H. Rodke: Par lielisku sporta stundu un tautas veselību!

H. Rodke: Par lielisku sporta stundu un tautas veselību!

Helmuts Rodke

Apstākļi spiež atgriezties pie tēmas. Fiziskajā audzināšanā un sportā ir savi, dabas diktēti noteikumi, kā ir normāli jānotiek procesam. Skolā šis ir vienīgais mācību priekšmets ar spēcīgu iedarbību uz bērna ķermeni un prātu vienlaicīgi. Te slēpjas tā unikalitāte. Un nerealizētās iespējas. Tāpēc skolas sporta stundai ir jābūt tik lieliskai cik vien iespējams!

Šajā rakstā es ieviešu vairāk skaidrības, atbildot uz jautājumiem “kāpēc?”, “kas?” un “kā?”

Kāpēc es par šo tēmu runāju? Tāpēc, ka katru dienu redzu fiziski neattīstītus bērnus. Bērnus ar katastrofālu stāju, gaitu un citām sliktām kustību spējām. Tāpēc, ka, strādājot ar jaunajiem sportistiem, esmu spiests mācīt viņiem pašus kustību pamatus tā vietā, lai darītu ko advancētāku, vairāk sporta specializācijai piemērotu. Tāpēc, ka ļoti daudzi cilvēki to vien runā, ka jaunatne ir kļuvusi mazkustīgāka, tizlāka un ar lieko svaru. Tāpēc, ka es redzu reālas iespējas uzlabot sporta stundu saturu skolā.

Runāju tāpēc, ka visaptverošs, kvalitatīvs skolas sports – fiziskā attīstība varētu būt visas tautas un ģimeņu veselības pamatā. Kas vēl to darīs, ja ne skola? Fiziski spējīgi un izglītoti jaunieši ir arī valsts aizsardzības balsts.

Par šo tēmu joprojām rakstu tāpēc, ka mani audzēkņi stāsta tiešām daudzas, no fiziskās attīstības viedokļa, absurdas lietas, kas notiek skolas sporta stundās. Tāpēc, ka man regulāri pienāk vēstules un komentāri par visu šo nejēdzību. Un tāpēc, ka manam pirmajam materiālam blogā par šo tēmu bija 3600 fb like. Tas ir tautas viedoklis!

Paldies, skola, man ir darbs! Un arī citiem fiziskās sagatavotības treneriem ir darbs. Tomēr atvainojiet – kas tad tiek darīts skolā, ja bērns 11 gados vēl neprot skriet? Ja viņam nav izpratnes, kā strādā rokas un kājas pašās vienkāršākajās kustībās? Protams, ir arī daudz kustīgu, aktīvu un sportisku jauniešu, kuriem ir krietni mazāk fiziskās attīstības problēmu, un viņi neizpratnē rausta plecus – “Viss taču ir ok!”. Sportiski vecāki, kuru bērni apmeklē sporta sekcijas arī nesūdzas par savām atvasēm. Piebilstot, ka skolas sports nav pieminēšanas vērts, un ka viss vajadzīgais tiek apgūts treniņos. Ir tikai viena nianse – ne vienmēr arī treniņos ir pietiekams uzsvars uz vispusīgo fizisko attīstību, jo pārsvarā ir specializācija…

Taču, ticiet man, ļoti daudziem šīs problēmas pastāv. Tie, kuriem viss ir kārtībā, nesaprot otrus. Paēdušais izsalkušo nesaprot. Bet mēs nevaram ignorēt lielu daļu bērnu reālos dotos apstākļus. Man ir ļoti daudz priekšlikumu, kā efektīvāk, un atsevišķos jautājumos samērā vienkāršā veidā uzlabot jauniešu fizisko izglītību skolā. Un nešaubos, ka daudziem treneriem un sporta skolotājiem tāpat ir ko teikt!

Ir tādas mācību iestādes, kurās sports notiek ļoti saprātīgi. Ir daudz pedagogu, kuri pavisam ne vieglos apstākļos spēj realizēt labas lietas. Nevis traumēt, bet veiksmīgi attīstīt skolēnus. Viņiem – mūsu kopīgais apbrīns! Taču ir arī sporta stundas ar tādām bērna veselībai un psihei bīstamām aplamībām, ka, to redzot, pats Tarantīno skolotājam sajūsmā pasniegtu ziedus! Un tam beidzot IR jāpieliek punkts!

Vecāki, kā sporta speciālists es saku, ka Jūsu bērns skolas laikā var tikt attīstīts daudz labāk! Un kāpēc lai mēs no tā atteiktos? Vispār jau ir jāuzlabo tikai dažas lietas. Stundas saturs, organizēšana un skolotāju kvalifikācija.

Kas es tāds esmu? Esmu vieglatlēts, savulaik biju labākais tāllēcējs valstī, daudzkārtējs Latvijas čempions. Man ir arī pieredze bobslejā. Kāda ir mana izglītība? Kad iestājos Sporta akadēmijā, nomācījos nepilnus 4 gadus. Diemžēl vairāku iemeslu dēļ studijas nācās pēkšņi pārtraukt. Tās atsāku un augstskolu pabeidzu jau vieglatlētikas trenera specialitātē un man ir “B” kategorijas sertifikāts.

Būtībā es esmu parasts čalis, kuram ir gan savas stiprās puses, gan arī trūkumi. Man garšo maizes zupa ar putukrējumu, un vēl joprojām ir bail izlēkt ar gumiju. Man ne visai padodas bārstīt jokus, taču es spēju iedvesmot ikvienu savu audzēkni. Neesmu nekāds izcilais rakstnieks, un kā man sanāk, tā sanāk, taču par sporta kvalitāti man ir ass un konkrēts redzējums!

Vairāk kā 30 aktīva sportista un 18 trenera darba gados, vienkāršoti izsakoties, esmu ar to vien nodarbojies, kā mācījies un attīstījis pārvietošanās spējas sportā. Studējis, eksperimentējis un pilnveidojis neskaitāmus fiziskos vingrinājumus stājai, ātrumam, atsperīgumam, skriešanai utt. Tāpēc es nekautrēšos teikt, ka es zinu, KĀ to darīt. Šī pieredze un eksperimenti uz sevis man ir ļāvuši labot daudzus Latvijas rekordus veterānu sportā, un dažus gadus būt pat Nr. 2 pasaules rangā savā vecuma grupā. Par sporta kustību pašiem pamatiem es arī uzstājos semināros un apmācu savus studentus.

Esmu trenējis daudzus sportistus, tai skaitā vienu vasaru darbojos ar hokeja izlases vārtsargu Kristeru Gudļevski, taču es nesitu sev pie krūtīm, un nesaku - lūk, tāpēc viņš spēlē labi. Man vienkārši bija prieks viņam kaut ko iemācīt. Šo faktu nekad neesmu afišējis. Toties daudz vairāk lepojos, piemēram, ar puisi, kurš atnāca pie manis 11 gados, un vispār nespēja sakarīgi skriet un lēkt (jau 4 gadi basketbolā!), bet pēc sešu gadu 480 vieglatlētikas un fiziskās sagatavotības treniņiem viņš ir kļuvis par LBL 2 čempionu. Lai arī šobrīd sportists vēl ir tālu no ideāla, basketbola laukumā viņš ir ātrāks un atsperīgāks par daudziem ”talantīgajiem”. Lūk, tas ir klusais, bet vērtīgais sasniegums!

