Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource556 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource556), Fid:810, Did:0, useCase: 0

Blogs: Profesionālisms. Attieksme pret sakāvi

Sports ir kā liela spēle. Un pārsvarā mēs sportisti esam tikai sīkas skrūvītes lielā mehānismā. Taču arī sīka skrūvīte reizēm var atstāt spilgtu ierakstu vēsturē, atstāt “nospiedumus” izplatījumā, paveikt kaut ko satriecošu un nozīmīgu.

Profesionāli no amatiera atšķir attieksme pret sakāvi
Pēc manām domām, ja tev ir spēcīga uzvarētāja identitāte, tev ir daudz komfortablāk justies sporta vidē. Un uzvarētājs jeb profesionālis ne vienmēr ir tas, kurš visus uzvar, bet gan tas, kurš ir adekvāts, kurš nebaidās zaudēt un kurš vienkārši rīkojas pareizi.

Negaidīts zaudējums patiesībā ir nepieciešams, lai tu kļūtu stiprāks un mentāli noturīgāks. Priecājies par sakāvi, jo tā veido tavu personību un padara tevi par spēcīgāku sportistu. Tieši tas ir asa sižeta filmās – vispirms labais dabū pa muti, viņu kauj, gandrīz iznīcina, bet tad… tad viņš trenējas / savāc komandu / sakopo spēkus – izdara visu, kas ir viņa spēkos, lai uzvarētu sliktos zēnus. Viņam ir liela morāla priekšrocība, un viņš beigās uzvar! Kā “Rokijā 4”.

Ok, tas ir filmās. Sportā ne vienmēr tas nostrādā. Bet ja tu, zobus sakodis, netrenēsies, nekļūsi spēcīgāks – tu noteikti neuzvarēsi! Dzīvē dažādās sfērās nepārtraukti ir tā, ka kāds par tevi būs labāks, vai gudrāks. Kad uzstājos semināros, es priecājos, ja manis teiktajam kāds nepiekrīt – tātad tam ir iemesls. Man ir ko uzlabot. Es apzinos, ka neesmu arī tas labākais spīkers, jo kā treneris es noteikti esmu labāks… Taču es eju un vienkārši daru, jo tas dod man asumu, vienmēr būt gatavībā kā uz kraujas malas. Un, ja es kļūdos vai esmu neprecīzs, tad es no tā mācos.

Amatieri zaudējumu sportā bieži vien uztver kā traģēdiju. Īpaši gadījumos, kad ir tik ļoti sacerējušies par panākumu, kad ir tikai viena doma – viss, tagad gan man noteikti ir jāuzvar! Bet pretinieks izrādās stiprāks un meistarīgāks.

Sakāve sportistam ar ļoti augstu vai tieši otrādi ar pazeminātu pašvērtējumu var radīt izmisumu, nomāktību, vai depresiju un nespēju savākties turpmākajiem treniņiem, vai sacensībām. Amatieris bieži vien “pārdeg” jau pirms starta.

Profesionālis, lai arī pārdzīvo zaudējumu, spēj daudz loģiskāk analizēt situāciju un uztver to veselīgi. Viņam zaudējums ir kā vērtīga informācija - skola. Būtībā jau zaudējums ir dalības sportā noteikums. Viens uzvar, cits zaudē. Ja tu smagā cīņā esi iekļuvis kārotajā finālā, un tur dramatiski zaudē – tātad pretinieks bija labāks. Varbūt viņš vienkārši bija vairāk pelnījis veiksmi.

Profesionālis apzinās, ka viņam vēl nepienākas lielas uzvaras, kamēr viņš nav daudzas reizes sāpīgi kritis, kamēr nav norūdījies un izaudzis raksturā. Lai kā arī negribētos iet pa vieglāko ceļu…

Tāpēc profesionālisms izpaužas tavā drosmē cīnīties līdz galam, spējā ar pozitīvu attieksmi zaudēt un mācīties no tā. Profesionālisms slēpjas tavā iekšējā spēkā dienu no dienas uzturēt sevī uzvarētāja identitāti spītējot kļūdām vai sakāvei.

