TwitterGada sportista titula kandidāti: Dukuri, Melbārdis, Briedis un Porziņģis
@Rolands_Elins
Foto: Romāns Kokšarovs/F64
Ceremonijas Latvijas Gada balvas sportā žūrija nosauca pretendentus uz Latvijas Gada Balvu Sportā 2015 deviņās nominācijās, kā arī balvas par Mūža ieguldījumu sportā ieguvēju. To 23. decembrī saņems Latvijas BMX tēvs, riteņbraukšanas treneris un sabiedriskais darbinieks Jānis Siliņš. Uz Latvijas labākā sportista godu šogad pretendēs Mārtiņš Dukurs, Tomass Dukurs, Oskars Melbārdis, Mairis Briedis un Kristaps Porziņģis.
Kategorijā Labākais Latvijas sportists savu titulu centīsies aizstāvēt pēdējo divu gadu uzvarētājs, divkārtējais olimpisko spēļu vicečempions skeletonā Martins Dukurs, kurš šogad jau trešo reizi uzvarēja pasaules čempionātā, 6.reizi triumfēja Eiropas čempionātā, kā arī sesto reizi ieguva Pasaules kausu. Pretendentu vidū ir vēl divi ziemas sporta veidu pārstāvji. Martina brālis Tomass Dukurs, kurš gan pasaules, gan Eiropas čempionātā skeletonā izcīnīja bronzas medaļu un palika otrais Pasaules kausa kopvērtējumā, un bobsleja pilots Oskars Melbārdis, kura šā gada panākumu sarakstā ir otrās vietas divnieku ekipāžā gan pasaules, gan Eiropas čempionātā, 1. vieta Eiropas un 3. vieta pasaules čempionātā četrinieku ekipāžām, kā arī uzvara Pasaules kausa kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos. Vasaras sportu pārstāv bokseris Mairis Briedis, kurš šogad sasniedzis 5.vietu pasaules rangā pussmagā svara kategorijā, un ir divkārtējs IBA pasaules čempions, kā arī Ziemeļameriku pārsteigušais basketbolists Kristaps Porziņģis. Slavenais Ņujorkas klubs "Knicks" viņu jauno spēlētāju draftā izvēlējās ar 4.numuru – augstāko, kādu jebkad izpelnījušies Baltijas basketbolisti, un Kristaps jau pirmajā sezonā attaisno uz viņu liktās cerības, būdams otrais rezultatīvākais spēlētājs komandā aiz superzvaigznes Karmelo Entonija.
Kategorijā Labākā Latvijas sportiste titulu sargās brīvās cīņas pārstāve Anastasija Grigorjeva, kura par spīti sava trenera meklējumiem izcīnīja 3.vietu Eiropas un 5.vietu pasaules čempionātā. Viņas divus gadus ilgušo valdīšanu centīsies pārtraukt vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa, kura pasaules čempionātā daudzcīņā ieguva 3.vietu un sezonas laikā trīs reizes laboja Latvijas rekordu, WTA reitinga pirmajā simtniekā strauji iekļuvusī tenisiste Aļona Ostapenko, 7.vietu pasaules čempionātā izcīnījusī šķēpmetēja Sinta Ozoliņa un Dimanta līgas posmā uzvarējusī šķēpmetēja Madara Palameika.
Šodien, 25. novembrī, ziņu portālā Delfi.lv sākās balsojums par Latvijas Populārāko sportistu. Uz šo titulu pretendē 13 sportisti, savukārt uzvarētāju divās balsojuma kārtās noteiks līdzjutēji. Ikviens par savu favorītu varēs nobalsot līdz 22. decembra pusnaktij.
Mūža ieguldījums sportā - Jānis Siliņš
Riteņbraukšanas treneris un sporta pedagogs Jānis Siliņš, kurš savulaik izveidojis Latvijas BMX saimniecību un tieši pielicis roku divu olimpisko zelta medaļu izcīnīšanā, šogad saņems Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu. Par Latvijas BMX tēvu dēvētais sporta entuziasts oficiāli tiks apbalvots Latvijas Gada balvas sportā 2015 svinīgajā pasniegšanas ceremonijā 23. decembrī Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā.
Jaunības gados J.Siliņš bija meistarīgs riteņbraucējs un guva atzīstamus panākumus trasē. Viņš kļuva par PSRS studentu vicečempionu riteņbraukšanā, ieguva 23. vietu daudzdienu velobrauciena Draudzība kopvērtējumā, kā arī izcīnīja Latvijas čempiona titulu riteņbraukšanā ar atsevišķu startu. Ziemās J.Siliņš aktīvi trenējās ātrslidošanā un vairākkārt kļuva par Latvijas studentu čempionu.
Tomēr viņa nozīmīgākais ieguldījums ir spēcīgo Latvijas riteņbraucēju Arvja Pizika un Aināra Ķikša izaudzināšana un BMX saimniecības izveidošana, kas radīja apstākļus tādu pasaules klases sportistu sagatavošanai kā Pekinas un Londonas olimpisko spēļu čempions Māris Štrombergs. 1988. gadā J.Siliņš ierosināja izveidot Latvijas BMX federāciju un ilgus gadus organizēja tās darbu. Kā zināms, BMX pašlaik ir olimpiskajām zelta medaļām bagātākais vasaras sporta veids atjaunotās Latvijas vēsturē.
