TwitterEsports – muļķīga nodarbe, sports, bizness vai karjeras iespēja?
@JanisCelmins
Nezināt neko par esportu jeb profesionālu datorspēļu spēlēšanu paliek aizvien grūtāk – runājot par to, tiek pieminētas ievērojamas naudas summas, dažādi esporta pasākumi piepilda pasaulē lielākās un slavenākās arēnas, spēlētāji kļūst par pasaulslavenu kompāniju reklāmas sejām, datorspēļu turnīra fināla reitingi pārspēj NBA finālu reitingus un aizvien vairāk tradicionālā sporta organizācijas iesaistās arī esportā. Cilvēkiem, kuri neinteresējas par datorspēlēm, tas ir kas jauns, nepazīstams un reizēm arī neizprotams.
Netrūkst cilvēku, kuri uzskata, ka spēlēt datorspēles ir vai nu laika izšķiešana, vai arī gluži vienkārši muļķīga nodarbe. Un ja spēlēt datorspēles ir muļķīgi, tad skatīties kā kāds cits spēlē datorspēles ir vismaz dubultmuļķīgi, vai ne? Varētu jau to muļķīgo nodarbi ignorēt, bet pat iecienītais sporta ziņu portāls sācis par to rakstīt. Vēl lielākā neizpratnē varēja būt cilvēki, kuri apmeklēja Vācijas kausa futbolā spēli starp Schalke 04 un FC Köln. Pirms šīs spēles FC Schalke savā mājas stadionā, 50000 futbola fanu priekšā, prezentēja savu jauno League of Legends komandu. To pašu pirms 14. decembra spēles pret Dallasas Mavericks izdarīja arī Goldensteitas Warriors. Kāpēc?
Pirmkārt, tas gluži vienkārši ir bizness. No biznesa viedokļa būtu nepārdomāti ignorēt industriju, kura 2016. gadā apgrozīja 496 miljonus ASV dolāru un kuras 2020. gada apgrozījumus tiek prognozēts ap pusotru miljardu ASV dolāru.
Otrkārt, tradicionālais sports un elektroniskais sports ir visnotaļ līdzīgi. Pats eksistences pamats gan profesionālam tradicionālajam sportam, gan profesionālam esportam ir vienāds – pamatā ir populārs hobijs, kura izcilākie pārstāvji savā starpā sacenšas, lai noskaidrotu labāko, un ir ievērojams skaits cilvēku, kas to labprāt skatās. (e)Sportam kļūstot populārākam, to skatās aizvien vairāk cilvēku, kas piesaista lielākas naudas summa, kas ļauj (e)sportam kļūt aizvien profesionālākam un beigās kļūt par industriju.
Tā pat kā tradicionālajā sportā pastāv sporta veidi, esportā pastāv dažādas datorspēles, kuras viena no otras fundamentāli atšķiras, un tas dod iespēju katram potenciālajam skatītajam atrast kādu sev tīkamāku un saprotamāku disciplīnu. Gluži kā tradicionālajā sportā ir cilvēki, kuri aizrautīgi seko līdzi, piemēram, basketbolam un uzskata, ka futbols ir absolūti garlaicīga un neskatāma spēle, tā pat arī esportā netrūkst cilvēku, kuri Counter Strike: Global Offensive uzskata par kārtīgu datorspēli, bet nesaprot kā var interesēt tāda muļķīga spēle kā League of Legends.
Un pats galvenais – spēlētāji. Cilvēki, kuri ir gatavi visu dzīvi pakārtot vienam mērķim – kļūt labākam par visiem pārējiem kādā ļoti konkrētā jomā – futbols, basketbols, hokejs, Counter Strike, League of Legends vai Dota 2. Savā ziņā pat nav svarīgi kur, svarīgi ir tas, ka šie cilvēki ar savu talantu, pašaizliedzību, neatlaidību un neaptveramo darba apjomu spēj aizraut un iedvesmot miljoniem citu cilvēku. Profesionālie datorspēļu spēlētāji jau sen vairs nav pie vecākiem dzīvojoši nīkulīgi pusaudži, kuriem nav draugu un ir bail no meitenēm. Tie ir cilvēki ar fanu pūļiem un reklāmas līgumiem ar tādiem brendiem kā Red Bull, Gillete un Audi. Tie ir cilvēki, kuri pat līdz 14 stundām dienā velta nevis vienkāršai datorspēļu spēlēšanai, bet smagam un kocentrētam darbam sevis un savas komandas attīstībā ar vienu konkrētu mērķi – būt labākajiem.
