminienei, kad vina mācijas grāmatvežu koledžā. Skolotāja teica: Nu, ta, mīlīši, ja jums nopietni interesetu sports, tad jus šajā vecumā butu LSPA, nevis seit par grāmatvežiem mācitos, tāpec es vērtēsu jusu aktivitāti, nevis rezultātus kaut kādos normativos. Un tā visus studiju draudzigi ari metāja bumbu, paskrēja, un beigas tika pie labām atzimēm.
Bet otra grupa jau varētu but stiprie un ņiprie bērni – kas ātri skrien, ar azartu spēlē bumbu, labprāt piedalitos sacensibās. Protams, skolas laikā butu iespēja pāriet – ja nu kadam pubertātes laikā ir pasliktinājusies veseliba vai tiesi otradi, sakčājies pa vasaru pie vectēva laukos. Citadi paskatāmies, kas notiek reāli sporta nodarbībās – ne tiem sportiskajiem bērniem prieka, ka nesportiskie traucē normali spēlēt, teiksim, basketbolu, ne tiem nesportiskajiem ir interese sacensties ar tiem žiperigajiem.
Piekrītu! Pats atceros , kad gāju skolā , ka bija daudz nevarīgu vienaudžu , man un vel 3 skolēniem vienkārši nebija interesanti ar viņiem spēlēt basīti , futbolu!

  +1 [+] [-]

, 2015-05-28 18:14, pirms 3 gadiem
PIN rakstīja: Sākumā jāmaina skolēna domāšana attiecībā uz sporta stundām. Tagad vairums skolēnu sporta stundu uztver kā izklaidi (tiem kam patik sports) vai nekam nevajadzīgu, apgrūtinošu pasākums, no kura viegli izvairīties (tie kam nesaista sports), un ja tur pieslēgs klāt specifiskos vingrinājumus, tad atbaidīs arī tos kuriem sporta stundas patik kā izklaide. Tapec sporta stunda skolēna apziņā jāpielīdzina matemātikai vai latv.valodas, kur neviens tev nejautā patīk vai nee... un tāpat kā citos priekšmetos - sākumā iemācamies pamatus - reizes rēķinu, saskaitīšana, lasīšanu un uz šī pamata tad arī audzējam visu pārējo programmā paredzēto - tas pats sportā - sākumā nostiprinam muskuļu bāzi un kustību attīstību, tālāk liek klāt kādu slodzi
Es arī savā laikā sporta nodarbību uztvēru kā izklaidi.. nu un kas? Tizls jau neesmu izaudzis... Skolotājam ir tā interese un izklaide jānovirza pareizā gultnē. Ja pasniedzējam (pareizāk sakot skolotājam) būs interese studnu novadīt lietderīgi, skolēni plūdīs uz sporta stundām.

     [+] [-]

, 2015-05-28 18:33, pirms 3 gadiem
Dmitry rakstīja: Spriežot pēc komentāra kvalitātes, Tev skolas gadi vēl tikai priekšā.
Ja reiz nesaproti – izglītība ir vajadzīga lieta, bet sports – tas ir loti specifisks prieksmets.

Matemātikā arī dundukus no gudrajiem jānodala, dunduki, lai tur saskaita līdz 10.. Nu, tie, kas mak skaitit tikai lidz 10, tie lai arī vācās uz palīgskolu, bet ne visi VAR būt sportisti. Nu, pakarties tagad aiziešu, ka Viesturs loti labi pievelkas, bet es ne reizi nemaku?
Ne visi VAR izprast matemātiku/fiziku/whatever ,bet tas nenozīmē, ka uzreiz jāpadodas un jānodala šie cilvēki.

Lūdzu, bez personiskiem uzbraucieniem. Ja kaut kas neapmierina aizej dobes paravē.

  +4 [+] [-]

, 2015-05-28 19:16, pirms 3 gadiem
BEIDZOT kāds atklāti runā par problēmām ar skolēnu un visas sabiedrības fizisko stāvokli.