Taču tagad likšu punktu sevis “slavināšanai”, jo svarīgs ir pavisam kas cits. Un tas ir jautājums – kā skolā ikvienam skolniekam, katram puisim vai meitenei “iedzīt” šo, dzīvei nepieciešamo fizisko kultūru, izpratni un attīstību.

Kā to izdarīt? Atkārtošos - ikvienam skolniekam visos mācību priekšmetos, un arī dzīvē veiksies labāk, ja ar viņa fizisko kondīciju viss būs kārtībā, un viņam būs pozitīvs hormonālais fons. Skolā šo lieliski var atrisināt ar adekvāta ilguma sporta stundu. Veselais saprāts un sporta zinātne diktē, ka 40 minūtes nodarbībai ir ļoti par maz. Tas vienkārši ir izsmiekls! Tas ir neatbilstoši cilvēka fizioloģijai. Tās ir intensīvas, stresa pilnas minūtes gan skolotājam, gan skolēniem. Ja vien viņi visu stundu savā vaļā nedzenā bumbu.

2 x 40 minūtes eleganti atrisina šo problēmu. Skolotājam ir laiks gan noskaņot skolniekus, gan iesildīt, gan veikt attīstošos vingrinājumus, gan arī priekam uzspēlēt kādu sporta spēli. Ja kāds satraucas, ka 40 minūšu tikai vingrošana sporta stundā 12 gadu garumā ir drūms un neciešams pasākums, tad es saku, ka šo programmas daļu var veikt ļoti jautri, interesanti un kreatīvi. Skolotājam vajag tikai gribēt to darīt. Un sporta stunda, skolēna izpratnē, pārvērtīsies par vismīļāko no visa priekšmetu saraksta. Garantēju!

Šis ir reāls komentārs manā blogā: “… manas labākās sporta stundas bija 5.-9. klase, kad man tieši sports bija divas mācību stundas pēc kārtas. Varēja normāli iesildīties, nokārtot ieskaites un padzenāt bumbu. Bija laiks ieiet dušā un paspēt uz nākamo stundu neskrienot. Vienas mācību stundas laikā vispār neko nevar paspēt izdarīt, ja vēl skolotājs atlaiž ātrāk, lai var ieiet dušā.”

Vēl viena svarīga nianse – skolotāja sarunāšanās ar skolēniem, noskaņošana uzdevumiem, apmācība – tas viss prasa audzēkņu uzmanības piesaistīšanu, nesteidzīgu vēstījuma “aiznešanu”, atkārtošanu, kustību korekciju, paskaidrošanu un uzslavēšanu. 40 minūtēs tas nav iespējams! Vai arī minimāli. Tāpēc jau ir tā, ka skolā vienkārši liek darīt, īsti nepaskaidrojot un neiemācot – darīt. Turklāt vēl uz atzīmi. Šis “kā” arī ir galvenā atslēga uz fiziski attīstītu un izglītotu jaunieti! Tāpēc mums ir stunda “sports”, bet skolēni, kas neiet kaut kur papildus trenēties, ir neattīstīti. Nekāds sports nesanāks, ja pirms tam nav ielikta vispusīgās fiziskās sagatavotības bāze. Tam 100% piekritīs jebkurš sporta treneris.

Rodas jautājums – ja sporta stundā pusi no laika notiek vingrošana, kur kustības un uzdevumi, pēc slodzes un sarežģītības ir viegli izpildāmi sportiskiem bērniem, vai viņiem tas nešķitīs garlaicīgi? Nē, jo, pirmkārt jau paši uzdevumi kā tādi ir interesanti, un spējīgākajiem jauniešiem skolotājs individuāli var iedot grūtāku uzdevumu, vai arī lūgt viņu palīdzēt tiem klasesbiedriem, kam nesanāk. Uzreiz iegūstam pozitīvu sociālo efektu + kaut ko no sporta ētikas. Šo visu var elementāri noorganizēt, lai ir interesanti un vērtīgi visiem. Pat nevajag nekādus papildus budžeta līdzekļus.

Kāpēc vēl ir obligāti ieviešama 2x40 min sporta stunda? Sporta skolotājam ir daudz lielāka fiziskā un emocionālā slodze, nekā jebkura teorētiskā priekšmeta pasniedzējam. Tie ir nervi un balss saites. Un šādi katru dienu saspringtā konveijerā 5-6x40 min. Stresā un pārgurumā. Lielas klases ar bieži vien grūti valdāmiem skolniekiem. Tā ir realitāte, ko es gribētu izbeigt. Sporta skolotāji IR pelnījuši normālus darba apstākļus, un arī krietni lielāku atalgojumu! Tikai 40 minūšu stunda neatbilst sporta specifikas veselajam saprātam! Par kādu kvalitāti var būt runa?

Turpretī 80-90 minūšu sporta stunda noris daudz mierīgāk, un ir daudz labāka iespēja sasniegt attīstības mērķus. Ekonomija ir uz divām skolēnu pārģērbšanās reizēm un vienu starpbrīdi. Plus higiēna un “atiešana” no sporta. Ideālā variantā divi sporta skolotāji uz vienu klasi! Kaut vai zēniem un meitenēm atsevišķi.

Visiem skolā ir divas sporta stundas nedēļā. Saliekam tās vienkārši kopā un viss! Ja skolā nav iespējams ieviest divas divkāršās stundas, bet tikai vienu pāri, tad skolotājam ir iespēja informatīvi iedarboties uz bērnu vecākiem. Ja šo praksi sāktu piekopt jau no pirmās klases, tad pierastu gan vecāki (kas ir atsaucīgāki bērnam skolas gaitas sākot), gan arī paši bērni. Pierastu pie fiziskajām aktivitātēm kā pie mājas darba kopā ar ģimeni. Iegūtu gan skolnieki, gan vecāki. Tas saliedē un izglīto. Esmu tikai par veselīgām un stiprām ģimenēm!

Šim nolūkam mums ir nepieciešama, jau agrāk pieminētā “Fiziskās kultūras, veselīga un sportiska dzīvesveida mācību grāmata” visām trim klašu grupām. Grāmata ar vienkāršiem un gan mājas apstākļos, gan arī sporta laukumā izpildāmiem vingrinājumiem, interesantām ilustrācijām, un skolēniem nepieciešamās “sporta” teorijas saprotamu izklāstu. Ļoti nepieciešama! Turklāt par šīs teorijas zināšanām skolotājs var izlikt vērtējumu. Nevis par sarežģītu sporta elementu izpildi.

Jā, piekrītu, ka no fiziskās sagatavotības viedokļa viena nodarbība nedēļā ir nepareizi. Taču izglītošana noteikti kļūtu labāka, un ir arī vērtīgāka lieta pati par sevi. Tiem bērniem, kas trenējas kādā sporta veidā, viena divkāršā sporta stunda ir tieši vēlama. Tiem, kas netrenējas ārpus skolas, var bez problēmām pēc stundām noorganizēt 40 minūšu “konsultāciju” vairāku klašu bērniem kopā. Šī konsultācija var būt kā tik ļoti svarīgais kustību-balsta aparāta treniņš. Kā ķermeņa nostiprināšana. Un pēc stundām atkal mums ir laiks tai pašai higiēnai. Pozitīvs noskaņojums garantēts!

