Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource556 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource556), Fid:810, Did:0, useCase: 0

H.Rodkes efektīvie treniņi 21.daļa – Fiziskā sagatavotība

H.Rodkes efektīvie treniņi 21.daļa – Fiziskā sagatavotība

Helmuts Rodke
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

H.Rodkes efektīvie treniņi

Sportā runā par vispārējo, vispusīgo, bāzes, speciālo, varbūt vēl kādu fizisko sagatavotību. Katrā sporta veidā ir atšķirīgi kritēriji, pēc kuriem nosaka sportista atbilstību kādiem standartiem. Atšķirīga ir arī aerobo, anaerobo spēju, kā arī dažādu muskuļu grupu un miofasciālo meridiānu darbaspēju optimālā kombinācija. Pie tam šī kombinācija ir atšķirīga pat viena sporta veida pārstāvjiem. Tas atkarīgs no ģenētikas un vēl veselas virknes faktoriem. Ko tad īsti nozīmē fiziskā sagatavotība?

Uzdod savu jautājumu Helmutam Rodkem!
Iepriekšējos H.Rodkes efektīvo treniņu materiālus un atbildes uz jautājumiem meklē ŠEIT!

Sportā visu nosaka enerģijas. Lai sasniegtu kaut nedaudz vērā ņemamus panākumus, atlētam nepieciešams, lai šīs enerģijas ar nepieciešamo intensitāti plūst pa nervu ceļiem, orgānu- muskuļu meridiāniem, kā arī pa t.s. muskuļu- cīpslu meridiāniem. Tam svarīgi ir turēt kārtībā galvu, iekšējos orgānus, kā arī kustību- balsta aparātu. Par muskuļu- cīpslu meridiānu attīstību: Vienkārši izsakoties, ir regulāri jātrenējas un jāvingrinās vajadzīgajās kustībās, lai iegūtu labāku un jaudīgāku enerģijas plūsmu jebkurā sistēmā. Lai dabūtu atsperīgumu - nepārtraukti jātrenējas, lai iegūtu pārvietošanās ātrumu - tas pats. Tehnikai, veiklībai, izturībai, koordinācijai - tāpat regulāri jātrenējas. Es uzsveru - regulāri! Tāpat kā pianistam katru dienu jāvingrinās.

Fiziskā sagatavotība kādā muskuļu grupā vai sistēmā nozīmē anatomiskas, neiroloģiskas un fizioloģiskas izmaiņas. Šīs izmaiņas ir stingrāki kauli, spēcīgākas cīpslas un muskuļi, atbilstošs nervu un kapilāru tīkls, trenēta kardio- respiratorā un hormonālā sistēma, efektīga centrālā kustību vadītspēja, attīstītas gribas īpašības un daudz kas cits. Jo efektīgāk mēs protam iegūt šīs izmaiņas, jo augstāks būs sporta rezultāts vai sniegums- ātrāks, efektīgāks, tehniskāks, jaudīgāks, tālāks, un tml. Pēc skata divi, it kā vienādi attīstīti sportisti, iekšēji var būt tik atšķirīgā attīstības līmenī, ka var teikt - starp viņiem ir „bezdibenis”.

Vissarežģītākā situācija ir sporta spēļu pārstāvjiem, kas visus sporta gadus ir galvenokārt attīstījuši tehniku, neveltot pietiekamu uzmanību fiziskai sagatavotībai. Tādi viņi arī var atlikušo karjeru palikt- tehniski it kā kaut ko spēj, bet fiziski nevelk, arī spēļu galotnēs nav tie varošākie. Savukārt izcila fiziskā kondīcija arī tehnisko izpildījumu paceļ daudzkārt augstākā līmenī, tādā, kāds pat sapņos sportistam nav rādījies. Atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu spējas, izskatu, vai „dizainu” var uzlabot un „uzdzīt” pietiekami ātri, izturību un anaerobās spējas arī var samērā neilgā laikā nedaudz uzlabot. Tieši to iegūst daudzi sportisti starpsezonā, ja kaut nedaudz trenējas. Un tas reizēm skaitās labs sasniegums. Patiesībā gan daudziem šāda fiziskās sagatavotības kosmētiska uzlabošana tikai starpsezonā ir vienkārši mīņāšanās uz vietas gadu no gada, ar pamazām novērojamu lejupslīdi. Citi, gribot intensīvāk uzdzīt formu- pārtrenējas, jo organismam tomēr nepieciešama daudz maz regulāra katras fiziskās spējas trenēšana. Daudziem sportistiem, kuri pretendē un iekļūšanu labās komandās vai izlasēs fiziskā sagatavotība svārstās ap laba fizkultūrieša- amatiera līmeni, vai ir pat zemāka. Tas ir mūsu „zelta” vidusslānis. Tā ir komforta zona. Tā ir atkāpšanās lielāka izaicinājuma priekšā. Tā ir iespējas palaišana garām. Tā ir vienkārši sevis norakstīšana.