Raksta autors: Ingars Folkmanis
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
Otrkārt, tradicionālais sports un elektroniskais sports ir visnotaļ līdzīgi pamatā ir populārs hobijs, kura izcilākie pārstāvji savā starpā sacenšas - sacenšas arī skolēni matemātikas olimpiādēs, bet sevi par sportistiem nesaukā.
bet turpini malt šo sūdu, kā nenormālo pasākumu, celmiņ. Jo tas tak ir bizness un biznesa vārdā varam datorspēli par sportu saukāt un tevi par sievieti, ka tik bizness notiek.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Bet nu jā, ielikt šo pasākumu OS programmā.. tas ir kkas!
+1 [+] [-]
[+] [-]
Problēma ir faktā, ka vārds "sports" ir tik ļoti izplūdis un nekonkrēts, ka jebkura savstarpēja sacensība ar mērķi noskaidrot uzvarētāju, pakļaujas terminam "sports".
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
p.s. gaidu atgriešanos pie saknēm - atgriežam veco labo esports.lv !
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+8 [+] [-]
Sāksim ar to, ka sports, ja mēs ņemam klasiskās definīcijas, nevis jau modernizētās un piedzītās pie kaut kāda pokera, kontrastraika utml. spēlēm, ir FIZISKĀS aktivitātes sacenšanās formātā ar mērķi uzlabot (panākt, lai tā tiktu novesta līdz maksimāli labam stāvoklim) vai saglabāt cilvēku fizisko un garīgo veselību.
Ja kāds uzreiz ar šahu un dambreti skries kā argumentu, nē, arī tas nav sports. Tāpēc tas arī netiek spēlēts nevienā globālā multisporta pasākumā. To spēlē tā sauktajā Pasaules prāta spēļu olimpiādē, tāpat kā pokeru un bridžu.
Ja mēs atmetam to fizisko momentu un pievēršamies prātam, tad datorspēlēs spēlētājs nevar izdarīt neko tādu, ko nav paredzējis spēles izstrādātājs. "Normālajā" sportā tu vari, piemēram, trenēties un satrenēties tā, ka uztaisīsi ko tādu, ko līdz šim neviens nebija darījis vai kaut-cik-tur-kāršo salto vingrošanā, vai golu no aiz vārtiem hokejā, vai futbolā kādu fintu.
Esportā neko tādu tu izdarīt nevari. Tu spēlē jau iepriekš saprogrammētā vidē un vienīgais ko tu "trenē" – atmiņa un reakcija. Tāpat ir arī šahā, ja kas. Protams, tagad visi superšahisti metīsies oponēt, taču neko jaunu šahā izdomāt nevar – labākie spēlētāji ir izcili nevis tāpēc, ka filigrāni bīda figūras pa laukumu, bet tāpēc, ka spēj labi uzņemt informāciju un balstoties uz savu pieredzi un zināšanām (kas tā pati atmiņa vien ir) modelēt iespējamos situācijas turpinājumus, izvēloties sev izdevīgāko (reaģēt).
Kāršu spēlēs ir tieši tāpat – tu zini iespējamās kombinācijas, skaties kādas kārtis tiek liktas uz galda un kādas ir rokā un modelē prātā situācijas. Pokers ir pazīstams jau vairāk kā 100 gadus, bet neviens spēlmanis vēl nav parādījis neko tādu ko nevarēja parādīt spēles pirmssākumos.
Atkārtošos – klasiskos sporta veidos, kur, protams, arī ir savi noteikumi, tu vari attīstīt savas prasmes tā, lai tas kļūtu par neapstrīdamu priekšrocību. Piemēram, uztrenēt lēcienu.
Kas tad ir šis esports? Tās ir sacensības, bet ne visas sacensības ir sports. Koru kari, kulinārie šovi arī ir sacensības, bet neviens tās par sportu nesauc. Informātikas olimpirādi vidusskolniekiem, kur arī jāsēž pie PC un uz ātrumu jārisina kaut kādi uzdevumi, par sportu nesauc.
