Kuzmins: "Nebraucu kā uz pēdējām spēlēm"

- Afanasij, vai gatavojaties Pekinas spēlēm tāpat kā visām iepriekšējām?
- Ne gluži. Atšķirība ir tajā, ka šoreiz pirmo reizi nāksies šaut ar jauna tipa konstrukcijas pistolēm, jo 2005. gadā notika pāreja uz daudz garākām patronām, kas izmainīja šaušanas tehniku. Nesen atgriezos no treniņnometnes Vroclavā, kur trenējos četras stundas dienā. Kopumā izšāvu apmēram 200-250 patronas dienā.

- Vai roka nenogurst pēc tik smaga darba?
- Protams, ka nav viegli vicināt vairākas stundas kilogramu un 200 gramus smagu ieroci, taču kad es paskatos uz stenda šāvējiem, es saprotu, ka mums ir daudz vieglāk.

- Kā Krivošejas [Kuzmina dzimšanas vieta Daugavpils rajonā – aut.] ciemats varēja dāvāt pasaulei olimpisko čempionu?
- Mana ģimene dzīvoja Daugavpilī, es mācījos astotajā klasē, kad uz skolu ieradās Nikolajs Mihailovičs Ļebedevs un pajautāja: „Kurš vēlas pašaudīties ar īstu šauteni?” Gribētāju, protams, ka bija ļoti daudz, pēc stundām mēs visi devāmies šaudīties, katram tika iedalītas trīs patronas. Man un vēl dažiem sanāca diezgan labi, tādēļ mēs saņēmām vēl pa trīs patronām, un Ļebedevs mūs pamācīja dažādas nianses. Man sanāca vēl labāk, tādēļ nākamajā dienā ierados vēlreiz. Man ļoti patika šaut, tādēļ sāku nodarboties nopietnāk. Pēc pusgada, 1962. gadā man pirmo reizi iedeva izšaut no pistoles. Vēl pēc pusgada mani uzaicināja uz apvienību „Dinamo”.

- Kopš tā laika sākāt nodarboties profesionāli?
- Tad jau pie mums nebija profesionāla sporta. Runājot par algām, pirmo samaksu es saņēmu 1965. gadā. Sākumā strādāju, tad mācījos, to visu nācās apvienot ar treniņiem. Pirmo reizi uz PSRS izlasi mani uzaicināja 1967. gadā.

- Tad jau bija iespēja tikt arī uz 1968. gada spēlēm?
- Tobrīd līderis bija Igors Bakalovs, bet otrais numurs bija Renarts Suleimanovs. Bakalovs neilgi pirms Olimpiādes nokļuva nelaimes gadījumā, aizvietot viņu pienācās man, taču vadība izvēlējās uz spēlēm sūtīt pieredzējušāku sportistu. Viņš Mehiko nostartēja ļoti neveiksmīgi, bet Suleimanovs izcīnīja bronzu. Pēc četriem gadiem es neveiksmīgi aizvadīju atlases sacensības, tādēļ uz Minheni netiku.

- Debija bija Monreālā, taču ne tur, ne Maskavā medaļas izcīnīt neizdevās...
- Debijas reizē varēju iegūt medaļu, bet pietrūka pieredzes – pāršaudē par bronzu zaudēju, tādēļ nācās samierināties ar ceturto vietu. Uz Maskavas spēlēm devos kā favorīts, jo neilgu laiku pirms spēlēm savācu maksimāli iespējamo punktu skaitu, tas bija tikai otrais tāds gadījums visa sporta veida vēsturē. Lai iegūtu medaļu tajā gadā pietrūka viena punkta...

- Uz 1984. gada Olimpiādi, tāpat kā daudzi citi, nevarējāt doties. Vai izjutāt gandarījumu par uzvaru alternatīvajās sacensībās „Druzba-84”?
- PSRS tajā laikā „Druzbu-84” uztvēra kā Olimpiādi. Tā arī patiesībā bija, jo visi spēcīgākie šāvēji bija tieši šajās sacensībās. Salīdzināsim, es uzvarēju ar rezultātu 599 punkti, bet japānis, kurš uzvarēja Losandželosā ieguva tikai 595 punktus – mūsu sacensībās viņš pat nebūtu ieguvis medaļu. Prieks par uzvaru bija liels.

