Helmuts Rodke: Tīģera tests zaķītim

Helmuts Rodke: Tīģera tests zaķītim

H.Rodkes efektīvie treniņi

Kā notestēt sportā? 60 presītes minūtē ar aizāķētām kājām tu izdarīt vari? Neapšaubāmi populārs testa variants. Un visdrīzāk jau ar muguras dauzīšanu lejā. Eksistē arī tādi atspoles skrējieni pa 10 metri šurpu turpu, rudens krosi nesagatavotiem skolēniem un vēl visādas jaukas fiziskas pārbaudes ar “dziļu” jēgu un nedaudz vecmodīgu piesitienu… Rodas jautājums - kam tas ir vajadzīgs un ko rezultāts vispār izsaka?

Labs karatists droši vien varētu minūtē uztaisīt arī 100 presītes, un tempā, ka būtu grūti pat skaitīt līdzi, un katru kāju viņam droši vien turētu cits cilvēks. Bet tas jau ir speciālais tests tiem, kas šo vingrinājumu dara regulāri un kam tas ir svarīgs rādītājs. Atspoles skrējiens varbūt parāda, cik veikli es protu skriet atspoles skrējienu, cik labi manas zoles ķer grīdu uz pagriezieniem vai īso priekšrocības pret garajiem. Bet patiesībā tas neizsaka neko. To kā sportists varu apgalvot par 100%.

Neviens fizisks tests vai vingrinājums uz “cik var” nesagatavotam cilvēkam nav vajadzīgs. Jo tas var būt un lielākoties arī ir traumatiski. Ikviens izturības skrējiens uz atzīmi mācību gada sākumā bez iepriekšēja treniņa (treniņš nenozīmē pāris nedēļas kaut ko paskriet) ir kaitīgs sirdij. Taču neapšaubāmi tas ir ērts līdzeklis ielikt vērtējumu.

Rudens krosi nesportistiem – lūdzu pēc tam pa taisno profilakses vizītē pie sporta ārsta vai kardiologa. Turklāt skolēnam var būt gan nosēdināta hormonālā sistēma, gan problēmas ar atjaunošanos. Skolā vai sportā nav vajadzīgi jauni likumi, kas rakstīti "ar asinīm". Stiprie un izturīgie jaunieši, tie, kas regulāri sporto, visur būs priekšgalā. Viņiem šādi testi būs patīkama izdevība izcelties. Bet netrenētajiem? Tas ir kā tīģera tests zaķītim. Tas ir kā zivij likt uzkāpt kokā vai žirafei lidot.

Bet ko darīt tieši sportistiem?

Pastāv gana daudz arī foršu un vērtīgu lietu. Nerunājot par obligāto dispansera apmeklējumu un regulāru veselības monitoringu, sportistu var testēt ar ikvienu apgūtu vingrinājumu vai pat situāciju, un to treniņos vai sacensībās bieži arī dara. Noteikti vajadzētu arī apmeklēt sporta laboratoriju. Jaunajiem var vērtēt centību, apķērību, domāšanas asumu, spēju būt šeit un tagad… Taču vislabākā pārbaude, protams, ir gan funkcionālie vingrinājumi (pārvietošanās un kustību prasmes), gan sporta veidam specifiskie uzdevumi. Vai to var izdarīt skolā? Nē, skola to nemaz nespēs realizēt. Sportisti ir jātestē sekcijā, komandā vai individuāli.

Atkāpei - ko vajag vecākiem? Lai nodarbībās viņu bērnu trenē un fiziski pilnvērtīgi attīsta. Lai viņš ir stiprs, spēj kārtīgi paskriet un ne tikai. Citādi nemaz nav jēgas iet uz treniņiem un skaitīties sportistam. Ļoti bieži ir tā – jaunietis sporto jau vairākas vai pat daudzas sezonas, līdz 16 gadiem fiziskās sagatavotības vajadzību un arī iespēju uztrenēties ir, teiksim, kā vesels peldbaseins ūdens, bet iegūts ir tik, cik saiet tualetes poda bāciņā.

Tests:

Pirmkārt, tas, ko neatkarīgi no sporta veida ikvienam jaunietim no 10 gadu vecuma vajadzētu reizi sezonā izdarīt, ir kustību funkcionalitātes tests. Tajā tiek pārbaudīts kā strādā viss ķermenis tādās pamata kustībās kā skrējiens, lēcieni, roku un kāju savstarpējā koordinācija, kāds ir atsevišķu muskuļu spēks, ātruma īpašības, atsperīgums, lokanība un anatomisko vilcienu darbaspējas. Tam ir izšķiroša nozīme tālākajā sportiskajā izaugsmē, sevišķi sporta spēlēs un vieglatlētikā.

Būtībā viss notiek vienkārši – sportistam ir kārtīgi jāiesildās, un tad jāveic daži starti, skrējieni, palēcienu un tempa vingrinājumi, kā arī pāris koordinācijas un nesarežģīti spēka uzdevumi. Pēc kustībām uzreiz var pateikt, kas strādā, kas nē: pēdas, gurns, hamstringi, muguras funkcionālā līnija, kas sākas plecu daļā, iet pa diagonāli un noslēdzas ar augšstilba muskuli utt. Vislabāk nepilnības un stiprās puses parāda augstais vai pusaugstais starts, pirmie četri soļi, kā arī skrējiens distancē. Galvenais ir saprast, ko mēs redzam.

Finālā sportists dabū gan rezumējumu, gan apmācību. Process notiek uz pietiekami gara skrejceļa stadionā, manēžā vai jebkur citur, kur var skriet pa taisni vismaz 40 metrus. Jaunietis ir jāfilmē, lai būtu materiāls gan analīzei (jo ātrajās kustībās ne vienmēr uz aci var pateikt tehniskās nianses), gan pārskatīšanai un salīdzināšanai pēc kāda laika.

Otrkārt, ne vēlāk kā 16 gadu vecumā sportists ir jātestē trenažieru zālē. Tiek pārbaudītas gan vingrinājumu izpildīšanas prasmes un izpratne par darāmo, gan arī sportistam tiek iemācīti jauni vingrinājumi, kas uzlabo ķermeņa funkcionalitāti. Darbs ir ne tikai trenažieros vai ar brīvajiem svariem, bet arī uz paklājiņa vai ar citu aprīkojumu. Izdarīt var un vajag ļoti daudz. Turklāt akcents ir nevis uz muskuļu audzēšanu, bet gan uz fizisko īpašību un stājas uzlabošanu.

Ko tālāk?

Testa rezultāti ir, tagad jāveido individuāls fiziskās sagatavotības plāns, pēc kura iespēju robežās sportistam ir sevi jāpilnveido. Lai nav tā, ka komandā gan tīģerim, gan zaķītim ir pilnīgi vienādi treniņi, jo katrs jaunietis ir nedaudz atšķirīgs. Ja šādu testēšanu neveic, ja fiziskās sagatavotības treniņi nav individualizēti, tie ir pavirši vai to nav vispār, tad tas nav nekāds sports. Tā ir parodija - sportista nākotnes iespēju nozagšana. Kaut gan idejiski sports ir vienīgā izdevība attīstīt savu ķermeni dzīvei vispār.

Kāpēc šādi testi ir vajadzīgi?

Tāpēc, ka nepareizas un neracionālas kustību iemaņas ir diezgan liela problēma pusaudžu vidū. Tāpēc lai sakārtotu fiziskās sagatavotības programmu. Tāpēc lai sportists varētu skriet vai spēlēt skaisti un efektīvi, lai gūtu panākumus un pilnvērtīgi baudītu savu sportu. Pat ja pašam šķiet, ka viss ir kārtībā, profesionāla testēšana palīdz atklāt un savlaicīgi novērst kustību trūkumus, kas sekmē vāju sniegumu, vilšanos sportā vai traumas.
Īsāk sakot - lai izveidotu veselīgu un stipru cilvēku, kuram viss darbojas kā vajag.

Fiziskā sagatavošana ir vienkārša. Dari to profesionāli, individualizēti, disciplinēti un pacietīgi. Gūsti kaifu un satriec pretinieku.

  +1 [+] [-]

, 2017-09-19 12:53, pirms mēneša
Par tiem rudens krosiem skolā ļoti trāpīgi.

  +2 [+] [-]

, 2017-09-19 13:00, pirms mēneša
Rodkes kungs,visiem Jūsu apgalvojumiem šajā rakstā piekrītu,tikai šobrīd pie šī brīža izglītības sistēmas gandrīz neiespējami izpildāms.Protams,sporta skolās un interešu izglītībā tas ir iespējams,un tas ir jādara,un jaaizmirst par dažādiem muļķīgiem testiem kā rakstā minejāt. Vai būtu iespējams kādu dienu sagaidīt Jūsu sapņu mācību plānu 6. klasei pie tagadējās sistēmas un izglītības ministrijas prasībām pedagogiem sporta stundas plānos?Īsu skici,procentuālu sadalījumu pa tēmām,nepieciešamo stundu skaitu tēmas apguvei

  +7 [+] [-]

, 2017-09-19 13:20, pirms mēneša
Rodke runā pareizas lietas, taču vēlas to realizāciju nepareizā formātā. Skolās nekas tāds, kā te minēts, nenotika, nenotiek un nekad arī nenotiks. Vismaz ne mūsu dzīves laikā.

