H.Rodkes fiziskās sagatavotības skola - 8.daļa
Bieži ir nācies dzirdēt, ka jauniešiem sportistiem nav piemērotu apstākļu, lai iegūtu labu fizisko sagatavotību un kustību iemaņas. Klimats neļauj, telpu pietrūkst, aprīkojums neatbilst, un tml. Jā, tās ir grūtības, ar kurām jārēķinās, taču gribu teikt, ka lielākoties jaunatnes sportisti labi ja izmanto 20% no tām iespējām, kas viņiem ir deguna galā. Dodiet man kaut 30 metrus taisnu virsmu, kur paskriet, un 4 kvadrātmetrus, vingrinājumiem - ar tos būs vairāk, nekā pietiekami, lai uztrenētu superātru un atsperīgu atlētu. Pat 2 kvadrātmetri ir pietiekami, lai varētu izpildīt ļoti daudzus un iedarbīgus attīstošos vingrinājumus.
Man viens pazīstams amerikāņu futbolists no Latvijas Amerikā trenējas svaru zālē, kas ierīkota neapkurināmā garāžā, kur ir dažas hanteles, nolietots statīvs, salauzts sols, un ziemā stienis salst pie plaukstām. Un nekādu problēmu - uztrenējies ļoti spēcīgs, liels, un gatavs jebkādām grūtībām, un skarbām cīņām laukumā. Gribu teikt, ka viss sākas mūsu galvās, tās ir galvenais nosacījums ceļā uz sporta virsotnēm.
Tie, kas negrib būt sportā tikai viduvējības, vienmēr atradīs kādas papildus iespējas. Konkrēti – sporta spēļu pārstāvji basketbolā, volejbolā, rokasbumbā, tenisā u.c. jaunieši var izdarīt milzīgu fiziskās sagatavotības darbu nedaudz pirms un pēc oficiālā treniņu laika, un tam tiešām pietiek ar 2-3 kvadrātmetriem sporta zāles, laukuma vai korta malā. Nepieciešams vienīgi zināt, ko darīt, kādā secībā, un jāprot tehniski pareizi to visu veikt.
Teikšu kā ir - vispārējo un speciālo fizisko sagatavotību, kā arī kustību efektivitāti un eleganci pilnvērtīgi var apgūt tikai un vienīgi individuālos treniņos. Treneris un audzēknis- viens pret vienu! Tad ir maksimāla koncentrēšanās un atdeve. Jau apmācītiem sportistiem pieļauju grupas 2-4 cilvēki. Bet, jo lielāks skaits, jo mazāk es varu iedarboties uz katru audzēkni, kontrolēt un izjust viņu.
1. vingrinājums
Lielisks vingrinājums atsperīguma trenēšanai. Der sagatavotai un nostiprinātai pēdai. Piezemējoties, papēdis nedrīkst pieskarties virsmai, vislabāk censties turēt to cik var augstu, trenē ne tikai ikru muskuli, bet nostiprina daudzus pēdas muskulīšus un cīpslas, kā arī cīpslas apkārt celim. Pielietojuma brīdis treniņā atkarīgs no metodikas. Piegājienu skaits 2-5, atkārtojumu skaits 5 līdz 100. Reizēm potītei jāpierod pie vingrinājuma 4-6 nedēļas. Šis ir vieglākais variants.
2. vingrinājums
Vingrinājums koordinācijai, un kāju jaudas palielināšanai. Trenējam līdzsvaru, kā arī saskaņoti kustināt rokas un kājas. Līdzsvaru vieglāk noturēt iesēžoties uz atspēriena kājas, kas arī dod vajadzīgo slodzi. Svarīgi plaši un aktīvi vēzieni. Piegājienu skaits 1- 5, atkārtojumu skaits 3 līdz 10. Sērijas var dažādi kombinēt, arī iekļaujot apļa treniņā.
3. vingrinājums
Ļoti vienkāršs vingrinājums, kurā var tikt trenētas dažādas lietas, liekot akcentu uz katru no tām atsevišķi. Tās būtu- roku un kāju saskaņota darbība, aktīvs vēziens ar celi, grābjoša kustība ejot uz atspērienu, pēdas nolikšana uz virsmas caur papēdi, pirkstgala atcelšana, uziešana” ar gurnu uz atspēriena kājas, beigu izsperšanās ar pēdu u.c. Daudz nianšu vienkāršā palēciensolī. Labi der kā iesildošs vingrinājums. Piegājienu skaitu var variēt pēc vajadzības, atspērienu skaits starp 10 un 20.