Nožēlojami skatīties kā mūsdienu vidusskolas vecuma puiši staigā pa pilsētu apspīlētās biksēs ar kājām tādā biezumā kā normālam vīrietim rokām būtu jābūt.
Meitenes jau 14 gados jau meklē pretcelulīta krēmus un tādā garā.

Rodke un viņam līdzīgie, cerams, ka spēs iešūpot to pīļu dīķi, citādāk baidos pat iedomāties, kas būs tālāk.
Miņinam arī labs blogs ir, kas būtu jāpāršķirsta katram, kurš interesējas par sportu, ļoti vieglā veidā pastāstītas svarīgas lietas: Liels un stiprs | Fizkultūrieša pieraksti

Tādi entuziasti arī kaut kādu virzību dod uz priekšu, cerams, ka piedzīvošu to laiku, kad Latvija būs kā mazā Austrālija, t.i., kur sports ir visas nācijas lepnums un galvenais ikdienas brīvā laika pavadīšanas veids.

  +1 [+] [-]

, 2015-05-28 20:19, pirms 3 gadiem
varenais_eksperts rakstīja: Ne visi VAR izprast matemātiku/fiziku/whatever ,bet tas nenozīmē, ka uzreiz jāpadodas un jānodala šie cilvēki.

Lūdzu, bez personiskiem uzbraucieniem. Ja kaut kas neapmierina aizej dobes paravē.
Nevienam jau nebraucu virsū. Esmu gatavs diskutēt pmatoti un argumentēti. Kā jau teicu, sports ir kaut kas ĻOTI specifisks. Pārējie priekšmeti... Kad es mācījos 11. klasē, pa to laiku klasi augtāk - 12. klasē bija eksperiments - gatavojoties angļu valodas eksāmenam, skolotāja dalīja skolniekus gudro grupā un... "otrajā" grupā. Eksperiments bija - un diemžēl, neveiksmīgs - tā arī nolika eksāmenu uz viszemāko līmeni. Bet varbūt nesalīdzināsim, jo būsim atklāti - ja jaunietis mūsdienās, ES dalībvalstī dzīvojot, nezina angļu valodu, uz viņu skatās kā uz mežoni, tāpēc angļu valoda jāmācās. Bet sports...
Jā, es piekrītu Jurim Miņinam par tiem normatīviem, ka uz 4 nolikt veselam cilvēkam, kurš tīšuprāt nedara visu iespējamo, lai atrofētos, nu gan tā kā jāprot, BET parādās cilvēciskais faktors - ja nesportisks bērns labi mācās pārējos priekšmetos, ir pietiekami ambiciozs, vai ta viņu apmierinās tas "pats minimums", tas četrnieks? Nu, būsim atklāti - nē. Bet, teiksim, uz 8 nolikt... tas tomēr ne katram dots. Un pusgada beigās blakus normālām atzīmēm - četrnieks sportā. Jā, tagad, ar pieauguša cilvēka prātu mēs saprotam, ka tas 4 sportā ir atnākošs un aizejošs, ka tas Gatis, kas kilometru skrien daudz ātrāk par mani, pēc gadiem gaterī strādās, bet bērnu tas var arī demoralizēt. Zinu puikas, kuru vecāki ģimenes ārstus piekukuļoja, lai tiem dod atbrīvojumu no sporta, bet zinu arī tādus puikas, kas uzreiz pēc slimnīcas gāja uz sportu (ārsta zīmi par atbrīvojumu uz mēnesi izmeta miskastē!). Arī bērns ir personība, ne katram der viens un tas pats.