Kur ir visu šo problēmu pamatā? Kāpēc skolā nedēļā ir tikai 2x40 minūtes sporta, bet paši skolēni ir vārgi? Izglītības sistēma? Skola? Nesmīdiniet!

Problēma ir tā, ka mūsu sabiedrībā sports un fiziskā kultūra netiek uzskatīta par nepieciešamību. Drīzāk tas tiek pielīdzināts pie kaitīgajiem ieradumiem. Parasts piemērs - cilvēks trenējas trenažieru zālē (kas kopumā ir pats pieejamākais un labākais veids vispārīgai ķermeņa attīstīšanai). Kādas replikas viņu sagaida ikdienā? Sākot no intelektuālo spēju apšaubīšanu līdz dzimumorgānu lieluma apspriešanai. Sievietēm vispār ir trakums, jo viņām vēl vajag pierādīt, ka tas nav nekas slikts.

Fiziski aktīvi cilvēki tiek pielīdzināti kaut kādiem frīkiem vai alkoholiķiem (nesaku, ka VISI tā domā, bet ir ļoti liela sabiedrības daļa, kas tieši tā uzvedas).

Līdz ar to - ģimenēs bērnu fiziskajai attīastībai pievērš uzmanību tikai līdz skolai. Ar domu, lai vienkārši bērns aug veselīgs, bet par to, ka 6-7 gadu vecumā nekas nebeidzas, daudzi nedomā. Vecāki priecājas par desmitniekiem matemātikā, bet nesekmīgās sporta atzīmes ignorē un beigās nopērk atbrīvojumu no sporta, lai bērnam atestātu nebojātu.

Tie paši vecāki nepadomā, ka, lai bērns savu matemātiķa talantu varētu izmantot pilnībā, viņam jābūt veselam un stipram. Tas tikai uzlabos viņa dzīves kvalitāti. Nemaz nerunājot, ka fizisko aktivitāšu un smadzeņu darbības aktivizēšanās saistība jau sen ir pierādīta.

Tāpat, ko nesen redzējām soctīklos (lab, tas nav tieši siastīts ar tēmu, bet parāda "inteliģences" saprašanu) - superžurnāliste Veinberga šokā par kaut kāda Porziņģa apdrošināšanu. Kāpēc viņa nešokējas par visu kultūras nozari, kas tiek uzturēta no viņas naudas? Tāpēc, ka tā ir KULTŪRA, bet tas... kaut kāds sports (senajā Grieķijā tas gan viss gāja kopā).

Mūsu sabiedrībā nav stingras un skaidras nostājas par fiziskās kultūras nepieciešamību. Nav tā, ka vecāki ar bērniem vakaros pāris reizes nedēļā aiziet padzenāt bumbu vai paskriet. Nav sapratnes, ka sports ir pilnīgi normāla brīvā laika pavadīšana, tikai jāizvēlas sev patīkamākais variants.

Beigu beigās - nav sapratnes, ka sportam nav jābūt medaļām, muskuļu plēšanai un visam pārējam. Sports var būt arī fiziskās kultūras līmenī - dari vienkārši to kas patīk, bez pretenzijām uz augsto sasniegumu sportu.

Pie mums ir kā - vai nu tiek audzināts čempions (kā alternatīva - NHL/NBA/La Liga sportists) vai arī uz fizisko sagatavotību vispār ir uzlikts mīkstais.

Jācīnās ar šo, nevis jāmēģina guļamistabā augstākās pilotāžas figūas ar helikopteru veikt (t.i., mainīt sporta stundas saturu un formu).

  +2 [+] [-]

, 2017-09-19 13:32, pirms mēneša
vidusnakc231 rakstīja: Rodkes kungs,visiem Jūsu apgalvojumiem šajā rakstā piekrītu,tikai šobrīd pie šī brīža izglītības sistēmas gandrīz neiespējami izpildāms.Protams,sporta skolās un interešu izglītībā tas ir iespējams,un tas ir jādara,un jaaizmirst par dažādiem muļķīgiem testiem kā rakstā minejāt. Vai būtu iespējams kādu dienu sagaidīt Jūsu sapņu mācību plānu 6. klasei pie tagadējās sistēmas un izglītības ministrijas prasībām pedagogiem sporta stundas plānos?Īsu skici,procentuālu sadalījumu pa tēmām,nepieciešamo stundu skaitu tēmas apguvei
Es tieši to pašu nodomāju. Ideja jau laba, bet dzīvē, pie esošàs situācijas, faktiski nav realizējama. Neapskaužu pedagogus, viņiem visi pàrmet par visu, kamēr paši reizēm dzīvo kā starp dzirnakmeņiem, kur jāmaļas starp sistēmu un skolas vadìbu, vecāku un bērnu vēlmēm, pašu labās gribas, kritiķiem no malas utt. Un darba atbildība un nozīmīgums liels, kamēr atalgojums ne tik ļoti.

  +2 [+] [-]

, 2017-09-19 13:43, pirms mēneša
Tonnai - nu par to sabiedrības attieksmi pret sportošanu gan nepiekrītu. T.i sajūta, ka Tev kaut kā nav paveicies ar apkārtējiem cilvēkiem vai arī vienkāršu Tu kā aktīvs svaru cilātājs droši vien saņem tiešām mazliet citu attieksmi kā vienkārši aktīvu dzīvesveidu piekopjoši cilvēki. Man jau šķiet, ka ar katru gadu situācija tikai uzlabojas un manuprāt tāda klaji negatīva attieksme tomēr ir samērā nelielai daļai - t.i. kaut kādiem dīvānā pirdējiem, kam pašiem droši vien nemaz ģimene nav un tie tad nebūtu īsti jāņem vērā.

Pēdējos gados šķiet, ka tieši otrādi - aktīvais dzīvesveids iekarot aiz vien lielāku popularitāti. Skriešana, velobraukšana, pārgājieni dabā u.c. un tajos iesaistās ne tikai sportiski aktīvi indivīdi, bet arī ģimenes. Jā, varbūt, ka tas vēl nav sasniedzis totālu masveidību, lai varbūt arī neaktīvā sabiedrības daļa saprastu, ka aktīvs dzīvesveids ir vitāli svarīga jebkura cilvēka dzīves sastāvdaļa, lai būtu laba labsajūta un mazāk veselības problēmu, bet ticu, ka ar laiku 'dīvāna sēnes' sastādīs aiz vien mazāku sabiedrības daļu (pilnīgi bez tiem jau nekādi - jo ir jau reizēm pamatoti iemesli kāpēc cilvēki nevar sportot).

  +2 [+] [-]

, 2017-09-19 14:08, pirms mēneša
Hmm... rakstīja: Tonnai - nu par to sabiedrības attieksmi pret sportošanu gan nepiekrītu. T.i sajūta, ka Tev kaut kā nav paveicies ar apkārtējiem cilvēkiem vai arī vienkāršu Tu kā aktīvs svaru cilātājs droši vien saņem tiešām mazliet citu attieksmi kā vienkārši aktīvu dzīvesveidu piekopjoši cilvēki. Man jau šķiet, ka ar katru gadu situācija tikai uzlabojas un manuprāt tāda klaji negatīva attieksme tomēr ir samērā nelielai daļai - t.i. kaut kādiem dīvānā pirdējiem, kam pašiem droši vien nemaz ģimene nav un tie tad nebūtu īsti jāņem vērā.

Pēdējos gados šķiet, ka tieši otrādi - aktīvais dzīvesveids iekarot aiz vien lielāku popularitāti. Skriešana, velobraukšana, pārgājieni dabā u.c. un tajos iesaistās ne tikai sportiski aktīvi indivīdi, bet arī ģimenes. Jā, varbūt, ka tas vēl nav sasniedzis totālu masveidību, lai varbūt arī neaktīvā sabiedrības daļa saprastu, ka aktīvs dzīvesveids ir vitāli svarīga jebkura cilvēka dzīves sastāvdaļa, lai būtu laba labsajūta un mazāk veselības problēmu, bet ticu, ka ar laiku 'dīvāna sēnes' sastādīs aiz vien mazāku sabiedrības daļu (pilnīgi bez tiem jau nekādi - jo ir jau reizēm pamatoti iemesli kāpēc cilvēki nevar sportot).
Apkārtējie man ir pilnīgi vidēji pilsoņi. Kā visur.

Tu gan, manuprāt, jauc dažādas lietas. Katrā gadījumā, man neliekas, ka mēs runājam par vienu un to pašu vai vienu un to pašu saprotam vienādi.

Es runāju par sabiedrības veidošanu, kurā sports ir ikdiena. Nepieciešamība. Kur bērni apmeklē kaut kādu sporta pulciņu, vecāki - vismaz iet uz svaru zāli un/vai nodarbojas ar saviem sportiem organizētās amatieru sacensībās nu un klāt vēl nāk viss tas ko tu saki - aktīvais dzīvesveids.