Ir dzirdēts viedoklis, ka sports skolā ir domāts tikai lai bērni izskrietos un izdauzītos. Atvainojiet – skola ir izglītības iestāde! Tā izglīto! Ar šādu pieeju mēs pēc 12 gadiem iegūsim tikai neizglītotus “skraidītājus”, kuri neko sakarīgu par sportu nespēs iemācīt nākotnē arī saviem bērniem.

Esmu ar mieru par velti dalīties ar sporta skolotājiem tajās zināšanās, kurās es specializējos. Vismaz reizi divās nedēļās, ja veselība ļaus, varu solīt šādu semināru ne pārāk lielai grupai! Nu labi, tik nesavtīgs gluži es neesmu. Es būtu priecīgs, ja cilvēki nāktu ar pozitīvu attieksmi, un ja pacienātu mani ar parastām vakariņām pēc darba. Nopietni!

Esmu izveidojis fb grupu sporta speciālistiem, atbalstītājiem un interesentiem padomu un viedokļu izteikšanai. Pievienoties esi aicināts ŠEIT

Turpinājums sekos!

1 2 3 4 5 144 komentāri

     [+] [-]

, 2015-06-16 10:35, pirms 2 gadiem
Un tomēr - viena dubultstunda IR pa īsu, lai būtu progress vajag tās divas. Visam citam piekrītu, problēma risināma ministrijas līmenī. Un te nu rodas jautājums, vai turienes mīksto pēcpušu saimniekiem viss šis šķitīs apspriešanas vērts.

  +4 [+] [-]

, 2015-06-16 10:38, pirms 2 gadiem
sportists-amatieris rakstīja: Un tomēr - viena dubultstunda IR pa īsu, lai būtu progress vajag tās divas. Visam citam piekrītu, problēma risināma ministrijas līmenī. Un te nu rodas jautājums, vai turienes mīksto pēcpušu saimniekiem viss šis šķitīs apspriešanas vērts.
lielajās skolās tas nav tehniski iespējams. Tad vajag otru sporta zāli. varbūt arī trešo. Parēķini aritmētiski, sapratīsi.

  -1 [+] [-]

, 2015-06-16 10:43, pirms 2 gadiem
Vismaz puse stundu notiek ārā, svaigā gaisā Parēķini, sapratīsi

  +4 [+] [-]

, 2015-06-16 10:52, pirms 2 gadiem
sportists-amatieris rakstīja: Vismaz puse stundu notiek ārā, svaigā gaisā Parēķini, sapratīsi
Draugs, mēs nedzīvojam Āfrikā vai Dienvidamerikā, kur laika apstākļi ir ir daudz labvēlīgāki sportošanai ārā! Paskaiti, cik pie mums gadā ir dienu ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem (sals, lietus). Bez tam centra skolām pat nav kur ārā sportot.

  +2 [+] [-]

, 2015-06-16 11:10, pirms 2 gadiem
sportists-amatieris rakstīja: Vismaz puse stundu notiek ārā, svaigā gaisā Parēķini, sapratīsi
Es mācījos skolā, kur sporta zāles nebija VISPĀR, mēs gājām uz pilsētas stadionu sportot.

Kā jau Abrags minēja - Latvijā apmēram pus gadu ir tādi laika apstākļi, kuros sports ārā ir neiespējams.
Ja sāksi stāstīt par slēpošanām utt. Atkārtošos - mums pat SPORTA ZĀLES NEBIJA. Skola atradās pilsētas centrā. Kur mēs slēpotu? Pa netīrītajām ielām?

     [+] [-]

, 2015-06-16 11:15, pirms 2 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Es mācījos skolā, kur sporta zāles nebija VISPĀR, mēs gājām uz pilsētas stadionu sportot.

Kā jau Abrags minēja - Latvijā apmēram pus gadu ir tādi laika apstākļi, kuros sports ārā ir neiespējams.
Ja sāksi stāstīt par slēpošanām utt. Atkārtošos - mums pat SPORTA ZĀLES NEBIJA. Skola atradās pilsētas centrā. Kur mēs slēpotu? Pa netīrītajām ielām?
tieši tā.
pie kam, lielu daļu no mācību gada prevalē tieši slapjdraņķi - kad ārā nav iespējama ne slēpošana, ne skriešana vai tamlīdzīgas aktivitātes.

  +3 [+] [-]

, 2015-06-16 11:22, pirms 2 gadiem
Runāju tāpēc, ka visaptverošs, kvalitatīvs skolas sports – fiziskā attīstība varētu būt visas tautas un ģimeņu veselības pamatā. Kas vēl to darīs, ja ne skola? Fiziski spējīgi un izglītoti jaunieši ir arī valsts aizsardzības balsts.

Skolas sportā, protams, ir trūkumi un nejēdzības, taču - TĀ NAV VIENĪGĀ ATBILDĪGĀ par visu iepriekš rakstīto.

Rakstā ir minēts, ka tie, kuri sporto papildus, tiem viss ir ok. Bet viņi papildus sporto nedēļā kādas 3-5 stundas. Skolas programma to vienkārši nevar atļauties!
Tās ir 240 minūtes, nosacīti 6 sporta stundas nedēļā. Un tas viss ir papildus divām esošajām 8 sporta stundas nedēļā! Man liekas, ka nevienam priekšmetam VISPĀR skolās nav tik daudz stundu, kā šādā modelī būtu jābūt sportam.

Viegli ir pateikt, ka skola neiedeva (un ar dažām iebildēm var pat piekrist), taču - kur ir pats skolēns, kur ir viņa vecāki?

Bija arī piemērs, ka basketbolists, trenējoties jau kkādu laiku, neprot ne lekt, ne skriet... kur skatās BASKETBOLA treneri? Ja mēs ņemam vērā to, ka uz spec. nodarbībām skolēns iet jau ar domu, ka gribu būt tāds un tāds, atšķirībā no sporta stundas, uz kurām vnk jāiet? Bet secinājumos sanāk, ka arī pie tā vainīga ir skola.

Es neaizstāvu skolu, jo pats ļoti labi zinu kas tur ir un kā tur nav, taču visu vainu novelt uz skolu šajā gadījumā ir ļoti nekorekti.

Neviens neprasa no skolas, lai tajā tiktu iemācīts viss, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu jebkuru matemātikas uzdevumu/problēmu, tāpat arī neprasa, lai visi absolventi būtu literāti un perfekti pārvaldītu 4 valodas. Savukārt sportā prasa, lai viss visiem būtu.
Ideālā gadījumā es tam piekristu, taču realitātē tā ir utopija.

  +1 [+] [-]

, 2015-06-16 11:35, pirms 2 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Runāju tāpēc, ka visaptverošs, kvalitatīvs skolas sports – fiziskā attīstība varētu būt visas tautas un ģimeņu veselības pamatā. Kas vēl to darīs, ja ne skola? Fiziski spējīgi un izglītoti jaunieši ir arī valsts aizsardzības balsts.

