Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:810, Did:0, useCase: 3

Autors: Helmuts Rodke

H.Rodkes efektīvie treniņi: Rise to win. Panākumi un ego.

H.Rodkes efektīvie treniņi: Rise to win. Panākumi un ego.
Helmuts Rodke
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

Nav jau gluži tā, ka panākumi sportā atkarīgi tikai no ideāli saplānota treniņu mikrocikla, paceltajiem kilogramiem un pareizas ēšanas. Kā mēs visi zinām, pastāv arī smalkākas un ļoti iedarbīgas lietas. Jo augstāk sportists kāpj, jo vairāk sasniedz, jo aktuālāks kļūst jautājums – ko vēl izdarīt, lai uzlabotu rezultātus un fiziskās spējas. Milzīgas konkurences apstākļos sportistiem nepieciešams realizēt visu savu potenciālu, lai sasniegtu savus sapņus, un izrautos no amatieru, dalībnieku vai vienkārši neveiksminieku līmeņa.

Uzdod savu jautājumu Helmutam Rodkem!
Iepriekšējos H.Rodkes efektīvo treniņu materiālus un atbildes uz jautājumiem meklē ŠEIT!

Ja iepriekšējā materiālā rakstīju par domāšanas nozīmi vingrinājuma, treniņa un pēctreniņa laikā, tāpēc šoreiz stādu priekšā dažas idejas mūsu zināšanu atsvaidzināšanai par ambīcijām un ego.

Kas tas tāds ir – ego? Atbildes īsā versija – milzīga ilūzija, nelaimju cēlonis un vienlaikus attīstības dzinējspēks. Ego ir tas, kas katram liek sasniegt arvien vairāk, dažkārt nešķirojot līdzekļus. Ego mūs dzen pa karjeras kāpnēm, liek iegūt nozīmīgumu, naudu, statusu sabiedrībā, motivē uz sportiskajiem sasniegumiem. Ego liek realizēt vecāku vēlmes caur saviem bērniem. Jā, panākumi sportā nav iespējami bez ambīcijām, bez mērķtiecīgas domas, tikai – kāda tad ir šī doma? Ko tad gribam sasniegt ilgtermiņā?

Īsumā – ir domas, kas enerģiju dod, un ir, kas atņem. Saliksim visu pa plauktiņiem. Globālā skatījumā ikviena mērķis ir nonākt jaunā, augstākā dzīves un attīstības līmenī. Lai kaut ko jaunu sasniegtu, ir jāatbrīvojas no vecā, traucējošā. Cilvēka jaunā attīstības pakāpe, pieņemsim, iezīmējas ar lielāku garīgu brīvību, mazāku atkarību no zemākajām vēlmēm un ambīcijām, kā arī ar mazāk piesārņotu un funkcionālāku ķermeni. Lai šādu līmeni sasniegtu ir jāatbrīvojas no galvenā traucēkļa – ego.

Ego izpausmes ir tādas lietas kā nepamatotas, sabiedrībai neko nedodošas ambīcijas, varaskāre, skaudīgums, izrādīšanās ar jebko, zvaigžņu slimība un tamlīdzīgi. Arī sports tikai dēļ naudas vai citiem labumiem ir tajā pašā kategorijā. Šīs ego izpausmes ir iekšējā tukšuma un mazvērtības kompleksa radītas. No tā ir jātiek vaļā. Taču lai atbrīvotos no ego, tas ir jāiegūst un jānostiprina liels un spēcīgs. Tas ir evolūcijas likums. Nevar atbrīvoties no tā, kā nav. Tas ir tāpat, kā sieviete nevar aizlaist pasaulē nedzimušu un neizaudzinātu bērnu. Misija ir jāizpilda, lai attīstītos. Pēc liela panākuma taču kādreiz ir sajūta, ka visu, ko spēju esmu sasniedzis, un man nekas vairs nav vajadzīgs, nevienam nekas nav jāpierāda. Šādos brīžos kļūstam brīvāki no ego, un jūtam pacilājošu piepildījumu.