Braukšana ar riteni uz darbu nav sports un nav arī fiziskā kultūra. Jā, tas dod savu labumu, taču ar to ir daudz par maz. Tad jau kāda Annas tante, kas laukos ar riteni braukā būtu baigā sportiste. Nē, nav viņa sportiste. Arī pārgājiens nav sports un fiziskā kultūra. Zini kāpēc? Tāpēc, ka to darot, mums (parasti) nav nekādu mērķu, mēs nevaram kontrolēt progresu. Mēs nenodarbinām sevi ar tādām lietām. Pārgājienā mums galvenais ir pavadīt laiku, padarīt kaut ko kopā ar ģimeni un paskatīties kaut ko no skaistās dabas. Nevis X stundu laikā veikt Y kilometrus. Mēs arī, visdrīzāk, nekad dzīvē otrreiz pa šādu maršrutu neiesim.

Ar riteni ir tāpat - jā, ja mēs kavējam, tad brauksim ātrāk, taču normālā situācijā, mēs vienkārši braucam ar riteni. Tas nav sports. Tas ir aktīvs dzīvesveids. Bet ne ne sportisks dzīvesveids.

Fiziskā kultūra nozīmē sava ķermeņa funkcionālo spēju un vizuālā izskata vispārēja uzlabošana/attīstīšana. Faktiksi, pat, ja cilvēks nodarbojas ar kādu sporta veidu, ar to ir par maz, jo tur tiek trenēta specifika. Kā te nesen bija raksts par NHL hokejistu, kas nemaz pievilkties pie stieņa nevar.

Arī visi tie pusmaratoni, kas Latvijā ir baigi populāri. Neteikšu, ka vairumam, bet noteiktai daļai cilvēku tas ir vienīgais sporta pasākums gadā - noskriet tos 5 vai 10 kilometrus. Viņi tiem nemaz pat negatavojas. Tas jau ir šovs un arī nekādā veidā ne sportisks dzīvesveids.

Es to sauktu tā - Pašlaik modē ir tāda pseido-aktivitāte. Radīt ilūziju, ka esi sportists. Tas tagad ir baigi modē. Paskriet kādā Rīgas maratonā, ielikt selfiju no kačalkas, uz riteņa pamīties ar LIVE translāciju. Tas ir modē. Cilvēki nevis sporto, bet rāda citiem, ka viņi sporto.

  +3 [+] [-]

, 2017-09-19 16:12, pirms mēneša
Tonnai - Savā ziņā Tev piekrītu jā, ka tas varbūt tiešām pašlaik ir modes kliedziens, bet varbūt labāk tā kā vispār nekā? Katrā ziņā es teiktu, ka tā arī ir utopija cerēt un sagaidīt, ka vairākums sabiedrības varētu nodarboties jau tā konkrēti ar fizisko kultūru jau mazliet profesionālākā formātā (rezultātu kontrolēšana, mērķtiecīga iešana uz progresu utt.). Kaut kāda % neliela daļa (nez, ja tie būs 10% tad tas jau būs ļooti daudz) jā, bet absolūts vairums sabiedrības tomēr tālāk par tādām vidusmēra fiziskajām aktivitātēm, ko jau pieminēju iepriekš, nekad netiks. Un tas jau arī ir labi!

T.i. ja runājam par jauniešiem, tad domāju, ka nav īsti būtiskas starpības vai jaunietis uzaug ģimenē, kur vecāks/i nodarbojas ar fizisko kultūru (Tavā izpratnē), vai ģimenē kurā vecāks/i ir vienkārši fiziski aktīvi un kustīgi (manā izpratnē) - abos gadījumos jaunietis uzaugs ar apziņu, ka fiziskās nodarbības ir 'norma', svarīga dzīves sastāvdaļa un neizaugs par dīvāna pelmeni. Un tas jau ir daudz

     [+] [-]

, 2017-09-19 16:16, pirms mēneša
Vēl taču skolas stadionos skrejceļi ir no izdedžiem,gumijām ~40 gadus vecām.Vēl kaut kādi veci basketbola grozi.Cik skolu stadioni ir mūsdienīgi?

     [+] [-]

, 2017-09-19 16:21, pirms mēneša
ilmis81 rakstīja: Vēl taču skolas stadionos skrejceļi ir no izdedžiem,gumijām ~40 gadus vecām.Vēl kaut kādi veci basketbola grozi.Cik skolu stadioni ir mūsdienīgi?
Skriet pa jaunu vai vecu segumu nezinu vai īsti ir atšķirība, ja vien celiņš patiešām nav galīgi sačakarēts.

  +1 [+] [-]

, 2017-09-19 16:24, pirms mēneša
Tonna rakstīja: Rodke runā pareizas lietas, taču vēlas to realizāciju nepareizā formātā. Skolās nekas tāds, kā te minēts, nenotika, nenotiek un nekad arī nenotiks. Vismaz ne mūsu dzīves laikā.

Kur ir visu šo problēmu pamatā? Kāpēc skolā nedēļā ir tikai 2x40 minūtes sporta, bet paši skolēni ir vārgi? Izglītības sistēma? Skola? Nesmīdiniet!

Problēma ir tā, ka mūsu sabiedrībā sports un fiziskā kultūra netiek uzskatīta par nepieciešamību. Drīzāk tas tiek pielīdzināts pie kaitīgajiem ieradumiem. Parasts piemērs - cilvēks trenējas trenažieru zālē (kas kopumā ir pats pieejamākais un labākais veids vispārīgai ķermeņa attīstīšanai). Kādas replikas viņu sagaida ikdienā? Sākot no intelektuālo spēju apšaubīšanu līdz dzimumorgānu lieluma apspriešanai. Sievietēm vispār ir trakums, jo viņām vēl vajag pierādīt, ka tas nav nekas slikts.

Fiziski aktīvi cilvēki tiek pielīdzināti kaut kādiem frīkiem vai alkoholiķiem (nesaku, ka VISI tā domā, bet ir ļoti liela sabiedrības daļa, kas tieši tā uzvedas).

Līdz ar to - ģimenēs bērnu fiziskajai attīastībai pievērš uzmanību tikai līdz skolai. Ar domu, lai vienkārši bērns aug veselīgs, bet par to, ka 6-7 gadu vecumā nekas nebeidzas, daudzi nedomā. Vecāki priecājas par desmitniekiem matemātikā, bet nesekmīgās sporta atzīmes ignorē un beigās nopērk atbrīvojumu no sporta, lai bērnam atestātu nebojātu.

Tie paši vecāki nepadomā, ka, lai bērns savu matemātiķa talantu varētu izmantot pilnībā, viņam jābūt veselam un stipram. Tas tikai uzlabos viņa dzīves kvalitāti. Nemaz nerunājot, ka fizisko aktivitāšu un smadzeņu darbības aktivizēšanās saistība jau sen ir pierādīta.

Tāpat, ko nesen redzējām soctīklos (lab, tas nav tieši siastīts ar tēmu, bet parāda "inteliģences" saprašanu) - superžurnāliste Veinberga šokā par kaut kāda Porziņģa apdrošināšanu. Kāpēc viņa nešokējas par visu kultūras nozari, kas tiek uzturēta no viņas naudas? Tāpēc, ka tā ir KULTŪRA, bet tas... kaut kāds sports (senajā Grieķijā tas gan viss gāja kopā).

Mūsu sabiedrībā nav stingras un skaidras nostājas par fiziskās kultūras nepieciešamību. Nav tā, ka vecāki ar bērniem vakaros pāris reizes nedēļā aiziet padzenāt bumbu vai paskriet. Nav sapratnes, ka sports ir pilnīgi normāla brīvā laika pavadīšana, tikai jāizvēlas sev patīkamākais variants.

Beigu beigās - nav sapratnes, ka sportam nav jābūt medaļām, muskuļu plēšanai un visam pārējam. Sports var būt arī fiziskās kultūras līmenī - dari vienkārši to kas patīk, bez pretenzijām uz augsto sasniegumu sportu.

Pie mums ir kā - vai nu tiek audzināts čempions (kā alternatīva - NHL/NBA/La Liga sportists) vai arī uz fizisko sagatavotību vispār ir uzlikts mīkstais.

Jācīnās ar šo, nevis jāmēģina guļamistabā augstākās pilotāžas figūas ar helikopteru veikt (t.i., mainīt sporta stundas saturu un formu).
Taisnība ir, ja apmeklē +/- aktīvi trenažieru zāli, tad uz tevi skatās kā uz kaut kādu nenormālo. Ja sporta stundas laikā izdomā 2 apļu vietā apskriet 10 visi domā, ka esi idiots, ja izdomā sporta stundas laikā pievilkties, tad esi nenormālais.

Trenažieru zāle principā lielai daļai mūsdienu jauniešu ir kā vieta, kur aiziet un safočēties pie spoguļiem ar pēc iespējas lielākām hantelēm, lai pēc iespējas labāk ieblatotu saviem draugiem instagramā/facebokā.

  +2 [+] [-]

, 2017-09-19 16:30, pirms mēneša
Tonna rakstīja: Rodke runā pareizas lietas, taču vēlas to realizāciju nepareizā formātā. Skolās nekas tāds, kā te minēts, nenotika, nenotiek un nekad arī nenotiks. Vismaz ne mūsu dzīves laikā.

Kur ir visu šo problēmu pamatā? Kāpēc skolā nedēļā ir tikai 2x40 minūtes sporta, bet paši skolēni ir vārgi? Izglītības sistēma? Skola? Nesmīdiniet!