Tātad, kas sportistam jādara, lai iegūtu izmaiņas, kas viņu vedīs pretī „slavas virsotnēm”? Nepietiek ar kampaņveidīgu atsevišķu muskuļu trenēšanu tikai starpsezonā, vai neregulārām fiziskām nodarbībām. Nepieciešamas radikālas izmaiņas kā treniņu sistēmā, tā arī ēšanas, atjaunošanās, psiholoģijas, sporta filozofijas un citās dzīves jomās. Lai attīstītu, piemēram, atspērienu, sportistam vajadzētu vismaz gadu regulāri, pēc konkrēta plāna, izmantojot konkrētus , viņam piemērotus vingrinājumus, trenēt šo atspērienu. Izmantojot anatomiskās un biomehāniskās muskuļu darbības zināšanas, pareizajos leņķos un ar pareizo intensitāti jānoslogo atbilstošie miofasciālie vilcieni, kas visvairāk nosaka progresu tieši atspērienā, vislielāko vērību pievēršot pēdai, jo caur to sportists iedarbojas uz virsmu.

Tātad vismaz 100 treniņi gadā, kuros iedarbojamies uz vienu konkrētu sportista īpašību. Un mēs pat vēl nerunājam par papildus attīstošiem un spēka vingrinājumiem, kas netieši sekmē galvenās vajadzīgās fiziskās īpašības vai kustību spēju attīstību. Tā būs dzelžaini disciplinējoša un elastīgi pielāgojama gada shēma, ievērojot arī spēļu un sacensību slodzi, atslodzes periodus, kā arī veselības stāvokli. Šāda gada grafika izpildīšana dos spēcīgu pozitīvu impulsu sportista karjeras attīstībā. Būtībā- jāsaka, ka sportists tiek pie, savā ziņā, jauna (savādāka, uzlabota) ķermeņa. Sarežģīti? Par grūtu? Bet kurš tad teica, ka lieli sporta sasniegumi nāk viegli? Daudzi apstājas pusceļā, vai pat trešdaļā. Panākumi un veiksme sportā ir ļoti, ļoti jānopelna. Nu, kuram ir iedvesma izmainīt sevi?

Cilvēkam ir deviņi anatomiskie vilcieni, jeb miofasciālie (muskuļu/cīpslu) meridiāni, kas kontrolē ķermeņa darbības. Nelielam priekšstatam uzskaitīšu tos:
1. priekšējā roku līnija, kur vienas plaukstas iekšpuse savienota ar otras plaukstas iekšpusi ar saliecēju muskuļu palīdzību, caur krūšu daļu,
2. aizmugurējā roku līnija- plaukstas virspuse savienojas ar otras plaukstas virspusi caur atliecējiem muskuļiem, caur mugurpusi,
3. priekšējā funkcionālā līnija, kas savieno pretējo roku ar pretējo kāju caur priekšpusi,
4. aizmugurējā funkcionālā līnija- tas pats, kas iepriekš, tikai caur mugurpusi,
5. dziļā priekšējā līnija- savieno pēdu ar galvu caur dziļo muskuļu slāni,
6. virspusējā priekšējā līnija- savieno pēdas pirkstu falangas ar skalpa fasciju caur m.Quadriceps un vēdera presi,
7. laterālā līnija- savieno pēdas ārmalu ar galvaskausa pamatni caur tensor fascia latae un starpribu muskuļiem,
8. spirālā līnija- ar cilpu savieno pēdu ar rumpi un galvaskausu, nodrošinot rotācijas kustības,
9. virspusējā muguras līnija- pēdas apakša savienojas ar galvaskausu caur ikru, hamstringu, muguras atliecēju muskuļiem, un, ejot pāri galvaskausam, beidzas virs uzacu loka.

Zinot šīs muskuļu - cīpslu saistības mēs izvēlamies vingrinājumus, zinām, kā pareizi izstaipīties pēc to izpildīšanas, kā arī ātrāk rehabilitējam sportistu vai veicam stājas un enerģētiskās korekcijas.

Nākošajā materiālā - „kā iegūt jaudu kustībās”. Konkrētas lietas, kā trenēties.

  +2 [+] [-]

, 2011-06-09 12:28, pirms 7 gadiem
Ļoti intresants,pamācošs raksts.

  -2 [+] [-]

, 2011-06-09 21:34, pirms 7 gadiem
Ko darīt pēc potītes savainojuma(pirmā reize)? Staigāt varu, skriet, lekt īsti vēl ne... Ko varētu ieteikt darīt?
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2011-06-10 10:26, pirms 7 gadiem
foooty43 rakstīja: Ļoti intresants,pamācošs raksts.
kas būtu miljards reižu interesantāks, ja tiktu izveidots video formātā ar konkrēti parādītiem vingrinājumiem.

  -1 [+] [-]

, 2011-06-10 20:26, pirms 7 gadiem
Žēl ka nav video ar parādītiem vingrinājumiem

     [+] [-]

, 2011-06-13 12:10, pirms 7 gadiem
rengens paradija, ka saisu sastiepums, bet doma bija tāda, ko darīt, lai aatraak vareetu pilnvertigi kusteeties, sportotu. Lietoju smēres...

Tev jābūt autorizētam,