Skolas sportā, protams, ir trūkumi un nejēdzības, taču - TĀ NAV VIENĪGĀ ATBILDĪGĀ par visu iepriekš rakstīto.

Rakstā ir minēts, ka tie, kuri sporto papildus, tiem viss ir ok. Bet viņi papildus sporto nedēļā kādas 3-5 stundas. Skolas programma to vienkārši nevar atļauties!
Tās ir 240 minūtes, nosacīti 6 sporta stundas nedēļā. Un tas viss ir papildus divām esošajām 8 sporta stundas nedēļā! Man liekas, ka nevienam priekšmetam VISPĀR skolās nav tik daudz stundu, kā šādā modelī būtu jābūt sportam.

Viegli ir pateikt, ka skola neiedeva (un ar dažām iebildēm var pat piekrist), taču - kur ir pats skolēns, kur ir viņa vecāki?

Bija arī piemērs, ka basketbolists, trenējoties jau kkādu laiku, neprot ne lekt, ne skriet... kur skatās BASKETBOLA treneri? Ja mēs ņemam vērā to, ka uz spec. nodarbībām skolēns iet jau ar domu, ka gribu būt tāds un tāds, atšķirībā no sporta stundas, uz kurām vnk jāiet? Bet secinājumos sanāk, ka arī pie tā vainīga ir skola.

Es neaizstāvu skolu, jo pats ļoti labi zinu kas tur ir un kā tur nav, taču visu vainu novelt uz skolu šajā gadījumā ir ļoti nekorekti.

Neviens neprasa no skolas, lai tajā tiktu iemācīts viss, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu jebkuru matemātikas uzdevumu/problēmu, tāpat arī neprasa, lai visi absolventi būtu literāti un perfekti pārvaldītu 4 valodas. Savukārt sportā prasa, lai viss visiem būtu.
Ideālā gadījumā es tam piekristu, taču realitātē tā ir utopija.
tieši tā. Rodkes k-gs šobrīd brauc auzās turbo režīmā.

  -1 [+] [-]

, 2015-06-16 11:45, pirms 2 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Runāju tāpēc, ka visaptverošs, kvalitatīvs skolas sports – fiziskā attīstība varētu būt visas tautas un ģimeņu veselības pamatā. Kas vēl to darīs, ja ne skola? Fiziski spējīgi un izglītoti jaunieši ir arī valsts aizsardzības balsts.

Skolas sportā, protams, ir trūkumi un nejēdzības, taču - TĀ NAV VIENĪGĀ ATBILDĪGĀ par visu iepriekš rakstīto.

Rakstā ir minēts, ka tie, kuri sporto papildus, tiem viss ir ok. Bet viņi papildus sporto nedēļā kādas 3-5 stundas. Skolas programma to vienkārši nevar atļauties!
Tās ir 240 minūtes, nosacīti 6 sporta stundas nedēļā. Un tas viss ir papildus divām esošajām 8 sporta stundas nedēļā! Man liekas, ka nevienam priekšmetam VISPĀR skolās nav tik daudz stundu, kā šādā modelī būtu jābūt sportam.

Viegli ir pateikt, ka skola neiedeva (un ar dažām iebildēm var pat piekrist), taču - kur ir pats skolēns, kur ir viņa vecāki?

Bija arī piemērs, ka basketbolists, trenējoties jau kkādu laiku, neprot ne lekt, ne skriet... kur skatās BASKETBOLA treneri? Ja mēs ņemam vērā to, ka uz spec. nodarbībām skolēns iet jau ar domu, ka gribu būt tāds un tāds, atšķirībā no sporta stundas, uz kurām vnk jāiet? Bet secinājumos sanāk, ka arī pie tā vainīga ir skola.

Es neaizstāvu skolu, jo pats ļoti labi zinu kas tur ir un kā tur nav, taču visu vainu novelt uz skolu šajā gadījumā ir ļoti nekorekti.

Neviens neprasa no skolas, lai tajā tiktu iemācīts viss, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu jebkuru matemātikas uzdevumu/problēmu, tāpat arī neprasa, lai visi absolventi būtu literāti un perfekti pārvaldītu 4 valodas. Savukārt sportā prasa, lai viss visiem būtu.
Ideālā gadījumā es tam piekristu, taču realitātē tā ir utopija.
Par to stundu skaitu, ja ir gribēšana, tad visu var saplānot! Kas ir teicis, ka nedrīkst būt vairāk par 8 mācību stundām dienā?

Par profesionāliem treneriem, arī visi nav dievi. Daudzi trenē tehniku un nejēdz ielikt fizuhu. Kāpēc krusteniskās saites rauj, kas tagad LV meiteņu basketā ir epidēmija?

  -1 [+] [-]

, 2015-06-16 11:47, pirms 2 gadiem
Abrags rakstīja: tieši tā. Rodkes k-gs šobrīd brauc auzās turbo režīmā.
Tu kā biomasa, visu noliedz un atrodi iemeslus kāpēc nevar, bet Tu pasēdi un padomā, ko darīt, lai VARĒTU!

  +3 [+] [-]

, 2015-06-16 11:51, pirms 2 gadiem
KoNuKo rakstīja: Par to stundu skaitu, ja ir gribēšana, tad visu var saplānot! Kas ir teicis, ka nedrīkst būt vairāk par 8 mācību stundām dienā?

...

nevar, draugs, nevar.
Ja Tev smadzenēs nebūtu biomasa, tad Tu saprastu, ka nedēļā ir tikai 5 skolas dienas un vairāk par 12 mācību stundām Tu nekādi neizspiedīsi. Sporta zāle jau skolā viena...

     [+] [-]

, 2015-06-16 11:54, pirms 2 gadiem
Abrags rakstīja:
nevar, draugs, nevar.
Ja Tev smadzenēs nebūtu biomasa, tad Tu saprastu, ka nedēļā ir tikai 5 skolas dienas un vairāk par 12 mācību stundām Tu nekādi neizspiedīsi. Sporta zāle jau skolā viena...
Redz, atkal Tu par to kāpēc nevar, bet Tu padomā, lai varētu!

  +2 [+] [-]

, 2015-06-16 11:58, pirms 2 gadiem
KoNuKo rakstīja: Redz, atkal Tu par to kāpēc nevar, bet Tu padomā, lai varētu!
Pirmkārt, man par to nav jādomā - lai ar to nodarbojas EKSPERTI. Es tikai kā bērnu vecāks pateikšu to, kas ir pilnīgi garām.
Otrkārt, problēma ir jārisina kompleksi - valsts mērogā (uz ko jau Juris Miņins norādīja) nevis jāizrauj vienas pašas sporta stundas no kopējā konteksta.

     [+] [-]

, 2015-06-16 12:01, pirms 2 gadiem
Pēc kara mūsu vecāki jebkuros laika apstākļos (rudens, ziema, pavasaris) padsmit kilometrus mēroja, lai nokļūtu skolā. Neņaudēja, ka ir slapjdraņķis, sals vai citas dabas likstas, bet gāja un darīja. Te dažiem megagudrīšiem, viss ir slikti, stundu skaits par mazu, sporta zāles nav, uz ielām peļķes, utt. Protams, ja nav gribēšanas, tad nekas arī nebūs!