Problēma ir tā, ka mūsu sabiedrībā sports un fiziskā kultūra netiek uzskatīta par nepieciešamību. Drīzāk tas tiek pielīdzināts pie kaitīgajiem ieradumiem. Parasts piemērs - cilvēks trenējas trenažieru zālē (kas kopumā ir pats pieejamākais un labākais veids vispārīgai ķermeņa attīstīšanai). Kādas replikas viņu sagaida ikdienā? Sākot no intelektuālo spēju apšaubīšanu līdz dzimumorgānu lieluma apspriešanai. Sievietēm vispār ir trakums, jo viņām vēl vajag pierādīt, ka tas nav nekas slikts.

Fiziski aktīvi cilvēki tiek pielīdzināti kaut kādiem frīkiem vai alkoholiķiem (nesaku, ka VISI tā domā, bet ir ļoti liela sabiedrības daļa, kas tieši tā uzvedas).

Līdz ar to - ģimenēs bērnu fiziskajai attīastībai pievērš uzmanību tikai līdz skolai. Ar domu, lai vienkārši bērns aug veselīgs, bet par to, ka 6-7 gadu vecumā nekas nebeidzas, daudzi nedomā. Vecāki priecājas par desmitniekiem matemātikā, bet nesekmīgās sporta atzīmes ignorē un beigās nopērk atbrīvojumu no sporta, lai bērnam atestātu nebojātu.

Tie paši vecāki nepadomā, ka, lai bērns savu matemātiķa talantu varētu izmantot pilnībā, viņam jābūt veselam un stipram. Tas tikai uzlabos viņa dzīves kvalitāti. Nemaz nerunājot, ka fizisko aktivitāšu un smadzeņu darbības aktivizēšanās saistība jau sen ir pierādīta.

Mūsu sabiedrībā nav stingras un skaidras nostājas par fiziskās kultūras nepieciešamību. Nav tā, ka vecāki ar bērniem vakaros pāris reizes nedēļā aiziet padzenāt bumbu vai paskriet. Nav sapratnes, ka sports ir pilnīgi normāla brīvā laika pavadīšana, tikai jāizvēlas sev patīkamākais variants.
Tonna, es gan nepiekritīšu viedoklim, ka sabiedrībā būtu vispārpieņemts ņirgāties par sporta mīļotājiem - aktīva dzīvesveida piekritējiem. No kurienes tāda teorija?! Muļķības.

Neesmu piedzīvojis, ka cilvēki smietos par pašu faktu, ka kāds indivīds sporto, trenējas. Nav tādas kaites mūsu sabiedrībā.

Cita lieta, ka var smieties par to KĀ sporto, var smieties par kaut kādiem ar sportošanu saistītiem blakus apstākļiem. Es pats kā lauku cilvēks, piemēram, allaž pasmīnu par tiem, kas gribēdami paskriet, dodas uz piesmakušu telpu un kāpj uz kaut kāda metāla lūžņa (trenažiera) - imitēta skrejceliņa, nevis uzvelk kedas un vienkārši skrien brīvā dabā: svaigā gaisā, bez maksas un reālā telpā, nevis ar seju pret TV ekrānu. Tas gan! Bet te jau nav smiešanās par pašu sportošanas faktu, bet gan par to, cik absurdus sportošanas veidus un vietas cilvēki atrod, kā arī par nesaimnieciskumu: cik jokains ir cilvēks, kas ļāvis sevi pierunāt maksāt par to, lai skrietu Jā, tas ir smieklīgi.
Tātad piekrītu, ka var būt komiskas situācijas saistībā ar sportu un cilvēki vienmēr smiesies par tiem, kas uzvedas neracionāli: piemēram, maksā naudu par to, lai nodarbotos ar vienkāršu kardio treniņu. Otra galējība: Tevis pieminētie frīki... tie, kas pavada zālē pusi dzīves un izskatās ne pēc cilvēkiem. Jā - par tādiem arī pasmejas, bet arī tas ir saprotams - par visu pārspīlēto taču cilvēki uzjautrinās. Tāda ir komēdijas "atslēga" - viss pārspīlētais un radikālais ir smieklīgs. Ja biceps lielāks par galvu, tad ir smieklīgi, vai ne?

Es redzu, ka tautas sports kā reiz kļūst arvien populārāks: neskaitāmie skriešanas pasākumi, velo braucieni, vingrošanas utt. Galīgi nejūtu, ka latviešu sabiedrībā pret sportošanu būtu nievājoša attieksme. Bet ja par kādu konkrētu indivīdu vai situāciju pasmejas, tad arī viss ir labi, jo smieties ir veselīgi un arī par sevi ir jāspēj pasmieties

     [+] [-]

, 2017-09-19 16:31, pirms mēneša
Hmm... rakstīja: Tonnai - nu par to sabiedrības attieksmi pret sportošanu gan nepiekrītu. T.i sajūta, ka Tev kaut kā nav paveicies ar apkārtējiem cilvēkiem vai arī vienkāršu Tu kā aktīvs svaru cilātājs droši vien saņem tiešām mazliet citu attieksmi kā vienkārši aktīvu dzīvesveidu piekopjoši cilvēki. Man jau šķiet, ka ar katru gadu situācija tikai uzlabojas un manuprāt tāda klaji negatīva attieksme tomēr ir samērā nelielai daļai - t.i. kaut kādiem dīvānā pirdējiem, kam pašiem droši vien nemaz ģimene nav un tie tad nebūtu īsti jāņem vērā.

Pēdējos gados šķiet, ka tieši otrādi - aktīvais dzīvesveids iekarot aiz vien lielāku popularitāti. Skriešana, velobraukšana, pārgājieni dabā u.c. un tajos iesaistās ne tikai sportiski aktīvi indivīdi, bet arī ģimenes. Jā, varbūt, ka tas vēl nav sasniedzis totālu masveidību, lai varbūt arī neaktīvā sabiedrības daļa saprastu, ka aktīvs dzīvesveids ir vitāli svarīga jebkura cilvēka dzīves sastāvdaļa, lai būtu laba labsajūta un mazāk veselības problēmu, bet ticu, ka ar laiku 'dīvāna sēnes' sastādīs aiz vien mazāku sabiedrības daļu (pilnīgi bez tiem jau nekādi - jo ir jau reizēm pamatoti iemesli kāpēc cilvēki nevar sportot).
Pilnīgi manas domas. Nupat par to pašu uzrakstīju.

     [+] [-]

, 2017-09-19 16:47, pirms mēneša
Hmm... rakstīja: Tonnai - Savā ziņā Tev piekrītu jā, ka tas varbūt tiešām pašlaik ir modes kliedziens, bet varbūt labāk tā kā vispār nekā? Katrā ziņā es teiktu, ka tā arī ir utopija cerēt un sagaidīt, ka vairākums sabiedrības varētu nodarboties jau tā konkrēti ar fizisko kultūru jau mazliet profesionālākā formātā (rezultātu kontrolēšana, mērķtiecīga iešana uz progresu utt.). Kaut kāda % neliela daļa (nez, ja tie būs 10% tad tas jau būs ļooti daudz) jā, bet absolūts vairums sabiedrības tomēr tālāk par tādām vidusmēra fiziskajām aktivitātēm, ko jau pieminēju iepriekš, nekad netiks. Un tas jau arī ir labi!

T.i. ja runājam par jauniešiem, tad domāju, ka nav īsti būtiskas starpības vai jaunietis uzaug ģimenē, kur vecāks/i nodarbojas ar fizisko kultūru (Tavā izpratnē), vai ģimenē kurā vecāks/i ir vienkārši fiziski aktīvi un kustīgi (manā izpratnē) - abos gadījumos jaunietis uzaugs ar apziņu, ka fiziskās nodarbības ir 'norma', svarīga dzīves sastāvdaļa un neizaugs par dīvāna pelmeni. Un tas jau ir daudz
Bērni mācās no piemēriem. Ja vecāki iet pārgājienos un reizi gadā izskrien kādā pusmaratonā tautas distanci, tad arī bērns darīs to pašu. Tā ir norma un apzīmē aptuveno pašreizējo stāvokli, ko es raksturotu kā "Bērniem nav izteikta riebuma pret sportu".

Lai runātu par fizisko kultūru, par sava ķermeņa "savākšanu" gan vizuāli, gan funkcionāli ar to ir daudz par maz.

UN vēl viens aspekts - pašlaik nav nekādas idejas, kas bērniem liktu/viņus motivētu darboties pašiem. Agrāk, lai man piedod patrioti, bet padomju laikā, bija GTO normas, puikas zināja, ka viņiem būs jāiziet obligātais militārais dienests. Neiedziļinoties politiskajā fonā - tā bija motivācija. Kāpēc pašlaik Latvijā nav nekā tāda kā savulaik bija GTO? Tas tā baigi traucētu?

     [+] [-]

, 2017-09-19 16:55, pirms mēneša
Limpompo rakstīja: Tonna, es gan nepiekritīšu viedoklim, ka sabiedrībā būtu vispārpieņemts ņirgāties par sporta mīļotājiem - aktīva dzīvesveida piekritējiem. No kurienes tāda teorija?! Muļķības.

