TwitterLatvijas prioritārie sporta veidi: septiņi kritēriji, uzsvars uz bērnu un jauniešu sportu
@Rolands_Elins
IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs šodien Saeimas sporta apakšlomisijas sēdē prezentēja paveikto darbu valdības sniegtajā uzdevumā par prioritāro sporta veidu noteikšanu Latvijā. Viņš atklāja septiņu kritēriju sistēmu, pēc kuras plānotā finansējuma modeļa projektu IZM gaida līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām. IZM aprēķinā secināti sporta veidi, kuri līdz šim saņēmuši lielāko valsts atbalstu, kā arī norādīts, ka galvenā prioritāte laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam būs bērnu un jauniešu sporta attīstība.
Iepriekš plašāku ažiotāžu Latvijas sportā izpelnījās IZM sagatavotais pārskats par prioritāro sporta veidu noteikšanu Latvijā, kur, piemēram, dambrete un sporta dejas pēc piemērotajiem kritērijiem saņēma augstāku punktu skaitu nekā handbols, futbols un teniss. Tas gan bija tikai darba variants, un arī šodien Edgars Severs uzsvēra, ka darbs pie kritēriju izstādes turpinās.
Šā gada 16.jūlijā tika izstrādāta prioritāro sporta veidu kritēriju sistēma un metodika, un šos rezultātus IZM nosūtīja sporta organizācijām saskaņot. "Mēneša laikā nesaņēmām nevienu priekšlikumu. Kad medijos par to paziņojām, tad saņēmām priekšlikumus un diskusijas turpinājās," ziņu aģentūra LETA citē Severu, kurš piebilda, ka pašiem ministrijas darbiniekiem rezultāts šķitis diskutabls, organizāciju iesaiste nebija liela, tāpēc tika pieņemts lēmums kritēriju izstrādē iesaistīt ārējos ekspertus.
Tāpēc tiek veikts pētījums par šī procesa uzlabošanu, izvērtējot pašreizējo sporta finansēšanas modeli un IZM izstrādātos septiņus kritērijus:
# Sasniegumi - Sportistu un komandu sasniegumi sporta veidā pieaugušo līmenī, vienlaikus sasaistot sasniegumu ar sporta veida prestižu pasaulē (starptautisko rezonansi) un interesi par sporta veidu Latvijā
# Nākotnes potenciāls - Sportistu un komandu sasniegumu jaunieši un junioru līmenī (U-grupās)
# Jaunatne - Iesaistīto jauniešu skaits sporta veidā Latvijā. Sporta veida piramīdas izvērtējums
# Masveidība - Sportistu skaits, kas nodarbojas ar sporta veidu (Piezīme: Diskusija par nepieciešamību ieviest sportistu licencēšanu visās sporta federācijās, lai dati būtu objektīvi)
# Sacensības Latvijā -Federāciju darbības izvērtējums
# Vienlīdzība - Abu dzimumu pārstāvniecība un vienlīdzīgas iespējas (līdzvērtīgs atbalsts un treniņu iespējas) sporta veidā
# Pieejamība - Sporta veidam nepieciešamā infrastruktūra, sporta klubu darbība reģionos u.tml.
Pētījuma izmaksas noteiktas 9100 eiro apmērā, IZM sagaida, ka pirmreizējā dokumenta iesniegšanas termiņa līdz 18. decembrim. Ieteikumi par sporta finansēšanas uzlabojumiem jāsniedz līdz nākamā gada 22. janvārim, tāpat atsevišķi tiek izvērtēts kritērijs "Prestižs", par ko jāsniedz informācija un ieteikumi līdz 26. februārim. Savukārt galīgie finansēšanas modeļa projekta rezultāti jāsniedz līdz 2021. gadam.
Severs sēdē informēja, ka IZM ieskatā 2021.gada sporta budžets ir labs, jo tas ļaus nodrošināt pamatfunkcijas. Izaicinājums gan esot 2022.gads un tālākie gadi, bet tas esot kopīgs darbs valdībā un parlamentā uz attiecīgo gadu budžetiem. Prezentācijā sniegtie dati liecina, ka nākamajos trīs gados sportam paredzētie līdzekļi valsts budžetā paliks līdzīgā apmērā kā 2020.gadā. Šogad tie bija 38.6 miljonu eiro apmērā, ieskaitot papildus piešķirtos piecus miljonus Covid-19 krīzes seku mazināšanai, bet nākamajos trīs gados sporta budžetā būs attiecīgi 33.8, 33.4 un 33.3 miljoni eiro.
IZM veikusi aprēķinu par līdzšinējo sporta nozares finansēšanu, tajā iekļaujot ne tikai konkrētajā budžetā iekļautos līdzekļus, bet faktisko naudas sadalījumu pa sporta veidiem, ieskaitot, piemēram, atbalstu starptautisko sacensību rīkošanai un piešķirtos līdzekļus no neparedzēto gadījumu programmas. Secināts, ka pārliecinoši lielākais atbalsts 2019. gadā bijis basketbolam, tam sekojis autosports un bobslejs un skeletons (kopā).