  -1 [+] [-]

, 2015-06-16 12:02, pirms 2 gadiem
Abrags rakstīja: Pirmkārt, man par to nav jādomā - lai ar to nodarbojas EKSPERTI. Es tikai kā bērnu vecāks pateikšu to, kas ir pilnīgi garām.
Otrkārt, problēma ir jārisina kompleksi - valsts mērogā (uz ko jau Juris Miņins norādīja) nevis jāizrauj vienas pašas sporta stundas no kopējā konteksta.
Protams, Tev kā vecākam ir pilnīgi vienalga kā aug Tavi bērni, galvenais, lai augtu siltumnīcas apstākļos un ne Tevis radītajos!

  +1 [+] [-]

, 2015-06-16 12:05, pirms 2 gadiem
KoNuKo rakstīja: Pēc kara mūsu vecāki jebkuros laika apstākļos (rudens, ziema, pavasaris) padsmit kilometrus mēroja, lai nokļūtu skolā. Neņaudēja, ka ir slapjdraņķis, sals vai citas dabas likstas, bet gāja un darīja. Te dažiem megagudrīšiem, viss ir slikti, stundu skaits par mazu, sporta zāles nav, uz ielām peļķes, utt. Protams, ja nav gribēšanas, tad nekas arī nebūs!
pēc kara daudz visādu problēmu bija - nevajag jau to pieņemt par dzīves normu. Varbūt paņem vēl senākus laikus - tad sporta stundas vispār nebija kā suga

  +2 [+] [-]

, 2015-06-16 12:07, pirms 2 gadiem
KoNuKo rakstīja: Par to stundu skaitu, ja ir gribēšana, tad visu var saplānot! Kas ir teicis, ka nedrīkst būt vairāk par 8 mācību stundām dienā?
Jā, bija laiki, kad bija ij nultās stundas (sākās ap 7 no rīta), ij devītās un desmitās stundas. Nekas jauns tas nav, taču ir jāsaprot, ka skolā ir nevis jābūt, bet jāmācās.

Tu tagad skaties kā cilvēks, kuram liekas, ka kas ta tur ir - sarindo stundas kaut kādā random secībā, būs stundu saraksts utt.
Varu tevi apbēdināt, bet tā nav. Ir konkrēta metodoloģija kā stādīt sarakstus, ir konkrētas priekšmetu mācīšanas metodoloģijas. Piemēram, ka divas svešvalodas (dažādas) pēc kārtas nav vēlamas.

Tāpat tu nesaproti, ka skolā tīri fiziski telpas ir tik cik tās ir.

Tie paši skolotāji - lai arī kā daudziem liekas, ka viņi "neko nedara", bet viņi dara un tas neredzamais, ārpus kontaktstundu darbs ir milzīgs (nē, skolotājs neiziet klases priekšā un no galvas nesāk bārstīt ko atceras, skolotājs stundai GATAVOJAS, tāpat arī pārbauda darbus utt.). Cik izmaksās tavs modelis, kad stundu skaits tiks palielināts (ja ņem vērā, ka ir noteikts, cik 1 skolotājs drīksts strādāt, bet pieņemt darbā jaunu ir vēl dārgāk nekā apmaksāt virsstundas)?

Es te nemaz nerunāju par jautājumu no skolnieka puses. Cik liela jēga būs no šādām "stundām"? Jau 8. stundā skolēni ir "pusdzīvi", kuri domā nevis par priekšmetu, bet to kā ātrāk tikt prom no skolas utt.
Tās nav iedomas, pētnieki pat ir izpētījuši tā saukto "efektīvo mācīšanās laiku", t.i., cik stundām dienā pietiek skolēnu uzmanības. Es negribu samelot, tāpēc precīzu ciparu no galvas nemēģināšu saukt, bet ideja ir tāda, ka pat esošās 8 stundas ir par daudz. Viss pārējais ir "autopilota" režīmā ar zemu efektivitāti.

     [+] [-]

, 2015-06-16 12:08, pirms 2 gadiem
KoNuKo rakstīja: Protams, Tev kā vecākam ir pilnīgi vienalga kā aug Tavi bērni, galvenais, lai augtu siltumnīcas apstākļos un ne Tevis radītajos!
Točno Tev smadzenēs biomasa!!!
Ar pielekšanu Tev ir nopietnas problēmas! Mani IR SVARĪGI, lai mani bērni būtu fiziski attīstīti. Tikai atšķirībā no Tevis es nebūvēju gaisa pilis un negaidu, ka valsts, skola man bērniem visu ar karotīti mutē ielies un man nekas nebūs jādara. Es pats piemeklēju (ja bērni jau paši to nav izdarījuši) ārpus skolas fiziskās aktivitātes bērniem - manis pēc sporta stundas skolā vispār varētu atcelt (tā jau pietiek kaudzēm visādu hlamu, kas viņiem uz skolu katru dienu jāstiepj).

  +2 [+] [-]

, 2015-06-16 12:10, pirms 2 gadiem
KoNuKo rakstīja: Pēc kara mūsu vecāki jebkuros laika apstākļos (rudens, ziema, pavasaris) padsmit kilometrus mēroja, lai nokļūtu skolā. Neņaudēja, ka ir slapjdraņķis, sals vai citas dabas likstas, bet gāja un darīja. Te dažiem megagudrīšiem, viss ir slikti, stundu skaits par mazu, sporta zāles nav, uz ielām peļķes, utt. Protams, ja nav gribēšanas, tad nekas arī nebūs!
Jā, viņi staigāja. Arī man bija klasesbiedri, kas, lai tiktu uz savu iepriekšējo skolu (pamatskolu) gāja pa 5 km uz katru pusi. TAS NAV RĀDĪTĀJS!

No viņiem prasīja tikai būšanu skolā un atpakaļ. Sporta stundās prasa ne tikai to ko Helmuts min, lai bērns šai laikā ne tikai nesačakarē sev neko, bet arī uzlabo kaut kādas spējas. Tas ir no tās pašas sērijas kā salīdzināt krāvēju un svarcēlāju.

Krāvējs, ļoti iespējams, dienas laikā pārcilā daudz lielākus svarus nekā svarcēlājs, taču gala rezultāts tāpat svarcēlājam ir labāks.

     [+] [-]

, 2015-06-16 12:10, pirms 2 gadiem
Abrags rakstīja: pēc kara daudz visādu problēmu bija - nevajag jau to pieņemt par dzīves normu. Varbūt paņem vēl senākus laikus - tad sporta stundas vispār nebija kā suga
Redz Tu atkal meklē, kāpēc nevar. Pameklē, lai varētu. Sliktākā gadījumā, tad uzstādi savus standartus pie kādiem Tu kā vecāks piekritīsi, lai būtu šādas sporta stundas.