Neesmu piedzīvojis, ka cilvēki smietos par pašu faktu, ka kāds indivīds sporto, trenējas. Nav tādas kaites mūsu sabiedrībā.

Cita lieta, ka var smieties par to KĀ sporto, var smieties par kaut kādiem ar sportošanu saistītiem blakus apstākļiem. Es pats kā lauku cilvēks, piemēram, allaž pasmīnu par tiem, kas gribēdami paskriet, dodas uz piesmakušu telpu un kāpj uz kaut kāda metāla lūžņa (trenažiera) - imitēta skrejceliņa, nevis uzvelk kedas un vienkārši skrien brīvā dabā: svaigā gaisā, bez maksas un reālā telpā, nevis ar seju pret TV ekrānu. Tas gan! Bet te jau nav smiešanās par pašu sportošanas faktu, bet gan par to, cik absurdus sportošanas veidus un vietas cilvēki atrod, kā arī par nesaimnieciskumu: cik jokains ir cilvēks, kas ļāvis sevi pierunāt maksāt par to, lai skrietu Jā, tas ir smieklīgi.
Tātad piekrītu, ka var būt komiskas situācijas saistībā ar sportu un cilvēki vienmēr smiesies par tiem, kas uzvedas neracionāli: piemēram, maksā naudu par to, lai nodarbotos ar vienkāršu kardio treniņu. Otra galējība: Tevis pieminētie frīki... tie, kas pavada zālē pusi dzīves un izskatās ne pēc cilvēkiem. Jā - par tādiem arī pasmejas, bet arī tas ir saprotams - par visu pārspīlēto taču cilvēki uzjautrinās. Tāda ir komēdijas "atslēga" - viss pārspīlētais un radikālais ir smieklīgs. Ja biceps lielāks par galvu, tad ir smieklīgi, vai ne?

Es redzu, ka tautas sports kā reiz kļūst arvien populārāks: neskaitāmie skriešanas pasākumi, velo braucieni, vingrošanas utt. Galīgi nejūtu, ka latviešu sabiedrībā pret sportošanu būtu nievājoša attieksme. Bet ja par kādu konkrētu indivīdu vai situāciju pasmejas, tad arī viss ir labi, jo smieties ir veselīgi un arī par sevi ir jāspēj pasmieties
Atkārtošos - tā ir mode. Cilvēks skrien, lai būtu tusiņā. Pusmaratonu seriāls, kaut kādi xRace pasākumi, velosipēdi utt. Cik tur ir sporta un cik šova? Kā jau teicu - vai to, ka cilvēks pāris reizes gadā uzģērbj kedas, lai piedalītos skrējienā, kas notiek gar viņa mājas logiem saukt par sportu?

Nē, es nesaku, ka tas ir slikti. Tas ir labi, taču ar to ir KATASTROFISKI PAR MAZ, lai mēs runātu par to, ka sports ir mūsu sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Vajadzība. Kas notiek pārējās 364 dienās? Parasti - nekas, ko varētu attiecināt uz sportisku dzīvesveidu.

Rīga ir viena lieta, taču paskatieties kas notiek ārpus galvaspilsētas - vasarās pat lielajās pilsētās nav tā, ka stadioni būtu pārpildīti. Ielu vingrošanas laukumi tāpat, lai gan agrāk tas bija modīgi.

Deviņdesmitajos un divtūkstošo sākumā Latvijā bija modīgi testēt sabiedības un savas "izlaidības" robežas - cik varu izdzert, cik varu izdrāzt utt. (raksturīga visām bijušajām PSRS valstīm) Tā bija tēma. Tagad vektors ir mainījies uz pseidosportošanu - es tāds viss sportists, domāju par veselību utt. Tika un tiek celtas fitnesa zāles, rīkotas grupu nodarbības, jo ir mode. Tāpat kā agrāk uz katra stūra bija spēļu automāti (tagad vairs nav). Ar sabiedrības fundamentālu vērtību maiņu tam nav nekāda sakara.

     [+] [-]

, 2017-09-19 17:02, pirms mēneša
Un par to smiekīgumu.

Jautājums nav par to vai vari pasmieties par sevi, bet par to, ka cilvēki smejas par to, ko nesaprot un lepojas ar to, ka nezina, pasludinot to par savu priekšrocību.

Smejas un mēģina izlikties baigi asprātīgi tad, kad cilvēks, lai progresētu rezultātā, ievēro stingru diētu. Vai ir pamatīgi pārsteigti, ja kāds izvēlas stingri atteikties no kaut kā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

Par kardio un zāli runājot - smieties var cik uziet, bet ir gadījumi, un tādi nav retums, kad kardiotreniņš ar trenažieri ir vienīgais veids kā cilvēks to var veikt. Piemēram, cilvēkiem ar paaugstinātu un lieko svaru.

Bet jūs turpinat smieties un izdomāt jaunus stāstus!

  +1 [+] [-]

, 2017-09-19 17:17, pirms mēneša
Tādu teorētiķu mums pilna pēcpuse. Praktiķu nav......

     [+] [-]

, 2017-09-19 17:19, pirms mēneša
Kas tur ko smieties, šeit nav Kalifornija, attiecīgi arī nevar kardio skriet pa meža celiņu cauru gadu, pa šo pretīgo lietu, ok, ir jau tādi, kas to dara, bet es labāk no rīta, ja sanāk, aizbraucu uz baseinu, vai to pašu velotrenažieri, vakarā, gym.

     [+] [-]

, 2017-09-19 17:32, pirms mēneša
Piekrītu Tonna par motivācijas trūkumu bērniem izvēlēties aktīvu dzīvesveidu,ja bērns senci redz trīsreiz nedēļā,i to ar alu un pie tv,tad par kādu motivāciju vai panākumiem var būt runa?!
Pirmkārt vecākiem ir jāstrādā ar savām atvasēm,pēc tam tikai var kko prasīt no skolas sporta stundu sistēmas.
Atbalsītu kko līdzīgu uz GTO bāzes ieviešanu Latvijas skolās,protams,vispirms sadarbībā ar atbilstošiem speciālistiem veikt individuālas pārbaudes(nē,ne jau auguma/svara nomērīšanu kā tas ir tagad),un attiecīgi pēc pārbaužu rezultātiem ārsts nosaka slēdzienu vai skolēnu atbrīvot/daļēji atbrīvot no tām "x normām".

     [+] [-]

, 2017-09-19 17:41, pirms mēneša
Tonna rakstīja: Atkārtošos - tā ir mode. Cilvēks skrien, lai būtu tusiņā. Pusmaratonu seriāls, kaut kādi xRace pasākumi, velosipēdi utt. Cik tur ir sporta un cik šova? Kā jau teicu - vai to, ka cilvēks pāris reizes gadā uzģērbj kedas, lai piedalītos skrējienā, kas notiek gar viņa mājas logiem saukt par sportu?

Nē, es nesaku, ka tas ir slikti. Tas ir labi, taču ar to ir KATASTROFISKI PAR MAZ, lai mēs runātu par to, ka sports ir mūsu sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Vajadzība. Kas notiek pārējās 364 dienās? Parasti - nekas, ko varētu attiecināt uz sportisku dzīvesveidu.

Rīga ir viena lieta, taču paskatieties kas notiek ārpus galvaspilsētas - vasarās pat lielajās pilsētās nav tā, ka stadioni būtu pārpildīti. Ielu vingrošanas laukumi tāpat, lai gan agrāk tas bija modīgi.

Deviņdesmitajos un divtūkstošo sākumā Latvijā bija modīgi testēt sabiedības un savas "izlaidības" robežas - cik varu izdzert, cik varu izdrāzt utt. (raksturīga visām bijušajām PSRS valstīm) Tā bija tēma. Tagad vektors ir mainījies uz pseidosportošanu - es tāds viss sportists, domāju par veselību utt. Tika un tiek celtas fitnesa zāles, rīkotas grupu nodarbības, jo ir mode. Tāpat kā agrāk uz katra stūra bija spēļu automāti (tagad vairs nav). Ar sabiedrības fundamentālu vērtību maiņu tam nav nekāda sakara.
Ja par tevi smejas, tad visdrīzāk esi uzkačājis baigo būdu un visiem uzbāzies ar saviem "uztura bagātinātājiem pulverīšiem", bet par pārējo esi aizmirsis. Masa ir, bet ne spēka, ne izturības, bet pašam liekas, ka esi baigais paraugsportists un veselīga dzīvesveida piekopējs. Par normāliem cilvēkiem, kuri sporta zālē nodzen liekos taukus un uzlabo veselību neviens nekad nesmejas.

  +2 [+] [-]

, 2017-09-19 17:56, pirms mēneša
"Masa ir, bet ne spēka, ne izturības, bet pašam liekas, ka esi baigais paraugsportists un veselīga dzīvesveida piekopējs" - Carloz,ar šo teikumu tu parādīji,ka tev nav nekādas sajēgas par spēka sportu un cilvēka fizioloģiju, tā kā diezvai saturīga diskusija varēs turpināties :/

     [+] [-]

, 2017-09-19 18:11, pirms mēneša
Limpompo rakstīja: Tonna, es gan nepiekritīšu viedoklim, ka sabiedrībā būtu vispārpieņemts ņirgāties par sporta mīļotājiem - aktīva dzīvesveida piekritējiem. No kurienes tāda teorija?! Muļķības.