Severa ziņojumā jāizceļ noteiktā sporta politika laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam. Kā vadmotīvs tiek norādīts "Sports – dzīves kvalitātei!" un atzīmēts gan bērnu un jauniešu sports, tautas sports un augstu sasniegumu jeb profesionālais sports, taču kā prioritāra tikusi noteikta bērnu un jauniešu sporta attīstība. "Mērķis ir veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti fiziskās aktivitātēs, attīstīt talantus un radīt priekšnoteikumus izcilu rezultātu sasniegšanai sportā," norādīts Sporta departamenta ziņojumā.
Faktiskais sporta budžeta sadalījums pa sporta veidiem (2019. gadā)
| V. | Sporta veids | Summa |
|---|---|---|
| 1. | Basketbols (arī 3x3) | 1 582 758 |
| 2. | Autosports | 1 085 515 |
| 3. | Bobslejs un skeletons | 920 363 |
| 4. | Volejbols (arī pludmales) | 779 647 |
| 5. | Hokejs | 653 776 |
| 6. | Kamaniņu sports | 650 055 |
| 7. | Vieglatlētika | 582 435 |
| 8. | Teniss | 551 430 |
| 9. | Motosports | 504 579 |
| 10. | Futbols | 307 824 |
Aprēķinā iekļauti LSFP un LOK līdzekļi sporta federācijām, LOV sportistiem un treneriem sniegtais atbalsts, Latvijas Valsts mežu ziedojumi, kā arī piešķirtie līdzekļi no citu nozaru ministrijām, par starptautisko pasākumu rīkošanu un no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Nav iekļautas valsts investīcijas sporta infrastruktūrā, sporta skolas, naudas balvas un pensijas.
-2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
- Kas ir valsts sporta politikas galvenais mērķis - medaļas vai sportiska, vesela nācija?
- Vai OS medaļa ir kaut kāds absolūts labums par ko no visa spēka ir jācīnās?
- Vai tie ieguldījumi, kas ir renes sportos ir adekvāti šī mērķa sasniegšanai?
- Vai, pieņemot, ka bez renes sportiem, šī nauda tiktu sadalīta pa citiem veidiem, nevarētu panākt lielāku labumu plašākai sabiedrībai?
Atbildot uz šiem jautājumiem katrs tad arī priekš sevis sapratīs ir ok tas naudas sadalījums vai nav. Un te pat tādas vienas absolūti pareizas atbildes arī nebūs.
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Prioritātes ir stratēģiski jāizvēlas, nevis uz esošiem, matemātiskiem rādītājiem balstoties, jāizvirza.
Tādā stilā jau varam nonākt pie tā, ka universitātēs ķīmiju un fiziku nevajag. Nav masveidības. Nav intereses. Programma iznāk DĀRGA, rēķinot uz vienu studentu.
Bet programma ir jāuztur!!!
Prioritātes ir stratēģiski jāizvēlas un tam jāseko.
Stratēģija ne vienmēr būs pareiza. Bet tā jāizvēlas.
-1 [+] [-]
Valsts loma nekad nav bijusi kapitālismu būvēt.
Kapitālisms ir EKONOMIKAS, nevis VALSTS PĀRVALDES forma.
Šo visu kopā jaukt jau ir FUNDAMENTĀLA kļūda. Es pat teiktu, izglītības trūkums konkrētajā tematā. Jau saknē nesaprasta definīcija un tās piemērošana.
Valsts pārvaldei jābūt sociāli atbildīgai daudzo, savas pārvaldes spektru kontekstā.
Valstij NAV JĀIESAISTĀS BIZNESĀ.
Valsts atbalsta stratēģiskos kultūras, sporta, ekonomikas, aizsardzības elementus pat tad, ja TIE NAV EKONOMISKU ATDEVI NESOŠI. Valsts pērk tankus, ja blakus ir sūdigs kaimiņš pat tad, ja tie ir vieni vienīgi zaudējumi gadu desmitu garumā.
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
Lamāts mums tiek gan florbols, gan rene. Abi, masveidības ziņā, ir fundamentāli atšķirīgi. Tādēļ, neglaimo sev. Masveidības trūkums nav tas, kādēļ lamājam sportu Latvijā. Problēma ir popkultūra.
Lamāti tiek gan Dukuri, gan florbolisti PČ laikā. Tas tak neskaitoties sports. Florbola nūjas ik uz stūra mūsu pilsētu ielās... bet tas redz nav sports. Nav mums labs.
-2 [+] [-]
- Vai OS medaļa ir kaut kāds absolūts labums par ko no visa spēka ir jācīnās? - Nav, bet daudziem sportistiem OČ tituls ir augstākais mērķis sportā, un arī sabiedrībā OČ tiek īpaši izcelti un godināti.