Sports ir brīnišķīgs lauks ego spēlēm, vienreizēja iespēja to piepildīt, izdzīvot to un iegūt iekšējo brīvību un pakāpties jaunā garīgās evolūcijas līmenī. Sports ar savām patiesajām emocijām un gribas izpausmēm ir spēcīgs līdzeklis, un atlēta panākumi tieši atkarīgi no galvenās virzošās domas viņa sportiskajā karjerā. Jo kvalitatīvāka un sabiedriski pozitīvāka ir šī doma, jo tā nes sevī vairāk enerģijas, kas dod vairāk spēka ikdienas treniņos, atjaunošanās procesos, un labāk sekmē sporta veida tehnikas apguvi. Haotiskas, sīkas, nekādas domas rada sporta viduvējības un neveiksminiekus. Nekad jau arī visi nebūs domāšanas čempioni. Sportists, kurš mērķtiecīgi virzās uz panākumiem ( nu vismaz bezmaksas izglītību prestižā universitātē) ne vienmēr aizdomājas, kas sekos aiz vislielākā panākuma gūšanas sportā. Ok – nopelnīšu kaudzi naudas, ieguldīšu biznesā, būšu slavens, baudīšu dzīvi, atstāšu mantojumā bērniem, nopirkšu villu, jahtu Vidusjūrā labākajā gadījumā; nu un tad? Tā nav evolūcija. Tas ir komfortabls strupceļš.

Evolūcija ir ikviena panākuma un zaudējuma izmantošana mācības gūšanai un personības izaugsmei, kā arī pieredzes došana apkārtējiem un jaunās paaudzes iedvesmošana. Jo vairāk pozitīva un vērtīga tu dod apkārtējiem, jo daudzkārt vairāk tu saņem pretī. Tāpat kā sportā tu iegūsti enerģiju vispirms to treniņos atdodot. Tādā veidā tu sev apkārt veido spēcīgu enerģētisku lauku, kura atdeves reakcija ir pārsteidzoša un arvien lielāku izaugsmi sekmējoša. Gan cilvēku attieksmes gan sprādzienveidīgi pieaugošā iespēju klāsta ziņā. Tā tu kļūsti par īstu gara zvaigzni. Iespējas rada jaunas iespējas – tā ir īstā bezgalīgā evolūcija. Būt šajā evolūcijas straumē ir neaprakstāms pacilājums, kaifs un reizē arī grūta māksla, kas jāattīsta soli pa solim ar katru ikdienas sīkumu. Mērķis ir būt nepārtrauktā radošuma straumē. Sports – brīnišķīgs līdzeklis.

Kas jāzina sportistam šajā sakarā?
1. Panākumi sportā vistiešāk atkarīgi no domāšanas treniņa laikā, no prasmēm ar domu palīdzību sekmēt atjaunošanos – tas viss atkarīgs, protams, no fizioloģijas, čakru un domu enerģētikas izprašanas.
2. Sporta ambīcijām jābūt reālām, un vēlmei uzvarēt jābūt sabalansētai ar radošumu un vēlmi parādīt meistarīgāku sniegumu.
3. Ja ideja nopelnīt naudu dominē pār meistarības uzlabošanas ideju, ilgtermiņā gaida neveiksmes. Bieži vien arī īstermiņā sportisti nespēj realizēt savu fantastisko potenciālu, jo dzīšanās pēc naudas, pierādīšanas vai atzinības kā enerģētiski tukšas domas samazina izredzes uzrādīt labāko sniegumu. Tās vienkārši atņem spēkus un palielina stresu. Jo vairāk neveicas, jo vairāk stresa, jo mazāk enerģijas. Šādu sportistu panākumi ir epizodiski un sportiskie panākumi neregulāri un nestabili. Vārdu sakot – pirmkārt meistarība, tad būs arī panākumi un nauda!
4. Ja ego kāpināšanu uztveram kā spēli, un sportiskās ambīcijas virzītas uz tehnikas, meistarības un snieguma uzlabošanu, sportistu gaida daudz veiksmīgāka karjera.
5. Zemapziņas ievirzīšana pozitīvā un radošā attieksmē pret treniņiem, sporta sasniegumiem un dzīvi kopumā ievērojami paātrina sportista uztrenēšanos. Tas jātrenē jau no 8 – 9 gadiem. Katram vecumam sava pieeja un vārdi.
6. Lai bērni un jaunieši sekmīgāk attīstītos viņu vecāki nedrīkst tos morāli nomākt ar jebko, tai skaitā ar kritiku vai pārspīlētu kontroli un „dzīšanu” sportā. Jauno sportistu vecāku ego ir milzīga ietekme bērnu izaugsmē.
7. Zināšana pati par sevi neko nedod. Vajag vienkārši to pielietot.
8. Visam ir savs laiks.