Neesmu piedzīvojis, ka cilvēki smietos par pašu faktu, ka kāds indivīds sporto, trenējas. Nav tādas kaites mūsu sabiedrībā.

Cita lieta, ka var smieties par to KĀ sporto, var smieties par kaut kādiem ar sportošanu saistītiem blakus apstākļiem. Es pats kā lauku cilvēks, piemēram, allaž pasmīnu par tiem, kas gribēdami paskriet, dodas uz piesmakušu telpu un kāpj uz kaut kāda metāla lūžņa (trenažiera) - imitēta skrejceliņa, nevis uzvelk kedas un vienkārši skrien brīvā dabā: svaigā gaisā, bez maksas un reālā telpā, nevis ar seju pret TV ekrānu. Tas gan! Bet te jau nav smiešanās par pašu sportošanas faktu, bet gan par to, cik absurdus sportošanas veidus un vietas cilvēki atrod, kā arī par nesaimnieciskumu: cik jokains ir cilvēks, kas ļāvis sevi pierunāt maksāt par to, lai skrietu Jā, tas ir smieklīgi.
Tātad piekrītu, ka var būt komiskas situācijas saistībā ar sportu un cilvēki vienmēr smiesies par tiem, kas uzvedas neracionāli: piemēram, maksā naudu par to, lai nodarbotos ar vienkāršu kardio treniņu. Otra galējība: Tevis pieminētie frīki... tie, kas pavada zālē pusi dzīves un izskatās ne pēc cilvēkiem. Jā - par tādiem arī pasmejas, bet arī tas ir saprotams - par visu pārspīlēto taču cilvēki uzjautrinās. Tāda ir komēdijas "atslēga" - viss pārspīlētais un radikālais ir smieklīgs. Ja biceps lielāks par galvu, tad ir smieklīgi, vai ne?

Es redzu, ka tautas sports kā reiz kļūst arvien populārāks: neskaitāmie skriešanas pasākumi, velo braucieni, vingrošanas utt. Galīgi nejūtu, ka latviešu sabiedrībā pret sportošanu būtu nievājoša attieksme. Bet ja par kādu konkrētu indivīdu vai situāciju pasmejas, tad arī viss ir labi, jo smieties ir veselīgi un arī par sevi ir jāspēj pasmieties
Jebkas, kas ir pārspīlēts, nav veselīgs. Tā pat neticu, ka, piemēram, Tonna savu sportošanu dara tikai veselības dēļ, tur apakšā ir ķermeņa kults, kur izskatam ir lielāka nozīme par funkcionalitāti (tas, protams, ir tikai man pieņēmums izejot no ilgākā laikā lasītiem šī lietotāja komentiem, bet neizslēdzu, ka varu kļūdīties) . Cik daudzi no šiem kačakiem nodarbojas ar jogu vai pilatēm, kur netiek audzēti ar aci redzamie muskuļi, bet sriprināti dziļie muskuļi, kuri vispārējās veselìbas uzlabošanai spēlē daudz lielāku lomu. Es personìgi vērtēju cilvēka fizisko sagatavotību pēc tā, kā viņš spētu izdzìvot, kad viņam viss netiktu pasniegts uz paplātes (nav veikala, kur nopirkt ēdamo, nav būvfirma, kas uzcels māju utt.). Fiziskam spēkam un izturībai ir jābūt ar jēgu, citādi, ko dod tas muskuļu kalns, kas uzaudzèts zālītē hanteles cilājot, ja reālā dzīve nav sajēga kà to izmantot. Tā pat varètu teikt, ko dod teorētiskas zināšanas, ja praktiski neesi gana spēcīgs, lai tās pie vajadzības pielietotu. Visam jābūt līdzsvarā.

P.s. bicis liekāks par galvu priekš sievietes ir tik pat seksīgi, kā vīrietim sievietes krūtis, kas lielākas par pašas galvu- respektīvi, būs, kam tas patiks, bet atļaušos apgalvot, ka lielākai daļai tas šķitīs vnk smieklìgi

  +3 [+] [-]

, 2017-09-19 18:46, pirms mēneša
Tonna rakstīja: Atkārtošos - tā ir mode. Cilvēks skrien, lai būtu tusiņā. Pusmaratonu seriāls, kaut kādi xRace pasākumi, velosipēdi utt. Cik tur ir sporta un cik šova? Kā jau teicu - vai to, ka cilvēks pāris reizes gadā uzģērbj kedas, lai piedalītos skrējienā, kas notiek gar viņa mājas logiem saukt par sportu?

Nē, es nesaku, ka tas ir slikti. Tas ir labi, taču ar to ir KATASTROFISKI PAR MAZ, lai mēs runātu par to, ka sports ir mūsu sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Vajadzība. Kas notiek pārējās 364 dienās? Parasti - nekas, ko varētu attiecināt uz sportisku dzīvesveidu.

Rīga ir viena lieta, taču paskatieties kas notiek ārpus galvaspilsētas - vasarās pat lielajās pilsētās nav tā, ka stadioni būtu pārpildīti. Ielu vingrošanas laukumi tāpat, lai gan agrāk tas bija modīgi.

Deviņdesmitajos un divtūkstošo sākumā Latvijā bija modīgi testēt sabiedības un savas "izlaidības" robežas - cik varu izdzert, cik varu izdrāzt utt. (raksturīga visām bijušajām PSRS valstīm) Tā bija tēma. Tagad vektors ir mainījies uz pseidosportošanu - es tāds viss sportists, domāju par veselību utt. Tika un tiek celtas fitnesa zāles, rīkotas grupu nodarbības, jo ir mode. Tāpat kā agrāk uz katra stūra bija spēļu automāti (tagad vairs nav). Ar sabiedrības fundamentālu vērtību maiņu tam nav nekāda sakara.
Noskrien to nievāto xRace, tad virini muti - jānoskrien vismaz 10km (pa mežiem, kalniem un takām, nevis trotuāru vai stadionu), jānominas ap 30km (pārsvarā pa kārtīgām MTB takām) un vēl papildus fiziskās aktivitātes uzdevumu laikā. Pa virsu tam visam, jānotur svaigu galvu, lai orientētos svešā telpā un spētu "atkost" kartes.
Sports pēc definīcijas ir jebkura organizēta fiziska aktivitāte - vai tā ir rīta rosme parkā, vai ultramaratons svelmainā tuksnesī. Riebjas, ka kāds uzskata, ka viņa sports ir pārāks, labāks, prestižāks un līdz ar to nonievā pārējos. Tavos tekstos tik ļoti spiežas ārā "svaruzāles varenība", ikreiz jāsmīn lasot.
Tā vienmēr ir bijis un būs, ka kāds futbolists ieņirgs par basketbolista izturību, hokejists nosauks florbolistu par mīksto hokejistu, tenisists par hokejista līkajām kājām un maratonists par lodes grūdēja punci. Bet viņi viens otru cienīs un uzskatīs par SPORTISTIEM.
Un neatkāpojoties no raksta - rakstā pieminētos testu piemērus līdz tai 15-16 gadu vecuma robežai iespējams attīstīt ārpus trenaržieru zāles, pildot koordinācijas vingrunājumus sporta zālē vai stadionā, ar savu svaru var strādāt kaut šķūnītī. Tā ka svaru zāle ir vajadzīga tikai kā palīglīdzeklis sportistu un skolēnu attīstībā!

     [+] [-]

, 2017-09-19 19:32, pirms mēneša
vidusnakc231 rakstīja: "Masa ir, bet ne spēka, ne izturības, bet pašam liekas, ka esi baigais paraugsportists un veselīga dzīvesveida piekopējs" - Carloz,ar šo teikumu tu parādīji,ka tev nav nekādas sajēgas par spēka sportu un cilvēka fizioloģiju, tā kā diezvai saturīga diskusija varēs turpināties :/
ir bijis reāls dzīves gadījums, ka "spēka sportists" nevarēja pāris cementa maisus palīdzēt aiznest no mašīnas uz dzīvokli un vēl šo to remonta laikā palīdzēt, ko es, parasts, resns, kā te teica, "dīvānā pirdējs" mierīgi izdarīju ...

     [+] [-]

, 2017-09-19 20:25, pirms mēneša
Šobrīd, labākais,ko sporta skolotājs skolā var izdarīt - iemācīt mīlēt un neatbaidīt no sporta,lai bērnam kļūstot vecākam, tas pats sāktu meklēt iespējas sevi realizēt sportā.