  +1 [+] [-]

, 2015-05-28 21:01, pirms 3 gadiem
Dmitry rakstīja: Nevienam jau nebraucu virsū. Esmu gatavs diskutēt pmatoti un argumentēti. Kā jau teicu, sports ir kaut kas ĻOTI specifisks. Pārējie priekšmeti... Kad es mācījos 11. klasē, pa to laiku klasi augtāk - 12. klasē bija eksperiments - gatavojoties angļu valodas eksāmenam, skolotāja dalīja skolniekus gudro grupā un... "otrajā" grupā. Eksperiments bija - un diemžēl, neveiksmīgs - tā arī nolika eksāmenu uz viszemāko līmeni. Bet varbūt nesalīdzināsim, jo būsim atklāti - ja jaunietis mūsdienās, ES dalībvalstī dzīvojot, nezina angļu valodu, uz viņu skatās kā uz mežoni, tāpēc angļu valoda jāmācās. Bet sports...
Jā, es piekrītu Jurim Miņinam par tiem normatīviem, ka uz 4 nolikt veselam cilvēkam, kurš tīšuprāt nedara visu iespējamo, lai atrofētos, nu gan tā kā jāprot, BET parādās cilvēciskais faktors - ja nesportisks bērns labi mācās pārējos priekšmetos, ir pietiekami ambiciozs, vai ta viņu apmierinās tas "pats minimums", tas četrnieks? Nu, būsim atklāti - nē. Bet, teiksim, uz 8 nolikt... tas tomēr ne katram dots. Un pusgada beigās blakus normālām atzīmēm - četrnieks sportā. Jā, tagad, ar pieauguša cilvēka prātu mēs saprotam, ka tas 4 sportā ir atnākošs un aizejošs, ka tas Gatis, kas kilometru skrien daudz ātrāk par mani, pēc gadiem gaterī strādās, bet bērnu tas var arī demoralizēt. Zinu puikas, kuru vecāki ģimenes ārstus piekukuļoja, lai tiem dod atbrīvojumu no sporta, bet zinu arī tādus puikas, kas uzreiz pēc slimnīcas gāja uz sportu (ārsta zīmi par atbrīvojumu uz mēnesi izmeta miskastē!). Arī bērns ir personība, ne katram der viens un tas pats.
Klasiskais gadījums ar izcilnieku pārējos priekšmetos un sporta nespējnieku... .

A man ir jautājums - kāpēc viņš tad tajā pašā matemātikā, kkādā svešvalodā, ķīmijā mācās labi, cenšas utt., bet sportu uzskatā kā "garēmejošu" disciplīnu, kur viņam atzīme būtu jāliek tāpat vien vai jāpažēlo tikai tāpēc, ka viņš ir malacītis citos priekšmetos?

Man vot vispār šitā ideja liekas ārprātā šķība... Kāpēc labus skolniekus-vājiniekus sauc par "sistēmas upuriem", kamēr fiziski attīstītos, kuriem neiet kāda matemātika - par sliņķiem vai muļķiem?

Sports ir tāds pats priekšmets, kurā ir jācenšas, jāstrādā un tad būs rezultāts. Tas, ka nav mājasdarbu, nenozīmē, ka nekas nav jādara jau individuāli, ārpus skolas utt.

  -1 [+] [-]

, 2015-05-28 21:16, pirms 3 gadiem
Filozofs tas Rodke baigais...reāli neko dzīvē nav uztrennējis kā arī mācījis...tukša muldēšana...

  +1 [+] [-]

, 2015-05-28 21:24, pirms 3 gadiem
rroliks rakstīja: Filozofs tas Rodke baigais...reāli neko dzīvē nav uztrennējis kā arī mācījis...tukša muldēšana...
Nepiekrītu, tukši muld jau citi, kamēr šitajam gandrīz vienmēr ir vērtīgas domas. Cik nu tās ir īstenojamas - tas ir cits jautājums.

  +1 [+] [-]

, 2015-05-29 02:52, pirms 3 gadiem
sportists-amatieris rakstīja: ... bet darbmācībai ir tēvs, kuram arī jāmāca savs puika ko un kā
Un ja nav tēva?

  +1 [+] [-]

, 2015-05-29 07:50, pirms 3 gadiem
Atzīmes fizkultūrā vajadzētu likt vadoties lēc katra ieguldītā darba.
Tātad - mums ir izcilnieks/vārgulis - atspiesties nevar, pievilkties nevar, neko negrib.
Un dauzoņa ar kārtīgām iekšām, kurš var visu.
Semestra beigās vārgulim jāprogresē piemēram līdz vismaz 3 pievilkšanām/5 atspiedieniem. Dauzoņam jāprofresē atbilstoši sev. Skolotājs jau redz kā kurš cenšas un attiecīgi liek atzīmes.
Un iemāca teorijas minimumu par trenēšanos izturības/spēka sportos.

