TwitterTreneris H. Rodke: Kas neļauj pusaudzim uztrenēties
“Man ir stunda jāiesildās, lai varētu trenēties bez sāpēm. Un arī tad tikai ar pusspēku.” “Nometnes pēdējās trīs dienas tikai sēdēju malā, jo stipri sāpēja ceļi.” “Kad skrēju sprintus, man sāpēja potīte. Gribēju pārtraukt, bet man teica, lai nečīkstu un turpinu.”
Daudziem 11 līdz 16 gadu vecumā iegūt lielisku fizisko formu traucē fakts, ka lielāko daļu gada viņi nemaz nav tādā kondīcijā, lai pilnvērtīgi trenētos. Ar viņiem individuāli piemērotiem vingrinājumiem tuvu maksimālam režīmam. Un daudzi pat neiemācās pareizi skriet.
Runa tomēr nav par sāpēm vai pārtrenēšanos. Tā ir par tādu vēlamo pusaudža kondīciju, kad viņam regulāri var dot attīstošu slodzi - tādu, kas uzlabo fiziskās īpašības, un ko izpildot viņš jūtas pozitīvā draivā. Ātrs, spēcīgs un varošs, un kur vingrinājumu intensitāte pakāpeniski pieaug. Vidēji līdz 5% nedēļā.
Tas ir tāds pusaudža fiziskais stāvoklis, kad divas-trīs nedēļas pēc kārtas daudzi fiziskie rādītāji iet augšup, tas ir izmērāms, un tas arī tiek darīts. Jautājums ir - cik bieži gadā šādu patīkamu spēka vai ātruma pieaugumu sportists izjūt, un cik daudz un regulāri tādus periodus (saucas – mezocikli) viņš piedzīvo? Ja reti vai nemaz, tad kāpēc?
Uztrenēties nozīmē nevis vienkārši iet uz treniņiem, kaut ko darīt pavirši, vai pat mocīties, bet gan piedzīvot labas sajūtas. Līdz labai attīstošai slodzei var nonākt pamazām, iestrādājoties, nevis vienkārši smagu treniņu uzkraujot pēkšņi, piemēram, nometnes pirmajā dienā. Tā taču netrenējamies arī pēc slimošanas, traumas vai citas sportiskas dīkstāves. Ja iestrādāšanās pārvaldība ir vāja, labu rezultātu nebūs.
Sportisko progresu nosaka smalka super kompensācijas jeb virs atjaunošanās taktika. Kad slodzes ir nevis haosā vai pašplūsmā, bet ir skaidri paredzams konkrētu fizisko spēju (spēks, ātrums vai izturība) pieaugums. Kā zināms, pēc atrspēka darba (sprinti, lēcieni) muskuļi atjaunojas vidēji 48 stundās, bet pēc spēka darba vajag 72. Taču te runa ir tikai par muskuļiem. Ja ir bijusi liela slodze, tad cīpslu atjaunošanās var prasīt pat 5-7 (pat 10) dienas. Pēc smagas izturības slodzes ķermeņa darbaspējas var būt pazemināts pat līdz 14 dienām. Šāda kondīcija ir jāparedz, un saplānot turpmākos treniņus tad ir labs izaicinājums.
Jā, ķermeņa attīstībai vajag adekvātu stimulu, un muskuļu masai mikrotraumas. Taču sportists nevar būt staigājoša makro-trauma, ar hroniskiem iekaisuma procesiem ceļos vai regulārām muguras sāpēm. Nereti pēc smagu treniņu posma, kāds var būt arī nometne, sportists vēl ilgi ir pat sliktākā formā, nekā pirms tam. Reizēm iepriekšējo līmeni pat nesasniedzot, vai tikai pēc pusgada!
Parasti pēc 11 gadu vecuma sportisti saņem jau diezgan pieklājīgu slodzi. Un līdz 16 gadiem viņu sportiskā nākotne arī izšķiras. Ja šajā svarīgajā posmā regulāri iztrūkst labu attīstošā darba ciklu, jo tiek pieļautas super kompensācijas aprēķina kļūdas, ne par kādu labu uztrenēšanos runas nav. Tāpēc, ka tiek smagi traucēta audu, orgānu un hormonu enerģētika. Faktiski pat apdāvināts sportists var viegli zaudēt to dzīvi, par kādu ir sapņojis. Viens no risinājumiem – pārdomāti 2-3 nedēļu fiziskās sagatavošanas mezocikli, dodot atslodzes nedēļas. Lai veicas!