Citās nominācijās izvirzītie kandidāti
Labākais Latvijas tehnisko sporta veidu sportists/e:
Pauls Jonass – 18 gadu vecumā savas debijas sezonā MX2 klasē kļuva par pasaules vicečempionu
Jānis Baumanis – Eiropas čempions rallijkrosā
Kaspars Stupelis – pasaules čempions blakusvāģu klasē, startējot kopā ar beļģi Etjēnu Baksu
Labākais Latvijas treneris:
Andis Austrups (vieglatlētika) – Lauras Ikaunieces-Admidiņas izcīnītā bronzas godalga Pasaules čempionātā, sezonā trīs reizes labots Latvijas rekords vienā no smagākajām vieglatlētikas disciplīnām – daudzcīņā – prasmīgs trenera darbs
Ainars Bagatskis (basketbols) – pirmo reizi pēdējo 14 gadu laikā aizveda Latvijas vīriešu basketbola izlasi līdz Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālam, noslēgumā izcīnot 8.vietu un turpinot cīņu par kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm
Sandis Prūsis (bobslejs) – viņa trenētā Oskara Melbārža četrinieku ekipāža kāpa uz goda pjedestāla pasaules un Eiropas čempionātos, priecēja arī Uģa Žaļima un Oskara Ķibermaņa ekipāžu sasniegumi
Labākā Latvijas sporta komanda:
Daugavpils Lokomotīve spīdveja komanda – pirmo reizi vēsturē iekļuva Polijas extra līgā, pasaulē spēcīgākajā spīdveja līgā
Latvijas vīriešu basketbola izlase – pēc 14 gadu pārtraukuma spēja nokļūt līdz Eiropas čempionāta 8. vietai un pašreiz vēl cer uz iespēju turpināt cīņu par dalību 2016.gada olimpiskajās spēlēs
Futbola kluba Liepāja komanda – pirmoreiz kopš 2009.gada Latvijas futbola čempiona tituls Liepājai, pārliecinoši līdzjutēju visvairāk apmeklētais futbola klubs Latvijā
Labākā Latvijas komanda individuālajos sporta veidos:
Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens/Arvis Vilkaste/Jānis Strenga (bobslejs) – komanda, kas izcīnīja 1., 2.vietu Eiropas čempionātā, 2.un 3.vietu pasaules čempionātā un 1.vietu Pasaules kausa kopvērtējumā
Aleksandrs Samoilovs/Jānis Šmēdiņš (pludmales volejbols) – lai arī Jānim bija meniska operācija, tomēr izcīnīta 1.vieta Eiropas čempionātā un pagaidām 7.vieta FIVB (Starptautiskās Volejbola federācijas) sezonas pasaules rangā, 1.un 2.vieta Open posmos
Andris Šics/Juris Šics (kamaniņu sports) – izcīnīta 3.vieta Eiropas čempionātā divnieku ekipāžām un komandas stafetē, 6.vieta pasaules čempionātā un 3.vieta Pasaules kausa kopvērtējumā divnieku ekipāžām
Gada uzlecošā zvaigzne:
Kristaps Porziņģis (basketbols) – NBA jauno spēlētāju draftā izvēlēts ar 4.numuru, debitējis līgā leģendārā Ņujorkas Knicks kluba rindās, pavasarī ULEB Eiropas kausā atzīts par turnīra uzlecošo zvaigzni
Rebeka Koha (svarcelšana) – 1.vieta Eiropas U-20 un U-17 čempionātā, 2.vieta pasaules U-17 čempionātā, stabili augsti rezultāti starptautiskā līmenī jau vairākus gadus pēc kārtas
Tīna Graudiņa/ Paula Nečiporuka (pludmales volejbols) – izcīnīta 1.vieta Eiropas čempionātā U-18. Turnīrs notika Rīgā savu līdzjutēju klātbūtnē, taču meitenes godam tika galā ar papildu stresu
Gada sporta notikums Latvijā:
Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem – pēc 78 gadu pārtraukuma Latvijā atgriezies lielais basketbols
Eiropas volejbola konfederācijas CEV Eiropas čempionāta posms vīriešiem pludmales volejbolā – pēdējo piecu gadu nozīmīgākais volejbola turnīrs Latvijā, kas pulcēja 75 labākos pārus no 25 vecās pasaules valstīm
Starptautiskās kamaniņu sporta federācijas pasaules čempionāts kamaniņu sportā – pērnās sezonas svarīgākais notikums kamaniņu sportā, kas Siguldā pulcēja sportistus no 30 valstīm
Gada notikums tautas sportā:
Lattelecom Rīgas maratons – grandiozajā pasākumā piedalījās 25 931 dalībnieks no 69 pasaules valstīm
Vienības velobrauciens – šogad atzīmējis savu 25. gadskārtu, trīs dažādās distancēs pulcēja lielāko dalībnieku skaitu kopš valsts neatkarības atjaunošanas – 6000 velomīļu
Olimpiskā diena – LOK organizētie sporta svētki šogad notika 348 vietās Latvijā un pulcēja 100 000 dalībnieku.