     [+] [-]

, 2015-04-14 09:59, pirms 3 gadiem
Negribētos īsti piekrist, jo daudzi profesionālie sportisti zaudējumu uztver nevis kā skolu, kā mācību, bet ļoti saasināti, kā mazi bērni. Spilgtākais piemērs - Ernests Gulbis, reti kurš amatieris sakāvi tā pārdzīvo kā viņš.

  +2 [+] [-]

, 2015-04-14 10:01, pirms 3 gadiem
Ļoti noderīgi un patiesi ne tikai sportā, bet arī dzīvē kopumā.

  +5 [+] [-]

, 2015-04-14 10:05, pirms 3 gadiem
Skudriniekss rakstīja: Negribētos īsti piekrist, jo daudzi profesionālie sportisti zaudējumu uztver nevis kā skolu, kā mācību, bet ļoti saasināti, kā mazi bērni. Spilgtākais piemērs - Ernests Gulbis, reti kurš amatieris sakāvi tā pārdzīvo kā viņš.
Tur jau tā lieta. Ne katrs, kurš "pēc definīcijas" skaitās profesionāls sportists ir profesionālis pēc būtības. Manuprāt, profesionāls sportists un profesionālis šī raksta izpratnē, nav viens un tas pats.

  +5 [+] [-]

, 2015-04-14 10:24, pirms 3 gadiem
Agasi rakstīja: Tur jau tā lieta. Ne katrs, kurš "pēc definīcijas" skaitās profesionāls sportists ir profesionālis pēc būtības. Manuprāt, profesionāls sportists un profesionālis šī raksta izpratnē, nav viens un tas pats.
Jā, šajā ziņā precīzi pateikts, ne ko pielikt, ne atņemt.

     [+] [-]

, 2015-04-14 10:44, pirms 3 gadiem
Dziesma par tēmu !
https://www.youtube.com/watch?v=TjY...

     [+] [-]

, 2015-04-14 10:51, pirms 3 gadiem
Skudriniekss rakstīja: Negribētos īsti piekrist, jo daudzi profesionālie sportisti zaudējumu uztver nevis kā skolu, kā mācību, bet ļoti saasināti, kā mazi bērni. Spilgtākais piemērs - Ernests Gulbis, reti kurš amatieris sakāvi tā pārdzīvo kā viņš.
Gulbis nepārdzīvo pēc sakāves, bet zaudē uzmanību un koncentrāciju, pazaudējot savu spēli, dēl nespējas nereaģēt uz ārējiem kairinājumiem spēles laikā! Viņš nav psiholoģiskās noturības vai rezistences pret ārējiem faktoriem!!!

  -1 [+] [-]

, 2015-04-14 11:04, pirms 3 gadiem
Prussian2 rakstīja: Dziesma par tēmu !
https://www.youtube.com/watch?v=TjYjKNGt18k
Atļaušūs tev napīkrist, lūk itei ir eisto dzīsme par tēmu...
https://www.youtube.com/watch?v=VDv...

  -1 [+] [-]

, 2015-04-14 11:15, pirms 3 gadiem
Skudriniekss rakstīja: Negribētos īsti piekrist, jo daudzi profesionālie sportisti zaudējumu uztver nevis kā skolu, kā mācību, bet ļoti saasināti, kā mazi bērni. Spilgtākais piemērs - Ernests Gulbis, reti kurš amatieris sakāvi tā pārdzīvo kā viņš.
Slikti, ka neredzi kopainu, bet spried pēc ziņu virsrakstiem...

https://www.youtube.com/watch?v=GCV...

  +3 [+] [-]

, 2015-04-14 11:31, pirms 3 gadiem
Precīzi uzrakstīts, ar tādu attieksmi ir jādzīvo, jāsporto un jāstrādā.

  +4 [+] [-]

, 2015-04-14 11:36, pirms 3 gadiem
Jap, runa jau ir par attieksmi.. Un tas ir jebkurā jomā dzīvē...ne tikai sportā bet pilnīgi visur..