  +1 [+] [-]

, 2015-06-16 12:13, pirms 2 gadiem
Tieši tā - vajag domāt kā VARĒT nevis čīkstēt. Auksts laiks ir ideāls, ja ir sniegs - fizene ir pēdējās divas stundas vairākām klasēm, ejam un slēpojam, pēc tam mājās. Es biju sīks gājām pāris km lai savā mazpilsētā tiktu pie špūres. Aukstums bez sniega ? Nu ja zem 5 grādiem mierīgi var skriet. Sīks lietus arī netraucē skriet, es kā vecāks tikai atbalstītu šādu pieeju, jo bērni ir jānorūda un jāattīsta, bet tas nenotiks tīstot pēļos. Bērniem PATĪK kustēties un to vajag ievirzīt jēdzīgā gultnē. Un kā jau te agrāk stāstīju - visapkārt ir lieliski piemēri, mums Ogrē PAR VELTI pirmās trīs klases iet dubultstundās uz baseinu un mācās peldēt, pašvaldība sedz.
Pilsētās, kurās ir baseini tas būtu ideāli, tāpat celt vajag nevis sporta spēļu, bet gan vieglatlētikas halles, kuras bērni pa dienu lieliski noslogotu. Izmetiet darbmācību, ja kas šķiet lieks.

     [+] [-]

, 2015-06-16 12:15, pirms 2 gadiem
KoNuKo rakstīja: Redz Tu atkal meklē, kāpēc nevar. Pameklē, lai varētu. Sliktākā gadījumā, tad uzstādi savus standartus pie kādiem Tu kā vecāks piekritīsi, lai būtu šādas sporta stundas.
es neko nemeklēju - jau vienreiz Tev pateicu. Tev tiešām nopietnas problēmas ar uztveri? Tevis pieminētais komentārs bija TIKAI UN VIENĪGI ironija par Tavām "pārgudrībām".

p.s. man nevajag nekādu "standartus".

  -2 [+] [-]

, 2015-06-16 12:18, pirms 2 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Jā, viņi staigāja. Arī man bija klasesbiedri, kas, lai tiktu uz savu iepriekšējo skolu (pamatskolu) gāja pa 5 km uz katru pusi. TAS NAV RĀDĪTĀJS!

No viņiem prasīja tikai būšanu skolā un atpakaļ. Sporta stundās prasa ne tikai to ko Helmuts min, lai bērns šai laikā ne tikai nesačakarē sev neko, bet arī uzlabo kaut kādas spējas. Tas ir no tās pašas sērijas kā salīdzināt krāvēju un svarcēlāju.

Krāvējs, ļoti iespējams, dienas laikā pārcilā daudz lielākus svarus nekā svarcēlājs, taču gala rezultāts tāpat svarcēlājam ir labāks.
Tava filozofija, ka bērni iet uz skolu, lai vienkārši atrastos skolā ir visticamāk ņemta no Tavas personīgās pieredzes. Tad lūdzu, kas būtu jāmaina, lai tā nebūtu. Kādi, Abragvārdiem runājot, hlami ir jāatceļ. Kas ir jāizvirza par prioritāti, utt.

  +1 [+] [-]

, 2015-06-16 12:19, pirms 2 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Jā, bija laiki, kad bija ij nultās stundas (sākās ap 7 no rīta), ij devītās un desmitās stundas. Nekas jauns tas nav, taču ir jāsaprot, ka skolā ir nevis jābūt, bet jāmācās.

Tu tagad skaties kā cilvēks, kuram liekas, ka kas ta tur ir - sarindo stundas kaut kādā random secībā, būs stundu saraksts utt.
Varu tevi apbēdināt, bet tā nav. Ir konkrēta metodoloģija kā stādīt sarakstus, ir konkrētas priekšmetu mācīšanas metodoloģijas. Piemēram, ka divas svešvalodas (dažādas) pēc kārtas nav vēlamas.

Tāpat tu nesaproti, ka skolā tīri fiziski telpas ir tik cik tās ir.

Tie paši skolotāji - lai arī kā daudziem liekas, ka viņi "neko nedara", bet viņi dara un tas neredzamais, ārpus kontaktstundu darbs ir milzīgs (nē, skolotājs neiziet klases priekšā un no galvas nesāk bārstīt ko atceras, skolotājs stundai GATAVOJAS, tāpat arī pārbauda darbus utt.). Cik izmaksās tavs modelis, kad stundu skaits tiks palielināts (ja ņem vērā, ka ir noteikts, cik 1 skolotājs drīksts strādāt, bet pieņemt darbā jaunu ir vēl dārgāk nekā apmaksāt virsstundas)?

Es te nemaz nerunāju par jautājumu no skolnieka puses. Cik liela jēga būs no šādām "stundām"? Jau 8. stundā skolēni ir "pusdzīvi", kuri domā nevis par priekšmetu, bet to kā ātrāk tikt prom no skolas utt.
Tās nav iedomas, pētnieki pat ir izpētījuši tā saukto "efektīvo mācīšanās laiku", t.i., cik stundām dienā pietiek skolēnu uzmanības. Es negribu samelot, tāpēc precīzu ciparu no galvas nemēģināšu saukt, bet ideja ir tāda, ka pat esošās 8 stundas ir par daudz. Viss pārējais ir "autopilota" režīmā ar zemu efektivitāti.
Tīri pēc pieredzes saku, ka, kamēr cilvēkam nav bijusi tieša saskare ar skolotāja/skolas darbu un pedagoģiju kā tādu, tikmēr viņš pēc būtības tevis rakstītās lietas neizpratīs, lai arī kā Tu viņam censtos viņas skaidrot. runāt ar patosu, ar roku sitot pie krūts, ir viena lieta, bet kā to visu reāli dzīvē realizēt ir pavisam cita.

  +1 [+] [-]

, 2015-06-16 12:23, pirms 2 gadiem
sportists-amatieris rakstīja: Tieši tā - vajag domāt kā VARĒT nevis čīkstēt. Auksts laiks ir ideāls, ja ir sniegs - fizene ir pēdējās divas stundas vairākām klasēm, ejam un slēpojam, pēc tam mājās. Es biju sīks gājām pāris km lai savā mazpilsētā tiktu pie špūres. Aukstums bez sniega ? Nu ja zem 5 grādiem mierīgi var skriet. Sīks lietus arī netraucē skriet, es kā vecāks tikai atbalstītu šādu pieeju, jo bērni ir jānorūda un jāattīsta, bet tas nenotiks tīstot pēļos. Bērniem PATĪK kustēties un to vajag ievirzīt jēdzīgā gultnē. Un kā jau te agrāk stāstīju - visapkārt ir lieliski piemēri, mums Ogrē PAR VELTI pirmās trīs klases iet dubultstundās uz baseinu un mācās peldēt, pašvaldība sedz.
Pilsētās, kurās ir baseini tas būtu ideāli, tāpat celt vajag nevis sporta spēļu, bet gan vieglatlētikas halles, kuras bērni pa dienu lieliski noslogotu. Izmetiet darbmācību, ja kas šķiet lieks.
Nedod dievs tādus "wannabe ekspertus" pielaist pie lemšanas!