- Naudas balva noteikti arī bija milzīga priekš tā laika. Vienīgais, ka par „Druzbu-84” reti, kurš atcerās...
- Tiešu summu neatceros, bet tā bija liela. Vienīgā summa, ko atceros bija pirmā saņemtā – 2500 rubļu. To saņēmu 1974. gadā. Diemžēl ar laiku „Druzbas” slava patiešām noplaka...

- Vai nebija sajūtas, ka esat palaidis garām lielo iespēju, jo pirms Seulas spēlēm bijāt jau 41 gadu vecs, kas šāvējam ir nopietns vecums?
- Nē, tādas domas nebija, tieši otrādi. Es kļuvu arvien pārliecinātāks par sevi. 85. gadā ieguvu Eiropas čempiona titulu, 86. kļuvu par pasaules čempionu. 1988. gadā uzvarēju Seulā, iegūstot 698 no 700 iespējamajiem punktiem. Šis rekords ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā. Tas pastāv joprojām, jo 1989. gadā sākām šaut cita veida mērķos, kuros trāpīt ir daudz grūtāk. Atceros, ka stāvot uz pjedestāla asaras pat sariesās.

- Barselonas spēlēs kļuvāt par pirmo latvieti, kurš izcīnījis Olimpisko medaļu pēc neatkarības atjaunošanas.
- Tā kļuva par pirmo medaļu visām trijām Baltijas valstīm kopā. Baltijas valstis pat vienojās par kopēju parādi tam par godu. Interesanti, ka pāris stundas vēlāk uzvaru izcīnīja arī Igaunijas riteņbraucēja.

- Vai ar šāvēja algu varēja pabarot ģimeni PSRS laikos?
- Varēja, pie tam ļoti labi. Sportisti, kuri izcīnīja medaļas pasaules čempionātos un Olimpiādē bija ļoti labi nodrošināti. Jūs taču atceraties, cik ilgi cilvēki stāvēja rindā, lai iegādātos mašīnu vai dzīvokli? Man bija iespēja pirkt mašīnu gandrīz katru otro gadu.Tiklīdz vinnē kaut ko nopietnu – raksti iesniegumu. Tā bija iespēja iegūt mašīnu bez rindas. Pirms Seulas spēlēm man iedeva jaunu dzīvokli.

- Vai Latvijā ir Afanasija Kuzmina sekotāji?
- Sagatavot augstas klases šāvēju tagad ir ļoti dārgi, pie tam tagad paliek arvien mazāk šautuvju. Nedomāju, ka tuvākajā laikā parādīsies kāds augstas klases šāvējs. Tam ir nepieciešamas lielas dotācijas un sponsori.

- Statistika liecina, ka pārsvarā sportisti uz Olimpiādi nonāk vienreiz. Jūs dodaties jau uz astoto Olimpiādi. Vai nekad nav bijusi sajūta, ka dodaties uz pēdējām spēlēm? Sidnejā un Atēnās, taču bijāt vecākais šāvējs...
- Nekad neesmu braucis ar domu, ka tā ir pēdējā reize. Es taču pavisam nejauši no sava lietuviešu drauga Vlada Turlas uzzināja, ka esmu iekļauts Ginesa rekordu grāmatā. Protams, ka tas ir patīkami, bet tas nav nekas īpašs.

- Nosauciet savu sīvāko konkurentu.
- Tas ir Ralfs Šūmans no Vācijas. Mūsu spēkošanās sākās Maskavā „Družbas” sacensībās, kurās es viņu uzvarēju. Tad kopā cīnījāmies Seulā un Barselonā, kur viņš pirmo reizi uzvarēja. Vēlāk viņš uzvarēja arī Atlantā un Atēnās. Domāju, ka arī Pekinā viņš būs starp favorītiem.

Afanasijs Kuzmins gatavojas savām astotajām Olimpiskajām spēlēm, bet rekords pieder Austrijas burātājam Hūbertam Raudašlam – deviņas Olimpiādes. Kuzmins ir 61 gadu vecs sportists, kurš savas karjeras laikā ir izcīnījis 11 pasaules čempiona, kā arī 10 Eiropas čempiona titulus. Tāpat viņš ir izcīnījis zelta medaļu Seulas, kā arī sudraba medaļu Barselonas olimpiskajās spēlēs. Pilnu interviju ar sportistu lasiet sport-express.ru .

Izmantotie resursi:
sport-express.ru