- Vai tie ieguldījumi, kas ir renes sportos ir adekvāti šī mērķa sasniegšanai? - Nav, tie ir krietni par mazu, salīdzinot ar Vāciju, Krieviju vai Lielbritāniju.
- Vai, pieņemot, ka bez renes sportiem, šī nauda tiktu sadalīta pa citiem veidiem, nevarētu panākt lielāku labumu plašākai sabiedrībai? - To nevar zināt. Atņemot renei naudu, var sagraut to, kas vairāku gadu gaitā ir rūpīgi veidots un labi darbojas. Rezultātā var sanākt tā, ka vairs nebūs panākumu ne renē, ne arī citos sporta veidos.
-2 [+] [-]
+4 [+] [-]
Ja tas mērogs, kurā notiek sporta veidu vērtēšana ļauj renes sportus nosaukt par tādu fundamentālu vērtību, kuru var salīdzināt ar zinātnes pamatdisciplīnām vai noteikt patriotismu, tad, piedošanu, bet kaut kas tur nav kārtībā.
Par tām prioritātēm - ja galvenais ir dažādas krāsas bleķi, tad, jā, vajag maksimāli spiest uz minoritārajiem sportiem un tur vākt medaļas. Tikai tad nav jāčīkst par vārgajiem futbolistiem, hokejistiem, basketbolistiem utt. Jo mums būs MEDAĻAS! Turklāt, ne parastas, bet OLIMPISKĀS un tādā elitārā disciplīnā, kā renes sporti!
Atkal, lai nebūtu stulbu mēģinājumu no manis rakstītā izdomāt savu realitāti - ar renes sportiem, tāpat kā ar jebkuru citu sporta veidu, viss ir labi. Tie ir jāatbalsta! Par to nav jautājumu.
Jautājums ir par to kā tiek sadalīta valsts nauda un kāpēc sportam, kas faktiski ir tikai šauras interešu grupas nodarbošanās, tiek vairāk naudas nekā tiem sportiem, kas sabiedrības aktivitātes, sportiskuma, veselības, sporta infrastruktūras un tās pieejamības aspektos dod DAUDZ lielāku ieguldījumu?
+2 [+] [-]
Vēl viens labs piemērs - ASV, kur sporta panākumu pietiek, bet vai tāpēc sabiedrības veselība uzlabojas? Nez vai.
2. Ja kādam cilvēkam tas ir ļoti svarīgi, tad tas ir tikai un vienīgi viņa fetišs uz tām medaļām. Vēlme tikt pie slavas un atzinības. Vai tāpēc, neskatoties ne uz ko, tam ir jātērē valsts nauda?
3. Nu, kaut kad nesen diskusijās bija citi cipari, par GBR skeletonistu tēriņiem.
4. Te tika runāts par stratēģijām. Stratēģiskajā plānošanā ir svarīgi ne tikai apzināties savas stiprās puses, bet arī redzēt perspektīvā. Kas ar kamaniņām notiks nākotnē? Vai ir perspektīva jaunatne? Skeletonā Dukurs-vecākais jau godīgi pasaka, ka pēc viņa ģimenes ir bedre. Bobslejs, nu, jā, bet kā jau pus-tehnisks sports tas kļūs tikai dārgāks, elitārāks utt. Vai šādās sacīkstēs ir jāpiedalās? Ja atbildēsi jā, tad papildjautājums - a kāpēc ne uzreiz F1? Nu, ja ne ar savu komandu, tad ar no valsts budžeta finansētu pilotu?
+1 [+] [-]
ja mājiniekiem tiek iedotas tik MILZĪGAS priekšrocības, tad nafig tāda rene OS vajadzīga?!...var arī sviest laukā
pilnīgi pietiek ar PČ un PK
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
https://www.msg.edu.lv/lv/sporta_no...
Tātad nekāds pētījums par dārgu naudu nav vajadzīgs, tie arī ir Latvijas prioritārie sporta veidi. Plus basketbols.
+2 [+] [-]
Tāpēc tā replika par renei atņemto naudu un tūlītēju cita sporta uzplaukumu ir nu tāda.
Jēga un efekts - nevajag izdomāt neko jaunu, jo sakārtojot/uzceļot pašus parastākos stadionus, sporta zāles, vingrošanas laukumus, kas būtu brīvi pieejami visiem vai lielām treniņu grupām, UZREIZ tas efekts sabiedrības veselības un sportiskā dzīvesveida jomā būs daudz lielāks nekā visi renes sporti un to infrastruktūra jebkad spēs nodrošināt (bet nespēs, jo tas nav un nevar būt masu pasākums).
Par prioritārajiem sportiem - pareizi, nafig futbolu, hokeju, cīņas un spēka sportus, peldēšanu utt.
+2 [+] [-]
[+] [-]