TwitterSkujiņa: "Lielākā svētlaime bija Eiropas čempionāta medaļa"
Foto: Juris Bērziņš-Soms, žurnāls "Sports"
2014. gada pasaules un Eiropas bronzas medaļniece, Latvijas brīvās cīņas pārstāve Laura Skujiņa intervijā žurnālam "Sports" atzīst, ka augstāk vērtē Eiropas bronzu, jo tā bija pirmā. Cīņā svarīga daudzpusība, bet starp cīkstonēm ir arī sievišķīga sacensība - kurai būs efektīgāks manikīrs.
Pasaules bronzas medaļa bija lielākais laimes brīdis karjerā? "Nē, mans lielais piepildījums un svētlaime bija Eiropas čempionāta medaļa aprīlī, jo to es biju ļoti, ļoti ilgi gaidījusi. Man bija tāds prieks! Pirms tam reizēm esmu sēdējusi un pat raudājusi: "Nu, kāpēc, kāpēc? Kāpēc man nav medaļas, es taču tik ļoti cenšos?" Neskaitāmas reizes esmu savas pretinieces uzvarējusi, tomēr viņām tika medaļas, bet man - nekas. Vienmēr pietrūka veiksmes, pēdējos gados pietrūka veselības. Tas bija tik sen lolots sapnis, ka tad, kad tas beidzot piepildījās, par nākamo medaļu (pasaules čempionātā) vairs nebija tik lielas emocijas," saka Laura Skujiņa. "Tagad zinu, ka vajag sapņot - sapņi piepildās!"
Laura Skujiņa (27) savulaik izcīnīja zelta medaļas Eiropas U17 un U20 čempionātos (2004, 2005), taču pieaugušo līmenī lielās medaļas atnāca tikai šogad - aprīlī tika iegūta bronza Eiropas čempionātā, bet septembrī viņa tika pie bronzas arī pasaules čempionātā.
"Starp cīņas meitenēm notiek kāda sievišķīga sacensība - kurai būs skaistāks un interesantāks manikīrs sacensībās," atklāj latviešu cīkstone. "Vienmēr esmu teikusi, ka ar cīņu nodarbojos tikai sporta zālē uz paklāja, ārpus treniņiem esmu vienkārši meitene, nedaudz kautrīga un klusa. Turklāt arī treneri man ir mācījuši, ka nedrīkst ārpus paklāja izmantot šīs iemaņas." Skujiņas pirmais treneris bija Ēriks Aivars Miķelsons, bet kopš trīspadsmit gadu vecuma viņu trenē Visvaldis Freidenfelds.
"Cīņa jau nav tikai spēka sporta veids, tajā daudz kas atkarīgs no tā, kurš būs veiklāks, kurš izturīgāks un galu galā - kurš būs gudrāks. Nekad neesmu izcēlusies ar agresiju, drīzāk eju cīņā ar vēlmi apmānīt. Manī viss ir līdzsvarā un nav kādas izteiktas īpašības, kas ņem virsroku," atzīst sportiste. "Cīņā jābūt attīstītam visam ķermenim: stabili jāstāv uz kājām, jābūt spēcīgām rokām un noteikti spēcīgai mugurai. Cīkstonis strādā svaru zālē, skrien, spēlē futbolu, basketbolu. Svarīga arī laba akrobātika, lokanība."
Izmantotie resursi:
Žurnāls "Sports"
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]