  +2 [+] [-]

, 2015-04-14 12:04, pirms 3 gadiem
Es gan negribu piekrist, ka zaudējumi ir kaut kāds dzinējspēks, lai strādātu smagāk.

Smagi un kārtīgi ir jāstrādā visiem, kuri kaut ko cer sasniegt. Zaudējumi ir tikai tie atskaites punkti, kas liek uz lietām paskatīties savādāk, jo trenējoties un uzvarot vājos punktus vai nepareizās pieejas vienkārši nevar redzēt.

Taču, kā rakstā minēts - zaudējumi padara mentāli stiprāku? Sportistam, kurš vēlas sasniegt augstākās virsotnes, mentālajai noskaņai visu laiku ir jābūt 100%.

  -1 [+] [-]

, 2015-04-14 14:01, pirms 3 gadiem
Skudriniekss rakstīja: Negribētos īsti piekrist, jo daudzi profesionālie sportisti zaudējumu uztver nevis kā skolu, kā mācību, bet ļoti saasināti, kā mazi bērni. Spilgtākais piemērs - Ernests Gulbis, reti kurš amatieris sakāvi tā pārdzīvo kā viņš.
no tā mēs secinām ,ka Gulbim galvā ir haoss un viņš sevi nav sakārtojis kā profesionāli. tādēļ arī tādi rezultāti...

  +1 [+] [-]

, 2015-04-14 14:24, pirms 3 gadiem
Simply_the_BEAST rakstīja: Es gan negribu piekrist, ka zaudējumi ir kaut kāds dzinējspēks, lai strādātu smagāk.

Smagi un kārtīgi ir jāstrādā visiem, kuri kaut ko cer sasniegt. Zaudējumi ir tikai tie atskaites punkti, kas liek uz lietām paskatīties savādāk, jo trenējoties un uzvarot vājos punktus vai nepareizās pieejas vienkārši nevar redzēt.

Taču, kā rakstā minēts - zaudējumi padara mentāli stiprāku? Sportistam, kurš vēlas sasniegt augstākās virsotnes, mentālajai noskaņai visu laiku ir jābūt 100%.
Vai mentālā noturība ir konstanta īpašība, vai tomēr to var trenēt? Par 100% ir taisnība, bet rītdienas 100% var izrādīties vairāk kā šodienas 100%, ja tava mentālā noturība uzlabosies, un to var trenēt. Ar disciplīnu. Pārvarot grūtības. Krītot uz mutes un ceļoties. Zaudējot un atgriežoties. Cilvēka raksturs nav nemainīgs, to uzlabot ir briesmīgi grūti, bet tomēr var, ja pie tā strādā ļoti daudz un pareizi.

     [+] [-]

, 2015-04-14 16:12, pirms 3 gadiem
M rakstīja: Vai mentālā noturība ir konstanta īpašība, vai tomēr to var trenēt? Par 100% ir taisnība, bet rītdienas 100% var izrādīties vairāk kā šodienas 100%, ja tava mentālā noturība uzlabosies, un to var trenēt. Ar disciplīnu. Pārvarot grūtības. Krītot uz mutes un ceļoties. Zaudējot un atgriežoties. Cilvēka raksturs nav nemainīgs, to uzlabot ir briesmīgi grūti, bet tomēr var, ja pie tā strādā ļoti daudz un pareizi.
Nepiekrītu! Mentālā noturība nav tas pars kas rakstus, pirmkārt. Nevar cilvēkam "iemācīt" kādu rakstura īpašību. Ja kāds ir suņabērns, kurš visus ringā sit kā mašīna, kuram ir tikai viens uzdevums - nokautēt, viņš, gribi ai nē, bet nepaliks citādāks. Un otrādi. Tas, ka konkrētā situācijā kāda rakstura iezīme izpaužas vairāk, kādā mazāk, tas jau ir cits jautājums.