Es tagad nemēģinu stāstīt kas ir labs un kas ir slikts, taču datorspēļu spēlēšana nav sports. Vismaz pašreizējā izpildījumā noteikti.
Sacensties var teju jebkurā dzīves jomā un, kā labi zinām, ir gan zābaku mešanas, gan sievu nešanas sacensības, taču arī tas nav sports.
Kāpēc, tomēr, daudziem gribas, lai datorspēles būtu sports? Tāpēc, ka iegūstot šo atzīšanu, visu industriju ir vieglāk virzīt uz priekšu. Piesaistīt cilvēkus un līdz ar to arī naudu. Manā jaunībā, pirms gadiem 15-20 spēles dzenāja ļoti daudzi, taču tad viņus sauca par "botaņikiem", kuri ķer "monitora iedegumu". Tagad notiek masveida informatīvā kampaņa un sīcis mammai var pateik, ka viņš "trenējas" sportam, nevis notrallina laiku. Savukārt mamma, palasot Sportacentru un to kāda nauda grozās, jau pati sāk ticēt, ka tas tieši tā arī ir.
Un nobeigumā – visiem šiem rakstiem tāda kā nemanāma, taču ļoti stingra sižeta līnija ir nauda. Tāds turnīrs ģenerēja tādus ieņēmumus, cits – šitādus, vieni pelna tik, bet otri – vēl vairāk. Par ko tas viss? Vienīgā veiksmes un kvalitātes mērvienība ir nauda? Sacenšas? Es piedāvāju sākt rakstīt par zinātniekiem, kas arī velta laiku, mācās (trenējas), sacenšas savā starpā, lai pēc tam mums, kā sabiedrībai kopumā, dotu labumu, bet paši tiktu pie naudas (varbūt ne visas, taču gana lielas).
Sacensties un ar to pelnīt naudu – to dara teju visi, darba tirgū. Sacensties, būt populāriem un pelnīt naudu, arī to dara daudzi, piemēram, aktieri, bet par sportistiem viņi sevi nepasludina.
Esporta galvenā fīča ir tā, ka tas ir stāsts, ka var kļūt par miljonāru neatejot no kases (vai klozetpoda). Tādi stāsti ik pa laikam parādās – sākot no dažādām finanšu piramīdām un apšaubāmām izklaidēm (pokeru ieskaitot), līdz… nu tagad esam nonākuši līdz kriptovalūtai un esportam.
Ir tāds teiciens – Lohs nav mamuts, lohs nekad neizmirs. Ja iepriekš tie bija dažādi Auseklīši, Bankas Baltija, MMM, TVShop, Pokers utt., ar ko mānīja mazizglītoto un lētticīgo tautu, tad tagad vienkārši ir atrasti veidi kā "slaukt" jaunāko paaudzi, ar mazliet "hi-tech" piesitienu.
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Kas attiecas uz lobēšanu sportacentrā, tad tas ir visnotaļ loģiski. Pat tāds milzis, kā F1 savā mājaslapā ir ievietojis apakšsadaļu "esports", savukārt sociālajos tīklos aktīvi liek video ar izgriezumiem no virtuālo F1 sacīkšu norises. Kaut kas tāds pirms 10 gadiem būtu bijis kaut kas neiedomājams. Šobrīd šādā veidā miljardus vērtais karaliskais veču sports cenšas pievilināt pusaudžu auditoriju. Tas iespējams ir vienīgais veids, kā datorspēļu faniem parādīt, ka F1 eksistē ne tikai datorspēlē, bet arī dzīvē.
Sportacentra gadījumā pieņemu loģika ir līdzīga, ievilināt datorspēļu fanus SC, krāt papildus klikšķus un pelnīt dienišķo maizīti.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Un, ja manas gūglēšanas prasmes nav pazudušas, tad šis pasākums vispār neatbilst tam, kam būtu jāizpildās, lai kāda nodarbe varētu saukties par sportu. Kaut vai tāpēc, ka tas ir tikai tāds somu frīku šovs, kura laikā viņi reklamēja Nokia (gan kā zābaku, gan telefonu ražotājus). Nav arī starptautiski atzītu noteikumu (ir tikai Somijā pieņemtie) un nez vai vispār kāda organizācija to visu pārrauga.
[+] [-]
[+] [-]