     [+] [-]

, 2017-09-19 21:07, pirms mēneša
LXI rakstīja: Noskrien to nievāto xRace, tad virini muti - jānoskrien vismaz 10km (pa mežiem, kalniem un takām, nevis trotuāru vai stadionu), jānominas ap 30km (pārsvarā pa kārtīgām MTB takām) un vēl papildus fiziskās aktivitātes uzdevumu laikā. Pa virsu tam visam, jānotur svaigu galvu, lai orientētos svešā telpā un spētu "atkost" kartes.
Sports pēc definīcijas ir jebkura organizēta fiziska aktivitāte - vai tā ir rīta rosme parkā, vai ultramaratons svelmainā tuksnesī. Riebjas, ka kāds uzskata, ka viņa sports ir pārāks, labāks, prestižāks un līdz ar to nonievā pārējos. Tavos tekstos tik ļoti spiežas ārā "svaruzāles varenība", ikreiz jāsmīn lasot.
Tā vienmēr ir bijis un būs, ka kāds futbolists ieņirgs par basketbolista izturību, hokejists nosauks florbolistu par mīksto hokejistu, tenisists par hokejista līkajām kājām un maratonists par lodes grūdēja punci. Bet viņi viens otru cienīs un uzskatīs par SPORTISTIEM.
Un neatkāpojoties no raksta - rakstā pieminētos testu piemērus līdz tai 15-16 gadu vecuma robežai iespējams attīstīt ārpus trenaržieru zāles, pildot koordinācijas vingrunājumus sporta zālē vai stadionā, ar savu svaru var strādāt kaut šķūnītī. Tā ka svaru zāle ir vajadzīga tikai kā palīglīdzeklis sportistu un skolēnu attīstībā!
Teikšu kā ir - man ļoti patīk cilvēki, kas paši sev izdomā ienaidniekus un tad varonīgi ar viņiem cīnās! No visa spēka! Beigās arī pašpasludinot uzvaru.

Un saglabājot šo pašu vēso galvu, ko xRace tik ļoti vajag, vēlreiz izlasi un mēģini saprast ko esmu rakstījis.

     [+] [-]

, 2017-09-19 21:10, pirms mēneša
Carloz rakstīja: Ja par tevi smejas, tad visdrīzāk esi uzkačājis baigo būdu un visiem uzbāzies ar saviem "uztura bagātinātājiem pulverīšiem", bet par pārējo esi aizmirsis. Masa ir, bet ne spēka, ne izturības, bet pašam liekas, ka esi baigais paraugsportists un veselīga dzīvesveida piekopējs. Par normāliem cilvēkiem, kuri sporta zālē nodzen liekos taukus un uzlabo veselību neviens nekad nesmejas.
Par mani nesmejas un es nevienam arī neuzbāžos. Man uzbāžas ar apšaubāmu humoru.

Par taviem tiem piedzīvojumiem vari nestāstīt. Cilvēks, kurš mēģina kaut ko cilāt nav sportists. Pat ja tev viņš tāds liekas.
Nezinu PILNĪGI NEVIENU normāli trenētu atlētu (pat ne sportistu), kuram būtu problēmas ar cementa maisu nešanu (ja vien tur nav kaut kādi papildus nosacījumi).

Tavam paziņam gan ieteiktu nevis iet uz zāli, bet trenēties zālē.

     [+] [-]

, 2017-09-19 21:19, pirms mēneša
neputns rakstīja: Jebkas, kas ir pārspīlēts, nav veselīgs. Tā pat neticu, ka, piemēram, Tonna savu sportošanu dara tikai veselības dēļ, tur apakšā ir ķermeņa kults, kur izskatam ir lielāka nozīme par funkcionalitāti (tas, protams, ir tikai man pieņēmums izejot no ilgākā laikā lasītiem šī lietotāja komentiem, bet neizslēdzu, ka varu kļūdīties) . Cik daudzi no šiem kačakiem nodarbojas ar jogu vai pilatēm, kur netiek audzēti ar aci redzamie muskuļi, bet sriprināti dziļie muskuļi, kuri vispārējās veselìbas uzlabošanai spēlē daudz lielāku lomu. Es personìgi vērtēju cilvēka fizisko sagatavotību pēc tā, kā viņš spētu izdzìvot, kad viņam viss netiktu pasniegts uz paplātes (nav veikala, kur nopirkt ēdamo, nav būvfirma, kas uzcels māju utt.). Fiziskam spēkam un izturībai ir jābūt ar jēgu, citādi, ko dod tas muskuļu kalns, kas uzaudzèts zālītē hanteles cilājot, ja reālā dzīve nav sajēga kà to izmantot. Tā pat varètu teikt, ko dod teorētiskas zināšanas, ja praktiski neesi gana spēcīgs, lai tās pie vajadzības pielietotu. Visam jābūt līdzsvarā.

P.s. bicis liekāks par galvu priekš sievietes ir tik pat seksīgi, kā vīrietim sievietes krūtis, kas lielākas par pašas galvu- respektīvi, būs, kam tas patiks, bet atļaušos apgalvot, ka lielākai daļai tas šķitīs vnk smieklìgi
Es pateikšu vēl vairāk - tu savos pieņēmumos pats esi saputrojies.
Izdomā, ka kādam muskuļi ir svarīgāki + tas noteikti tiek darīts priekš pretējā dzimuma!

Mana motivācija jau sen nav ne lieli bicepsi, ne prese ar ko midžināt pludmalē slapjo biksīšu priekšā. Tā vispār ir tirliņu pieeja.

Esmu jau labu laiku kā precējies un nodarbojos ar to ko nodarbojos nevis veselības, bet labsajūtas dēļ. Es to daru, jo gribu darīt. Man tas patīk. Pat jau labu laiku kā nestartējot vispār nekur. Kāds labsajūtai katru piektdienu piedzeras līdz atslēdzas, es labsajūtai daru to ko pats uzskatu par vajadzīgu. Nevajag meklēt nekādus Freidiskos motīvus.

Par to ko varu un nevaru - rakstīt Internetā komentāros dažādas kosmiskas lietas nesākšu, jo tas ir lieki. Toties zinu, ka varu izdarīt vairāk nekā parastais pilsonis faktiski jebkurā disciplīnā. Skriešanu, velo-mīšanos un peldēšanu ieskaitot. Tas arī ir mans galvenais motivators. Būt labā formā.

     [+] [-]

, 2017-09-19 22:16, pirms mēneša
Tonna rakstīja: Es pateikšu vēl vairāk - tu savos pieņēmumos pats esi saputrojies.
Izdomā, ka kādam muskuļi ir svarīgāki + tas noteikti tiek darīts priekš pretējā dzimuma!

Mana motivācija jau sen nav ne lieli bicepsi, ne prese ar ko midžināt pludmalē slapjo biksīšu priekšā. Tā vispār ir tirliņu pieeja.

Esmu jau labu laiku kā precējies un nodarbojos ar to ko nodarbojos nevis veselības, bet labsajūtas dēļ. Es to daru, jo gribu darīt. Man tas patīk. Pat jau labu laiku kā nestartējot vispār nekur. Kāds labsajūtai katru piektdienu piedzeras līdz atslēdzas, es labsajūtai daru to ko pats uzskatu par vajadzīgu. Nevajag meklēt nekādus Freidiskos motīvus.

Par to ko varu un nevaru - rakstīt Internetā komentāros dažādas kosmiskas lietas nesākšu, jo tas ir lieki. Toties zinu, ka varu izdarīt vairāk nekā parastais pilsonis faktiski jebkurā disciplīnā. Skriešanu, velo-mīšanos un peldēšanu ieskaitot. Tas arī ir mans galvenais motivators. Būt labā formā.
Kā jau teicu- neizslēdzu, ka esmu kļūdījusies savos pieņēmumos. Patiesībā tam visam nav nekādas nozīmes, kā mēs katrs personìgi jūtamies par kaut ko, ne jau par to šajā rakstā ir stāsts. Pamatdoma ir, ka veselā miesā mājo vesels gars, ka to vajag ieaudzināt bērnos un ne jau tikai skolotājam skolā ar to ir jānodarbojas, bet gan tam ir jāsākas ģimenē. Domāju, ka tur mēs varam viens otram piekrist. Tev gan velk atkal uz otru galējìbu, ka visiem tagad būtu jābūt teju uz profesionāla sportista robežas. Tam es gan īsti nepiekritīšu, jo profesionāls sports nu nekàdi nav veselīgs ķermenim. Es vēlreiz atkārtošu savu personīgo nostāju, lai būtu labi, visam ir jābūt līdzsvarā, kā fiziskajām tā inteliģentajām aktivitātēm.

Visvairāk gan raksts bija par to, kā vajag skolā sportu mācīt un domāju, ka mēs visi varam piekrist, ka nekādas aplamības tur nav sarakstītas, bet tie, kas ir stràdàjuši izglītìbas sistēmā arī piekritīs, ka tā šobrìd diemžēl ir utopija.

P.s. novērojums no malas, tev tam nav jāpiekrīt vai tas jānoraida, vnk kā es to redz- tu jūties labāks par citiem darot to, ko dari, tāpēc arī daudzi smīkņa vai smejas, jo nevienam nepatīk augstprātīga un pārākuma attieksme no kāda cita. Dari to, kas tev liek justies labi, tas ir super, ka esi to atradis, daudzi meklē visu mūžu un tā arī neatrod, bet neuzskati, ka tas ir vienīgais pareizais veids kā būt un ka tagad visiem būtu jādara tieši tā, citādi tā jau ir iedomība, kas robežojas ar narcismu.