Par tiem procentiem - piemēram, es ļoti labi zinu, ka es tagad neuzvarēšu ringā konkrētu pretinieku. Ne arī pacelšu konkrētu svaru vai noskriešu kilometru konkrētā laikā. Bet es zinu, ko es varu, zinu, ka es trenējos tā, lai progresētu un zinu, ka pēc laika X, es visu iepriekš minēto varēšu izdarīt, tāpat es zinu, ka savā līmenī es varēšu izdarīt visu, iespējams, nedaudz labāk. Tie arī ir tie 100%, nevis kas cits.

Ja kāds iziet uz startu bez šādas pārliecības, tad viņam sportā nav ko darīt. Sportistam visu laiku ir jābūt 100% pārliecībai par to ko viņš var. Jā, forma var mainīties un tas ir objektīvi, taču ja tu ej un startē, tad kaut kāds līmenis ir sasniegts un noturēts jebkurā gadījumā un par to arī esi pārliecināts.

Kādam būs labāka forma? Protams, ka tādi var būt, bet lai viņi to no sākuma pierāda.

  +1 [+] [-]

, 2015-04-14 16:57, pirms 3 gadiem
Paspēlēsim mazliet Rodki.

Ticēt, ka mentālo noturību nevar izmainīt, ir amatierisms. Profesionālis vispirms precīzi uzzinās, ko "mentālā noturība" nozīmē, un tad no dienas dienā strādās, lai to sasniegtu.

Internetā ir atrodama grāmatiņa Steve Siebold, 177 mental toughness secrets of the world class, kas Amerikā laikam skaitās zināšanu minimums. Katrs tavs pretinieks šo zina un pielieto.

  +1 [+] [-]

, 2015-04-14 17:45, pirms 3 gadiem
M rakstīja: Paspēlēsim mazliet Rodki.

Ticēt, ka mentālo noturību nevar izmainīt, ir amatierisms. Profesionālis vispirms precīzi uzzinās, ko "mentālā noturība" nozīmē, un tad no dienas dienā strādās, lai to sasniegtu.

Internetā ir atrodama grāmatiņa Steve Siebold, 177 mental toughness secrets of the world class, kas Amerikā laikam skaitās zināšanu minimums. Katrs tavs pretinieks šo zina un pielieto.
Atļaušos iestarpināt savas 5 kapeikas šai sarakstē.

Amatierisms ir domāt, ka tu visu vari, tikai jādara vairāk, vairāk, vairāk. Rezultātā - itkā darbs jau ir paveikts, pat liels darbs, taču rezultāts ir galīgi ne tāds kā gaidi.

Ja mēs par pamatu ņemam ideju, ka daļam no kaut kādām psiholoģiskajām īpašībām ir iedzimta, daļa tiek uzkrāta līdz pirmsskolas vecumam (īstenībā - pāris pirmajos gados), tad kā jau pieaudzis sportists var kaut ko mainīt?
Piemēru Latvijas sportā ir daudz, kad cilvēkiem VAJAG mainīt savu "mindset", lai tiktu jaunā līmenī (pēc prasmēm viss jau ir ok), bet viņi to nevar un paliek kaut kur... nu kaut kur viņi paliek, jā.

Un ir tādi atlēti, kas iet, dara, izdara un vinnē. Bez variantiem.

Atgriežoties pie sākumā rakstītā - kas veido to pārliecību? Tas, ka tu dari, tev izdodas un tu progresē. Kas tam ir pamatā PAREIZS un SMAGS darbs.

Izejot no tā - domas TIKAI par savu rezultātu, nevis stresošana par citiem, kas kopā dod daudz mierīgāku dzīvi.

Visas problēmas ir no tā, ka kāds nav pietiekoši sagatavojies startam un sāk domāt "a ko mani pretinieki dara". Pofig, ko viņi dara, ja tu zini, ka spēsi uzrādīt TOP rezultātu.

     [+] [-]

, 2015-04-15 10:16, pirms 3 gadiem
Juris Miņins rakstīja: [...]
Atgriežoties pie sākumā rakstītā - kas veido to pārliecību? Tas, ka tu dari, tev izdodas un tu progresē. Kas tam ir pamatā PAREIZS un SMAGS darbs.