Zinot šādi pamatotu sporta un treniņu filozofiju, mēs nolaižamies no spriedelēšanas augstumiem, un ar pozitīvu iedvesmu sākam trenēties. Sportist – ja tavs progress ir apstājies, un tu nezini, ko iesākt – varu droši teikt: sakārto domāšanu, attieksmi pret evolūciju un savu ego, un tava jaunā pieeja sporta būtībai, treniņiem, spēka, izturības vai ātruma vingrinājumiem pacels tevi jaunā līmenī. Es – Helmuts Rodke arī esmu sportists un varu apliecināt – tas darbojas.

Dziļie pietupieni ar svaru stieni uz muguras



Spēka sportā saucas „visu vingrinājumu vingrinājums” un tamlīdzīgi. Vienlīdz vērtīgs tiem, kas saprot būtību un prot pielietot, un tikpat kaitīgs tiem, kas neprot tehniku, nezina īsto iedarbību un pielietojumu treniņu procesā, un ir tālu no šī vingrinājuma būtības. Ar smagu stieni – versija tikai pieaugušiem sportistiem. Šā vingrinājuma iedarbība ir tik plaša, ka neaprobežojas tikai ar kvadricepsu trenēšanu, Tie tiek nodarbināti ne vairāk kā pusē amplitūdas, kaut gan arī vērtīgi. Šā vingrinājuma bīstamība ir mīts, ko radījuši sportisti, kas nemākulīgas tehnikas pārāk liela stieņa svara rezultātā guvuši traumas. Tikpat bīstami ir visi pārējie vingrinājumi ar brīviem svariem , piemēram, stieņa spiešana guļus, kas ir populārākais jauniešu vidū. Viss atkarīgs no prasmēm un atbilstoša svara. Pietupieni prasa lielu koncentrēšanos, un zinošam sportistam ļoti daudz dod. Jāzina, kurā gada treniņu posmā ar kādiem svariem strādāt. Piekrītu – ir cilvēki, kuriem ģenētisku ierobežojumu vai kādu slimību dēļ nevajadzētu tupties ar stieni uz muguras. Tāpēc vieglākā variācija – tupties bez papildus svara un ar rokām turoties pie vingrošanas sienas varētu būt pieņemama un veselīga ikvienam. Pareizi pielietots un nepārslogojot muguru šis vingrinājums uzlabo enerģētiku ceļu cīpslās, cirkšņu rajonā un gurnos. Tas ir kustību un dzīves kvalitātes pamatā. Vingrinājumam tikpat piekritēju cik ienaidnieku. To, ko šis vingrinājums trenē, uzrakstīšu nākamā materiāla beigās.


Vingrinājumi

Vingrinājumi, kas uzlabo pārvietošanos sportā. Ātrumu, atsperīgumu un veiklību. Lai arī ir simtiem vingrinājumu un to variāciju, esmu izvēlējies nedaudzus, kas novērš visbiežāk novērotās kustību problēmas. Balstoties uz savu pieredzi, konsultācijām ar citiem treneriem un daudziem pētījumiem, esmu īpaši izdalījis trīs vingrinājumu grupas atsevišķām ķermeņa daļām/kustībām, kā arī esmu pievienojis dažus iedarbīgus kompleksos vingrinājumus.

NEkusties kā Džegers

Kad 16 gadīgā Mira Andrejeva trieca raketi pret nevainīgo Vimbldonas zālienu un saņēma par to sodu, pēc mača viņa demonstratīvi nepaspieda roku “vainīgajam” tiesnesim. Taču nelielā drāmiņa jeb liela čempiona atdarināšana nu nekādi netuvināja viņu Serēnas Viljamsas līmenim tenisā, kurai arī patika “flirtēt” ar soģiem. Lai nu kā, viena tīņu izgājienu dēļ neviens jau arī uzreiz nepiešķir titulu “sweet but psycho” vecumā, kad sportists ir knapi iespurdzis pieaugušo pasaulē.

Helmuts Rodke: komandu sporta spēļu sezonas gals

Sāpoši ceļi vai iekaisuši Ahilleji? Samocīts ķermenis pirms atbildīgiem fināliem? Tas izklausās nevis pēc sezonas ar pievienoto vērtību, bet drīzāk ar atvienoto. Ja trūkst pareizas slodžu periodizācijas, reālu (nevis kā pagadās), profesionālu fizisku treniņu, gadu no gada sportista kondīcija iekrīt lejupejošā spirālē, kas padara viņu arvien traumatiskāku un mazāk spējīgu uztrenēties nākotnē.