Auksts laiks ir ideāls, ja ir sniegs - fizene ir pēdējās divas stundas vairākām klasēm, ejam un slēpojam, pēc tam mājās - Tev smadzenēs vate??? manu bērnu skolā ir ~40 klases! nedēļā ir 5 dienas - tad, ko uzreiz 8 klases reizē dzīsi slēpot? Un kur Tu to baru liksi? pa trotuāriem??
bez tam - pēdējo ziemu laikā ir ļoooti maz tādu dienu, kad var slēpot. Padsmit dienas (ieskaitot brīvdienas).
Un kā tu iedomājies to sportošanu laukā, slapjdraņķī?? Viņiem pa ūdeni būs jābrien, vai? Ierosināsi arī hidrokostīmus uz skolu stiept?

mums Ogrē PAR VELTI pirmās trīs klases iet dubultstundās uz baseinu un mācās peldēt, pašvaldība sedz. - man bērni apmeklē/apmeklēja peldēšanas nodarbības bez visas pašvaldības. Man izdevīgāk, ka tas notiek man izdevīgā laikā nevis tad, kad pašvaldība to izdomājusi.

     [+] [-]

, 2015-06-16 12:25, pirms 2 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Jā, bija laiki, kad bija ij nultās stundas (sākās ap 7 no rīta), ij devītās un desmitās stundas. Nekas jauns tas nav, taču ir jāsaprot, ka skolā ir nevis jābūt, bet jāmācās.

Tu tagad skaties kā cilvēks, kuram liekas, ka kas ta tur ir - sarindo stundas kaut kādā random secībā, būs stundu saraksts utt.
Varu tevi apbēdināt, bet tā nav. Ir konkrēta metodoloģija kā stādīt sarakstus, ir konkrētas priekšmetu mācīšanas metodoloģijas. Piemēram, ka divas svešvalodas (dažādas) pēc kārtas nav vēlamas.

Tāpat tu nesaproti, ka skolā tīri fiziski telpas ir tik cik tās ir.

Tie paši skolotāji - lai arī kā daudziem liekas, ka viņi "neko nedara", bet viņi dara un tas neredzamais, ārpus kontaktstundu darbs ir milzīgs (nē, skolotājs neiziet klases priekšā un no galvas nesāk bārstīt ko atceras, skolotājs stundai GATAVOJAS, tāpat arī pārbauda darbus utt.). Cik izmaksās tavs modelis, kad stundu skaits tiks palielināts (ja ņem vērā, ka ir noteikts, cik 1 skolotājs drīksts strādāt, bet pieņemt darbā jaunu ir vēl dārgāk nekā apmaksāt virsstundas)?

Es te nemaz nerunāju par jautājumu no skolnieka puses. Cik liela jēga būs no šādām "stundām"? Jau 8. stundā skolēni ir "pusdzīvi", kuri domā nevis par priekšmetu, bet to kā ātrāk tikt prom no skolas utt.
Tās nav iedomas, pētnieki pat ir izpētījuši tā saukto "efektīvo mācīšanās laiku", t.i., cik stundām dienā pietiek skolēnu uzmanības. Es negribu samelot, tāpēc precīzu ciparu no galvas nemēģināšu saukt, bet ideja ir tāda, ka pat esošās 8 stundas ir par daudz. Viss pārējais ir "autopilota" režīmā ar zemu efektivitāti.
Par telpām tu bišķi pāršāvi pār strīpu! Cik skolas ir likvidētas un telpas aizklapētas?

Par metodoloģiju nestrīdēšos, tās tiešām ir dažādas, bet neviens jau neliedz meklēt to piemērotāko! Būtu tikai pieprasījums, nevis kā Abrags muld "vai man ir jādomā, lai domā kam maksā".

Par to skolēnu "jēga no stundām", "pusdzīvs" un "efektīvo mācīšanās laiku". Ja neviens nedarīs, nekas nemainīsies. Augsim tizli un dzīvosim neizglītoti.

  +2 [+] [-]

, 2015-06-16 12:30, pirms 2 gadiem
KoNuKo rakstīja: Tava filozofija, ka bērni iet uz skolu, lai vienkārši atrastos skolā ir visticamāk ņemta no Tavas personīgās pieredzes. Tad lūdzu, kas būtu jāmaina, lai tā nebūtu. Kādi, Abragvārdiem runājot, hlami ir jāatceļ. Kas ir jāizvirza par prioritāti, utt.
Mana filozofija ir tāda, ka vispirms ir jāsaprot par ko tur runā un tikai tad runāt.

Pie reizes arī saprast par ko es rakstīju (nevis par skolu, bet tieši iešanas procesu).

  +2 [+] [-]

, 2015-06-16 12:32, pirms 2 gadiem
KoNuKo rakstīja: Par telpām tu bišķi pāršāvi pār strīpu! Cik skolas ir likvidētas un telpas aizklapētas?
Jautājums ir nevis cik, bet kur. Jā, lauku skolas slēdz ciet, bet kā tas palīdzēs Rīgas centrā esošajām skolām atrisināt telpu problēmu?

     [+] [-]

, 2015-06-16 12:32, pirms 2 gadiem
Abrags rakstīja: Nedod dievs tādus "wannabe ekspertus" pielaist pie lemšanas!

Auksts laiks ir ideāls, ja ir sniegs - fizene ir pēdējās divas stundas vairākām klasēm, ejam un slēpojam, pēc tam mājās - Tev smadzenēs vate??? manu bērnu skolā ir ~40 klases! nedēļā ir 5 dienas - tad, ko uzreiz 8 klases reizē dzīsi slēpot? Un kur Tu to baru liksi? pa trotuāriem??
bez tam - pēdējo ziemu laikā ir ļoooti maz tādu dienu, kad var slēpot. Padsmit dienas (ieskaitot brīvdienas).
Un kā tu iedomājies to sportošanu laukā, slapjdraņķī?? Viņiem pa ūdeni būs jābrien, vai? Ierosināsi arī hidrokostīmus uz skolu stiept?

mums Ogrē PAR VELTI pirmās trīs klases iet dubultstundās uz baseinu un mācās peldēt, pašvaldība sedz. - man bērni apmeklē/apmeklēja peldēšanas nodarbības bez visas pašvaldības. Man izdevīgāk, ka tas notiek man izdevīgā laikā nevis tad, kad pašvaldība to izdomājusi.
Tu jau mums esi īpašs, pārējie 2 milj. tāda "trula biomasa". Tomēr piekritīšu Rodkem nevis Abragam. Ja dara nepareizi, labāk vispār nedarīt. Efekts ar mīnuss zīmi. Tad jau labāk katras stundas sākumā vai beigās 2-5 minūtes veikt elementārus ķermeņa izkustināšanas vingrinājumus.

     [+] [-]

, 2015-06-16 12:34, pirms 2 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Jautājums ir nevis cik, bet kur. Jā, lauku skolas slēdz ciet, bet kā tas palīdzēs Rīgas centrā esošajām skolām atrisināt telpu problēmu?
Protams, nevaram darīt, jo visas Latvijas skolas atrodas Rīgas centrā. Ak tu dieniņ'.

     [+] [-]

, 2015-06-16 12:35, pirms 2 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Jautājums ir nevis cik, bet kur. Jā, lauku skolas slēdz ciet, bet kā tas palīdzēs Rīgas centrā esošajām skolām atrisināt telpu problēmu?
Jājautā Rodkem, ja nav sporta zāles, kur un kā pielietot viņa sporta stundu konceptu.