Izejot no tā - domas TIKAI par savu rezultātu, nevis stresošana par citiem, kas kopā dod daudz mierīgāku dzīvi. [...]
varu piemest arī savu artavu šajā diskusijā... Ir sarakstītas grāmatas, kuras šeit necitēšu (jo esmu pētījis šo lietu padziļināti - kas tad veicina to, ka viens kļūst par ģēniju, bet otrs paliek kaut kur uz vietas?), bet galvenā doma ir tāda, ka cilvēka smadzenēm, lai kaut ko iemācītos vajag atkārtot un daudz atkārtot... Ja rēķina 8h dienu, tad tie ir kādi 10 gadi, kad smadzenes to darīs zemapziņas līmenī... Tas ir it visā... Un it visu var uztrenēt, arī psiholoģiju, attieksmi, domāšanu. Visu var uztrenēt, ja bērnībā vecāki to nav izdarījuši vai darījuši....
Kā man patīk teikt: "Nekad nekas nav zaudēts, ja ir pamēģināts. Ja nemēģini, tad esi zaudējis..." "Ja baidies zaudēt, tad jau esi zaudējis".
PS
ne jau rupjš spēks uzvar, uzvar neatlaidība, cīņasspars un paša cilvēka esības nepazaudēšana

  +1 [+] [-]

, 2015-04-15 19:59, pirms 3 gadiem
.............. rakstīja: varu piemest arī savu artavu šajā diskusijā... Ir sarakstītas grāmatas, kuras šeit necitēšu (jo esmu pētījis šo lietu padziļināti - kas tad veicina to, ka viens kļūst par ģēniju, bet otrs paliek kaut kur uz vietas?), bet galvenā doma ir tāda, ka cilvēka smadzenēm, lai kaut ko iemācītos vajag atkārtot un daudz atkārtot... Ja rēķina 8h dienu, tad tie ir kādi 10 gadi, kad smadzenes to darīs zemapziņas līmenī... Tas ir it visā... Un it visu var uztrenēt, arī psiholoģiju, attieksmi, domāšanu. Visu var uztrenēt, ja bērnībā vecāki to nav izdarījuši vai darījuši....
Kā man patīk teikt: "Nekad nekas nav zaudēts, ja ir pamēģināts. Ja nemēģini, tad esi zaudējis..." "Ja baidies zaudēt, tad jau esi zaudējis".
PS
ne jau rupjš spēks uzvar, uzvar neatlaidība, cīņasspars un paša cilvēka esības nepazaudēšana
To visu var apzīmēt ar Gladvela 10 000 stundu likumu, t.i., lai jebkurā lietā sasniegtu izcilību, tai ir jāvelta 10 000 stundas apzināta un mērķtiecīga darba.

     [+] [-]

, 2015-04-15 21:16, pirms 3 gadiem
Juris Miņins rakstīja: To visu var apzīmēt ar Gladvela 10 000 stundu likumu, t.i., lai jebkurā lietā sasniegtu izcilību, tai ir jāvelta 10 000 stundas apzināta un mērķtiecīga darba.
precīzi - tikai nevēlējos iedziļināties terminos un literatūrā

     [+] [-]

, 2015-04-16 08:30, pirms 3 gadiem
Varbūt tomēr vēl lielāka profesionalitāte ir pa klusu spēlēt TOTO ,bet visai pasaulei tēlot izdomātas problēmas.

     [+] [-]

, 2015-04-16 12:48, pirms 3 gadiem
fidelskastro rakstīja: Varbūt tomēr vēl lielāka profesionalitāte ir pa klusu spēlēt TOTO ,bet visai pasaulei tēlot izdomātas problēmas.
Cepuri nost, ja tas tā ir - īsts profesionālis. Bet šobrīd ne tās augstākās likmes, līdzi gan nesekoju. Krasi pavērsieni tomēr pievērš uzraugošo iestāžu analītiķu uzmanību.

Tev jābūt autorizētam,