     [+] [-]

, 2017-09-19 22:33, pirms mēneša
neputns rakstīja: Kā jau teicu- neizslēdzu, ka esmu kļūdījusies savos pieņēmumos. Patiesībā tam visam nav nekādas nozīmes, kā mēs katrs personìgi jūtamies par kaut ko, ne jau par to šajā rakstā ir stāsts. Pamatdoma ir, ka veselā miesā mājo vesels gars, ka to vajag ieaudzināt bērnos un ne jau tikai skolotājam skolā ar to ir jānodarbojas, bet gan tam ir jāsākas ģimenē. Domāju, ka tur mēs varam viens otram piekrist. Tev gan velk atkal uz otru galējìbu, ka visiem tagad būtu jābūt teju uz profesionāla sportista robežas. Tam es gan īsti nepiekritīšu, jo profesionāls sports nu nekàdi nav veselīgs ķermenim. Es vēlreiz atkārtošu savu personīgo nostāju, lai būtu labi, visam ir jābūt līdzsvarā, kā fiziskajām tā inteliģentajām aktivitātēm.

Visvairāk gan raksts bija par to, kā vajag skolā sportu mācīt un domāju, ka mēs visi varam piekrist, ka nekādas aplamības tur nav sarakstītas, bet tie, kas ir stràdàjuši izglītìbas sistēmā arī piekritīs, ka tā šobrìd diemžēl ir utopija.

P.s. novērojums no malas, tev tam nav jāpiekrīt vai tas jānoraida, vnk kā es to redz- tu jūties labāks par citiem darot to, ko dari, tāpēc arī daudzi smīkņa vai smejas, jo nevienam nepatīk augstprātīga un pārākuma attieksme no kāda cita. Dari to, kas tev liek justies labi, tas ir super, ka esi to atradis, daudzi meklē visu mūžu un tā arī neatrod, bet neuzskati, ka tas ir vienīgais pareizais veids kā būt un ka tagad visiem būtu jādara tieši tā, citādi tā jau ir iedomība, kas robežojas ar narcismu.
Protams, ka visam jābūt līdzsvarā un par to ir stāsts - nevar spiest uz intelekta attīstību, bērniem apmaksāt ntās matemātikas un svešvalodu stundas, bet no sporta ņemt atbrīvojumu. Es pats augsti vērtēju izglītības nozīmi, taču iepriekš aprakstītā situācija nav pareiza.

Par profesionālo sportu - ja vecāki vienkārši sporto savu iespēju robežās, kaut vai pāris reizes nedēļā iziet paskriet (bet dara to regulāri un ar apziņu) un pievilkties pagalmā pie stieņa, kā arī ikdienā savu dienu veido virzoties pa šo sportiskā dzīvesveida vektoru, tad tā ir pilnīgi pietiekoši.

Nevis ar vienu dalību tautas skrējienā vai neregulāriem un spontāniem riteņbraucieniem pasludina sevi par aktīvā dzīvesveida piekritējiem un uzskata, ka ar to esot gana.

Par post skriptum tomēr atstāšu komentāru - tas ir tavs pieņēmumos balstīts viedoklis, kuram nav nekādas saistības ar realitāti.
Nav ne augstprātības, ne pārākuma. Pilnīgi. Es nevienam neuzbāžos, nevienu nekritizēju un kompānijās, ja kāds paprasa, pat alkoholu ieliet varu. Jau nu ar maniem liberālajiem uzskatiem vispār viss ir ok.

Problēma ir tajā, bet šajā sarakstē to jau no viena xRace aizstāvja varēja pamanīt, cilvēki vēlas, lai pār viņiem kāds būtu pārāks, jo tad šo cilvēku varētu apvainot visos grēkos un ar to attaisnot kādas savas problēmas vai nepilnības. Viņi izdomā savu iedomāto ienaidnieku un tad visas savas darbības un attieksmes salīdzina, meklējot sevī pozītīvo, vienlaikus hiperbolizējot tās negācijas, ko paši ir iedomājušies otrā cilvēkā.

Un atkal - ja man sāk stāstīt, ka mans dzīvesveids ir nepareizs, jo... TĀ TAČU NEVIENS NEDARA, tad kā reaģēt? Vai arī es pats esmu vainīgs pie tā, ka cilvēki man paši uzbāžas ar saviem "viedokļiem"?

     [+] [-]

, 2017-09-20 00:52, pirms mēneša
Tonna rakstīja: Es to sauktu tā - Pašlaik modē ir tāda pseido-aktivitāte. Radīt ilūziju, ka esi sportists. Tas tagad ir baigi modē. Paskriet kādā Rīgas maratonā, ielikt selfiju no kačalkas, uz riteņa pamīties ar LIVE translāciju. Tas ir modē. Cilvēki nevis sporto, bet rāda citiem, ka viņi sporto.
sito ieraameet vajag

     [+] [-]

, 2017-09-20 00:59, pirms mēneša
es kad skolaa maaciijos, neviens sportu nebastoja. es slinkoju parasti, jo es nopietnaa liimenii treneejos un bails bija sakjert lieku kaiti, bet, ja rakstaa bija doma, ka kaads resnis vai nerds neietu sportot, tad manaa gadiijumaa tas bija aarkaartiigs retums. gluzi otraadi, visiem patika izskraidiities un izdauziities

arii reti kad bastoja sporta stundas, kuraas bija jaaskrien kross (nu vismaz 2-3 aplji)... cik aatri vareeja izskriet, tik aatri arii iekljaavaas. nabaga skolniekam ielika veerteejumu 5 vai 6 un ar to arii pietika. mees jau sportisti vienmeer centaamies lekt no bikseem, jo reaali nieks vien bija =)

  +1 [+] [-]

, 2017-09-20 11:24, pirms 4 nedēļām
Tonna šķiet pat vairs nezina, ko grib pateikt, tikai kaut ko gudri cenšas uzrakstīt.. vai arī kaut kas spītīgi ieņemts galvā par "vienīgo pareizo sportu".. kaut vai noniecināt Xrace ir pilnīgs sviests, pats neesmu piedalījies, bet pazīstu vairākus.. un viņi tur nepiedalās, lai zīmētos, tas viņiem ir pārbaudījums priekš sevis, patīkama kompānija un aktīvi pavadīts laiks vienlaikus.. viņi nodarbojas arī ar citiem sporta veidiem un dara to regulāri.. ja to nedarītu viņiem xrace nebūtu ko darīt..
Ja interesējies par fizisko kultūru, tad atbildi uz jautājumu, cik bieži izpildi jogas un pilates vingrinājumus, ko jau iepriekš viens te pieminēja.. šo vingrinājumu nozīmi fiziskajā kultūrā nevar pārvērtēt.. ja kāds te kladzina par pareizo fizisko kultūru un aizmirst par dziļās muskulatūras stiprināšanu, tad skaidrs, ka pats pieder pie sevis nosauktajiem pseido sportistiem..
Jāatceras, ka cilvēki ir ļooooti dažādi.. dažam labam vajag ikdienas treniņus, lai nezaudētu formu, citam pietiek ar vienu krosiņu nedēļā.. fiziskā kultūra ir apziņa un izpratne par to, kas jādara, lai ķermeni vispusēji attīstītu un vienlaikus nenodarītu pāri..

     [+] [-]

, 2017-09-20 12:26, pirms 4 nedēļām
smailiite rakstīja: Tonna šķiet pat vairs nezina, ko grib pateikt, tikai kaut ko gudri cenšas uzrakstīt.. vai arī kaut kas spītīgi ieņemts galvā par "vienīgo pareizo sportu".. kaut vai noniecināt Xrace ir pilnīgs sviests, pats neesmu piedalījies, bet pazīstu vairākus.. un viņi tur nepiedalās, lai zīmētos, tas viņiem ir pārbaudījums priekš sevis, patīkama kompānija un aktīvi pavadīts laiks vienlaikus.. viņi nodarbojas arī ar citiem sporta veidiem un dara to regulāri.. ja to nedarītu viņiem xrace nebūtu ko darīt..
Ja interesējies par fizisko kultūru, tad atbildi uz jautājumu, cik bieži izpildi jogas un pilates vingrinājumus, ko jau iepriekš viens te pieminēja.. šo vingrinājumu nozīmi fiziskajā kultūrā nevar pārvērtēt.. ja kāds te kladzina par pareizo fizisko kultūru un aizmirst par dziļās muskulatūras stiprināšanu, tad skaidrs, ka pats pieder pie sevis nosauktajiem pseido sportistiem..
Jāatceras, ka cilvēki ir ļooooti dažādi.. dažam labam vajag ikdienas treniņus, lai nezaudētu formu, citam pietiek ar vienu krosiņu nedēļā.. fiziskā kultūra ir apziņa un izpratne par to, kas jādara, lai ķermeni vispusēji attīstītu un vienlaikus nenodarītu pāri..
Kas ir dziļā muskulatūra? Muskuļu nosaukumi un novietojums? Vienkārši tā īsti nav skaidrs, kaut gan skan jau populāri. Vai skrienot t.s. dziļie muskuļi vispār nemaz nestrādā?

     [+] [-]

, 2017-10-11 23:36, pirms nedēļas
Izteikšu savu domu, sports skolā ir tādā līmenī, ka briesīgi paliek. Piemēram es pēc skolas trenējos sporta skolā, tātad kāda jēga man vispār iespringt uz 40 minūtēm skolā, ja es katru dienu 1,5 h trenējos pēc skolas ?

Tev jābūt autorizētam,