  +1 [+] [-]

, 2015-06-16 12:36, pirms 2 gadiem
KoNuKo rakstīja: Par telpām tu bišķi pāršāvi pār strīpu! Cik skolas ir likvidētas un telpas aizklapētas?

Par metodoloģiju nestrīdēšos, tās tiešām ir dažādas, bet neviens jau neliedz meklēt to piemērotāko! Būtu tikai pieprasījums, nevis kā Abrags muld "vai man ir jādomā, lai domā kam maksā".

Par to skolēnu "jēga no stundām", "pusdzīvs" un "efektīvo mācīšanās laiku". Ja neviens nedarīs, nekas nemainīsies. Augsim tizli un dzīvosim neizglītoti.
Likvidētas ir tās skolas, kur skolēnu nav. Tas, ka Mazpisānos aizklapē skolu telpu ziņā Rēzeknei nedod pilnīgi neko!

Abrags saka pilnīgu taisnību - kāda jēga spriedelēšanas, ja to dara tādi, kam pārāk maza nojēga par to visu.
Rodki šobrīd es varētu salīdzināt ar tantiņu laukos, kas savā piemājas saimniecībā audzē gurķus, kartupeļus un tur gotiņu. Taču tagad tantiņa grib kļūt par lauksaimniecības ministru. Pilnīgas auzas! Jā, protams, no tantiņas var pamācīties gurķus audzēt, uzzināt kā pareizi lopiņš jāapkopj, taču no valsts lauksaimniecības vadības ir jātur pa gabalu!

Par to skolēnu "jēga no stundām", "pusdzīvs" un "efektīvo mācīšanās laiku". Ja neviens nedarīs, nekas nemainīsies. Augsim tizli un dzīvosim neizglītoti. - tas ir jādara KOMPETENTIEM SPECIĀLISTIEM, pretējā gadījumā notiek kā šobrīd, ka katrs velk deķīti uz savu pusi. Viens grib skolā papildus satiksmes noteikumu stundas ieviest (vajadzīga lieta, taču vai tam vajag atsevišķu mācību priekšmetu?? To nevar darīt jau esošo priekšmetu ietvaros?), otrs vēl kaut ko...

  +1 [+] [-]

, 2015-06-16 12:38, pirms 2 gadiem
sportists-amatieris rakstīja: Tieši tā - vajag domāt kā VARĒT nevis čīkstēt. Auksts laiks ir ideāls, ja ir sniegs - fizene ir pēdējās divas stundas vairākām klasēm, ejam un slēpojam, pēc tam mājās. Es biju sīks gājām pāris km lai savā mazpilsētā tiktu pie špūres. Aukstums bez sniega ? Nu ja zem 5 grādiem mierīgi var skriet. Sīks lietus arī netraucē skriet, es kā vecāks tikai atbalstītu šādu pieeju, jo bērni ir jānorūda un jāattīsta, bet tas nenotiks tīstot pēļos. Bērniem PATĪK kustēties un to vajag ievirzīt jēdzīgā gultnē. Un kā jau te agrāk stāstīju - visapkārt ir lieliski piemēri, mums Ogrē PAR VELTI pirmās trīs klases iet dubultstundās uz baseinu un mācās peldēt, pašvaldība sedz.
Pilsētās, kurās ir baseini tas būtu ideāli, tāpat celt vajag nevis sporta spēļu, bet gan vieglatlētikas halles, kuras bērni pa dienu lieliski noslogotu. Izmetiet darbmācību, ja kas šķiet lieks.
A man tāds ļoti prasts jautājums - kas to visu apmaksās?

Lai būtu slēpošana, vajag ne tikai vietu (to kaut kā var sazīmēt), bet arī slēpes (kuras vajag uzturēt arī). Pieprasīt, lai katram ir savas slēpes? Visām skolām šīs slēpes no valsts/pašvaldības naudas pirkt?

Par tām visām skriešanām utt. Ja MAN to prasītu - jā, var skriet arī -14 grādos, pa sniegu, ledu... tāpat var +30 grādos skriet (to esmu darījis, tāpēc ar pilnu atbildību saku). Vai to vajag skolas vecuma bērniem?

Un vai skolas vecuma bērni to vispār var? Kad jau tā gripas laikā utt. nav trešdaļas skolnieku skolā, tad vēl viņus vajag izdzīt ārā... . Vai arī - kurš atbildēs, ja skrienot pa atkusni kkādu, sīkais uz ledus paslīdēs, noliksies utt. Tie ir neparedzami riska faktori, par kuriem atbildību negrib uzņemties neviens. Sporta zālē tādu ir KRIENTI mazāk.

Tas ko te daudzi piedāvā ir jādara VECĀKIEM - ejiet, slēpojiet, norūdiet! Tas ir JŪSU, kā vecāku, darbs un atbildība!

  +1 [+] [-]

, 2015-06-16 12:40, pirms 2 gadiem
KoNuKo rakstīja: Protams, nevaram darīt, jo visas Latvijas skolas atrodas Rīgas centrā. Ak tu dieniņ'.
Kā jau Abrags minēja, man ir pilnīgi PO no tā, ka ap Rēzekni tika slēgtas skolas, jo manai skolai no tā neparādījās ne stadions, ne sporta zāle, nekas. Tā tas nenotiek, kā daudzi domā!

  -1 [+] [-]

, 2015-06-16 12:40, pirms 2 gadiem
Abrags rakstīja: Likvidētas ir tās skolas, kur skolēnu nav. Tas, ka Mazpisānos aizklapē skolu telpu ziņā Rēzeknei nedod pilnīgi neko!

Abrags saka pilnīgu taisnību - kāda jēga spriedelēšanas, ja to dara tādi, kam pārāk maza nojēga par to visu.
Rodki šobrīd es varētu salīdzināt ar tantiņu laukos, kas savā piemājas saimniecībā audzē gurķus, kartupeļus un tur gotiņu. Taču tagad tantiņa grib kļūt par lauksaimniecības ministru. Pilnīgas auzas! Jā, protams, no tantiņas var pamācīties gurķus audzēt, uzzināt kā pareizi lopiņš jāapkopj, taču no valsts lauksaimniecības vadības ir jātur pa gabalu!

Par to skolēnu "jēga no stundām", "pusdzīvs" un "efektīvo mācīšanās laiku". Ja neviens nedarīs, nekas nemainīsies. Augsim tizli un dzīvosim neizglītoti. - tas ir jādara KOMPETENTIEM SPECIĀLISTIEM, pretējā gadījumā notiek kā šobrīd, ka katrs velk deķīti uz savu pusi. Viens grib skolā papildus satiksmes noteikumu stundas ieviest (vajadzīga lieta, taču vai tam vajag atsevišķu mācību priekšmetu?? To nevar darīt jau esošo priekšmetu ietvaros?), otrs vēl kaut ko...
Cik skolas Rīgā ir aizklapētas, cik bērnudārzi ir pārvērsti par bodītēm un citām biznesa telpām?

Protams, kur Rodkem līdz Abragam!

Kas tad tavuprāt ir KOMPETENTI SPECIĀLISTI, tie kuri ir izveidojuši pastāvošo sporta stundu konceptu?
1 2 3 4 5 144 komentāri

Tev jābūt autorizētam,