Latvijas Paralimpiskās komitejas speciālbalvas nominanti:
Aigars Apinis – pasaules čempions diska mešanā pasaules čempionātā Dohā, Katarā
Edgars Bergs – pasaules vicečempions lodes grūšanā pasaules čempionātā, Dohā, Katarā
Poļina Rožkova – Pasaules kausa līdere ratiņu paukošanā
Informāciju sagatavoja:
Mārtiņš Mālmeisters
LOK preses sekretārs
-3 [+] [-]
-1 [+] [-]
Pat ironijas par ķerras stumšanām un ķiršu kauliņu spļaušanām neder. Jo to dara ļoti daudzi visā pasaulē.
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Jāvelk pašiem vezums, bet kurš vispār grib ar to nodarboties, ja zini, ka tas ir dārgi?
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Tad jau žurnālisti arī var rakstīt par pozitīvām emocijām, bet nerakstīt par sasniegumiem EČ, PČ mačos?
[+] [-]
Kas buutu un kur buutu Oskars bez Dreiskena, Strengas un Vilkastes?
[+] [-]
[+] [-]
Tad jau žurnālisti arī var rakstīt par pozitīvām emocijām, bet nerakstīt par sasniegumiem EČ, PČ mačos? - uz kas tad rada tās emocijas, ja ne panākumi mačos?
[+] [-]
[+] [-]
sporta komandu vērtējumu vajadzētu sadalīt divās daļās: izlasēs un profesionālajos klubos
edit: "profesionālajos klubos", vienkārši klubos, jo ar profesionālismu daudzām labām vietējām komandām ir kā ir
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Tas, ka "mūsējais" dabūja labu vietu konkurencē ar svešajiem.
Jautājums: kāpēc gan mums nesagudrot pašiem savus kādus pārdesmit sporta veidus un nerīkot tajos pasaules čempionātus, kur kāds mūsējais regulāri būtu pirmais? Tauta taču būtu laimīga!
Tās pozitīvās emocijas starptautiskos sačos taču rodas no tā, ka mēs latvieši, esam tiem citiem parādījuši. Un daudziem pat nav ne jausmas, ka "tiem citiem" ir pilnīgi pofig.
[+] [-]
[+] [-]
Daži frīki izkonkurējuši dažus citus frīkus ar vairāk naudiņām- ok, forši. Bet tāpēc jau nebāzīsim viņus vienā maisā (un, dažuprāt, pat augstāk) ar sportistiem, kas, no mazotnes trenējoties, izsitušies starp miljoniem sava sporta veida pārstāvju, kas arī tāpat no mazotnes trenējušies.
-1 [+] [-]
Atsevišķi notiek tautas balsojums par populārāko. Tur jau, protams- ko sabalsos, to sabalsos, varētu tikai par metodoloģiju runāt. Piemēram, pats esmu bijis liecinikes, kā vienu gadu vienā augstskolā tās vadība aktīvi aicināja balsot par vienu konkrētu sportistu, jo tas esot mūsu absolvents. Un visi balsoja! Tā top populārākie Latvijas sportisti.
-1 [+] [-]
Piemēram, Japānā ir sumo - sporta veids, kas ir tikai Japānā. Pieļauju, tādi, piemēram, Japānas izlases basketbolisti sumistiem popularitātes ziņā pat tuvu nestāv.
+1 [+] [-]
Tātad - kā mērīsim to "labumu"? Piesaukt kaut kādu sporta veidu un/vai konkurenci Pasaulē? Sorry, nav objektīvi un salīdzināmi.
-2 [+] [-]
Tauta iet uz autokrosu, orientējas, skatās lbl, jūt līdzi, kā Liepāja pret Valmieru spēlē. Tas viss ir kruti un tā ir jābūt.
Bet neviens no šiem nominantiem nav šis gadījums. Visi šie nominanti tur ir tāpēc, ka mūsējais latvietis ir labi cīnījies pret citu zemju pārstāvjiem.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Pirms runā par loģiskiem secinājumiem, iemācies saprast visu paplašināta teikuma kontekstu, nevis vienu izrautu frāzi. Loģiskais Tu
[+] [-]
+1 [+] [-]
otrkārt, konkrētais komentārs bija atbilde uz visu Tavu komentāru kopumā, vienkārši izcēlu vienu teikumu atsevišķi.
-2 [+] [-]
Tu taču stāsti, ka uz citiem nav jāskatās, a tagad man jāpēta kaut kādu citu valstu sportisti?
Man piemēram, nav īsti jausmas, kādas igauņiem ir alternatīvas.
Es zinu, kas ir mums - Porziņģi un Dukuru likt vienā maisā ir smieklīgi. neba nu mēs tā atēdušies lielā sporta panākumus. A lielvalstis jau pofig, ko dara - tāpat tur visiem pa lielam tikai nac futbola(un varbūt vēl pāris sporta veidu) rezultāti interesē.