  +1 [+] [-]

, 2015-05-29 10:46, pirms 3 gadiem
sportists-amatieris rakstīja: Atzīmes fizkultūrā vajadzētu likt vadoties lēc katra ieguldītā darba.
Tātad - mums ir izcilnieks/vārgulis - atspiesties nevar, pievilkties nevar, neko negrib.
Un dauzoņa ar kārtīgām iekšām, kurš var visu.
Semestra beigās vārgulim jāprogresē piemēram līdz vismaz 3 pievilkšanām/5 atspiedieniem. Dauzoņam jāprofresē atbilstoši sev. Skolotājs jau redz kā kurš cenšas un attiecīgi liek atzīmes.
Un iemāca teorijas minimumu par trenēšanos izturības/spēka sportos.
Tieši tā! Pirmkārt, patiešām jāvērtē CENTĪBA, nevis faktu, ka tev no dabas ir dota liela izturība un spēks, bet ar tām smadzenēm ir ka ir. Otrkārt jau, teorija (tādā veidā ir nosauti divi zaki ar vienu šāvienu – gan bērni zinās par savu organismu, gan ari teicamnieki varguli varēs labi iemācīties teoriju un izvairīties no tā kaunpilna cetrnieka). Pie reizes arī tie, kam energijas ka HES, bet ar prātu ir kā ir, bus spiesti sporta kaut ko IEMACITIES, nevis tikai beztolkā skraidīt, lai tiktu pie labām un teicamām sekmēm. Par dalīšanu stipro/vārgulu grupās jau es teicu par bērniem, kuri NEVAR, nevis necenšas, tas ir divas dazādas lietas. Varbut puikam ir lieliska izturība, bet pievilkties vinš ar visu gribēšanu var tikai vienu reizi, i to pašu – lidz acu, ne zoda līmenim. Reakcija vinam ir sudīga, basketbolā bumbu nokert nevar (bet cenšas), sprintu vinš skrien vislēnāk (bet cenšas!), futbolā no vina īpasi tolka nav ne vārtos, ne aizsardzībā, ne uzbrukumā (bet arī šeit cilvēks cenšas un no futbola neizvairas), bet kad pienāk laiks skriet garās distances, puika noskrien visus. Bet cik ta biezi ta gara distance ir jaskrien, reizi semestrī? Pārejā laikā – jārāda vien ir savs tizlums visai klasei. Bet saukt šadu puiku par bērnu, kurš necenšas un ir uzlicis mīksto sportam, arī nebutu pareizi. Tapec es dalītu divās grupās.
Protams, skolas laikā butu iespēja pāriet no vienas grupas uz otru – ja nu kādam pubertātes laikā ir pasliktinājusies veselība vai tieši otrādi, sakčājies pa vasaru pie vectēva laukos.

  -1 [+] [-]

, 2015-05-29 11:09, pirms 3 gadiem
sportists-amatieris rakstīja: Atzīmes fizkultūrā vajadzētu likt vadoties lēc katra ieguldītā darba.
Tātad - mums ir izcilnieks/vārgulis - atspiesties nevar, pievilkties nevar, neko negrib.
Un dauzoņa ar kārtīgām iekšām, kurš var visu.
Semestra beigās vārgulim jāprogresē piemēram līdz vismaz 3 pievilkšanām/5 atspiedieniem. Dauzoņam jāprofresē atbilstoši sev. Skolotājs jau redz kā kurš cenšas un attiecīgi liek atzīmes.
Un iemāca teorijas minimumu par trenēšanos izturības/spēka sportos.
piedāvā Tu atstāt viena skolotāja ziņā, kurš to vērtēs pilnīgi subjektīvi pēc saviem ieskatiem? Manuprāt, ko tizlāku grūti iedomāties...
1 2 51 komentārs

Tev jābūt autorizētam,